Policijas automobilis. Foto no arhīva

Pakaļdzīšanās un avārijas video Jelgavā: policistam teju norāva roku

105
(atjaunots 15:27 01.08.2019)
Pakaļdzīšanās pēc iereibuša vadītāja un spēcīga avārija, līdzīgi GTA: policistu pakaļdzīšanās video Jelgavā, kuru nofilmēja video reģistrators, parādījies YouTube vietnē.

RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Valsts policija publicējusi YouTube vietnē pakaļdzīšanās videoierakstu pēc iereibušā vadītāja Jelgavā.

Incidents, kura laikā policists teju palika bez rokas, notika no rīta, 21. jūlijā. Policija uzmanību piesaistīja aizdomīgs sarkans Audi.

Mašīna apstājās krustojumā, kur dega sarkanā luksofora gaisma. Policists piegāja pie vadītāja, lai noskaidrotu, kas notiek.

Vadītājs nolaida lejā stiklu un pat sāka runāt ar tiesībsargājošo iestāžu pārstāvi. Policists, spriežot pēc visa, palūdza vadītāju uzrādīt dokumentus. Viņš pastiepa roku automobiļa salonā, taču pēkšņi iedegās zaļā gaisma, un mašīna burtiski aiztraucās uz priekšu. Kārtības sargs pēc inerces saķēra ar roku automobili, cenšoties to noturēt, taču sarkanais Audi pat nedomāja apstāties.

Arī policists ātri saprata, kas ir jādara. Viņš metās uz savu mašīnu, ieslēdza gaismas signālus, un sākās pakaļdzīšanās.

Audi vadītājs nesās pilnā ātrumā, kā pasaulslavenā GTA datorspēlē. Policisti neatpalika. Taču sarkanā mašīna lidoja pilnā sparā, apdraudot visus pārējos satiksmes dalībniekus, pārkāpjot visus iespējamos noteikumus, sākot ar ātruma ierobežojumu un beidzot ar braukšanu zem sarkanās luksofora gaismas.

Policisti dzinās pakaļ Audi, kamēr mašīnas vadītājs nezaudēja kontroli pār automobili. Audi lielā ātrumā izlidoja no braucamās daļas pāri apmalei un ietriecās ceļa zīmē un luktura stabā. Mašīnu sagrozīja, un tā beidzot apstājās. Pakaļdzīšanās beidzās.

Par laimi, neviens necieta. Taču, kā noskaidrojās, Audi vadītājs – 1978. gadā dzimis vīrietis – patiešām bija piedzēries. Viņa asinīs konstatēja 2,44 promiles. Tagad vīrietim draud sods par virkni pārkāpumu. Par braukšanu dzērumā vien viņam draud naudas sods no 1200 līdz 1400 eiro liels sods. Kā arī šādos gadījumos paredzēts arests no 10 līdz 15 diennaktīm un tiesību atņemšana uz četriem gadiem.

Taču izņemot sodu par braukšanu dzērumā, pārgalvīgajam vadītājam draud arī sodi par ātruma pārsniegšanu un citu ceļu satiksmes noteikumu neievērošanu.

105
Pēc temata
Pērn Latvijā bijis rekordzems CSN upuru skaits
Latvijā pieaug autoavārijās bojāgājušo skaits
Latvieši nesteidz apmaksāt sodus par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

3
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

3
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

12
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

12
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā