Meža ugunsgrēks. Foto no arhīva

Nacisms Latvijā meža ugunsgrēks: žurnālists pastāstīja, cīnīties ar nacionālistiem

75
(atjaunots 09:55 03.08.2019)
Valsts drošības dienests pastāvīgi ignorē rusofobiskus izteicienus un nacisma sveikšanu, taču laiks visu saliks savās vietās, pārliecināts žurnālists Jurijs Aleksejevs.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Uz izaicinošajiem latviešu politiķu un žurnālistu izteicieniem Latvijas likumsargi nereaģē, savukārt pret krievu aktīvistiem iesāk lietas pēc absolūti nevainīgiem iemesliem. Pagaidām ar šādu netaisnību nav iespējams cīnīties, taču laiks visu saliks savās vietās, pārliecināts žurnālists Jurijs Aleksejevs.

Par to viņš pastāstīja Sputnik Latvija intervijā, komentējot Rīgas domes nacionālā bloka frakcijas vadītāja Daiņa Loča skandalozos izteicienus, kurš cenšas panākt padomju pieminekļu demontāžu Rīgā. Intervijā avīzei Neatkarīgā Locis nosauca pasākumus par godu padomju karavīriem-atbrīvotājiem par "padomju okupantu orģijām", savukārt viņam jautājumus uzdevusī izdevuma redaktora vietniece Elita Veidemane, runājot par padomju monumentiem, paziņoja, ka ir jāsarīko talka un "vienkārši nonest to mēslu", paironizējot par latviešu likumpaklausību, kuri bez priekšniecības atļaujas šādu soli nespers.

Aleksejevs atgādināja, ka 1991. gadā viens no pirmajiem neatkarīgās Latvijas likumiem bija Pilsonības likums, saskaņā ar kuru trešdaļai valsts tika atņemta virkne tiesību – viņi kļuva par nepilsoņiem. Kopš tā brīža viss turpinās tādā pašā garā.

Žurnālists redz vairākus iemeslus, kāpēc šī tēma šobrīd saasinājusies un aktivizējusies.

"Līdz šim brīdim ir izaugusi tā paaudze, kura ar mātes pienu iesūca "neatkarīgas Latvijas" ideju, kuru var formulēt kā "krievi – okupanti, krievi - ienaidnieki". (…) Ko esam izaudzinājuši, tas arī ir," norāda Aleksejevs.

Viņš atgādināja, ka pret viņu pašu šobrīd notiek izmeklēšana divās krimināllietās.

"Man inkriminēja nacionālā naida kurināšanu par daudz nevainīgākiem rakstiem un materiāliem.

Bet tas, ko atļaujas latviešu politiķi un latviešu prese, – tā nav kurināšana, tas ir normāli!" ar sašutuma izjūtu saka žurnālists.

Jurijs Aleksejevs uzskata, ka cīnīties ar šādu netaisnīgu likumsargu attieksmi šobrīd nav iespējams.

"Dzīve pati visu saliks savās vietās. Mēs taču lieliski redzam, ka, neraugoties uz tādu prieku sakarā ar neatkarīgu Latviju, iestāšanos NATO un ES, Latvijas tauta cītīgi balso ar kājām – brauc prom," uzsvēra Aleksejevs.

Viņš uzskata, ka pēc divdesmit gadiem Latvijā paliks vieni pensionāri un valsts ieslīks galīgā depresijā.

"Var dzēst meža ugunsgrēku, bet var arī pagaidīt septembri, kad sāks līt – ugunsgrēks pats nodzisīs. Tas pats ir ar nacismu Latvijā," pārliecināts žurnālists.

Iepriekš publicists Vladimirs Lindermans Sputnik Latvija intervijā norādīja, ka latviešu nacionālisti ir latviešu nacistu ideju mantinieki, kuriem PSRS uzvara pār nacistisko Vāciju kļuva par katastrofu.

Алексеев: националисты с молоком матери впитали мысль, что русские - враги
75
Pēc temata
Aukstā kara kults Latvijā un spiegi parlamentā: Lindermans par latviešu bravūru
Mitrofanovs: neatdošu Nacionālajai apvienībai savu Georga lentīti
Lindermans: Levits tika audzināts latviešu nacionālisma ligzdā
Kas nacionālistiem prātā, tas Ārlietu ministrijai uz mēles
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

4
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

4
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

23
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

23
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi