Latvijas prezidents Egils Levits

"Tas nekas, ka likums Latvijā ir kroplīgs": Babris pastāstīja, kāpēc Levits nav Ulmanis

125
(atjaunots 13:18 05.08.2019)
Jaunais Latvijas prezidents Egils Levits nespēs padzīt Saeimu, kā to reiz paveica Kārlis Ulmanis, - viņš ievēros "kroplīgos likumus", uzskata uzņēmējs Arnolds Babris.

RĪGA, 5. augusts — Sputnik. Satversmes aizsardzības biroja bijušais darbinieks, uzņēmējs Arnolds Babris intervijā radio Baltkom pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par valsts prezidentu Egilu Levitu.

Babris atklāja, ka atceras Levitu darbā, kad viņš vēl nebija ieņēmis prezidenta amatu, un, pēc uzņēmēja domām, Levits ir cilvēks, kurš skrupulozi pildīs visas procedūras, taču neizšķirsies par apņēmīgiem soļiem.

"Visus uzklausīsim, izdarīsim. Tas vienkārši ir tā saucamais "profesionālais kretīnisms", cilvēks vienkārši tā pieradis. Nebūs nekādu asu kustību, nebūs ambiciozu soļu. Viņš tos nekad nav spēris, un arī tagad nespers," uzskata Babris.

Uzņēmējs atsauca atmiņā Kārli Ulmani, kurš 1934.gadā padzina Saeimu, un atzīmēja, ka Levits tā nekad nerīkosies, lai kāda būtu situācija. Lieta tāda, uzskata Babris, ka Levitam visam ir jābūt pēc likuma un tas nekas, ka "likums ir kroplīgs, vientiešiem, manipulācijām".

1934.gada maijā Latvijā notika antikonstitucionāls apvērsums – varu sagrāba premjerministrs Kārlis Ulmanis, kurš apturēja Satversmes darbību un atlaida Saeimu. Saeimas darbība bija apturēta līdz Sarversmes "reformai" (patiesībā Saeima vairs netika atjaunota).

Babris atzīmēja, ka Latvijā vērojami daži priekšnoteikumi, kuri liecina: 1934.gada notikumi varētu atkārtoties, taču Levits pats ir apliecinājis, ka Ulmanis rīkojās nepareizi, un licis saprast, ka neplāno atkārtot viņa "varoņdarbu".

Viss ir Saeimas rokās

Babris uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas dzīvot demokrātiskā valstī, kur pastāv likumdevēja, izpildu un tiesu vara, taču Latvijā tāda sadalījuma nav – viss ir Saeimas rokās.

"Tieši tāpēc Ulmanis gāza Saeimu. Un Hitlers nāca pie varas tieši šī iemesla dēļ. Tāpēc es uzskatu, ka Latvijā vajadzīga stingra konkurence," paziņoja Babris.

Atgādināsim, ka tajā pašā intervijā Babris pieminēja arī ekonomisko katastrofu Latvijā. Viņš uzsvēra, ka ekonomikas krahu valstī sarīkojusi Latvijas valdība, kad sāka cīņu par komisijas Moneyval labvēlību un padzina no Latvijas aptuveni 10 miljardus eiro nerezidentu naudas, pareizāk sakot – kredītu resursu.

Babris atzīmēja, ka nauda, kas tagad pametusi Latviju, varētu dublēt valsts budžetu, un trešā daļa šo miljardu varētu tikt atvēlēta finansējumam. Tagad cilvēkiem nav naudas, uzņēmējiem nav pieejami lēti kredīti, viņi ir spiesti ierobežot ražošanu, un tas ir viens no galvenajiem ekonomikas sarukuma iemesliem.

Pie tam cilvēki vienkārši nevar iegādāties nekustamos īpašumus un mājokli, jo bankas viņus šajā ziņā ierobežo.

125
Pēc temata
Egils Levits pastāstīja par savu attieksmi pret Kārli Ulmani
Šprotu ražotājs par Latvijas politiķiem: debiliķi – spēcīga organizācija
Babris: Latvija vēlētos nokāpt no "Krievijas adatas", taču palikusi bez "asinīm"
Karalis ir pliks: Vīķe-Freiberga prata nolikt pie vietas, bet Vējonis "neceļ ne ausu"
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

7
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

7
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

24
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

24
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi