MVU

Prestižs diploms vai vienvirziena biļete: kāpēc Latvijas jaunieši dodas studēt uz Krieviju

123
(atjaunots 13:06 05.08.2019)
Kāpēc Latvijas iedzīvotājiem būtu vajadzīgs Krievijas augstskolas diploms? Kā iegūt augstāko izglītību Krievijā? Vai pēc tam viegli būs atrast darbu šajā valstī, vai nāksies atgriezties dzimtenē?

RĪGA, 5. augusts — Sputnik, Marija Šeludjakova. Vai Krievijas augstskolu diploms ir pieprasīts Eiropā? Jekaterina Tihonova un Tatjana Kaupere no Latvijas pastāstīja, kā iestājušās augstskolās, studējušas, meklējušas darbu, un paskaidroja, kāpēc izlēmušas mācīties Maskavā.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji dodas studēt uz Krieviju. Starp citu, viņi mēdz izvēlēties arī krievu valodas pasniedzēja specialitāti. Taču pēc tam, kad Latvijas varasiestādes noteica, ka mācības visās skolās notiks valsts valodā, lēmums studēt krievu valodu izskatās kā vienvirziena biļete. Taču vai tā patiešām ir?

Puškina vārdā nosauktā Krievu valodas institūta aspirante Jekaterina Tihonova iestājās augstskolā saskaņā ar Krievijas federālās aģentūras kvotu, kas palīdz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem. Jekaterina Tihonova kļuva par vienu no labākajiem konkursā. Jekaterina mācījās krievu skolā Rēzeknē un iesniedza dokumentus kopā ar trim klasesbiedrēm, un visas iestājās augstskolā.

Saņēmusi bakalaura, pēc tam arī maģistra grādu institūtā, viņa iegrima domās par darbu un saprata, ka nokļuvusi neapskaužamā stāvoklī – Krievijā nav nemaz tik vienkārši atrast darbu ar Latvijas pilsonību, bet Latvijā krievu valodas pasniedzēja specialitāte, maigi sakot, nav pati pieprasītākā.

Labāk nekā Latvijas augstskolās

"Protams, krievu valodas pasniedzējam Latvijā atrast darbu nav viegli. Tomēr dažas krievu skolas vēl strādā – krievu valoda vēl aizvien tiek apgūta, neskatoties uz aizliegumu. Domāju, vēl var atrast darbu skolā. Darba meklējumos var palīdzēt arī asociācija "Krievu pasaule", kas popularizē krievu valodu," pastāstīja Jekaterina.

Tomēr viņa atklāja, ka pat nav domājusi par atgriešanos Latvijā pēc augstskolas, lai arī krievu valodas kā svešvalodas pasniedzēja specialitāte paredz darbu aiz Krievijas robežām.

"Ar politiskajiem aspektiem tam nav nekāda sakara – lieta tāda, ka krievu valoda Latvijā jau tāpat ir plaši izplatīta. Bet tādās valstīs kā Vācijā, Francijā, Anglijā, Ķīnā, Vjetnamā krievu valodas pasniedzēji ir vajadzīgi. Turp ceļš ir atvērts," paskaidroja Jekaterina.

Patlaban meitene strādā Valodas pārbaudes un migrācijas politikas veicināšanas centrā Puškina institūtā Maskavā un darbu pamest neplāno. Drīz vien viņai būs jāpagarina darba atļauja un jāsaņem uzturēšanās atļauja.

"Izraudzīto specialitāti nenožēloju. Es augstu vērtēju izglītības līmeni Maskavā. Protams, esmu saņēmusi labāku izglītību, nekā augstskolu studenti Latvijā, kuri mācījušies manā specialitātē," viņa ir pārliecināta.

Kāpēc Krievijas augstskolas

Tatjana Kaupere pabeigusi divas augstskolas – Maskavas valsts lingvistisko universitāti specialitātē "Žurnālistika" un Krievijas valdības Finanšu universitāti specialitātē "Politoloģija". Pēc maģistra diploma saņemšanas Tatjana devās uz Latviju, taču neplāno palikt dzimtenē – viņa iecerējusi pārcelties uz Vāciju.

"Izvēlējos Krievijas augstskolas, jo skolas vecākajās klasēs domāju, ka kļūšu par žurnālisti, un man šķita, ka žurnālistam būs vienkāršāk realizēt sevi Maskavā. Par iespēju doties uz ārzemēm uzzināju no "Rossotrudņičestvo" pārstāvjiem – viņi apmeklēja skolu un pastāstīja par izglītības priekšrocībām Krievijā. Pirms sešiem gadiem Krievijas un Latvijas attiecības nebija tik saspringtas, un es nolēmu braukt uz Maskavu, nedomājot par grūtībām ar dokumentiem un darba meklējumiem," paskaidroja Tatjana.

Viņa pastāstīja, ka vecāki baidījās palaist meitu tik tālu prom no mājām. Taču viņu attieksme pret Krieviju ir jauka, meitenes māte ir krieviete. Latviešu draugi tīri labi uztvēra ziņu par iestāšanos augstskolā un aktīvi interesējās par Tatjanas dzīvi Maskavā.

Savu lēmumu nenožēloju

"Krievijā daudzi ar interesi apjautājās par manu valsti. Katrs otrais jautāja: "Vai krievus Latvijā apspiež?" Es parasti atbildēju, ka gan es pati, gan mana mamma, kura nebūt nerunā ideālā latviešu valodā, jūtamies komfortabli. Kad ierados Maskavā, bija grūtības, ņemot vērā starpību izglītības programmās, taču man pietika gan zināšanu, gan prasmju, lai universitātē mācītos labi. Pirmajā studiju gadā MVLU man pat pietrūka slodzes. Izglītības līmenis Krievijā mani apmierina, savu lēmumu nenožēloju, lai arī Latvijā mans diploms nav pieprasīts," apliecināja Tatjana.

Viņa paskaidroja, ka uzņēmumi Latvijā principiāli uzskata, ka nepieciešams Eiropas augstskolas diploms, lai arī izglītība Latvijā nav labāka nekā Krievijā. Tatjana uzskata, ka liela nozīme ir cilvēciskajam faktoram – etnisks latvietis nekad nepieņems darbā kandidātu ar Krievijas augstskolas diplomu.

"Iespējams, gadu palikšu Rīgā, taču ne ilgāk. Neredzu te perspektīvas. Neizdevās arī atrast darbu Maskavā: atsaucos uz vakancēm Krievijas uzņēmumos, kur manam diplomam vajadzētu dāvāt priekšrocības, taču atbildi nesaņēmu. Darba devēji Krievijā reti pieņem darbā ārzemniekus. Piemēram, neviens nebija gatavs noslēgt ar mani līgumu. Neskatoties uz šīm grūtībām, bija iecere palikt Krievijā. Taču es baidos no problēmām ar dokumentiem, neesmu gatava mainīt pilsonību. Biedē arī tas, ka vidējā alga Maskavā sākotnējā posmā aptuveni līdzinās summai, kādu izmaksā vienistabas dzīvokļa īre. Man izdevās te labi nopelnīt, piepelnoties kā svešvalodu pasniedzējam, taču tagad man gribas augt kā žurnālistam vai politologam," pastāstīja Tatjana.

Tagad meitene vēlas iestāties aspirantūrā Vācijā. Tatjana uzskata, ka viņai ir perspektīva, jo viņas izglītība bija saistīta tieši ar Vāciju, turklāt viņa pārvalda vācu valodu.

123
Pēc temata
Iestājies prestižā augstskolā Krievijā: tiek pieņemti pieteikumi eksāmenu kārtošanai Rīgā
Eksāmeni pēc pamatskolas Latvijā vai smags darbs laukā Īrijā
Augstākā izglītība Latvijā kļuvusi dārgāka: Latvijas universitātes pacēla cenas
Atviegloti ārvalstu studentu uzturēšanās noteikumi Krievijas Federācijā