Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens

Latvijas "melnajā sarakstā" iekļauti 47 ārzemnieki

67
(atjaunots 12:02 05.08.2019)
No 23.janvāra varasiestādes iekļāvušas "melnajā sarakstā" 47 Latvijai nevēlamus ārvalstu pilsoņus, kam tagad aizliegta iebraukšana valsts teritorijā.

RĪGA, 5. augusts — Sputnik. Kopš gada sākuma Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens iekļāvis "melnajā sarakstā" 47 ārvalstu pilsoņus, vēsta Tvnet.lv. Lēmums pieņemts atbilstoši valsts drošības iestādēm sniegtajai informācijai.

Atbilstoši Imigrācijas likumam Ģirģens var pieņemt tamlīdzīgu lēmumu tikai saskaņā ar kompetentu iestāžu slēdzienu. Latvijā to pieņem Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs, Ārējās izlūkošanas un drošības dienests, kā arī Valsts policija.

Tāpat imigrācijas likums nosaka, ka iekšlietu ministrs var iekļaut sarakstā ārvalstu pilsoni atbilstoši vienam no septiņiem apstākļiem. Starp tiem, piemēram, ir kompetentu valsts iestāžu slēdziens par to, ka ārvalstnieks ir noziedzīgas organizācijas loceklis, darbojas pret valsti vai apdraud sabiedrību un valsti.

Iepriekš vēstīts, ka jūlija beigās izcēlās skandāls ap pazīstamo mākslinieku Grigoriju Lepsu no Krievijas. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns pārmeta IeM vadītājam S.Ģirģenam nepiedienīgu uzvedību par to, ka politiķis apmeklējis Lepsa koncertu Jūrmalā. Pēc Bordāna domām, tāda rīcība pazemojot Latvijas valsti. Tieslietu ministrs atgādināja valdībai, ka Lepss iekļauts Lietuvas "melnajā sarakstā" un nolēma, ka ar to pietiek līdzīgām sankcijām no Latvijas puses. Bordānu atbalstija tikai publicists Otto Ozols.

Jāpiebilst, ka neviens cits Bordāna un Ozola prasību neatbalstīja: ne sabiedrība, ne citi Latvijas politiķi, ne arī Ārlietu ministrija.

Latvijas ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris pastāstīja, ka ārlietu ministrs var iekļaut cilvēku melnajos sarakstos, ja viņš ir Latvijai nevēlams, vai ir pamats domāt, ka viņš apdraud valsts vai sabiedrisko drošību. Taču Grigirojam Lepsam "piekasīties" neizdodas, nav iespējams arī attiecināt pret viņu nevienu no minētajiem punktiem.

Savukārt iekšlietu ministrs atzīmēja, ka viņam nav tiesiska pamata iekļaut Lepsu melnajā sarakstā – šim nolūkam vajadzīgs kompetentu iestāžu signāls, taču tas nav saņemts.

Uz skandālu asi reaģēja producents Josifs Prigožins no Krievijas, kurš iekļauts Latvijas "melnajā sarakstā" kopš 2014.gada. viņš uzskata, ka Latvijas valdība īsteno atsevišķas diskriminācijas politiku pret Krievijas māksliniekiem pēc nacionalitātes un aicināja kolēģus nākamreiz vienkārši atteikties no brauciena uz Latviju un paskatīties, kas notiks.

67
Pēc temata
Gazmanovs pastāstīja, kā Latvijas ministrs viņa koncertā apvainojās dziesmas dēļ
Uztaisi ģenētisko analīzi, ja nu neesi 100% latvietis: tīklā izsmēja Bordānu
Bordāns kritizē Ģirģenu par Ļepsa koncerta apmeklēšanu
Latvija – barbariska, "sovokā" iestrēgusi valsts: krievu producenta Prigožina skatījums

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

11
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

11
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

5
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

5
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu