Mācību grāmatas. Foto no arhīva

Latvieši būs zaudētājos: bizness vēlas krievu valodas atgriešanos skolās

40
(atjaunots 10:33 06.08.2019)
Latviešu jaunieši pārvalda tikai dzimto un angļu valodu, bet krievvalodīgie prot trīs valodas, tāpēc darba tirgū ir konkurētspējīgāki, uzskata Interneta asociācijā.

RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Latvijas uzņēmēji vēlas, lai jaunajā vidējās izglītības standartā tiktu ierādīta pienācīga vieta krievu valodas apguvei, citādi latviešu bērni kļūst mazāk konkurētspējīgi salīdzinājumā ar krievu bērniem. Šis jautājums pagājušajā nedēļā tika apspriests Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zināšanu ekonomikas padomes sēdē, vēsta Latvijas Avīze.

2020. gadā tiks sākta jaunā izglītības satura ieviešana pamata un vidējās izglītības posmā. Jaunais pamatizglītības standarts jau apstiprināts valdībā, bet vidējās izglītības standarts vēl tiek saskaņots.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma ir novecojusi un nepieciešamas pārmaiņas. Viņam piekrīt arī Latvijas Interneta asociācijas pārstāve Ina Gudele – viņa norādīja, ka beidzot parādījies piedāvājums, ko Latvijas sabiedrība jau sen gaidījusi.

Tiesa, I.Gudele pauda bažas par to, ka jaunajā izglītības saturā nav vērojams uzsvars uz krievu valodas apgūšanu – mūsdienu apstākļos darba tirgū tās zināšanas ir nepieciešamas.

"Latviešu jaunieši ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū, jo māk tikai latviešu un angļu valodu, kamēr krievu jaunieši māk arī krievu valodu," sacīja I. Gudele.

Ar viņu vienisprātis ir A. Rostovskis: neraugoties uz politisko situāciju, jebkura valoda ir vērtība, turklāt krievu valoda noder, ne tikai sadarbojoties ar Krieviju, tā ir saziņas valoda visā austrumu tirgū.

Par jaunā mācību satura ieviešanu atbildīgā Zane Oliņa teica, ka skolas var piedāvāt apgūt arī krievu valodu augstākajā līmenī, tajā var kārtot arī eksāmenu, taču tā nevarot būt obligātā svešvaloda kā angļu, franču un vācu valoda.

Pēc jaunā satura ieviešanas otro svešvalodu sāks apgūt jau no 4. klases, patlaban to mācās no 6. klases. Otrā svešvaloda varētu būt arī krievu valoda. "Svarīgi, lai arī uzņēmēji runā par krievu valodas nepieciešamību. Citādi ir ļoti grūti motivēt bērnus to apgūt," uzskata Z. Oliņa.

Izglītības reforma, kas Latvijā tiek īstenota jau no 2004. gada, radījusi plašus strīdus un kritiku. Tā pamatota ar nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgas iespējas latviešu un mazākumtautību skolu absolventiem, taču tiek paustas nopietnas šaubas par to, vai reforma kalpo šādiem mērķiem.

2017. gada rudenī toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja visu vidusskolu, arī privāto skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāda izglītības reforma mazināšot iespējas Krievijas domājamās propagandas un dezinformācijas izplatīšanai, kādā intervijā izklāstīja Šadurskis.

2018. gadā Saeima pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus.

Pie tam Nacionālā apvienība izstrādājusi virkni grozījumu Darba likumā, ko pērnā gada 1. novembrī Saeima pieņēma galīgajā lasījumā. Tie paredz, ka darba devējam tagad ir aizliegts pieprasīt no darbinieka svešvalodas (bieži tā ir krievu valoda) zināšanas, ja tās lietojums nav iekļauts viņa darba pienākumos. Tagad, izceļoties strīdam starp darba devēju un darbinieku par svešvalodu zināšanu prasībām, darba devējs būs spiests pierādīt, ka šī prasība ir objektīva un pamatota.

40
Pēc temata
Krievu valodai Latvijā vairs nav vietas: skolas iztiks bez tās
Gasparjans: krievu skolas – Latvijas vēsturiskās identitātes elements
Čekušins: latvieši baidās no Putina portretiem krievu skolās
Nelieniet pie krieviem: deputāts pabrīdināja jauno ministru un atgādināja par Ukrainu