MVU

Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju

154
(atjaunots 13:06 05.08.2019)
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgs Krievijas augstskolas diploms? Kā iegūt augstāko izglītību Krievijā? Vai pēc tam viegli būs atrast darbu šajā valstī, vai nāksies atgriezties dzimtenē?

RĪGA, 5. augusts — Sputnik, Marija Šeludjakova. Vai Krievijas augstskolu diploms ir pieprasīts Eiropā? Jekaterina Tihonova un Tatjana Kaupere no Latvijas pastāstīja, kā iestājušās augstskolās, studējušas, meklējušas darbu, un paskaidroja, kāpēc izlēmušas mācīties Maskavā.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas studēt uz Krieviju. Starp citu, viņi mēdz izvēlēties arī krievu valodas pasniedzēja specialitāti. Taču pēc tam, kad Latvijas varasiestādes noteica, ka mācības visās skolās notiks valsts valodā, lēmums studēt krievu valodu izskatās kā vienvirziena biļete. Taču vai tā patiešām ir?

Puškina vārdā nosauktā Krievu valodas institūta aspirante Jekaterina Tihonova iestājās augstskolā saskaņā ar Krievijas federālās aģentūras kvotu, kas palīdz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Jekaterina Tihonova kļuva par vienu no labākajiem konkursā. Jekaterina mācījās krievu skolā Rēzeknē un iesniedza dokumentus kopā ar trim klasesbiedrēm, un visas iestājās augstskolā.

Saņēmusi bakalaura, pēc tam arī maģistra grādu institūtā, viņa iegrima domās par darbu un saprata, ka nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī – Krievijā nav nemaz tik vienkārši atrast darbu ar Latvijas pilsonību, bet Latvijā krievu valodas pasniedzēja specialitāte, maigi sakot, nav pati pieprasītākā.

Labāk nekā Latvijas augstskolās

"Protams, krievu valodas pasniedzējam Latvijā atrast darbu nav viegli. Tomēr dažas krievu skolas vēl strādā – krievu valoda vēl aizvien tiek apgūta, neskatoties uz aizliegumu. Domāju, vēl var atrast darbu skolā. Darba meklējumos var palīdzēt arī asociācija "Krievu pasaule", kas popularizē krievu valodu," pastāstīja Jekaterina.

Tomēr viņa atklāja, ka pat nav domājusi par atgriešanos Latvijā pēc augstskolas, lai arī krievu valodas kā svešvalodas pasniedzēja specialitāte paredz darbu aiz Krievijas robežām.

"Ar politiskajiem aspektiem tam nav nekāda sakara – lieta tāda, ka krievu valoda Latvijā jau tāpat ir plaši izplatīta. Bet tādās valstīs kā Vācijā, Francijā, Anglijā, Ķīnā, Vjetnamā krievu valodas pasniedzēji ir vajadzīgi. Turp ceļš ir atvērts," paskaidroja Jekaterina.

Patlaban meitene strādā Valodas pārbaudes un migrācijas politikas veicināšanas centrā Puškina institūtā Maskavā un darbu pamest neplāno. Drīz vien viņai būs jāpagarina darba atļauja un jāsaņem uzturēšanās atļauja.

"Izraudzīto specialitāti nenožēloju. Es augstu vērtēju izglītības līmeni Maskavā. Protams, esmu saņēmusi labāku izglītību, nekā augstskolu studenti Latvijā, kuri mācījušies manā specialitātē," viņa ir pārliecināta.

Kāpēc Krievijas augstskolas

Tatjana Kaupere pabeigusi divas augstskolas – Maskavas valsts lingvistisko universitāti specialitātē "Žurnālistika" un Krievijas valdības Finanšu universitāti specialitātē "Politoloģija". Pēc maģistra diploma saņemšanas Tatjana devās uz Latviju, taču neplāno palikt dzimtenē – viņa iecerējusi pārcelties uz Vāciju.

"Izvēlējos Krievijas augstskolas, jo skolas vecākajās klasēs domāju, ka kļūšu par žurnālisti, un man šķita, ka žurnālistam būs vienkāršāk realizēt sevi Maskavā. Par iespēju doties uz ārzemēm uzzināju no "Rossotrudņičestvo" pārstāvjiem – viņi apmeklēja skolu un pastāstīja par izglītības priekšrocībām Krievijā. Pirms sešiem gadiem Krievijas un Latvijas attiecības nebija tik saspringtas, un es nolēmu braukt uz Maskavu, nedomājot par grūtībām ar dokumentiem un darba meklējumiem," paskaidroja Tatjana.

Viņa pastāstīja, ka vecāki baidījās palaist meitu tik tālu prom no mājām. Taču viņu attieksme pret Krieviju ir jauka, meitenes māte ir krieviete. Latviešu draugi tīri labi uztvēra ziņu par iestāšanos augstskolā un aktīvi interesējās par Tatjanas dzīvi Maskavā.

Savu lēmumu nenožēloju

"Krievijā daudzi ar interesi apjautājās par manu valsti. Katrs otrais jautāja: "Vai krievus Latvijā apspiež?" Es parasti atbildēju, ka gan es pati, gan mana mamma, kura nebūt nerunā ideālā latviešu valodā, jūtamies komfortabli. Kad ierados Maskavā, bija grūtības, ņemot vērā starpību izglītības programmās, taču man pietika gan zināšanu, gan prasmju, lai universitātē mācītos labi. Pirmajā studiju gadā MVLU man pat pietrūka slodzes. Izglītības līmenis Krievijā mani apmierina, savu lēmumu nenožēloju, lai arī Latvijā mans diploms nav pieprasīts," apliecināja Tatjana.

Viņa paskaidroja, ka uzņēmumi Latvijā principiāli uzskata, ka nepieciešams Eiropas augstskolas diploms, lai arī izglītība Latvijā nav labāka nekā Krievijā. Tatjana uzskata, ka liela nozīme ir cilvēciskajam faktoram – etnisks latvietis nekad nepieņems darbā kandidātu ar Krievijas augstskolas diplomu.

"Iespējams, gadu palikšu Rīgā, taču ne ilgāk. Neredzu te perspektīvas. Neizdevās arī atrast darbu Maskavā: atsaucos uz vakancēm Krievijas uzņēmumos, kur manam diplomam vajadzētu dāvāt priekšrocības, taču atbildi nesaņēmu. Darba devēji Krievijā reti pieņem darbā ārzemniekus. Piemēram, neviens nebija gatavs noslēgt ar mani līgumu. Neskatoties uz šīm grūtībām, bija iecere palikt Krievijā. Taču es baidos no problēmām ar dokumentiem, neesmu gatava mainīt pilsonību. Biedē arī tas, ka vidējā alga Maskavā sākotnējā posmā aptuveni līdzinās summai, kādu izmaksā vienistabas dzīvokļa īre. Man izdevās te labi nopelnīt, piepelnoties kā svešvalodu pasniedzējam, taču tagad man gribas augt kā žurnālistam vai politologam," pastāstīja Tatjana.

Tagad meitene vēlas iestāties aspirantūrā Vācijā. Tatjana uzskata, ka viņai ir perspektīva, jo viņas izglītība bija saistīta tieši ar Vāciju, turklāt viņa pārvalda vācu valodu.

154
Pēc temata
Iestājies prestižā augstskolā Krievijā: tiek pieņemti pieteikumi eksāmenu kārtošanai Rīgā
Eksāmeni pēc pamatskolas Latvijā vai smags darbs laukā Īrijā
Augstākā izglītība Latvijā kļuvusi dārgāka: Latvijas universitātes pacēla cenas
Atviegloti ārvalstu studentu uzturēšanās noteikumi Krievijas Federācijā
Sikspārnis Pipistrellus nathusii, foto no arhīva

Zinātnieki Latvijā atklājuši sikspārņu koloniju

2
(atjaunots 12:55 09.07.2020)
Ķemeru Nacionālajā parkā atklātā sikspārņu kolonija pārsteidza zinātniekus ar savu skaitu, kurš ievērojami pārsniedz visu, ko viņi līdz šim ir redzējuši līdzīgās kolonijās.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Speciālistus, kuri veic sikspārņu koloniju pētīšanu un monitoringu Latvijā, gaidīja unikāls atradums Ķemeru Nacionālajā parkā, vēsta Rus.lsm.lv.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāves Maijas Rēnas sacītā, zinātnieki atklājuši vairāk nekā tūkstoš sikspārņu kādā no nacionālā parka koka ēkām.

Lielāko daļu kolonijas veido Latvijā izplatītie sikspārņi Pipistrellus nathusii. Taču speciālisti norāda, ka tie parasti izvēlas nedzīvot tik lielos baros. Kopumā Latvijā ir 16 sikspārņu veidi.

Gunārs Pētersons – kompānijas "Dabas eksperti" pārstāvis, kura veic sikspārņu uzskaiti pēc Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma, paziņoja, ka tik liela kolonija ir unikāla parādība mūsu valstī. Visas iepriekš atklātās kolonijas sastāvēja maksimums no 400 īpatņiem.

Taču patiesībā arī šī parādība ir izskaidrojama. Pēc speciālistu sacītā, Ķemeru Nacionālajā parkā ūdenstilpēs ir ļoti daudz kukaiņu, kurus ēd sikspārņi.

Ķemeru Nacionālais parks ietver sevī Lielo Ķemeru tīreli, Kaņiera ezeru, Slocenes upes ieleju, Zaļā purva sēravotus, senās kontinentālās kāpas, smilšaino pludmali ar piejūras kāpām un Valguma ezeru.

Tāpat Pētersons pastāstīja, ka nama saimnieki, kurā tik brīvi iekārtojušies sikspārņi, zina, ka viņiem zem jumta apmetušies šādi viesi, un ir informēti par to aizsardzības pasākumiem. Tagad sikspārņu dēļ saimniekiem nāksies atlikt iepriekš ieplānoto jumta remontu.

Vērts atgādināt, ka Latvijā visas sikspārņu sugas ir īpašas un starptautiski aizsargājamas.

2
Tagi:
Ķemeru Nacionālais parks, Latvija
Pēc temata
Koronavīruss un citas kaites. Ar kādām slimībām cilvēki inficējušies no dzīvniekiem
"Tirgus bija viens no upuriem": Ķīna apstrīdēja sākotnējo versiju par Covid-19 izcelsmi
 Covid-19 testa veikšana, foto no arhīva

Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki

7
(atjaunots 13:07 09.07.2020)
Komunicēšana ar ārzemniekiem un braucieni uz ārzemēm: Latvijas SPKC cenšas izmeklēt jaunos Covid-19 inficēšanās gadījumus.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvija Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī valstī tika veikti 1715 testi un atklāti 13 jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi.

Kopējais ar koronavīrusu inficēto skaits valstī ir sasniedzis 1154. Kopumā ir veikti 163 769 izmeklējumi, 1019 cilvēki ir izveseļojušies, 30 miruši.

Slimnīcās turpina ārstēties 4 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā epidēmijas laikā no stacionāriem tika izrakstīti 182 pacienti.

Tiek ziņots, ka divi inficētie pacienti atgriezās Latvijā no Spānijas un Krievijas. Vēl pieci kontaktējuši ar inficētajiem, divi cilvēki kontaktējuši ar ārzemnieku.

Tāpat ir zināms, ka Covid-19 tika apstiprināts Rēzeknes Olimpiskā centra "Restart" viesim. Viņš ieradies no Vācijas, vēsta Tvnet.lv.

Rēzeknes domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Kārlis Pozņakovs ziņo, ka viesnīcas vadība uzzinājusi par to, ka Vācijas pilsonis ir inficēts ar koronavīrusu, jau otrdien, 7. jūlijā. Viņu nekavējoties izolēja karantīnā.

Viesnīcas personāls, kurš kontaktēja ar inficēto, tika nosūtīts mājas pašizolācijā.

Pati viesnīca nav slēgta. Visas telpas ir dezinficētas.

Atgādināsim, ka divas dienas pēc kārtas Latvijā tika reģistrēts pa 7 jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem dienā. Otrdien, 7. jūlijā, preses konferences laikā SPKC teica, ka tik straujš inficēto skaita pieaugums varētu būt saistīts ar komunicēšanu un ar restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" apmeklēšanu.

Arī trešdien, 8. jūlijā, eksperti atkal ziņoja, ka divi jauni inficēšanās gadījumi var būt saistīti ar restorāna "Aqua Luna" apmeklēšanu. Taču SPKC uzsvēra, ka grasās izpētīt situāciju cītīgāk.

7
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Zinātnieks nonācis pie negaidīta slēdziena par koronavīrusa izcelsmi
PVO informē, ka koronavīrusa pandēmijas izplatība pasaulē paātrinās
Zinātnieks brīdina par koronavīrusa sekām organismā
Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās
Eiro un kalkulators, foto no arhīva

Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies

0
(atjaunots 12:58 09.07.2020)
Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis turpina būt nevis vienkārši sarežģīts, būtībā, tās nonākušas bezizejā; turklāt neviens nepiedāvā krīzes pārvarēšanas mehānismus, mierinot iedzīvotājus ar gaišām prognozēm.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisija uzlabojusi ekonomisko prognozi Lietuvai 2020. gadam, vēsta Sputnik Lietuva. Saskaņā ar jauno ekspertu vērtējumu, republikas IKP samazināsies mazāk, nekā iepriekš gaidīts, - par 7,1%, nevis par 7,9%.

Nepilnā pandēmijas krīzes izraisīto seku novērtējuma dēļ šādas prognozes ir visnotaļ nosacītas, atzīmēja ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centa vadītājs Vasīlijs Koltašovs.

"Pagaidām nav zināms, cik stipri attīstīsies krīze Eiropas Savienībā un eiro zonā, bet tas radīs tiešu ietekmi uz visu Baltijas valstu ekonomiku. Šobrīd nevar precīzi prognozēt, vai IKP kritums būs 7,1% vai 7,9%. Skaisti aprēķināt var vienmēr, šim nolūkam arī pastāv matemātiskās metodes. Taču lieta ir tajā, ka reālais ekonomiskais stāvoklis neuzlabosies," paskaidroja Koltašovs Sputnik Latvija.

Pēc eksperta sacītā, Baltijas valstu stāvoklis nav vienkārši sarežģīts, bet gan, būtībā, tās nonākušas bezizejā.

"Baltijas valstu ekonomiskās attīstības stratēģija ir atdūrusies pret objektīvām robežām, un krīzes pārvarēšanas ceļi nav skaidri. IKP kritīsies nedaudz mazāk vai nedaudz vairāk, bet kas būs tālāk? Kāds attīstības mehānisms tiks pielietots?" spriež Koltašovs.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Viņš konstatēja, ka neviens nekādus mehānismus nepiedāvā un nestāsta par tiem. "Vienkārši cenšas nomierināt cilvēkus ar paziņojumiem, ka IKP kritums nebūs tiks dramatisks," piebilda eksperts.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu aizliegšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ievērojami cietusi Baltijas valstu ekonomika. Lielus zaudējumus piedzīvo viesnīcas un tūrisms, sabiedriskās ēdināšanas nozare un pārvadājumi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP 2020. gadā kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%. Taču ES valstis joprojām nespēj vienoties par Eiropas antikrīzes fonda parametriem, kura līdzekļi ir paredzēti pandēmijas seku likvidācijai Eiropā.

0
Tagi:
ekonomiskā krīze, Baltija
Pēc temata
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs