Čehijas Škoda Vagonka

Viena tualete uz 500 pasažieriem? Vai tiešām tie Latvijas čehu elektrovilcieni ir tik labi

90
(atjaunots 12:20 03.08.2019)
Vilcieni no Čehijas beidzot ir tuvu tam, lai parādītos Latvijā: vai viss būs kārtībā vai atkal kaut kas aizies greizi, Latvijas iedzīvotāji ieraudzīs tad, kad pirmais sastāvs ieradīsies valstī.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Kā zināms, Latvijas kompānija "Pasažieru vilciens" un Čehijas Škoda Vagonka parakstīja līgumu par 32 jaunu četru vagonu elektrovilcienu piegādi Latvijai, raksta avīze "Segodņa".

Līguma kopējā summa ir 256 miljoni eiro, tajā, izņemot pašus vilcienus, ietilpst rezerves daļas uz 5 gadiem, personāla apmācība un jauna depo būvniecība. Vilcieniem būs jākalpo ne mazāk kā 35-40 gadi.

Jauno vilcienu piegādēm jāsākas pēc 140 nedēļām, jeb gandrīz pēc trīs gadiem, kopš līguma parakstīšanas brīža. Tas iznāk 2022. gada pavasaris. Pēdējam vilcienam jāierodas līdz 2023. gada beigām.

Katrā sastāvā būs 436 sēdvietas, 2 tualetes, kondicionieri, informatīvās sistēmas. Elektrovilcieniem jābūt pielāgotiem gan esošajam 3 kW līdzstrāvas kontakttīkla spriegumam, gan tranzīta koridora elektrifikācijas laikā plānotajam 2,25 kW līdzstrāvas spriegumam un jānodrošina normāls darbs, kad apkārtējā gaisa temperatūra atrodas -40 un +40 grādu robežās.

Lai šos vilcienus uzstādītu uz Latvijas sliedēm, dzelzceļam nāksies Stahanova metodē paaugstināt visas priekšpilsētas platformas, lai pasažieri varētu iekāpt, māmiņas – iestumt ratus, bet invalīdi – iebraukt vagonos.

Taču visa mašinērija uzsāks rosību, kad Škoda Vagonka iemaksās garantijas depozītu, kuru "Pasažieru vilciens" varēs paturēt gadījumā, ja kaut kas aizies griezi.

Šķērslis māmiņām un invalīdiem

Ja spriež par jaunajiem vilcieniem pēc žurnālistiem prezentētās vizualizācijas, vagoniem jābūt ērtiem. Un te, spriežot pēc attēliem, iznāk, ka "Pasažieru vilciens" atteicās no sastāvu komponēšanas ar "Jakobs" tipa riteņu pāriem, kad uz viena riteņu pāra balstās divas sekcijas, un saglabās ierasto vilciena iekārtu: katrs vagons balstās uz diviem saviem riteņu pāriem.

Taču tā dēļ vilcienā var būt trepju anfilādes, jo vagona zemās grīdas daļa atrodas 55 centimetru augstumā, bet virs riteņu pāriem – 75 centimetru augstumā.

Tiesa, tā kā šie vilcieni pagaidām neeksistē dzelzs veidā, bet gan tikai attēlos, kā tas izrādīsies patiesībā un līgums tiks izpildīts vai arī atkal kaut kas notiks, iedzīvotāji spēs ieraudzīt tikai tad, kad pirmais vilciens ieradīsies Latvijā.

Pēc desmit gadiem

Savā runā satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ir grūti iedomāties, ka vagonu iegādes konkurss ilga 10 gadus. Taču šobrīd, pēc viņa domām, visas raizes palikušas pagātnē.

"Pasažieru vilciens" vadītājs Rodžers Jānis Grigulis, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, sacīja, ka nedrīkst izslēgt nekādus negaidītus pavērsienus, taču uzņēmums noslēdza līgumu nevis lai to lauztu, bet gan tādēļ, lai saņemtu jaunus vilcienus.

Ja jaunie elektrovilcieni aizbrauks līdz Latvijai, "Pasažieru vilciens" apņemas tuvākajos galamērķos nodrošināt 15-20 minūšu intervālu, lai palielinātu vilcienu pievilcību pasažieru ieskatā, un varētu gaidīt pasažieru plūsmas pieaugumu.

Te vēl nedrīkst piemirst, ka, lai iegādātos elektrovilcienus, valsts atņēma Rīgai Eiropas līdzfinansējumu, kurš iepriekš bija paredzēts tramvaju līnijas izbūvēšanai Skanstes rajonā.

Igaunija samaksāja trīs reizes mazāk

Atgādināsim, ka ne visi Latvijā bija apmierināti ar iepirkuma cenu. Igaunija par 32 vilcieniem samaksāja ap 80 miljoniem eiro, bet Latvija – 225 miljonus. Ar ko skaidrojama šāda starpība, pērnā gada decembrī skaidroja bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Turklāt viņš norādīja, ka infrastruktūra to izmantošanai vēl ne visur ir gatava un nav skaidrs, kā tas viss būs savienojams ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu.

Matīss norādīja, ka viņa vadības laikos Satiksmes ministrijā Igaunija iegādājās 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienus 79,8 miljonu eiro vērtībā. Latvijā 2014. gada tendera laikā tika piedāvāta 150 miljonu eiro cena par 32 vilcieniem, kas ir gandrīz divreiz dārgāk, nekā Igaunijā.

"Tāpēc šis iepirkums tika apturēts, jo sapratu, ka mēs pamatīgi pārmaksājam un nevaram to atļauties," - paskaidroja Matīss.

Pēc četriem gadiem – vēl viens tenderis tam pašam vilcienu skaita, taču piegādes summa jau ir 225,3 miljoni eiro. "Es domāju, ka jebkuram ir skaidrs, lai kas tur arī ir iekļauts – serviss vai servisa centri, vai rezerves daļas –, tas ir trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā. Ne par velti vairāki no iesniedzējiem, kas nav uzvarējuši, ir apstrīdējuši šo, sakot, ka viņi varētu piegādāt lētāk," teica Matīss.

Ar ko skaidrojama šāda līgumu cenas starpība, viņš spēja paskaidrot.

90
Pēc temata
Autotransporta direkcija "Pasažieru vilcienam" var "parādīt dzelteno kartiņu"
Darbu sācis ekspresvilciens reisā no Rīgas uz Cēsīm
"Pasažieru vilcienam" neļāva iegādāties čehu vilcienus
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

6
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

14
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

14
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts