MVU

Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju

162
(atjaunots 13:06 05.08.2019)
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgs Krievijas augstskolas diploms? Kā iegūt augstāko izglītību Krievijā? Vai pēc tam viegli būs atrast darbu šajā valstī, vai nāksies atgriezties dzimtenē?

RĪGA, 5. augusts — Sputnik, Marija Šeludjakova. Vai Krievijas augstskolu diploms ir pieprasīts Eiropā? Jekaterina Tihonova un Tatjana Kaupere no Latvijas pastāstīja, kā iestājušās augstskolās, studējušas, meklējušas darbu, un paskaidroja, kāpēc izlēmušas mācīties Maskavā.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas studēt uz Krieviju. Starp citu, viņi mēdz izvēlēties arī krievu valodas pasniedzēja specialitāti. Taču pēc tam, kad Latvijas varasiestādes noteica, ka mācības visās skolās notiks valsts valodā, lēmums studēt krievu valodu izskatās kā vienvirziena biļete. Taču vai tā patiešām ir?

Puškina vārdā nosauktā Krievu valodas institūta aspirante Jekaterina Tihonova iestājās augstskolā saskaņā ar Krievijas federālās aģentūras kvotu, kas palīdz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Jekaterina Tihonova kļuva par vienu no labākajiem konkursā. Jekaterina mācījās krievu skolā Rēzeknē un iesniedza dokumentus kopā ar trim klasesbiedrēm, un visas iestājās augstskolā.

Saņēmusi bakalaura, pēc tam arī maģistra grādu institūtā, viņa iegrima domās par darbu un saprata, ka nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī – Krievijā nav nemaz tik vienkārši atrast darbu ar Latvijas pilsonību, bet Latvijā krievu valodas pasniedzēja specialitāte, maigi sakot, nav pati pieprasītākā.

Labāk nekā Latvijas augstskolās

"Protams, krievu valodas pasniedzējam Latvijā atrast darbu nav viegli. Tomēr dažas krievu skolas vēl strādā – krievu valoda vēl aizvien tiek apgūta, neskatoties uz aizliegumu. Domāju, vēl var atrast darbu skolā. Darba meklējumos var palīdzēt arī asociācija "Krievu pasaule", kas popularizē krievu valodu," pastāstīja Jekaterina.

Tomēr viņa atklāja, ka pat nav domājusi par atgriešanos Latvijā pēc augstskolas, lai arī krievu valodas kā svešvalodas pasniedzēja specialitāte paredz darbu aiz Krievijas robežām.

"Ar politiskajiem aspektiem tam nav nekāda sakara – lieta tāda, ka krievu valoda Latvijā jau tāpat ir plaši izplatīta. Bet tādās valstīs kā Vācijā, Francijā, Anglijā, Ķīnā, Vjetnamā krievu valodas pasniedzēji ir vajadzīgi. Turp ceļš ir atvērts," paskaidroja Jekaterina.

Patlaban meitene strādā Valodas pārbaudes un migrācijas politikas veicināšanas centrā Puškina institūtā Maskavā un darbu pamest neplāno. Drīz vien viņai būs jāpagarina darba atļauja un jāsaņem uzturēšanās atļauja.

"Izraudzīto specialitāti nenožēloju. Es augstu vērtēju izglītības līmeni Maskavā. Protams, esmu saņēmusi labāku izglītību, nekā augstskolu studenti Latvijā, kuri mācījušies manā specialitātē," viņa ir pārliecināta.

Kāpēc Krievijas augstskolas

Tatjana Kaupere pabeigusi divas augstskolas – Maskavas valsts lingvistisko universitāti specialitātē "Žurnālistika" un Krievijas valdības Finanšu universitāti specialitātē "Politoloģija". Pēc maģistra diploma saņemšanas Tatjana devās uz Latviju, taču neplāno palikt dzimtenē – viņa iecerējusi pārcelties uz Vāciju.

"Izvēlējos Krievijas augstskolas, jo skolas vecākajās klasēs domāju, ka kļūšu par žurnālisti, un man šķita, ka žurnālistam būs vienkāršāk realizēt sevi Maskavā. Par iespēju doties uz ārzemēm uzzināju no "Rossotrudņičestvo" pārstāvjiem – viņi apmeklēja skolu un pastāstīja par izglītības priekšrocībām Krievijā. Pirms sešiem gadiem Krievijas un Latvijas attiecības nebija tik saspringtas, un es nolēmu braukt uz Maskavu, nedomājot par grūtībām ar dokumentiem un darba meklējumiem," paskaidroja Tatjana.

Viņa pastāstīja, ka vecāki baidījās palaist meitu tik tālu prom no mājām. Taču viņu attieksme pret Krieviju ir jauka, meitenes māte ir krieviete. Latviešu draugi tīri labi uztvēra ziņu par iestāšanos augstskolā un aktīvi interesējās par Tatjanas dzīvi Maskavā.

Savu lēmumu nenožēloju

"Krievijā daudzi ar interesi apjautājās par manu valsti. Katrs otrais jautāja: "Vai krievus Latvijā apspiež?" Es parasti atbildēju, ka gan es pati, gan mana mamma, kura nebūt nerunā ideālā latviešu valodā, jūtamies komfortabli. Kad ierados Maskavā, bija grūtības, ņemot vērā starpību izglītības programmās, taču man pietika gan zināšanu, gan prasmju, lai universitātē mācītos labi. Pirmajā studiju gadā MVLU man pat pietrūka slodzes. Izglītības līmenis Krievijā mani apmierina, savu lēmumu nenožēloju, lai arī Latvijā mans diploms nav pieprasīts," apliecināja Tatjana.

Viņa paskaidroja, ka uzņēmumi Latvijā principiāli uzskata, ka nepieciešams Eiropas augstskolas diploms, lai arī izglītība Latvijā nav labāka nekā Krievijā. Tatjana uzskata, ka liela nozīme ir cilvēciskajam faktoram – etnisks latvietis nekad nepieņems darbā kandidātu ar Krievijas augstskolas diplomu.

"Iespējams, gadu palikšu Rīgā, taču ne ilgāk. Neredzu te perspektīvas. Neizdevās arī atrast darbu Maskavā: atsaucos uz vakancēm Krievijas uzņēmumos, kur manam diplomam vajadzētu dāvāt priekšrocības, taču atbildi nesaņēmu. Darba devēji Krievijā reti pieņem darbā ārzemniekus. Piemēram, neviens nebija gatavs noslēgt ar mani līgumu. Neskatoties uz šīm grūtībām, bija iecere palikt Krievijā. Taču es baidos no problēmām ar dokumentiem, neesmu gatava mainīt pilsonību. Biedē arī tas, ka vidējā alga Maskavā sākotnējā posmā aptuveni līdzinās summai, kādu izmaksā vienistabas dzīvokļa īre. Man izdevās te labi nopelnīt, piepelnoties kā svešvalodu pasniedzējam, taču tagad man gribas augt kā žurnālistam vai politologam," pastāstīja Tatjana.

Tagad meitene vēlas iestāties aspirantūrā Vācijā. Tatjana uzskata, ka viņai ir perspektīva, jo viņas izglītība bija saistīta tieši ar Vāciju, turklāt viņa pārvalda vācu valodu.

162
Pēc temata
Iestājies prestižā augstskolā Krievijā: tiek pieņemti pieteikumi eksāmenu kārtošanai Rīgā
Eksāmeni pēc pamatskolas Latvijā vai smags darbs laukā Īrijā
Augstākā izglītība Latvijā kļuvusi dārgāka: Latvijas universitātes pacēla cenas
Atviegloti ārvalstu studentu uzturēšanās noteikumi Krievijas Federācijā
Alla Berezovska

"Sāka īstu vajāšanu": Alla Berezovska pastāstīja par kratīšanu un aizturēšanu

10
(atjaunots 10:44 15.01.2021)
Alla Berezovska nepiekrīt apsūdzībām un uzskata, ka Latvijas žurnālistiem jābūt iespējām publicēt savus materiālus tur, kur viņi vēlas.

RĪGA. 15. janvāris – Sputnik. RT uzsācis informatīvu kampaņu Latvijā aizturēto krievvalodīgo žurnālistu atbalstam Marijas Butinas projekta #Своихнебросаем ietvaros.

2020. gada 3. decembrī Latvijas Valsts drošības dienests aizturēja un nopratināja septiņus krievvalodīgos žurnālistus sakarā ar apsūdzībām par ES sankciju režīma pārkāpšanu, ņemot vērā sadarbību ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa". Sankcijas ieviestas pret holdinga vadītāju Dmitriju Kiseļovu, taču tie ir individuāli ierobežojumi, un Krievija ne vienu reizi vien ir uzsvērusi: ir absurdi attiecināt tos pret visiem, kas sadarbojas ar aģentūru.

Projekta trešajā sērijā žurnāliste Alla Berezovska pastāstīja, kā sākusies viņas sadarbība ar portālu Baltnews un kā aizritējusi specdienestu vizīte.

"Ieraudzīju, ka divi vai trīs policisti stāv te, ienāk no turienes. Ienākušais virsnieks parādīja tiesneša lēmumu par to, ka 84. pants, šajā sakarā notiek izmeklēšanas darbības, kratīšana šajā dzīvoklī un visas mūsu datortehnikas, kaut kādu informācijas nesēju izņemšana. Piedāvāja izlikt visus telefonus uz galda. Manu vietu pie datora aizņēma kaut kāds jauns cilvēks maskā. Kā nopratu, – hakeris,  kurš sāka kaut kādas manipulācijas. Sapratu, ka no turienes pārraksta visu manu informāciju," satraukti stāstīja žurnāliste.

Viņa atcerējās, ka pirms 8 gadiem sākusi sadarbību ar Andreju Jakovļevu portālā Baltnews, kurš piedāvāja rakstīt materiālus portālam. Vēlāk, kad portāls pārgājis pie starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", sadarbība turpinājās uz līguma pamata. Žurnāliste gatavo materiālus un pati tos piedāvā dažādiem izdevumiem. Portāls Baltnews viņas rakstus publicējis, iespējams, vienu vai divas reizes mēnesī.

Viņa kategoriski nepiekrīt apgalvojumiem par to, ka viņa būtu pārkāpusi ES sankcijas, un uzsver: žurnālistiem brīvā valstī jābūt iespējai publicēt materiālus tur, kur viņi uzskata par vajadzīgu. Berezovska atgādināja, ka neviens nav atzinis portālus Sputnik un Baltnews par noziedzniekiem.

Žurnāliste piezīmēja, ka neviens latviešu žurnālists nav pat mēģinājis aizstāvēt krievvalodīgos žurnālistus, kuri patlaban tiek turēti aizdomās par sankciju pārkāpšanu.

"Ziniet, no latviešu žurnālistiem neviens pat ne vārdu nav teicis mūsu aizstāvībai. Vēl vairāk: ir tāds raidījums "Bez cenzūras", kurā bija runa par to, ka tie jau neesot žurnālisti, tie esot Kremļa propagandisti," viņa pastāstīja.

"Pret Krievijas oficiālo mediju žurnālistiem patiešām sākta īsta vajāšana. Notiek tāda savdabīga necilvēciskošana. Tas ir, grib paziņot pasaulei, dot tādu signālu, ka tie, kas strādā Krievijas valsts oficiālajos medijos vai sadarbojas ar tiem, tie nav žurnālisti, tie ir propagandisti. Tātad uz viņiem var neattiekties demokrātija, vārda brīvība, cilvēktiesības," norādīja Alla Berezovska.

Sarunā ar RT korespondentu viņa atgādināja arī par vairākkārt latviešu publiskajā  telpā izskanējušajiem krieviem naidīgajiem izteikumiem, ko savulaik atļāvās, piemēram, Saeimas deputāts Edvīns Šnore, nosaucot krievus par utīm, un rakstnieks Didzis Sedlenieks, kurš nosauca krievus par ģenētisku slimību, kā arī bijusī radio diktore Māra Krontāle, kura sūkstījās: kā tad tā, no vāciešiem latvieši tikuši vaļā, bet no krieviem nevarot. Tiesa, viņa gan aizmirsa pastāstīt par radikālajiem paņēmieniem, ar kādiem latvieši atbrīvojās no ebrejiem Lielā Tēvijas kara gados.

Iepriekš RT projekta ietvaros nāca klajā arī intervijas ar Vladimiru Lindermanu un Andreju Jakovļevu.

10
Tagi:
žurnālistu vajāšana, Drošības dienests, Latvija
Pēc temata
Lindermans: kas devis atļauju žurnālistu aizturēšanai Latvijā?
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Preses dienā Krievijas Ārlietu ministrija atgādināja par uzbrukumiem Sputnik
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
Jakovs Pliners

Pliners: Latvijas valdība nesaprot, kādu risku nes krievu skolu diskriminācija

18
(atjaunots 08:48 15.01.2021)
Latvija var pazaudēt veselu paaudzi izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā.

RĪGA, 15. janvāris – Sputnik. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija lēmusi pagarināt tālmācības vecāko klašu skolēniem un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem līdz 25. janvārim. Pie tam 1.-4. klašu skolēniem pagarinātas gan ziemas brīvdienas, gan mācību gads.

Lēmums par tālmācībām pieņemts piespiedu kārtā, Covid-19 radītās ārkārtējās situācijas apstākļos, tomēr IZM tam absolūti nebija gatava, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts no Latvijas Krievu savienības Jakovs Pliners.

"Lai arī laiks bija, ministrija nesagatavoja priekšmetu platformas. Kaut kas tika darīts jau procesā, taču platformas joprojām ir nekvalitatīvas. Ministrija nav ņēmusi vērā, ka 15% bērnu Latvijā nav datora. Ministrija nezina, ko iesākt, ja vienā ģimenē ir divi vai trīs skolēni, vecāki strādā attālināti un mājās ir viens dators," konstatēja Pliners.

Deputāts atzīmēja, ka nesen sākta visu bērnu nodrošināšana ar datoriem. "No pasūtītajiem sešiem tūkstošiem pusotrs tūkstotis jau ir saņemts. Taču tas ir tagad, bet koronavīrusa pirmais vilnis sākās martā," atgādināja Pliners.

"Mani skumdina, ka, saskaņā ar ministres Šuplinskas ierosinājumu Saeima atzinusi tālmācības par pastāvīgām. Es uzskatu, ka tam bija jānotiek pēc skolotāja ieskatiem. Ja skolotājs uzskata par vajadzīgu, viņš var pielietot mācībās datoru," paskaidroja pedagogs.

Pie tam Pliners norādīja, ka līdz ar tā saucamās neatkarības iegūšanu Latvijas Republikā parādījās diskriminējoši likumi – par valodu, par pilsonību un par izglītību.

"Krievu skolām asti pa gabalam griež nost jau desmitiem gadu. Izglītības līmenis un zināšanu kvalitāte pastāvīgi krītas daudzo reformu un pseidoreformu rezultātā. Tā ir gan skolu, gan visas Latvijas nelaime. Krievu un latviešu skolas var pastāvēt Latvijā kā savienotie trauki. Vajadzīga veselīga sāncensība, kas ceļ bērnu izglītības kvalitāti. Diemžēl tas nav noticis," norādīja Pliners.

Krievu skola tiek diskriminēta, un rezultātā cieš visa Latvija: izglītības kvalitātes krišanās, bezgalīgās reformas un vēstures sagrozīšanas rezultātā tagadējā paaudze būs zaudēta daudz vairāk nekā iepriekšējā, secināja Sputnik sarunbiedrs.

Плинер: власти не осознают потери от дискриминации русских школ
18
Tagi:
Jakovs Pliners, diskriminācija, izglītība, krievu skolas
Pēc temata
Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām
"Tālmācības" Latvijā: katrs piektais skolēns – bez datora
Latvija bagātajiem un latviešiem: krieviem jāzina sava vieta
Pedagoģijas zinātņu doktors paskaidroja, kāpēc attālinātās mācības ir kaitīgas

"Ziemeļu straume 2": ASV piedraud Eiropas kompānijām ar jaunām sankcijām

0
(atjaunots 10:45 15.01.2021)
ASV piedraudēja Eiropas kompānijām ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ. Tuvākajās dienās Valsts departaments publicēs organizāciju sarakstu, kuras, pēc tā domām, piedalās gāzesvada būvniecībā.

ASV piedraudēja Eiropas kompānijām ar sankcijām "Ziemeļu straumes 2" dēļ. Tuvākajās dienās Valsts departaments publicēs organizāciju sarakstu, kuras, pēc tā domām, piedalās gāzesvada būvniecībā. Visiem uzņēmumiem draud jaunas amerikāņu sankcijas.

"Ziemeļu straume 2" piegādās gāzi no Krievijas uz Eiropu pa Baltijas jūras gultni. Gāzesvada jauda ir 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Tā nav pirmā reize, kad ASV ievieš sankcijas pret projekta dalībniekiem, lai izgāztu tā realizāciju. Krievijā un Eiropā uzskata, ka tādējādi amerikāņi vēlas uzspiest ES savu dārgāko sašķidrināto gāzi.

0