Reanimācija. Foto no arhīva

Veselības ministrija: atvaļinājumu laikā jebkurā slimnīcā var pietrūkt ārstu

23
(atjaunots 13:54 08.08.2019)
Veselības ministrija iekļāva medicīnas nozares darbinieku skaita palielinājumu prioritāro pasākumu sarakstā.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Atvaļinājumu sezonā medicīnas darbinieku trūkuma dēļ situācija, kas radās Daugavpils Reģionālajā slimnīcā (DRS), var atkārtoties jebkurā citā Latvijas slimnīcā, paziņoja pēc tikšanās ar Daugavpils domes, slimnīcas pārstāvjiem un žurnālistiem Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Šerna, vēsta Tvnet.

Iepriekš no DRS valdes locekļa Grigorija Semjonova publikācijas sociālajos tīklos tapa zināms, ka slimnīcā līdz 1. septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana pārlieku lielās anesteziologu un reanimatologu slodzes dēļ.

Šerna uzsvēra, ka cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē nav tikai Latvijas problēma: saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, līdz 2023. gadam visā pasaulē pietrūks apmēram 40 miljonu medicīnas darbinieku.

Tāpat viņa norādīja, ka Veselības ministrija iekļaus prioritāro pasākumu sarakstā medicīnas nozares darbinieku skaita palielinājumu. Šiem mērķiem ministrija lūgs 119 miljonus eiro.

Saskaņā ar Valsts kontroles datiem, Latvijā pietrūkst ne mazāk kā 3500 medmāsu un ap 300 akušieru. Tikai 65% jauno ārstu paliek Latvijas darba tirgū pēc diploma saņemšanas, un tikai 52% medmāsu un 54% akušieru uzsāk strādāt Latvijā pēc apmācības beigām. Turklāt arī paaudžu maiņa nenorit efektīvi: 55% mediķu un palīgpersonāla ir vecāki par 50 gadiem.

Pie tam ārstu-speciālistu daļa Rīgā un Rīgas piepilsētās palielinās, taču to trūkums reģionos vērojams visās specialitātēs. Situāciju reģionos būtiski nav mainījuši arī Veselības ministrijas pieņemtie pasākumi attiecībā uz ārstu-rezidentu piesaistīšanu darbam ārpus Rīgas.

Raudzīties nākotnē

DRS valdes loceklis Grigorijs Semjonovs Sputnik Latvija intervijā apstiprināja, ka situācija ir kritiska: visās ārpus Rīgas slimnīcās ir novērojams kadru trūkums, un tās cenšas izdzīvot jaunu speciālistu gaidās. Taču Semjonovs norādīja, ka Rīga pagaidām ir spējīga sniegt pakalpojumus pilnā apmērā, jo tieši tur atrodas visi speciālisti, ko gaida reģionālās slimnīcas.

Semjonovs uzskata, ka vienīgā izeja no šīs situācijas ir nevis cīņa par jaunajiem speciālistiem, bet gan saskaņotas darbības.

Pēc viņa sacītā, slimnīca cerēja, ka situācija atrisināsies, kad ārsti atgriezīsies darbā pēc slimības lapas.

"Taču ar to nepietiek – ir jādomā, kā lai atrisina situāciju ilgtermiņa perspektīvā," pateica Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešām sadarbosies ar citām reģiona medicīnas iestādēm. Plānota tikšanās ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kuri pacientiem tiek sniegti tikai Daugavpilī.

"Šodien mēs esam sapratuši, ka mums ir atbalsts, ka mēs varam strādāt un risināt esošo situāciju, raugoties nākotnē, lai piesaistītu jaunus kolēģus, izveidotu apmācības bāzi," pateica Semjonovs.

Ārsti arī slimo un lūzt

Daugavpils domes priekšsēdētājs Andrejs Elksniņš paziņoja, ka Latvijas varasiestādēm bez minstināšanās jārisina jautājums par jaunu mediķu piesaisti, jo pašvaldība nespēj to izdarīt vienatnē. Pēc viņa sacītā, katastrofa ar personāla trūkumu reģionālajās slimnīcās – tā vēl nav katastrofa, bet gan "pirmie zvaniņi", kuri liecina par to, ka tuvojas daudz plašāka krīze, kura ieskaus visu Latviju.

Savā lapā sociālajos tīklos mērs uzrunāja jaunos speciālistus ar lūgumu nostiprināt Latvijas reģionālās slimnīcas.

"Vēršos pie jums, jaunie ārsti! Pašvaldība ir izdarījusi visu, lai jaunie speciālisti būtu ieinteresēti nākt strādāt pie mums! Dzīvokļi un dažādi citi atbalsta veidi jūs gaida!

Tikmēr svarīgākais - valsts ierēdņu un mūsu „visvareno ministriju” uzmanība jāvērš tam, ka situācija, kāda izveidojusies DRS, ir tikai pirmā bezdelīga. DRS palīdz pacientiem no visa reģiona, kas nav varējuši saņemt palīdzību savā nelielajā pilsētā: Ludzas, Krāslavas, Rēzeknes un Preiļiem. DRS personāls ir pārslogots. Mēs esam kā pēdējais glābējpostenis situācijās, kuras daudzi no Rīgas pat nespēj saskatīt! Ārsti arī mēdz slimot! Ja mēs visus savus pacientus sāksim pārsūtīt uz Rīgu, neizturēs arī ministrijas un centrālās slimnīcas. Bet arī pie mums reģionā ir cilvēki un viņi vēlas dzīvot! Viņiem nav nekādu priekšrocību rindās vai tūkstošu, lai samaksātu par konsultācijām! Palīdziet Latvijas medicīnai! Stipriniet reģionālās slimnīcas! Tā būs pareiza un atbalstāma rīcība!" uzrakstīja viņš Facebook.

Tāpat Elksniņš asi reaģēja uz Veselības inspekcijas (VI) direktores Indras Dreikas sacīto, kura LNT raidījumā "900 sekundes" paziņoja, ka Latgalē slimnīcu tīkla noklājums ir pietiekami labs, lai pacientus no DRS varētu nosūtīt pie speciālistiem citās reģiona slimnīcās.

"Veselības inspekcijas vadība piedāvā Daugavpils slimnīcas pacientiem citas Latgales slimnīcas. Labi, ka vismaz nepiedāvāja pārcelties uz dzīvi citur arī visas pilsētas iedzīvotājiem! Acīmredzot Inspekcija nav informēta, par Daugavpils slimnīcas un visu Latgales slimnīcu ārstu vidējo vecumu, vismaz 25 dažādu profilu ārstu iztrūkumu slimnīcā, pacientu tiesībām un ceļu stāvokli Latgalē, rezidentūras nepietiekamību valstī! Vai vispār šo runātu, ja šīs kundzes personīgo operāciju atliktu?!" pauda sašutumu Elksniņš savā Facebook lapā.

23
Pēc temata
Daugavpils slimnīcā apturētas plānveida operācijas
Nespēlējieties ar sērkociņiem un benzīnu: vai valdība atradīs vēl 120 miljonus mediķiem
Ārsti nav ar mieru samazināt rezidentūras termiņu
Keris: sarunas par veselības aprūpes neefektivitāti ir tukša mantra

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

10
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

10
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Francijas un Latvijas prezidentu Emanuela Makrona un Egila Levita tikšanās Rīgā

"Klaunāde ar maskām, BMW un spļāviens dvēselē": sociālo tīklu reakcija uz Makrona vizīti

19
(atjaunots 18:35 30.09.2020)
Sociālo tīklu lietotāji uzmanīgi seko līdzi Francijas prezidenta vizītei Latvijā – visvairāk uzmanības komentētāji veltīja sejas maskām, BMW mašīnai, ar kuru atbrauca Makrons, kā arī runām un dāvanām.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Aizritējušajā otrdienā, 29. septembrī, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās Francijas prezidents Emanuels Makrons. Pēdējo reizi Francijas prezidents, toreiz tas bija Žaks Širaks, Rīgā ar oficiālo vizīti ieradās 2001. gadā, tādēļ Makrona ierašanās izraisīja lielu publikas uzmanību.

Vakar Makrons veica oficiālās pārrunas ar Latvijas pārstāvjiem Rīgas pilī, kur pēcāk viņam par godu tika sarīkotas svinīgas vakariņas.

"Klaunāde ar maskām"

Sociālo tīklu lietotāji pievērsa uzmanību tam, ka visi pasākuma dalībnieki bija sejas maskās.

"Ja vēl pirms gada kāds atsūtītu šādu "fotku" no nākotnes, man tiešām uzsprāgtu smadzenes," sarkastiski raksta Karna Eglaina, publicējot galveno personu fotogrāfiju maskās.

"Tas neviltotais prezidenta Makrona un Brižitas pārsteigums, ka maskas jāvalkā uz ielas, bet var novilkt telpās..." ziņo žurnālists Frederiks Ozols.

​"Jautājums ir, vai Kariņš tiekoties ar Makronu vilka masku? Nevaru nekur bildes atrast, tādām noteikti ir jābūt," interesējas lietotāja ar ļoti skanīgu lietotājvārdu Trollfluencers.

"Skatoties Francijas prezidenta sagaidīšanu, šķiet mēs esam palaiduši garām lielisku iespēju Latvijas PR pasaules medijos, tā vietā sarīkojot klaunādi ar maskām, nevis parādot savu veiksmes stāstu pasaulei..." pauž sašutumu Saeimas deputāts Ivars Zariņš.

​"Tur jau aiz tās maskas nemaz nevar saprast, ir vai nav Makrons. Varbūt patiesībā Putins," atbildes kārtā pajokoja Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko.

​Joka versiju par to, ka zem maskas varēja slēpties kāds cits atbalstīja arī vēsturnieks Kaspars Zellis.

"Kā var būt drošs, ka aiz tās maskas slēpjas īstais Makrons?" raksta Twitter Zellis.

​Izkāpa no BMW, nevis no Citroen

Neatstāja nepamanītu komentētāji vēl vienu interesantu faktu – pie Rīgas pils Francijas prezidents Emanuels Makrons piebrauca ar BMW markas automobili, ko daži izvērtēja teju vai valsts nodevību, ņemot vērā Francijas autobūves sasniegumus.

"Vai Francijas valsts galvas vizināšana ar Bavārijas motorrūpnīcā ražotu braucamrīku nevelk uz diplomātiskām nepatikšanām," uzdod jautājumu Varis Vagotiņš-Vagulis.

​"Es nespēju noticēt, Makrons tikko izkāpa no BMW, nevis no Citroen," atzīmē žurnālists Maiks Koljērs.

​Viesmīlīgos komentētājus uztrauca arī esošajā epidemioloģiskajā un ekonomiskajā situācijā aktuāls jautājums par to, kur tad apmetīsies Francijas prezidents ar sievu.

"Kur Makrons paliks pa nakti? Tagad tās tukšās viesnīcas tādas pabaisas un daļa vispār ciet," uztraucas par Francijas vadītāja komfortablo izmitināšanu lietotājs Mahris Zmeycharauski.

​Savukārt žurnāliste Inese Liepiņa nopriecājās par to, kādu dāvanu saņēma Francijas prezidents.

"O, Egils Levits Makronam dāvinās divus Ērenpreiss riteņus, kaut kā pat moderni, nav tev tautasdziesmu grāmata," slavē veiksmīgo izvēli žurnāliste Liepiņa.

​Un lūk, starp citu, arī šo pašu Ērenpreiss velosipēdu fotogrāfija – patiešām neiedomājami stilīga dāvana.

​Tiesa, sociālo tīklu lietotāji rosināja arī nopietnus tematus. Tā, latviešu dzejniece Liāna Langa-Bokša nosodīja tautiešus par dzēlīgajiem komentāriem.

"Makrona un viņa kundzes vizīte LV ir nozīmīgs politisks notikums, par kuru varētu priecāties. Nē, - dzēlīgi komentāri, ieskābis nīgrums - kā jau ierasts pie letiņiem," sūrojas dzejniece Liāna Langa-Bokša.

​"Vakar mēģināju noskatīties tiešraidi no Rīgas pils Francijas līdera sagaidīšanā @ltvzinas. Nācās atkal slēgt ārā, jo komentēja nevis TV komentētājs vai jomas eksperts, bet politiķe. Atkal garām! Kas notiek @ltv?" pauž sašutumu par valsts medijiem mediju nozares eksperte un profesore Sandra Veinberga.

"Atbrauca un iespļāva dvēselē"

Savukārt Makrona celtais dialoga ar Krieviju temats izraisīja ļoti asu un neviennozīmīgu reakciju. Nacionālpatriotiskā spārna pārstāvji atklāti pauda sašutumu par šādu piedāvājumu no Francijas vadītāja.

"Vispār jau Francijas prezidents, turklāt ar ļoti izteiksmīgu ķermeņa valodu un vārdiem tobrīd, runāja par stratēģisko dialogu ar Krieviju. Bet mēs izceļam tikai Raiņa un Ziedoņa pieminēšanu un to, ka nu ziņa par Latviju aiziet pasaulē. Tas dialoga ar Krieviju temats mums par sīku?" pauda izbrīnu žurnālists Frederiks Ozols.

​"Tā jau es domāju. Latvijā visi, tiekoties ar Makronu, uzvilks padevības uzpurņus. Ikdienā neviens uzpurņus nelieto, bet kā ieradies lielais viesis, kurš nupat Lietuvā visus aicināja "uz dialogu" ar savu draugu Putinu, tā visi no kabatām vel ārā šo lojalitātes apliecinājumu," pauda sašutumu pazīstams latviešu publicists Bens Latkovskis.

​"Kā jau bija gaidāms, tad Makrons atbraucis mācīt mums kā jāuzvedas ar krieviem (Putinu), jo viņš, lūk, nav naivs, bet mēs, kas krievu urku paņēmienus zinām no bērnības, neko taču nesaprotam no "globālās stratēģijas". Pretīgi skatīties to klanīšanos šī Putina šuneļa priekšā," piebilda speciālists "krievu urkās" Bens Latkovskis.

19
Tagi:
Egils Levits, Makrons
Pēc temata
Makrons vizītes laikā Latvijā paziņoja par nepieciešamību atjaunot dialogu ar KF