Mācību grāmatas. Foto no arhīva

Latvieši būs zaudētājos: bizness vēlas krievu valodas atgriešanos skolās

58
(atjaunots 10:33 06.08.2019)
Latviešu jaunieši pārvalda tikai dzimto un angļu valodu, bet krievvalodīgie prot trīs valodas, tāpēc darba tirgū ir konkurētspējīgāki, uzskata Interneta asociācijā.

RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Latvijas uzņēmēji vēlas, lai jaunajā vidējās izglītības standartā tiktu ierādīta pienācīga vieta krievu valodas apguvei, citādi latviešu bērni kļūst mazāk konkurētspējīgi salīdzinājumā ar krievu bērniem. Šis jautājums pagājušajā nedēļā tika apspriests Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zināšanu ekonomikas padomes sēdē, vēsta Latvijas Avīze.

2020. gadā tiks sākta jaunā izglītības satura ieviešana pamata un vidējās izglītības posmā. Jaunais pamatizglītības standarts jau apstiprināts valdībā, bet vidējās izglītības standarts vēl tiek saskaņots.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis uzskata, ka pašreizējā izglītības sistēma ir novecojusi un nepieciešamas pārmaiņas. Viņam piekrīt arī Latvijas Interneta asociācijas pārstāve Ina Gudele – viņa norādīja, ka beidzot parādījies piedāvājums, ko Latvijas sabiedrība jau sen gaidījusi.

Tiesa, I.Gudele pauda bažas par to, ka jaunajā izglītības saturā nav vērojams uzsvars uz krievu valodas apgūšanu – mūsdienu apstākļos darba tirgū tās zināšanas ir nepieciešamas.

"Latviešu jaunieši ir mazāk konkurētspējīgi darba tirgū, jo māk tikai latviešu un angļu valodu, kamēr krievu jaunieši māk arī krievu valodu," sacīja I. Gudele.

Ar viņu vienisprātis ir A. Rostovskis: neraugoties uz politisko situāciju, jebkura valoda ir vērtība, turklāt krievu valoda noder, ne tikai sadarbojoties ar Krieviju, tā ir saziņas valoda visā austrumu tirgū.

Par jaunā mācību satura ieviešanu atbildīgā Zane Oliņa teica, ka skolas var piedāvāt apgūt arī krievu valodu augstākajā līmenī, tajā var kārtot arī eksāmenu, taču tā nevarot būt obligātā svešvaloda kā angļu, franču un vācu valoda.

Pēc jaunā satura ieviešanas otro svešvalodu sāks apgūt jau no 4. klases, patlaban to mācās no 6. klases. Otrā svešvaloda varētu būt arī krievu valoda. "Svarīgi, lai arī uzņēmēji runā par krievu valodas nepieciešamību. Citādi ir ļoti grūti motivēt bērnus to apgūt," uzskata Z. Oliņa.

Izglītības reforma, kas Latvijā tiek īstenota jau no 2004. gada, radījusi plašus strīdus un kritiku. Tā pamatota ar nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgas iespējas latviešu un mazākumtautību skolu absolventiem, taču tiek paustas nopietnas šaubas par to, vai reforma kalpo šādiem mērķiem.

2017. gada rudenī toreizējais izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ierosināja visu vidusskolu, arī privāto skolu pāreju pie mācībām latviešu valodā. Tāda izglītības reforma mazināšot iespējas Krievijas domājamās propagandas un dezinformācijas izplatīšanai, kādā intervijā izklāstīja Šadurskis.

2018. gadā Saeima pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus.

Pie tam Nacionālā apvienība izstrādājusi virkni grozījumu Darba likumā, ko pērnā gada 1. novembrī Saeima pieņēma galīgajā lasījumā. Tie paredz, ka darba devējam tagad ir aizliegts pieprasīt no darbinieka svešvalodas (bieži tā ir krievu valoda) zināšanas, ja tās lietojums nav iekļauts viņa darba pienākumos. Tagad, izceļoties strīdam starp darba devēju un darbinieku par svešvalodu zināšanu prasībām, darba devējs būs spiests pierādīt, ka šī prasība ir objektīva un pamatota.

58
Pēc temata
Krievu valodai Latvijā vairs nav vietas: skolas iztiks bez tās
Gasparjans: krievu skolas – Latvijas vēsturiskās identitātes elements
Čekušins: latvieši baidās no Putina portretiem krievu skolās
Nelieniet pie krieviem: deputāts pabrīdināja jauno ministru un atgādināja par Ukrainu
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

9
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

9
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem
Aizsargmaskas, foto no arhīva

Jaunu Covid-19 gadījumu skaits nav galvenais: kādos apstākļos atgriezīs ierobežojumus

8
(atjaunots 16:25 03.08.2020)
Galvenais nav tas, cik daudz jaunu Covid-19 gadījumu tiek fiksēts Latvijā, bet gan tas, vai ir iespējams izsekot inficēšanās ķēdes, uzskata speciālisti.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Virknē Eiropas valstu vērojams Covid-19 saslimstības līmeņa kāpums, tomēr Latvijā situācija pagaidām ir kontrolējama un pašlaik nav nepieciešamības atgriezties pie stingrākiem ierobežojumiem, uzskata eksperti.

Covid-19 saslimstības gadījumu pieaugums Eiropā liek mediķiem strīdēties par to, vai tas ir otrais vilnis. Mediķi strīdas par to, vai tas ir otrais vilnis, savukārt valstis sāk rīkoties, katra pēc saviem ieskatiem. Piemēram, Lietuvā kopš sestdienas atkal ir jānēsā sejas maskas publiskās vietās.

"Pēdējo divu nedēļu laikā bijis liels saslimstības kāpums visā pasaulē kopumā un Eiropas Savienībā. Mazās valstis turas, savukārt lielās valstis uzrāda pieaugumu no 10 līdz 20% katru dienu. Samazinās sociālā distancēšanās, un infekcija turpina izplatīties – bioloģijas likumus vēl neviens nav atcēlis," paziņoja Latvijas Radio 4 ēterā Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvis Jurijs Perevoščikovs. Tomēr par robežu slēgšanu pagaidām netiek runāts, ir uzkrāta pieredze, un infekcijas izplatību izdodas kontrolēt. Latvijā situācija vispār ir stabila, tādēļ nepieciešamības pastiprināt pasākumus, pēc Perevoščikova sacītā, šobrīd nav.

Uz svarīgu aspektu norādīja Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedriskās veselības un epidemioloģijas nodaļas vadītājs profesors Ģirts Briģis. Pēc viņa sacītā, kamēr inficēšanās gadījumi tiek izsekoti, nepieciešamības pastiprināt drošības pasākumus Latvijā nav.

"Ierobežojumu ieviešana ir atkarīga no konkrētās situācijas mūsu valstī. Tas, ka citās valstīs ir (saslimušo skaita – red.) pieaugums, – tas, protams, ir riska faktors arī Latvijai. Taču mums vispirms ir jāvadās pēc saslimstības līmeņa mūsu valstī.

Iespējams, izšķirošais faktors pat nav saslimušo statistika, bet gan iespēja tos izsekot. Visbīstamākais scenārijs – ja vīruss sāks izplatīties, bet iespēju noteikt inficēšanās avotus nebūs. Šādā situācijā, protams, būs jāvēršas pie striktākiem ierobežošanas pasākumiem," viņš teica.

Netiecas dramatizēt situāciju Latvijā arī Veselības ministrijas Vides veselības nodaļas vadītāja Jana Feldmane.

"Protams, mums ir jārēķinās ar starptautisko situāciju un saslimstības pieaugumu praktiski visās mums tuvās Eiropas valstīs. Iespējams, tieši tagad mēs nesāksim ieviest kaut kādus skarbus ierobežojošos pasākumus, taču mēs ļoti stingri un rūpīgi sekosim līdzi situācijai un turpināsim testēšanas. Tāpat ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība apzinās riskus. Sevišķi, dodoties kaut kur ārpus Latvijas," pateica viņa.

Iepriekš ziņots, ka aizritējušajā diennaktī ir veikti 687 Covid-19 testi, atklāti trīs jauni saslimšanas gadījumi. Visi inficētie ir citu inficēto kontaktpersonas.

Kopumā kopš pandēmijas sākuma Latvijā ir veikti 201 997 Covid-19 testi, atklāti 1246 inficētie. Pašlaik izveseļojušies 1052 cilvēki, miruši 32.

Pēdējo 24 stundu laikā slimnīcā nonākuši divi cilvēki ar Covid-19. Kopumā slimnīcās ārstējas seši cilvēki, visiem ir vidēji smaga slimības gaita.

8
Tagi:
ārkārtējā situācija, karantīna, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Atgriezās no ārzemēm: Latvijā pieci jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Atrasti tūristi! Kur devušies atpūsties no pašizolācijas nogurušie ceļotāji
Policijas darbinieki pārbauda automobiļus, foto no arhīva

"Vakcīnu sacīkstes": Rietumos apsūdz Krieviju

0
(atjaunots 21:19 03.08.2020)
Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā.

Aptuveni mēnesi pēc tam, kad koronavīrusa pandēmija burtiski nostādīja uz ceļiem pasaules ekonomiku, politikas un mediju pasaulē parādījās jauns starptautisko sacensību "žanrs", kuru ironiski var nosaukt par vakcīnu sacīkstēm, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.

Ņemot vērā to acīmredzamo traumu, kuru koronavīruss divreiz ir radījis kolektīvajiem Rietumiem, uzvaras jautājums šajās sacīkstēs ir kļuvis nevis vienkārši politisks, bet gan politisks un principiāls no rietumu sabiedrības pašcieņas saglabāšanas viedokļa. Cilvēkam, kurš audzis labākajās Eiropas humānisma tradīcijās (kas mūsdienu pasaulē lielākoties nozīmē nevis eiropieti vai amerikāni, bet gan cilvēku ar padomju vai Krievijas izglītību), ir visnotaļ grūti saprast mūsdienu rietumu apsēstību ar "vakcīnu sacīkstēm", taču var pamēģināt izskaidrot to no galvenās mūsdienu ASV un Lielbritānijas industrijas viedokļa, jeb no politiskās un komerciālās sevis virzības viedokļa.

Sabiedrisko attiecību (Public Relations) telpā kolektīvie Rietumi, kā arī konkrēti ASV un Lielbritānija guva vairākas nopietnas "koronavīrusa traumas". Pirmkārt, noskaidrojās, ka tālā (kā arī "dziļi totalitārā un vietām atpalikusī", saskaņā ar Londonas un Vašingtonas politiķu stereotipiem) Ķīna tika galā ar epidēmijas apspiešanu labāk, apzinājās problēmu agrāk, un efektīvi ierobežoja ekonomiskos zaudējumus. Šajā fonā pat pašu patriotu acīs ASV un Lielbritānija, kā arī dažas Eiropas Savienības valstis, izskatās ne tik iedvesmojoši.

Nākamo traumu kolektīvo Rietumu pašvērtējumam netīšām (tā gadās) nodarīja Krievija – ar savu "pazemojoši zemo" koronavīrusa mirstības līmeni un masveida testēšanas sakārtošanu, kas kopsummā izraisīja sapīkumu rietumu medijos un nepierādītas apsūdzības statistikas viltošanā, lai gan statistika (izņemot PVO vērtējumus) bija acīmredzama: Ņujorkā epidēmijas upuru līķus salika refrižeratoros uz ielām, un jau ar to pietiek medicīniskās un valsts pārvaldes kvalitātes atšķirības izvērtēšanai.

Un šajā fonā, neatkarīgi no nepieciešamajiem izdevumiem un jebkādiem iespējamajiem riskiem, kolektīvajiem Rietumiem (kā arī atsevišķiem konkrētiem ambicioziem rietumu politiķiem) uzvaras jautājums vakcīnas ražošanā kļūst ārkārtīgi svarīgs imidža ziņā, jo ir jāparāda, ka, piemēram, ASV – tas "joprojām ir numurs viens pasaulē".

Taču, lasot Amerikas medijus, rodas dīvaina izjūta: atkarīgi no partejiskās piederības un simpātijas esamības pret Donaldu Trampu no izdevuma īpašnieku puses, konkrētās redakcijas "jūt līdzi" vai nu Amerikas kompānijām, kuras nodarbojas ar vakcīnas izstrādi, vai britu, vācu, pat indiešu kompānijām un universitātēm ar mērķi uz to, lai uzvarētāju slava "vakcīnu sacīkstēs" tiktu kaut kādai struktūrai "pareizajā" valstī, taču lai "nolādētais Trampa režīms" nespēj iegūt no tā politiskos bonusus. Arī makro līmenī pastāv analoģisks konflikts: tā vietā, lai koordinētu pūles ar saviem NATO vai G7 partneriem, oficiālā Vašingtona, vismaz pēc dažu vācu mediju vērtējuma, centās "izspiest" un pārvest uz ASV no Vācijas perspektīvu biotehnoloģiju kompāniju, kurai bija kaut kādas svarīgas izstrādes pret koronavīrusu.

Šajā kontekstā ir loģiski, ka jebkādi paziņojumi par to, ka Krievija vai Ķīna ir tuvu vakcīnas pret koronavīrusu izveidošanai un masveida izmantošanai, rietumu informācijas laukā izraisa reakciju, kuru var salīdzināt pat ne tik daudz ar banālu alerģiju, cik ar īstu anafilaktisko šoku.

Protams, varētu pieņemt, ka Amerikas medicīnas ierēdņi patiešām vadās tikai pēc profesionāliem uzskatiem, taču, ņemot vērā augstākminēto, pastāv nopietnas aizdomas par noteikta politiskā angažējuma klātbūtni. Oficiālās reakcijas piemēra kārtā uz paziņojumiem par Krievijas plāniem uzsākt masveida mediķu vakcināciju jau šoruden, kā arī uz ziņām par Ķīnas veiksmīgajiem iespējamo vakcīnu izmēģinājumiem var minēt galvenā Amerikas infektologa pozīciju, kuru publicē The Wall Street Journal:

"Doktors Entonijs Fauči, galvenais infekcijas slimību eksperts ASV, paziņoja piektdien Kongresa Covid-19 apakškomitejas klausīšanās, ka ASV, visticamāk, neizmantos Ķīnā vai Krievijā izstrādātās vakcīnas. "Es patiešām ceru, ka ķīnieši un krievi patiešām testē vakcīnu, pirms to ievadīt kādam," sacīja viņš. "Apgalvojumi par to, ka vakcīna ir gatava izplatīšanai, pirms ir veikta testēšana, es domāju, labākajā gadījumā ir problemātiski." Doktors Fauči tāpat paziņoja, ka cer, ka "ASV saņems vakcīnu līdz gada beigām."

Spriežot pēc iespējamo vakcīnu no dažādām valstīm salīdzinošās analīzes no lietišķās informācijas aģentūras Bloomberg, Fauči, visticamāk, cer uz Amerikas kompānijas "Moderna" vakcīnu.

Interesanti, ka Bloomberg trekerā (vismaz raksta uzrakstīšanas brīdī) nebija minēti Krievijas izstrādājumi, kas var veicināt nepareiza iespaida rašanos rietumu lasītājam par Krievijas iespējām, vai arī var rasties ilūzija, ka Krievijas vakcīna "parādījās no nekurienes".

Jau tagad var izteikt pieņēmumu, kādā veidā tiks turpinātas "vakcīnu sacīkstes": Krievijā vai Ķīnā izstrādātās nekavējoties pasludinās par bīstamām, papildinot to ar atbilstošu informāciju viltus ziņu žanrā. Paralēli tam, lai pārliecinātu skeptiskāk noskaņoto rietumu auditorijas daļu, tiks virzīta tēze par to, ka jebkurā gadījumā, pat ja vakcīnas darbojas, šīs vakcīnas ir tapušas ar datu palīdzību, kurus it kā nozaguši ķīniešu, irāniešu un krievu hakeri, turklāt attiecīga sabiedriskā viedokļa sagatavošana jau ir paveikta. Savukārt par fināla aizsardzības līniju kļūs ciniska Krievijas un Ķīnas apsūdzēšana "vakcīnu nacionālismā" un vēlmē pārvērst cīņu ar epidēmiju par sava veida starptautisku sacensību analogu, turklāt vienlaikus tiks virzīta tēze par nepieciešamību izveidot Rietumos savu vakcīnu, lai nebūtu atkarīgiem no Pekinas vai Maskavas tik svarīgā jautājumā.

Šādas pieejas problēma ir tajā, ka katrā šīs "kontrolējamās atkāpšanās" posmā – un jau nav nekādu šaubu par to, ka tā ir atkāpšanās nepielūdzamās realitātes spiediena varā – rietumu mediju mašīna zaudēs arvien jaunāku un jaunāku savas auditorijas segmentu uzticību. Un beigsies tas ar kārtējām konferencēm par nepieciešamību cīnīties ar Krievijas un Ķīnas dezinformāciju un Amerikas un Eiropas atbildīgo struktūru prasībām piešķirt tām vēl budžetus bijušā imidža diženuma atjaunošanai. Taču zaudēt auditorijas uzticību ir viegli, bet tās atjaunošana prasa zināmu laiku, turklāt koronavīruss tikai paātrinājis tos sabiedriskās uzticības degradācijas procesus, kuri jau tā notika rietumu pasaulē. Savukārt Krievijai, Ķīnai un citiem "ierindas vainīgajiem", uz kuriem mīl norādīt ar pirkstu rietumu mediju telpā, patiesībā ar šo problēmu nav nekāda sakara, un ciest no "vakcīnu nacionālisma" mūsu rietumu partneriem nāksies pašu vainas dēļ un, visticamāk, lepnā vientulībā.

0
Tagi:
koronavīruss, vakcīna, ASV, Rietumi, Ķīna, Krievija
Pēc temata
Krievijā nosauca masveida vakcinācijas pret koronavīrusu uzsākšanas termiņus
Izmēģinājuma afrikāņi. Francijā izcēlies skandāls saistībā ar vakcīnu pret vīrusu
KF pastāstīja par brīvprātīgo pašsajūtu, kuri pieteicās izmēģināt vakcīnu pret Covid-19
Dzenas pēc peļņas: kāpēc ES palaidusi garām iespēju sastapt pandēmiju ar gatavu vakcīnu