Ķirurģiskā operācija. Foto no arhīva

Daugavpils slimnīcā apturētas plānveida operācijas

32
(atjaunots 15:21 07.08.2019)
Ieplānotās operācijas atliktas līdz brīdim, kad tiks atrisināta kadru problēma Daugavpils reģionālajā slimnīcā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. No 5. augusta līdz 1. septembrim Daugavpils reģionālajā slimnīcā (DRS) apturētas plānveida operācijas veselības aprūpes personāla trūkuma dēļ, vēsta Gorod.lv.

DRS valdes loceklis Grigorijs Semjonovs paskaidroja:

"Mums izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu slodzes nodrošinājumu. Veselības stāvokļa dēļ pēkšņi "izkrituši" divi speciālisti, piedevām vēl atvaļinājumu periods. Rezultātā viens anesteziologs tika iesaistīts 9-10 operācijās dienā, dažkārt par apvienojot operācijas, pēc tam nodrošinot dežūras – to skaits sasniedz vidēji 10-13 mēnesī vienam speciālistam. Rezultātā ārsti strādāja uz pārslodzes robežas, un neatliekamās medicīniskās palīdzības kvalitāte bija apdraudēta. Pateicos par atsaucību kolēģiem, kuri atcēla ieplānoto atvaļinājumu!

Taču iepriekš, ceturtdien, kad visi speciālisti bija operāciju zālē, es biju spiests izvēlēties starp sarežģītu ķeizargriezienu, plaušu mākslīgu ventilāciju pacientam smagā stāvoklī un cita pacienta intubāciju. Paldies Dievam, mums izdevās nodrošināt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību visos trijos gadījumos, un neviens no pacientiem nav cietis. Tas bija iespējams, tikai pateicoties mūsu lielisko, pieredzējušo speciālistu pašaizliedzībai. Taču varēja būt arī citādi.

Man nav tiesību apdraudēt cilvēku dzīvības vai ļaut maniem kolēģiem fiziski un emocionāli "izdegt". Rezultātā visas ieplānotās operācijas, ko iespējams atlikt, ņemot vērā pacientu individuālās medicīniskās indikācijas, tiks atliktas līdz brīdim, kad būs atrisināta kadru problēma. Patlaban tiks veiktas tikai prioritārās operācijas – neatliekamā gadījumā, kā arī primāri diagnosticēto onkoloģisko saslimšanu gadījumos un endoprotezēšanas operācijas. No savas puses apsolu darīt visu iespējamo, lai līdz 1. septembrim piesaistītu papildu speciālistus un atrisinātu iepriekšminēto cilvēkresursu trūkuma problēmu.

Tas ir mans lēmums, un es uzņemos par to atbildību, tāpēc, lūdzu, nedraudiet un nenodariet kaitējumu mūsu ārstiem un citiem medicīniskajiem darbiniekiem, jo viņi tikai pilda savu uzdevumu."

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš pārtrauca savu atvaļinājumu un sasauca ārkārtas sēdi par situāciju slimnīcā.

"Ar anesteziologiem slimnīcā tiešām ir krīzes situācija sakarā ar vairāku ārstu pamatotu prombūtni (ārsti arī slimo). Operācijas onkoloģijas un dzemdību nodaļas pacientiem notiks bez ierunām. Kopumā atceltas ir ap 6-8 operācijām dienā un visas tās ir bijušas ieplānotas maksas klientiem. Ārsti turpinās darboties neatliekamās palīdzības jomā un šo funkciju izpildīs. Katrs operācijas atcelšanas gadījums tiks izvērtēts papildus. Tāpat - šodien/rīt notiek pārrunas ar ārstiem no citām slimnīcām un rezidentiem. Ar katru no tiem man būs personīga saruna. Šī situācija kārtējo reizi apliecina problēmas veselības nozarē un nepieciešamību pēc jauniem ārstiem ir īpaši reģionos. Šo uzdevumu es arī plānoju atrisināt!" viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Kadru trūkuma problēma DRS jūtama jau vairākus gadus. Pašvaldība piešķir stipendijas jaunajiem mediķiem, lai viņi pēc studijām strādātu Daugavpilī, taču kadru trūkumu tas nav atrisinājis.

Valsts kontroles dati liecina, ka Latvijā trūkst vismaz 3500 medmāsu un aptuveni 300 akušieru. Tikai 65% jauno ārstu pēc studijām paliek Latvijā, tikai 52% medmāsu un 54% akušieru sāk darbu Latvijā pēc diploma saņemšanas. Paaudžu nomaiņa nenorit efektīvi: 55% mediķu un aprūpes personāla ir vecāki par 50 gadiem.

Pie tam speciālistu daļa Rīgā un tās piepilsētās palielinās, bet reģions vērojams visu speciālistu trūkums. Situāciju reģions nav mainījuši arī Veselības ministrijas pasākumi ar mērķi piesaistīt rezidentus darbam aiz Rīgas robežām.

32
Pēc temata
Viņķele: Latvijai trūkst ievērojama finansējuma veselības aprūpes nozarē
Situācija ir kritiska: Valsts kontrole norāda uz trūkumiem Veselības ministrijas darbā
Mazāk naudas nekā Latvija veselības aprūpei atvēl tikai Kipra: PVO iebilst
Veselības aprūpes sistēmas reforma sāks darboties ne agrāk kā 2021. gadā
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

3
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

3
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās

Nav motivācija maksāt nodokļus: Rīgā zeļ un plaukst nelegālas ballītes

3
(atjaunots 09:43 12.08.2020)
Koronavīrusa ierobežojumi netraucē rīdziniekiem rīkot nelegālas ballītes brīvdabas kinoteātru aizsegā, taču drīzumā šīm bīstamajām izklaidēm var pienākt gals.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Latvijas galvaspilsētā plaukst nelegāli nakts izklaides pasākumi, pastāstīja viens no Latvijas Bāru asociācijas dibinātājiem Arnis Bikšus, vēsta lsm.lv

Pārkāpumu mehānisms ir saistīts ar esošajiem koronavīrusa ierobežojumiem: Covid-19 uzliesmojumu dēļ pēc ballītēm klubiem, restorāniem un bāriem lika slēgties ciet pusnaktī. Ilgāk drīkst strādāt tikai brīvdabas kinoteātri. Tieši viņus izmanto kā aizsegu nelegālo ballīšu rīkošanai, kur atpūtas tie, kas nevēlas doties mājās uzreiz pēc pusnakts un nevēlas ievērot epidemioloģiskos noteikumus.

Policija jau ir ierosinājusi vairākas administratīvās lietas sakarā ar nelegālo ballīšu faktu, taču jauni video apliecinājumi šādiem pasākumiem turpina parādīties sociālajos tīklos.

Arnis Bikšus pastāstīja, ka šādas slepenas ballītes mudina ēnu ekonomikas izaugsmi. Viņš atzīmēja, ka šobrīd šis bizness ir sasniedzis nebijušus mērogus.

"Viss aiziet pelēkajā zonā mierīgi. Nekādas čeku loterijas. Nevienam nav motivācijas maksāt nodokļus. Visi saprata, ka var taisīt it kā āra kino, pagrīdes "reivus", visādas ballītes, ko visi ļoti labi zina," paziņoja Bikšus.

Viņš atzīmēja, ka par nelegālajiem pasākumiem labi informēti ir arī taksisti – viņi lieliski zina, kur jāved klientus pēc pusnakts. Pēc viņa sacītā, informācija izplatās slēgtos čatos WhatsApp un Telegram ziņapmaiņas lietotnēs.

Pašam uzņēmējam pieder bārs Cube Cafe Vecrīgā, taču viņa iestāde slēdzas ciet pusnaktī. Tiesa, Bikšus arī pats jau ir nopircis projektoru ar domu arī rīkot brīvdabas kinoseansus, taču beigās nolēma nedarīt to – viņu nepriecē perspektīva saņemt sodu 5000 eiro apmērā.

Policijā apgalvo, ka cenšas izsekot nelegālās ballītes un sodīt to organizatorus.

Pēc Bikšus domām, lai apturētu likuma pārkāpumus, vajag tikai un vienīgi atļaut bāriem un klubiem strādāt līdz diviem-trijiem naktī. Tieši ar šādu piedāvājumu Bāru asociācija vērsās pie Veselības ministrijas vadītājas Ilzes Viņķeles ("Attīstībai/Par!"). Viņa uzsvēra, ka ierobežojumi devuši pozitīvu efektu, jo vairāk uzliesmojumu izklaides iestādēs nav bijis. Taču Veselības ministrija izskatīs iespēju atļaut bāriem un restorāniem strādāt līdz diviem naktī.

3
Tagi:
nodokļi
Pēc temata
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Политолог Семен Уралов

Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa

0
(atjaunots 10:48 12.08.2020)
Lietuva un Polija ir ieinteresētas politiskajā krīzē Baltkrievijā un cenšas ievilkt tajā pēc iespējas vairāk ES valstu, paziņoja politologs, portāla "Sonar-2050" galvenais redaktors Semjons Uralovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Eiropas Savienībai derētu apspriest sankcijas pret Baltkrieviju atbildes kārtā uz varasiestāžu represijām pret opozīciju. "Šobrīd mēs redzam gan bojāgājušos, gan ievainotus cilvēkus. Redzam vairākus tūkstošus cilvēkus, kuri ir ieslodzīti, vai arī viņu liktenis nav zināms. Mēs nevaram skatīties uz to caur pirkstiem," sacīja valsts vadītājs.

Pēc Nausēdas sacītā, no situācijas ar cilvēktiesībām būs atkarīga Lietuvas sadarbība ar Baltkrievijas varasiestādēm.

"Polija ar Lietuvu sinhroni rosina politiku, kuras būtība ir tajā, lai ievilktu maksimāli lielu ES valstu skaitu Baltkrievijas krīzē. Galvenais iedragājošas darbības avots pret Baltkrieviju un tās savienību ar Krieviju bija Varšava un Viļņa. Tā krīze, kurā izrādījusies republika, lielā mērā tā ir mākslīga krīze, un "rociņas" aug tieši no turienes. Un tagad viņi īsteno savu stratēģiju priekš tam, lai padziļinātu politisko krīzi Baltkrievijā," pateica Sputnik Latvija politologs Semjons Uralovs.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja vairums ES valstu būs par kaut kādu sankciju ieviešanu attiecībā pret Baltkrieviju, tām pievienosies arī nozīmīgākais ES ekonomiskais spēlētājs – Vācija.

Svētdien, 9. augustā, notika Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko iegūst 80,08%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%.

Svētdienas vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinājās arī pirmdienas vakarā. Protestētāji Minskas centrā būvēja barikādes no atkritumu tvertnēm. Milicija pielietoja pret viņiem asaru gāzi, ūdensmetējus un gaismas-trokšņa granātas, kā arī izstūma protestētājus no pilsētas centra.

Уралов: кризис в Беларуси творят руками Варшавы и Вильнюса
0
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva, Polija
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām