MVU

Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju

155
(atjaunots 13:06 05.08.2019)
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgs Krievijas augstskolas diploms? Kā iegūt augstāko izglītību Krievijā? Vai pēc tam viegli būs atrast darbu šajā valstī, vai nāksies atgriezties dzimtenē?

RĪGA, 5. augusts — Sputnik, Marija Šeludjakova. Vai Krievijas augstskolu diploms ir pieprasīts Eiropā? Jekaterina Tihonova un Tatjana Kaupere no Latvijas pastāstīja, kā iestājušās augstskolās, studējušas, meklējušas darbu, un paskaidroja, kāpēc izlēmušas mācīties Maskavā.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas studēt uz Krieviju. Starp citu, viņi mēdz izvēlēties arī krievu valodas pasniedzēja specialitāti. Taču pēc tam, kad Latvijas varasiestādes noteica, ka mācības visās skolās notiks valsts valodā, lēmums studēt krievu valodu izskatās kā vienvirziena biļete. Taču vai tā patiešām ir?

Puškina vārdā nosauktā Krievu valodas institūta aspirante Jekaterina Tihonova iestājās augstskolā saskaņā ar Krievijas federālās aģentūras kvotu, kas palīdz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Jekaterina Tihonova kļuva par vienu no labākajiem konkursā. Jekaterina mācījās krievu skolā Rēzeknē un iesniedza dokumentus kopā ar trim klasesbiedrēm, un visas iestājās augstskolā.

Saņēmusi bakalaura, pēc tam arī maģistra grādu institūtā, viņa iegrima domās par darbu un saprata, ka nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī – Krievijā nav nemaz tik vienkārši atrast darbu ar Latvijas pilsonību, bet Latvijā krievu valodas pasniedzēja specialitāte, maigi sakot, nav pati pieprasītākā.

Labāk nekā Latvijas augstskolās

"Protams, krievu valodas pasniedzējam Latvijā atrast darbu nav viegli. Tomēr dažas krievu skolas vēl strādā – krievu valoda vēl aizvien tiek apgūta, neskatoties uz aizliegumu. Domāju, vēl var atrast darbu skolā. Darba meklējumos var palīdzēt arī asociācija "Krievu pasaule", kas popularizē krievu valodu," pastāstīja Jekaterina.

Tomēr viņa atklāja, ka pat nav domājusi par atgriešanos Latvijā pēc augstskolas, lai arī krievu valodas kā svešvalodas pasniedzēja specialitāte paredz darbu aiz Krievijas robežām.

"Ar politiskajiem aspektiem tam nav nekāda sakara – lieta tāda, ka krievu valoda Latvijā jau tāpat ir plaši izplatīta. Bet tādās valstīs kā Vācijā, Francijā, Anglijā, Ķīnā, Vjetnamā krievu valodas pasniedzēji ir vajadzīgi. Turp ceļš ir atvērts," paskaidroja Jekaterina.

Patlaban meitene strādā Valodas pārbaudes un migrācijas politikas veicināšanas centrā Puškina institūtā Maskavā un darbu pamest neplāno. Drīz vien viņai būs jāpagarina darba atļauja un jāsaņem uzturēšanās atļauja.

"Izraudzīto specialitāti nenožēloju. Es augstu vērtēju izglītības līmeni Maskavā. Protams, esmu saņēmusi labāku izglītību, nekā augstskolu studenti Latvijā, kuri mācījušies manā specialitātē," viņa ir pārliecināta.

Kāpēc Krievijas augstskolas

Tatjana Kaupere pabeigusi divas augstskolas – Maskavas valsts lingvistisko universitāti specialitātē "Žurnālistika" un Krievijas valdības Finanšu universitāti specialitātē "Politoloģija". Pēc maģistra diploma saņemšanas Tatjana devās uz Latviju, taču neplāno palikt dzimtenē – viņa iecerējusi pārcelties uz Vāciju.

"Izvēlējos Krievijas augstskolas, jo skolas vecākajās klasēs domāju, ka kļūšu par žurnālisti, un man šķita, ka žurnālistam būs vienkāršāk realizēt sevi Maskavā. Par iespēju doties uz ārzemēm uzzināju no "Rossotrudņičestvo" pārstāvjiem – viņi apmeklēja skolu un pastāstīja par izglītības priekšrocībām Krievijā. Pirms sešiem gadiem Krievijas un Latvijas attiecības nebija tik saspringtas, un es nolēmu braukt uz Maskavu, nedomājot par grūtībām ar dokumentiem un darba meklējumiem," paskaidroja Tatjana.

Viņa pastāstīja, ka vecāki baidījās palaist meitu tik tālu prom no mājām. Taču viņu attieksme pret Krieviju ir jauka, meitenes māte ir krieviete. Latviešu draugi tīri labi uztvēra ziņu par iestāšanos augstskolā un aktīvi interesējās par Tatjanas dzīvi Maskavā.

Savu lēmumu nenožēloju

"Krievijā daudzi ar interesi apjautājās par manu valsti. Katrs otrais jautāja: "Vai krievus Latvijā apspiež?" Es parasti atbildēju, ka gan es pati, gan mana mamma, kura nebūt nerunā ideālā latviešu valodā, jūtamies komfortabli. Kad ierados Maskavā, bija grūtības, ņemot vērā starpību izglītības programmās, taču man pietika gan zināšanu, gan prasmju, lai universitātē mācītos labi. Pirmajā studiju gadā MVLU man pat pietrūka slodzes. Izglītības līmenis Krievijā mani apmierina, savu lēmumu nenožēloju, lai arī Latvijā mans diploms nav pieprasīts," apliecināja Tatjana.

Viņa paskaidroja, ka uzņēmumi Latvijā principiāli uzskata, ka nepieciešams Eiropas augstskolas diploms, lai arī izglītība Latvijā nav labāka nekā Krievijā. Tatjana uzskata, ka liela nozīme ir cilvēciskajam faktoram – etnisks latvietis nekad nepieņems darbā kandidātu ar Krievijas augstskolas diplomu.

"Iespējams, gadu palikšu Rīgā, taču ne ilgāk. Neredzu te perspektīvas. Neizdevās arī atrast darbu Maskavā: atsaucos uz vakancēm Krievijas uzņēmumos, kur manam diplomam vajadzētu dāvāt priekšrocības, taču atbildi nesaņēmu. Darba devēji Krievijā reti pieņem darbā ārzemniekus. Piemēram, neviens nebija gatavs noslēgt ar mani līgumu. Neskatoties uz šīm grūtībām, bija iecere palikt Krievijā. Taču es baidos no problēmām ar dokumentiem, neesmu gatava mainīt pilsonību. Biedē arī tas, ka vidējā alga Maskavā sākotnējā posmā aptuveni līdzinās summai, kādu izmaksā vienistabas dzīvokļa īre. Man izdevās te labi nopelnīt, piepelnoties kā svešvalodu pasniedzējam, taču tagad man gribas augt kā žurnālistam vai politologam," pastāstīja Tatjana.

Tagad meitene vēlas iestāties aspirantūrā Vācijā. Tatjana uzskata, ka viņai ir perspektīva, jo viņas izglītība bija saistīta tieši ar Vāciju, turklāt viņa pārvalda vācu valodu.

155
Pēc temata
Iestājies prestižā augstskolā Krievijā: tiek pieņemti pieteikumi eksāmenu kārtošanai Rīgā
Eksāmeni pēc pamatskolas Latvijā vai smags darbs laukā Īrijā
Augstākā izglītība Latvijā kļuvusi dārgāka: Latvijas universitātes pacēla cenas
Atviegloti ārvalstu studentu uzturēšanās noteikumi Krievijas Federācijā
Mušmires, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ēd sarkanās mušmires

3
(atjaunots 13:58 28.09.2020)
Toksikologi katru gadu arvien mazāk sastopas ar saindēšanās gadījumiem ar meža sēnēm, izņemot sarkanās mušmires.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas toksikologi noraizējušies par bīstamo tendenci – cilvēki arvien biežāk ēd sarkanās mušmires, lai apreibinātos, vēsta raidījums "TV3 ziņas".

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem saindēšanās ar sēnēm tika konstatēta 60 cilvēkiem sezonā, tad pēdējos gados mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji pieciem – cilvēki sākuši labāk orientēties sēnēs. Tomēr toksikologus uztrauc tas, ka atsevišķi cilvēki arvien biežāk ēd atpazīstamas indīgās sēnes – sarkanās mušmires – nevis kļūdas pēc, bet gan speciāli.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) satur ļoti stiprus halucinogēnus un spēj izraisīt ļoti spēcīgas halucinācijas. Daudzās valstīs tās ir atļauts tirgot, un šo iespēju izmanto, piemēram, Lietuvas mušmiru lasītāji – viņu preci iegādājas gan ārstnieciskos, gan izklaides un pat reliģiskos nolūkos.

"Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem," skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Dažkārt cilvēki ēd mušmires uzreiz mežā, taču sēņu halucinogēnā ietekme ir tik spēcīga, ka tās pagaršojušie sēņotāji pēc tam nespēj iziet no meža.

"Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojā. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi," stāsta Stašinskis.

Saindēšanās ar mušmirēm sezona nebeidzas pat ziemā – kaltēšana saglabā sēņu toksiskās īpašības.

3
Pēc temata
Meža vietā – uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas
Uzņēmēji, foto no arhīva

Latvijas Finanšu izlūkošanas dienests uzsācis rūpīgu baltkrievu kompāniju pārbaudi

8
(atjaunots 13:32 28.09.2020)
Pēc speciālistu domām, baltkrievu augsti kvalificēto kadru piesaistīšana Latvijā atnesīs ne tikai labumu visai ekonomikai kopumā, bet arī pacels valsts kredītiestāžu līmeni un iespējas.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Iepriekš kļuva zināms, ka Latvija visai nopietni noskaņota virknes baltkrievu kompāniju darbības pārcelšanai savā teritorijā. Latvijas valdība ir gatava piešķirt termiņuzturēšanās atļauju ne tikai augsti kvalificētiem speciālistiem, bet arī visiem viņu ģimenes locekļiem. Septembra vidū jau 12 kompānijas no Baltkrievijas pauda vēlmi izmantot piedāvājumu. Kopumā uz Latviju atbrauks aptuveni 500 cilvēku, pārsvarā vadošie speciālisti un valdes pārstāvji.

Pašlaik ir uzsākts esošo datu par Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu darījumiem pārbaudes process, to iniciējis Finanšu izlūkošanas dienests (FID).

"FID sācis darbu pie dienesta rīcībā esošo datu analīzes saistībā ar Baltkrievijas finanšu sektora un uzņēmumu veiktajiem darījumiem. Ar iegūtajiem secinājumiem tiks iepazīstinātas Latvijas finanšu iestādes un citas kompetentās institūcijas," paziņoja iestādē.

FID atzīmēja, ka fakts, ka baltkrievu kompānijas pārceļas uz Latviju, var nest pozitīvu fiskālo efektu valsts ekonomikai, kā arī parādīt kredītiestāžu iespējas pārvaldīt riskus, kas saistīti ar baltkrievu uzņēmumu apkalpošanu.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvija ir gatava uzņemt augsti kvalificētus darbiniekus no Baltkrievijas, piešķirt viņiem termiņuzturēšanās atļauju, kā arī sniegt atbalstu.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns paziņoja, ka aģentūra strādā ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai pēc iespējas ātrāk sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam. Ar tādu pašu paziņojumu uzstājās arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Pēc viņa sacītā, pašlaik tiek izstrādāti risinājumi, lai baltkrievu kompānijām būtu visas iespējas pēc iespējas ātrāk pārcelties uz Latviju.

8
Tagi:
termiņuzturēšanās atļauja, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Investējis 38 miljonus, bet tagad slēguši kontu: kā biznesam no Krievijas strādāt Latvijā
Bankas neatvērs kontus baltkrieviem: LIAA paziņojumu Lembergs uzskata par propagandu
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Hakeris, foto no arhīva

Lietuvā pastāstīja, pasargāt savus profilus sociālajos tīklos no to uzlaušanas

0
(atjaunots 13:59 28.09.2020)
Saskaņā ar sakaru operatora pasūtītā pētījuma datiem, vairums Lietuvas iedzīvotāju izmanto pārāk vieglas paroles, noraida dubulto autentifikāciju un aizmirst iziet no saviem profiliem darbavietā.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Mobilo sakaru operators Lietuvā pastāstīja, kā pasargāt savus profilus Internetā no to uzlaušanas, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz "Bite Lietuva" preses dienestu.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ikgadējie tiešsaistes drošības pētījumi liecina par vienu un to pašu problēmu: cilvēki izmanto vājas paroles savu profilu aizsardzībai un reti maina tās. Šī problēma saasinājās pandēmijas laikā, jo darbs no mājām pastiprināja datu aizsardzības un konfidencialitātes draudus.

Saskaņā ar Lietuvas iedzīvotāju reprezentatīvās aptaujas datiem, kas tika veikta pēc "Bite Lietuva" pasūtījuma, paroles, kas satur personīgu informāciju, tādu kā cilvēka vārdu vai dzimšanas datumu, joprojām tiek plaši izmantotas.

"Bite Lietuva" tehniskais direktors Gints Butens pastāstīja, ka 78% respondentu izmanto tikai vienu vai dažas paroles piekļuvei dažādiem profiliem.

"Šāda uzvedība biežāk ir sastopama starp personām ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī nelielu pilsētu vai ciemu iedzīvotāju vidū. Uzlaužot vienu paroli, ļaunprāši, visticamāk, spēs iekļūt arī citos lietotāja profilos," paskaidroja viņš.

Gandrīz ceturtā daļa (22%) respondentu izmanto personīgu informāciju savās parolēs. Vārdu parolē izmanto 40%, dzimšanas datumu – 35%, mājdzīvnieka vārdu – 17%.

Vārdi, kurus nevar uzminēt

Butens iesaka, lai izveidotu drošu paroli, kuru ir grūti uzminēt, ir jāizvairās no jebkādas personīgas informācijas izmantošanas: neizmantojiet dzimšanas datumu, pasta indeksu, telefona numuru vai savu radinieku dzimšanas datumus.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Pieredzējušiem noziedzniekiem būs nepieciešams vidēji ap 10 sekundēm, lai uzlauztu šādu profilu. Galu galā, šos datus var viegli uzzināt, iedziļinoties sociālajos tīklos vai pat uzminot," sacīja viņš.

Vienkārša skaitļu vai lielo burtu iekļaušana parolē palielinās profila uzlaušanas laiku. Taču Bite veiktā aptauja liecina, ka cilvēki tiecas izvēlēties maksimāli vienkāršas paroles – gandrīz puse Lietuvas iedzīvotāju (48%) izmanto speciālos simbolus tikai, ja to prasa programma.

Dubultā autentifikācija (2FA) – tā ir papildu sociālo profilu un personīgās informācijas aizsardzība. Tas ir praktiski visdrošākais veids, kā pasargāt profilu, jo lietotāja autentifikācijai tiek izmantota papildu ierīce.

Tā pārbauda cilvēka identitāti divos posmos: pirmajā posmā tiek izmantota drošības parole, savukārt otrajā posmā automātiski tiek veidota hipersaite, pie kuras profils pieslēdzas pie katras ieslēgšanas.

Pat ja parole ir uzlauzta, ar šīs tehnoloģijas palīdzību iespējams pasargāt savu profilu, vienkārši noraidot neatpazīto mēģinājumu ieiet sistēmā.

Mācīties paroles no galvas

Vairums (59%) aptaujāto lietuviešu atceras visas savas paroles, kas tiek izmantotas Internetā, no galvas. Daži pieraksta paroles piezīmju blociņā (22%) un 12% slēpj paroles telefona piezīmēs.

Paroļu pārvaldnieks ir viens no efektīvākajiem drošu un sarežģītu paroļu izveidošanas veidiem. Nevajag iegaumēt duci sarežģītu savienojumu, vienkārši jāatzīmē viens, un visi pārējie tiks droši piefiksēti draiverī.

Daudzi paroļu pārvaldnieki šodien arī piedāvā dubulto autentifikāciju (2FA) vai auditu: programma pastāvīgi pārbauda un sniedz informāciju par vājām, vecām, atkārtotām kombinācijām un ģenerē jaunas katram profilam.

Šodien tirgū ir liels skaits paroļu pārvaldnieku. Vairums no tiem ir maksas, taču iespējams lejupielādēt bezmaksas versiju ar nedaudz mazāku funkciju skaitu. Šo variantu šodien piedāvā Keeper, Dashlane, 1Password un daudzi citi.

Iziet no profila

Lai pasargātu personīgu informāciju un datus, ir svarīgi iziet no sava profila katru reizi, kad beidzas darbs, sevišķi ja tiek izmantoti koplietošanas datori.

Saskaņā ar Bite pasūtīto aptauju, gandrīz ceturtā daļa respondentu (29%) nekad neiziet no Gmail vai Facebook. Trešā daļa respondentu (33%) cenšas, taču ne vienmēr par to atceras, un tikai 38% obligāti iziet.

Butens atzīmēja, ka, pat ja lietotājs ir pārliecināts par savu paroļu drošumu, tās ir jāmaina vismaz reizi mēnesī.
0
Tagi:
Kiberdrošība
Pēc temata
Android lietotājus brīdina par vīrusu, no kura nav iespējams atbrīvoties
Jūs esat uzlauzti: hakeri tikuši pie Latvijas ierēdņu un Valsts policijas parolēm
Wikileaks publicējis CIP dokumentus par programmām viedierīču uzlaušanai