Čehijas Škoda Vagonka

Viena tualete uz 500 pasažieriem? Vai tiešām tie Latvijas čehu elektrovilcieni ir tik labi

104
(atjaunots 12:20 03.08.2019)
Vilcieni no Čehijas beidzot ir tuvu tam, lai parādītos Latvijā: vai viss būs kārtībā vai atkal kaut kas aizies greizi, Latvijas iedzīvotāji ieraudzīs tad, kad pirmais sastāvs ieradīsies valstī.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Kā zināms, Latvijas kompānija "Pasažieru vilciens" un Čehijas Škoda Vagonka parakstīja līgumu par 32 jaunu četru vagonu elektrovilcienu piegādi Latvijai, raksta avīze "Segodņa".

Līguma kopējā summa ir 256 miljoni eiro, tajā, izņemot pašus vilcienus, ietilpst rezerves daļas uz 5 gadiem, personāla apmācība un jauna depo būvniecība. Vilcieniem būs jākalpo ne mazāk kā 35-40 gadi.

Jauno vilcienu piegādēm jāsākas pēc 140 nedēļām, jeb gandrīz pēc trīs gadiem, kopš līguma parakstīšanas brīža. Tas iznāk 2022. gada pavasaris. Pēdējam vilcienam jāierodas līdz 2023. gada beigām.

Katrā sastāvā būs 436 sēdvietas, 2 tualetes, kondicionieri, informatīvās sistēmas. Elektrovilcieniem jābūt pielāgotiem gan esošajam 3 kW līdzstrāvas kontakttīkla spriegumam, gan tranzīta koridora elektrifikācijas laikā plānotajam 2,25 kW līdzstrāvas spriegumam un jānodrošina normāls darbs, kad apkārtējā gaisa temperatūra atrodas -40 un +40 grādu robežās.

Lai šos vilcienus uzstādītu uz Latvijas sliedēm, dzelzceļam nāksies Stahanova metodē paaugstināt visas priekšpilsētas platformas, lai pasažieri varētu iekāpt, māmiņas – iestumt ratus, bet invalīdi – iebraukt vagonos.

Taču visa mašinērija uzsāks rosību, kad Škoda Vagonka iemaksās garantijas depozītu, kuru "Pasažieru vilciens" varēs paturēt gadījumā, ja kaut kas aizies griezi.

Šķērslis māmiņām un invalīdiem

Ja spriež par jaunajiem vilcieniem pēc žurnālistiem prezentētās vizualizācijas, vagoniem jābūt ērtiem. Un te, spriežot pēc attēliem, iznāk, ka "Pasažieru vilciens" atteicās no sastāvu komponēšanas ar "Jakobs" tipa riteņu pāriem, kad uz viena riteņu pāra balstās divas sekcijas, un saglabās ierasto vilciena iekārtu: katrs vagons balstās uz diviem saviem riteņu pāriem.

Taču tā dēļ vilcienā var būt trepju anfilādes, jo vagona zemās grīdas daļa atrodas 55 centimetru augstumā, bet virs riteņu pāriem – 75 centimetru augstumā.

Tiesa, tā kā šie vilcieni pagaidām neeksistē dzelzs veidā, bet gan tikai attēlos, kā tas izrādīsies patiesībā un līgums tiks izpildīts vai arī atkal kaut kas notiks, iedzīvotāji spēs ieraudzīt tikai tad, kad pirmais vilciens ieradīsies Latvijā.

Pēc desmit gadiem

Savā runā satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir grūti iedomāties, ka vagonu iegādes konkurss ilga 10 gadus. Taču šobrīd, pēc viņa domām, visas raizes palikušas pagātnē.

"Pasažieru vilciens" vadītājs Rodžers Jānis Grigulis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja, ka nedrīkst izslēgt nekādus negaidītus pavērsienus, taču uzņēmums noslēdza līgumu nevis lai to lauztu, bet gan tādēļ, lai saņemtu jaunus vilcienus.

Ja jaunie elektrovilcieni aizbrauks līdz Latvijai, "Pasažieru vilciens" apņemas tuvākajos galamērķos nodrošināt 15-20 minūšu intervālu, lai palielinātu vilcienu pievilcību pasažieru ieskatā, un varētu gaidīt pasažieru plūsmas pieaugumu.

Te vēl nedrīkst piemirst, ka, lai iegādātos elektrovilcienus, valsts atņēma Rīgai Eiropas līdzfinansējumu, kurš iepriekš bija paredzēts tramvaju līnijas izbūvēšanai Skanstes rajonā.

Igaunija samaksāja trīs reizes mazāk

Atgādināsim, ka ne visi Latvijā bija apmierināti ar iepirkuma cenu. Igaunija par 32 vilcieniem samaksāja ap 80 miljoniem eiro, bet Latvija – 225 miljonus. Ar ko skaidrojama šāda starpība, pērnā gada decembrī skaidroja bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Turklāt viņš norādīja, ka infrastruktūra to izmantošanai vēl ne visur ir gatava un nav skaidrs, kā tas viss būs savienojams ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

Matīss norādīja, ka viņa vadības laikos Satiksmes ministrijā Igaunija iegādājās 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienus 79,8 miljonu eiro vērtībā. Latvijā 2014. gada tendera laikā tika piedāvāta 150 miljonu eiro cena par 32 vilcieniem, kas ir gandrīz divreiz dārgāk, nekā Igaunijā.

"Tāpēc šis iepirkums tika apturēts, jo sapratu, ka mēs pamatīgi pārmaksājam un nevaram to atļauties," - paskaidroja Matīss.

Pēc četriem gadiem – vēl viens tenderis tam pašam vilcienu skaita, taču piegādes summa jau ir 225,3 miljoni eiro. "Es domāju, ka jebkuram ir skaidrs, lai kas tur arī ir iekļauts – serviss vai servisa centri, vai rezerves daļas –, tas ir trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā. Ne par velti vairāki no iesniedzējiem, kas nav uzvarējuši, ir apstrīdējuši šo, sakot, ka viņi varētu piegādāt lētāk," teica Matīss.

Ar ko skaidrojama šāda līgumu cenas starpība, viņš spēja paskaidrot.

104
Pēc temata
Autotransporta direkcija "Pasažieru vilcienam" var "parādīt dzelteno kartiņu"
Darbu sācis ekspresvilciens reisā no Rīgas uz Cēsīm
"Pasažieru vilcienam" neļāva iegādāties čehu vilcienus

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

25
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

25
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

28
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

28
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem