Kanādas bataljona karavīrs Latvijā

Ienīst viens otru un izsmej pavēles: Kanādas bataljona ikdiena Latvijā

138
(atjaunots 19:16 02.08.2019)
Kanādas mērķa grupas "Latvija" J9 nodaļā notikusi sašķelšanās divās savā starpā naidīgās grupās: karavīri apskauž viens otru privilēģiju, alkohola, brīvdienu un medaļu dēļ.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Kanādas militārā vadība nosūtījusi uz Latviju izmeklētāju pēc sūdzību saņemšanas par aizvainojumiem un neprofesionālu uzvedību, kas zeļ un plaukst misijas apakšvienībā. Izmeklēšana tika iesākta vēl pērn, taču atsevišķi lietas aspekti, saskaņā ar Kanādas armijas preses dienesta paziņojumu, joprojām tiek pētīti, raksta National Post.

Sūdzību izpētes gaitā noskaidrojās, ka atsevišķi karavīri Latvijā atklāti izsmēja augstāko vadību Kanādā, izplatīja aizvainojošas karikatūras ar padomnieka dzimumu jautājumos attēlu, kurš bija iesaistīts misijā, un izplatīja baumas attiecībā pret kādu apakšvienības komandieru, kuram bija jāierodas Latvijā. Tāpat tā dēvētās Kanādas armijas Latvijas operatīvās grupas J9 daļas locekļi nereti atļāvās izteikt neprofesionālus komentārus zemākas militārās pakāpes militārpersonu klātbūtnē.

Virsnieks Džeremijs Faunteins, kurš tika nosūtīts uz Latviju izmeklēšanas veikšanai, nonāca pie secinājuma, ka minētā apakšvienība faktiski sadalījusies divās savā starpā konfliktējošās grupās. Tāpat Faunteins savā izmeklēšanas atskaitē norādīja uz mēģinājumiem "izvairīties" no operatīvās komandēšanas Otavā. Karavīri no J9 neatbildēja uz vadības pieprasījumiem, atklāti izsmēja pavēles, papildinot tās ar komentāriem "suņa murgs", "absolūti nepamatoti".

Tāpat Faunteina atskaitē tiek runāts par problēmām, kuras izraisījusi Kanādas karavīru stāvokļa atšķirība Latvijā – daži no viņiem saņem atvieglojumus, tiek atbrīvoti no daļas nodokļu samaksas, kādam ir tiesības saņemt medaļas, bet kādam nav, taču viņi ir spiesti strādāt plecu pie pleca, kas izraisa nepatiku.

Citu problēmu vidū, kuras morāli ietekmē karavīrus, virsnieks Faunteins norāda uz nevienlīdzīgu piekļuvi alkoholam, atšķirībām tiesībās izbraukt ārpus militārās bāzes un vadības sastāva atbalsta trūkumu rezervistiem.

Neprofesionāla uzvedība ilgstošā laika periodā, kā arī neadekvāta ierobežojumu politika, neskaidrs personāla statuss noveda pie viņu morālā gara degradēšanas, teikts atskaitē. Faunteins ieteica pēc iespējas ātrāk veikt pasākumus, lai normalizētu situāciju un atjaunotu profesionālo uzvedību, kā arī uzlabotu komunikāciju ar vadību Otavā.

Kanādas armijas pārstāve Lea Kempbela, komentējot mediju pieprasījumu attiecībā uz izmeklēšanu, paziņoja, ka atskaites detaļas patlaban nevar tikt izpaustas, jo atsevišķi lietas aspekti joprojām tiek noskaidroti.

Kolīdz par neprofesionālas uzvedības gadījumiem tika paziņots operatīvās grupas komandierim Latvijā, Kanādas Bruņotie spēki iesāka izmeklēšanu, nekavējoties tika veikti soļi situācijas labošanai, piemēram, dažādi administratīvie pasākumi un kadru maiņa, piebilda viņa.

138
Pēc temata
Labs biznesa projekts: 15 gadu laikā NATO izsūknējusi no Latvijas 5 miljardus eiro
Kareive sūdzas par "neestētiskajām" ainām Ādažu militārās bāzes ēdnīcā
Kanādas armijas ģenerālis: neesam ieradušies Latvijā, lai biedētu Krieviju
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

2
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

2
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro