Operāciju zāle P. Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Nespēlējieties ar sērkociņiem un benzīnu: vai valdība atradīs vēl 120 miljonus mediķiem

30
Mediķu algu paaugstinājumu nākamgad Ministru Kabinets jau ir apstiprinājis; ja papildu finansējums netiks piešķirts, nozare var ieslīkt vēl dziļākā krīzē.

RĪGA, 2. augusts – Sputnik. Medmāsas pakāpeniski atgriežas strādāt veselības aprūpes nozarē, jo noticēja politiķu solījumiem, norāda veselības ministre Ilze Viņķele. Taču lai turpinātu palielināt mediķu algas, nākamgad ir nepieciešami 120 miljoni eiro, vēsta LNT.

Medicīna ilgu laiku nebija valsts prioritātes, un situācija nozarē ir kļuvusi kritiska, sevišķi reģionos. Par to pirms kāda laikā paziņoja Valsts kontrole pēc revīzijas veikšanas medicīnas iestādēs. Viens no galvenajiem revizoru secinājumiem – slimnīcās katastrofāli trūkst medmāsu.

Taču, ka norādīja veselības ministre Ilze Viņķele, situācija ar medmāsām pakāpeniski sāk stabilizēties, kaut gan ir jāturpina arī turpmāk palielināt viņu algas.

"Šobrīd cilvēki ir noticējuši valdības un Saeimas solījumam par algu pieaugumu. Un māsas lēnām atgriežas veselības aprūpē.

Ja izrādīsies, ka tas ir bijis tikai tāds priekšvēlēšanu solījums, cilvēki vairs nenoticēs," norādīja ministre.

Medmāsu asociācijā apstiprināja, ka pērn pirmo reizi daudzu gadu garumā apstājās masveida medmāsu aizplūšana, taču, lai pozitīvā tendence saglabājas, ir jāturpina algu paaugstināšana.

"Tas, ko mēs esam pamanījuši 2018. gadā, ka šī krīze, es teiktu tā, – ir apturēta. Bet tā var turpināties jebkurā brīdī. Ja ar šo jautājumu mēs apstāsimies un to kopīgi nerisināsim, tad mēs ātri vien nonāksim šajā krīzes situācijā vēl dziļāk," norādīja asociācijas vadītāja Dita Raiska.

Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā ir nostiprināta apņemšanās paaugstināt mediķu darba apmaksu. Viņķele cer, ka solījums tiks izpildīts, viņa pieteica algu paaugstināšanai nākamgad papildus gandrīz 120 miljonus eiro.

"Es domāju, ka valdībā ir cilvēki, kas saprot, ka spēlēties ar sērkociņiem gar benzīna kannu nevajag, un to solījumu par mediķu algām mēs pildīsim visi kopā," uzsvēra Viņķele.

Finanšu ministrijā norādīja, ka nekādi lēmumi par mediķu algu palielināšanu šobrīd nav pieņemti, jo par jaunā valsts budžeta prioritātēm valdība plāno vienoties pēc trim nedēļām.

30
Pēc temata
Slēgt daļu slimnīcu: Kariņš izdomājis, kā cīnīties ar ārstu trūkumu
Reirs: sociālais nodoklis Latvijā jāliek maksāt visiem
Čakša par mediķu algām: FM gatavo grozījumus, VM meklē naudu
Sarkanā zvaigzne no ziediem pie Uzvaras pieminekļa, ko izkārtojuši brīvprātīgie

"Sātana pentagramma": patrioti sūkstās par sarkano zvaigzni pie monumenta

15
(atjaunots 22:38 11.05.2021)
Uzvaras dienas svētki Rīgā vēl aizvien neliek mieru nacionāli noskaņotajiem – tagad viņiem naktsmieru laupa zvaigzne no ziediem Uzvaras pieminekļa pakājē Pārdaugavā.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Vēl aizvien nerimst kaislības ap Uzvaras dienu Rīgā. Atgādināsim, ka 9. maijā piekļuve Uzvaras piemineklim bija slēgta. To iejoza dzeltens žogs, pie kura nolika galdus – uz tiem cilvēki varēja atstāt līdzatnestos ziedus. Pēc tam tos pie monumenta novietoja pašvaldības uzņēmuma "Rīgas meži" darbinieki.

9. maija naktī brīvprātīgie no organizācijas 9may.lv sakārtoja pie monumenta ziedu paklāju un simbolisku sarkanu zvaigzni. Ziņots, ka viņiem palīdzēja garāmgājēji.

Tomēr ziedu kompozīcija saniknojusi nacionālpatriotus – par sarkano zvaigzni sūkstījās vismaz divi gana pazīstami nacionālistu spārna pārstāvji.

"Pajautāšu trešo reizi. Vai tas bija Valsts policijas auto, kas naktī uz 10.05 karātavu laukumā izgaismoja sātana pentagrammas izlikšanu?" bija sašutusi pazīstamā latviešu publiciste Elita Veidemane.

​Kopā ar viņu par zvaigzni un policijas darbībām ir sašutis Ainis Sproģis, kurš 9. maija priekšvakarā "izcēlās" ar savu izdomu – viņš ieradās pie Uzvaras pieminekļa ar melnu zārku. Ar savu akciju viņš esot gribējis atgādināt represijas, ko Latvijai nesusi PSRS.

"Lūdzu Valsts policiju veikt pārbaudi par šo neatļauto pulcēšanos. Ceru, ka VL/TBLNNK un konservatīvie pieprasīs video no novērošanas kamerām. Kas šis par auto un uz kāda pamata tas atrodas karātavu laukumā?" skaidrojumu prasa Ainis Sproģis.

​Kārtības sargi paskaidroja, ka izpildīja savus pienākumus, bet zvaigzne nav kriminālnoziegums.

"Labdien! Policija šajā vietā atradās, lai uzraudzītu sabiedrisko kārtību, nevis lai izgaismotu apkārtni. Apgaismojums parkā ir nodrošināts tāpat. PSRS simbols ir sirpis un āmurs līdz ar piecstaru zvaigzni. Zvaigzne viena pati nav uzskatāma par PSRS simbolu," Veidemanei atbildēja Valsts policija savā lapā Twitter.

​Taču, spriežot pēc publicistes atbildes replikas "Jāāā! Šī atbilde ir vienkārši šedevrs!", diezin vai viņa ir gatava apstāties pie sasniegtā.

Jāpiebilst, ka, saskaņā ar policijas datiem, nekādi nopietni incidenti 9. maijā nebija fiksēti, reģistrēti tikai daži pulcēšanās aizlieguma pārkāpumi un padomju simbolikas pielietojums.

Policijas dati liecina, ka 9. maijā Uzvaras pieminekli Rīgā apmeklējuši apmēram 20 tūkstoši cilvēku.

15
Tagi:
sociālie tīkli, nacionālpatrioti, Rīga, Uzvaras piemineklis, Uzvaras diena
Pēc temata
Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus
"Politiska pašnāvība": sociālajos tīklos skan kritika par VIP vakcināciju
"Sporta Latvijā nav un nebūs": sociālajos tīklos kritizē jaunos ierobežojumus Covid-19 dēļ
Partizāni, 1941. gads

"Nāvīgi ienīda ienaidnieku": partizānu kustība Latvijā Lielā Tēvijas kara gados

45
(atjaunots 10:58 11.05.2021)
Latviešu partizāni Lielā Tēvijas kara gados izmisīgi cīnījās pret hitleriešu spēkiem, taču patlaban viņu darbība ir atspoguļota skopi. Viņu varoņdarbus paspēja aptumšot tā saucamo meža brāļu vienības pēc kara. Taču tas nepavisam nav viens un tas pats.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Viens no mūsdienu autoritatīvākajiem vēsturniekiem Latvijā, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" izdevējs Igors Gusevs, šķiet, ir pats bagātākais ziņu avots par padomju partizānu kustību Lielā Tēvijas kara gados. Viņš labprāt piekrita aprunāties ar Sputnik Latvija korespondentu.

Pēc PSRS sabrukuma Baltijā sāka konsekventi dēmonizēt visu, kas saistīts ar Padomju Savienību un, protams, ar Sarkanās armijas kareivjiem, kuri Lielā Tēvijas kara gados cīnījās Latvijas teritorijā. Nonācis tiktāl, ka tagad, kad Latvijā sākas runas par partizāniem, noteikti piebilst – "nacionālie", tātad runa jau ir par pēckara bandītu vienībām – "meža brāļiem".

"Savukārt es saskāros ar tēmu par varonīgajiem partizāniem, kuri karoja pret hitleriešu spēkiem, un rūpīgi ķēros pie tās, kad Latvijā rībēja un dārdēja partizāna Vasilija Kononova lieta. Tā nu iznāk, ka esmu pavēris Latvijā daudziem absolūti nezināmu tēmu. Tāpat, piemēram, bija ar Darba gvardes tēmu un pat 130. latviešu strēlnieku korpusu. Un man ne tikai palaimējās aprunāties ar daudziem Lielā Tēvijas kara varoņiem, kuri cīnījās partizānu vienībās, es piedevām pavadīju ilgu laiku sarunās ar pašu pazīstamāko latviešu padomju partizānu Vili Samsonu, kurš jau pēc kara kļuva par profesionālu vēsturnieku, savā ziņā pat izcilu. Pateicoties viņa darbībai, daudz kas kļuva zināms un izpētīts par partizānu kustību Latvijā. Diemžēl šis cilvēks jau sen vairs nav kopā ar mums. Man palaimējās ne tikai aprunāties ar dzīvajiem informācijas nesējiem, bet arī pastrādāt ar materiāliem no arhīviem, kas tagad, var teikt, Latvijā pilnībā slēgti objektīviem pētījumiem," pastāstīja Gusevs.

Šodien, viņš atzīmēja, visdrīzāk, neviena partizānu kustības veterāna vairs nav starp dzīvajiem, ja arī kāds vēl palicis, viņiem jau ir krietni pāri 90 gadiem. "No savas puses varu teikt, ka viņi bija īsti varoņi, no visas sirds cīnījās par savu zemi, ticēja Padomju Savienības ideāliem un līdz sirds dziļumiem ienīda ienaidnieku," piebilda vēsturnieks.

Kaunpilnie atriebēji un viņu ienaidnieki

Jau no pirmajām nacistiskās okupācijas dienām Latvijā kļuva skaidrs, ka vietējo nacionālistisko aprindu cerības uz to, ka Hitlers ļaus atjaunot agrāko Latvijas valsti vai vismaz piešķirs kaut kādu autonomiju, sabruka. To apzinoties, liela daļa ierēdņu, uzņēmēju un karavīru samierinājās un nolēma sadarboties ar okupācijas varu.

1941. gada vasarā iedzīvotāji pārsvarā nogaidīja, viņi bija apjukuši. Radikāli noskaņotie nacionālisti aktīvi piedalījās ebreju un padomju aktīvistu iznīcināšanā, attaisnojoties ar "atmaksu par Staļina represijām". Saorganizējās hitleriešiem uzticīga kārtības un drošības policija, kā arī bataljoni, kas nežēlīgi terorizēja nepakļāvīgos gan dzimtenē, gan citos okupētajos

Padomju zemes rajonos.

Neskatoties uz nežēlīgo teroru un demagoģiju, kam piebalsoja latvieši, brieda ideja par pretestību, kas izpaudās dažādās formās un izcēlās ar idejisko pamatu. Parādījās pretošanās kustība nacistu okupantiem. Jau 1941. gada rudenī vāciešu ieņemtās Latvijas teritorijā pastāvēja komunistu, latviešu un poļu nacionālās pretošanās kustības.

Gestapovieši īpaši izcēla komunistisko pretošanās kustību Liepājā, Rīgā, Daugavpilī un Latgales pagastos un nežēlīgi cīnijas ar to. Patiesībā šīs organizācijas vien nosacīti var dēvēt par komunistiskām, jo tajās nebija gandrīz neviena komunistiskās partijas biedra. Spontāni tapušās grupas vadīja starp dzīvajiem palikušie padomju aktīvisti un citi kreisi noskaņoti patrioti.

Padomju histioriogrāfijā to sauca par antifašistisko pretošanās kustību.
Trīs daļās sašķeltajai pretošanās kustībai Latvijā bija viens patriotisks mērķis – pēc iespējas ātrāk padzīt briesmīgo hitleriešu varu, pasargāt nāciju no iespējamā likvidācijas riska. Pakāpeniska iznīcināšana ir neizbēgama – par to liecināja Himlera resora izstrādātais Ģenerālais plāns "Ost".

Latviešu nacionālo pretošanās kustību padomju historiogrāfija uzskatīja par maznozīmīgu vai iluzoru, lai arī lielākā daļa tās dalībnieku tika arestēti vai gāja bojā. Gestapo pilnībā vai daļēji sagrāva latviešu nelegālās nacionālās organizācijas.

Pretošanās nacistiem notika visās hitleriskās Vācijas okupētajās vai pakļautajās Eiropas valstīs. Tur strādāja sociālisti, kristīgie demokrāti, komunisti. Diemžēl Latvijā neparādījās vienota Tautas fronte pret nacistiem. Lai arī Latvijas KP CK ar novēlošanos (pēc Kominternes likvidācijas 1943. gada vasarā to atbalstīja.

Pretošanās trejsavienības vāciešu okupētajā Latvijā izcēlās ar savu taktiku. Latviešu nacionālās pagrīdes grupas pārsvarā aprobežojās ar nelegālās literatūras izdevumu, lolojot ilūziju par to, ka Rietumu sabiedrotie (pat Zviedrija) kara beigās izsēdinās Latvijā savu desantu. Latvijas Centrālā Padome sūtīja vēstnešus pāri jūrai, lai nodibinātu sakarus ar Rietumu specdienestiem. Nacionālisti atteicās no aktīvas pretošanās – sabotāžas, bruņotas cīņas, it tā tāpēc, lai novērstu iedzīvotāju represijas. Poļu pretošanās kustības cīnītāji Latgalē mēģināja kontaktēties ar Kraiowa armijas pārstāvjiem Viļņā un bija radikālāki.

Par bruņotu cīņu ar ienaidnieku izšķīrās tikai komunisti, antifašistiskā kustība. Vācijas okupētajā teritorijā Latvijā nebija antinacistisku latviešu nacionālo partizānu. Ar ieročiem rokās cīnījās tikai sarkanie partizāni.

Mācība ložu krusā

1941.-1942. gg. antinacistiskā kustība bija epizodiska. Trūka vadītāju ar militāro pieredzi. Nebija gandrīz nekādu ieroču, munīcijas, spridzekļu. Ieročus slepus vāca kauju vietās frontes līnijā. Lielu kaitējumu nelegāļiem, kam nebija konspiratīvās darbības pieredzes, nodarīja hitleriešu drošības policijas iesūtītie provokatori. 

Lai apvienotu izkliedētās pretošanās grupas un veidotu no militārā viedokļa efektīvu centralizētu partizānu kustību, Latvijas Komunistiskās partijas CK un Latvijas PSR Tautas komisāru padome, kas tolaik strādāja Maskavā, 1942. gada pavasarī nolēma iesūtīt okupētajās teritorijās apmācītus un ekipētus partizānu organizatorus ar mobilajām radiostacijām. Pārsvarā viņu vidū bija 201. Latviešu strēlnieku divīzijas brīvprātīgie.

1942. gada vasarā un rudenī pāri frontes līnijai uz Latviju aizgāja vairākas grupas un nelielas partizānu organizatoru vienības. Viņiem nācās pārvarēt simtiem kilometru pa ienaidnieka okupētu teritoriju, atkauties no esesiešu soda vienībām un vērmahta komandantu spēkiem. Latviešu reidus veicināja sadarbība un kopīgas operācijas ar krievu un baltkrievu partizānu brigādēm.

Reidu laikā latviešu kaujinieki apguva partizānu cīņas taktiku. Auga prasmīgi komandieri un politiskie vadītāji. Tomēr pirmie mēģinājumi nebija necik veiksmīgi un prasīja sāpīgus upurus.

1942. gada jūlijā pēc atkāpšanās no Latvijas ienaidnieka aizmugurē izdevās sekmīgi iesūtīt tikai vienu uz ātru roku instruētu grupu – 10 cilvēkus. Augustā no Veļikije Luki rajona pāri frontes līnijai tika nosūtītas četras apmācītu organizatoru grupas, no Tallinas apkaimes – divas partizānu grupas, ko veidoja 1. latviešu strādnieku pulka karavīri.

Daudz lielāks skaits brīvprātīgo devās uz Latviju 1941. gada vasarā un rudenī izlūku un diversantu grupu sastāvā, ko formēja Ziemeļrietumu frontes un Sarkankarogotās Baltijas flotes štābu pārvaldes un armijas štābu nodaļas. Īpaši jāpiemin lielas izlūku vienības reids no Pleskavas rajona uz Latvijas ziemeļiem jūlija vidū. 13. jūlijā nod;aļa iebruka Veclaicenē un likvidēja 14 vietējos nacistu līdzskrējējus.

1941. gada augustā sākās regulāras radio pārraides latviešu valodā no Maskavas. Sāka darbu avīze "Par Padomju Latviju".

1941. gada rudenī jau sākās atsevišķu partizānu vienību bruņotas darbības gan Latvijas austrumos, gan Kurzemes ziemeļu piekrastē.

Viena no pirmajām Latvijā hitleriešu ešelonu uzspridzināja Višķu pagasta partizānu grupa. Tā izveidojās no palikušajiem aktīvistiem, komjauniešiem un dažiem sarkanarmiešiem, ko vadīja vietējais iedzīvotājs Milētijs Ņikiforovs. Diversijas rezultātā

Zaļumu stacijā (12 km uz ziemeļiem no Daugavpils) no sliedēm nogāja un aizdegās 17 vagoni un cisternas, uzsprāga munīcija.

Liela nozīme bija Konstantīna Vanaga grupas darbībām, kas vāca izlūkdatus pilsētās Kurzemes ziemeļos.

Vēl astoņas partizānu un izlūku grupas 1941. gadā desantējās oktobrī un novembra sākumā. Hitleriskajai drošības policijai izdevās uziet viņu pēdas, un drīz vien šīs grupas tika izkliedētas.

Tālāka grupu pārsviešana uz Latviju tika pārtraukta līdz 1942. gada pavasarim.

Ienaidnieka aizmugurē

Vācu divīziju sakāve pie Maskavas deva stimulu Pretošanās kustībai Eiropas valstis. Neapmierinātību veicināja 1942. gada janvārī "Ostlandes" reihskomisāra izdotā pavēle par Latvijas jauniešu mobilizāciju spaidu darbiem Vācijā.

Pierobežas joslā, kuras iedzīvotāji bija labi pazīstami ar krievu un baltkrievu partizānu darbībām, pagrīdnieki sāka veidot sakarus ar viņiem. Dažas grupas šķērsoja robežu un iekļāvās krievu un baltkrievu partizānu vienībās. 

Lielākā bija partizānu grupa, kas veidojas uz Šķaunes un Pasienes pagastu (Ludzas novads) jauniešu pagrīdes organizācijām Aleksandra Groma un Aleksandra Kozlovska vadībā. Ziemā viņi vāca ieročus.

1942. gada maijā, kad pagrīdniekiem draudēja aizdzīšana uz Vāciju, Groms kopā ar 28 biedriem aizgāja Osveijas mežos Baltkrievijā. Tādas grupas radās arī citos pagastos.

1942. gada februārī pārsviešanai ienaidnieka aizmugurē tika atlasīti vairāk nekā 330 brīvprātīgie. Šajā laikā tika izveidotsPartizānu kustības centrālais štābs. Tas palīdzēja apbruņot brīvprātīgos, nodrošināt ar radioraidītājiem un sešu partizānu grupu un četru vienību sastāvā devās ienaidnieka aizmugurē.

Partizānu kustību organizatoru nosūtīšana uz Latviju 1942. gadā, kā arī pirmo partizānu vienību ierašanās lika pamatus organizētai partizānu cīņai Latvijā. Speciālās radiopārraides, skrejlapiņas un avīzes būtiski paplašināja propagandas darba mērogus.

Marta beigās frontes līniju šķērsoja neliela izlūku nodaļa "Uzvara".

1942. gada jūnijā partizāni no Baltkrievijas un Latvijas kopā uzbruka Šķaunes pagasta centram. Šķaunes partizānu grupā tolaik jau bija 32 cīnītāji. Maijā viņiem pievienojās Imants Sudmalis.

12. jūnija naktī partizāni ar I. Sudmali un A. Gromu vadībā kopā ar baltkrievu vienībām ieņēma Šķauni. Viņi iebruka pagasta valdē un iznīcināja aizdzīšanai uz Vāciju paredzēto iedzīvotāju sarakstus, izdemolēja policijas iecirkni, patrieca šucmaņus un sabojāja telefona staciju.

Atvairot pretinieka uzbrukumu, izcēlās Imants Sudmalis. Šajā cīņā viņš bija ložmetējnieks, kopā ar biedriem piesedza atkāpšanos pāri Svolnas upei. Partizāniem izdevās atkāpties bez grūtībām.

Jau pirmie nedaudzie partizānu bruņotie uzbrukumi 1942. gada pavasarī satrauca vācu okupācijas varu Latgalē. Daugavpils apgabala komisārs ziņojumā 1942. gada 20. maijā pieprasīja militāru palīdzību, pirmkārt – tūkstoš šautenes vietējai policijai.

Partizānu darbība Latgalē, rakstīja apgabala komisārs, kļūst draudīga. Ik dienas pienāk ziņas par to, ka dažādās vietās notiek sadursmes ar partizānu grupām, kas desantējušās ar izpletņiem vai šķērsojušas robežu, vai saformējušās no karagūstekņiem pēc bēgšanas no nometnēm un bruņotiem vietējiem iedzīvotājiem. Bēgļu skaits aug ar katru dienu. Partizāni nemeklē patvērumu pie iedzīvotājiem, viņi iekārto savas bāzes necaurejamos mežos un purvainās vietās un no turienes uzbrūk apdzīvotām vietām.

Komisārs secināja, ka situācija pāriet pie organizēta partizānu kara un latviešu šucmaņi un vācu karavīri ik dienas cieš zaudējumus.

Turpinājums sekos.

45
Tagi:
partizānu kustība, latvieši, Lielais Tēvijas karš, Latvija

Apšaude skolā Kazaņā: kadri no traģēdijas vietas

0
(atjaunots 23:07 11.05.2021)
  • 175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci
  • Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki
  • Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis
  • Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm
  • Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija
  • Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā
  • Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā
  • Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma
  • Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi, Minnihanovs paziņoja tīklā VKontakte.
Fotoreportāža no skolas Kazaņā, kur otrdienas rītā iebruka ar šaujamieroci bruņots ļaundaris.

11. maija rītā vīrietis atklāja uguni vienā no skolām Tatarstānas galvaspilsētā – Kazaņā. Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis. Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm. Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija.

Provizoriskie dati liecina, ka uzbrukumā gājuši bojā septiņi skolēni un divi pieaugušie. 21 cilvēks ievainots. Astoņi viņu vidū ir smagā stāvoklī.

Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs pastāstīja, ka apšaudi sācis 19 gadus vecs jaunietis, viņam bija oficiāli reģistrēts ierocis. Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu.

Republikas vadība palīdzēs bojāgājušo un cietušo ģimenēm materiāli. Šodien republikā izsludinātas sēras.

0
  • 175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci

  • Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki

  • Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis

  • Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm

  • Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija

  • Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā

  • Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā

  • Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma

  • Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi, Minnihanovs paziņoja tīklā VKontakte.
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    "Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi," Minnihanovs paziņoja tīklā "VKontakte".

Tagi:
terorakts, skola, Krievija
Pēc temata
Apšaude skolā Kazaņā: kā bērni pūlējās glābties un ko stāsta vecāki
Kazaņā apšaudē skolā gājuši bojā 9 cilvēki