Cadets de Gascogne konditoreja

Ja pacels algu pārstāj strādāt: kafejnīca sūdzas par "slinkajiem" latviešiem

84
(atjaunots 12:27 01.08.2019)
Latvijā sabiedriskās ēdināšanas nozarē ir liela problēma ar kadriem, darbinieki var bieži mainīt darba vietu, manipulēt ar slimības lapām un nevēlas strādāt vairāk stundu, paziņoja kādas Rīgas kafejnīcas direktors.

RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Darbinieku trūkums ir galvenā uzņēmēju problēma, kuri darbojas sabiedriskās ēdināšanas nozarē, pastāstīja Dienas Bizness konditorejas Cadets de Gascogne direktors Juris Dembickis.

Pēc viņa sacītā, situācija ar darbaroku trūkumu ir tik nopietna, ka kafejnīca, piemēram, ir spiesta nestrādāt sestdienās.

Dembickis sūdzas, ka darbiniekiem Latvijā trūkst atbildības izjūtas, turklāt viņi bieži mānās un manipulē ar slimības lapām.

"Mums Latvijā darbinieki var mainīt darbu kā vien grib – šodien šeit, rīt tur, parīt tur. (…)Ja atnāk darbinieks, tad iedod viņam darbu, maksā algu un tad kaut ko aizrādi, piemēram, kāpēc nav galdiņš novākts. Ko izdara darbinieks? Novāc to galdiņu un nākamajā dienā neatnāk uz darbu, neatbild," pateica Dembickis.

Slimības lapas ir atsevišķa tēma darba devēja un darbinieka attiecībās, pasūdzējās konditorejas direktors. Pēc viņa sacītā, nereti rodas situācija, kad darbinieks burtiski pēc nedēļas kopš līguma parakstīšanas ņem slimības lapu.

"Atveru sociālos tīklus un redzu, ka cilvēks atrodas ārzemēs un atpūšas. Mēs maksājam 4 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas (ap 530 eiro uz rokām, strādājot piecu dienu darba nedēļu un astoņas stundas dienā – red.) un es uzskatu, ka tā ir laba alga šajā biznesā. Ja arī pacels algu, tad darbinieks sāks strādāt mazāk stundu, jo viņam pietiks naudas," pateica Dembickis.

Tik lielas kadru mainības dēļ kafejnīcai nākas pastāvīgi tērēt spēkus darbinieku apmācībai.

"Atnāk jauns darbinieks, kamēr visu iemācām paiet mēnesis vai divi un trešajā mēnesī aiziet prom, un mums atkal ir jāņem cits. Tas Latvijā ir ļoti sarežģīti," pateica uzņēmējs.

Pārējo problēmu vidū tieši kafejnīcu un restorānu nozarei viņš izcēla augsto īres maksu un īstermiņa īres līgumu noslēgšanas praksi.

"Latvijā visi slēdz līgumus, kas ir īstermiņa – 4 gadi, un pēc tam nomnieks var izmest no telpām vai katru gadu pacelt īres maksu," paskaidroja konditorejas direktors.

Iepriekš ziņots, ka darbinieku trūkums Latvijā ar katru gadu jūtams arvien izteiktāk: 2018. gadā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darba vietu – par 33% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais darbinieku trūkums tika novērots valsts pārvaldes un aizsardzības jomās – 4,9% brīvo darba vietu, tām seko celtniecība – 3,5%, viesnīcu un ēdināšanas nozare – 3,2%, produkcijas ražošana un pārdošanas sektors – 2,9%, transportlīdzekļu remonts – 2,8%. Visvairāk vakanču bijis Rīgā, bet vismazāk – Vidzemē.

Uzņēmēji jau vairākus gadus ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.

84
Pēc temata
Restorāna īpašniece Rīgā: oficianti nav atrodami pat par 1500 eiro un 15 brīvdienām
Zommers slēdz restorānu: 200 eiro dienā es darbiniekam maksāt nevaru
Uzņēmējs: par 1500 eiro algu izglītotus darbiniekus sameklēt neceram
Restorāna īpašnieks: ukraiņi strādā divreiz labāk, nekā latvieši par zemāku algu