Glābējs, foto no arhīva

Latvija ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā

32
(atjaunots 10:00 01.08.2019)
Latvija turpina saglabāt Eiropas Savienības līdera pozīciju bēdīgajā noslīkušo cilvēku skaita statistikā: ierēdņi vaino latviešu ģenētisko kodu.

RĪGA, 1. augusts – Sputnik. Jūlija vidū noslīkušo cilvēku skaits Latvijā sasniedza 60 cilvēkus, vēsta Tvnet.lv.

Divi cilvēki papildināja bēdīgo noslīkušo sarakstu līdz 60 pirmdien, 29. jūlijā. Vienu līķi izvilka no jūras Jūrmalā. Otru noslīkušo izvilka no ūdens Krimuldas novadā.

2019. gada pirmajā pusgadā vien Latvija noslīkušo skaita ziņā apsteidza savus pērnā gada "sasniegumus". Rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, noslīkušo skaits Latvijā ir augstākais Eiropas Savienībā. Tādējādi valsts saglabā Eiropas valsts statusu ar augstāko noslīkšanas gadījumu skaitu.

Noslīkušo Latvijā ir sešas reizes vairāk nekā Eiropas Savienībā. Valsts organizācijas pat pauda uzskatu, ka noslīkšana ir ierakstīta latviešu DNS. Taču daudz saprātīgāka izskatās versija par to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju vienkārši neprot peldēt, savukārt glābēji uz ūdens lielākoties nevienu neglābj, bet gan vienīgi atrod un izvelk ārā līķus.

Latvijas Peldēšanas federācijas priekšsēdētājs Aivars Platonovs iepriekš skaidroja, ka, saskaņā ar socioloģiskās aptaujas datiem, tikai ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju prot pareizi uzvesties uz ūdens. Varasiestādes velta maz uzmanības šādu traģēdiju brīdinājumiem: netiek rīkotas informatīvas kampaņas, bērnus nemāca peldēt.

Tai pašā laikā Lietuvā vairākus gadus norisinās valsts bērnu peldēšanas apmācības kampaņa. Arī Igaunijā jau 2016. gadā tika saņemts valsts finansējums šāda veida projektam. Šāda programma pastāv arī Baltkrievijā. Saskaņā ar Platonova datiem, Latvija ir palikusi vienīgā valsts Eiropā, kur nav situācijas uzlabošanas plāna.

Kaut gan Latvijas Peldēšanas federācija pagaidām cītīgi turas pie idejas izveidot nacionāla mēroga ūdens drošuma plānu iedzīvotājiem.

Taču, izņemot pārējo, atpūtai pie ūdens Latvijā ir nepietiekami labiekārtota infrastruktūra. Un par vēl vienu iemeslu tik lielam noslīkušo skaitam sauc alkoholu. Lielākoties Latvijā slīkst iedzēruši vīrieši vecumā no 35 līdz 50 gadiem.

Bīstamais ūdens

VUGD atzīmēja, ka tamlīdzīgas traģēdijas visbiežāk notiek karstā, saulainā laikā, jo daudzi dod priekšroku atpūtai pludmalēs, sauļojoties un peldoties. Pie tam cilvēki kļūst vieglprātīgi un izmet no prāta drošību.

Jāpiebilst, ka bieži traģēdijas izraisa alkohols. VUGD pat publicēja video ierakstu par to, cik bīstami ir peldēties iereibušam.

"Pirms brīvdienām un atpūtas noskaties video par to, kā var beigties peldēšanās alkohola reibumā," aicināja glābēji.

VUGD atgādināja, ka iereibuša cilvēka reakcija un koordinācija ir lēnāka, taču pie tam viņš kļūst drošāks un pārstāj adekvāti novērtēt situāciju un reaģēt uz bīstamu stāvokli. Tādā gadījumā situācija var beigties ļoti bēdīgi.

Taču pat tad, ja cilvēks nav lietojis alkoholu, tas negarantē drošību peldes laikā. Nav ieteicams rīkoties pārgalvīgi, piemēram, lēkt ūdenī nepārbaudītās vietās vai aizpeldēt tālu prom no krasta.

32
Pēc temata
Ienira un neiznira: glābēji izvilkuši no Latvijas ūdenstilpnēm piecus noslīkušos
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
Garāmgājēji ieraudzīja noslīkušu cilvēku zem ledus: no Rīgas kanāla izvilkts līķis
Gulbenes novada karjerā noslīka bērns
NATO

Aizsardzības ministrijā uzstāj, ka mācības Rīgā iedvesa iedzīvotājiem drošības izjūtu

3
(atjaunots 07:51 29.09.2020)
Rīgā aizritējušās mācības "Namejs 2020" izraisīja neviennozīmīgu iedzīvotāju reakciju, taču Aizsardzības ministrijā ir pārliecināti, ka radījuši civiliedzīvotājiem drošības izjūtu; tiesa, strādāt vēl ir pie kā, "sevišķi jāpadomā par krievvalodīgajiem", secināja iestādē.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Aizritējušajā svētdien, 27. septembrī, noslēgušās mācības "Namejs 2020" Rīgā bija nepieciešamas, lai iedzīvotāji sajustos drošībā, izjūt, ka situācija pilsētā tiek kontrolēta, paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, raksta Lsm.lv.

Pēc viņas sacītā, nekādas mācības poligonā neaizstās iemaņu apgūšanu realitātei pietuvinātos apstākļos.

"Šo mācību laikā mēs skatījāmies, kā zemessargi spēj sadarboties ar armiju, kā nepieciešamības gadījumā pieslēgt citas struktūras – piemēra, pašvaldības. Kā reaģē cilvēki, kā reaģē uzņēmēji. Kā, ja ir nepieciešams, piesaistīt kaut kādus citus resursus. Tā kā tās ir ļoti lielas mācības, ļoti daudz secinājumu būs jāizdara," pastāstīja Bļodniece.

Neraugoties uz to, ka, pēc parlamentārās sekretāres domām, mācībām pilsētā bija jānomierina rīdzinieki, iepriekš Sputnik Latvija rakstīja par to, ka atsevišķus Rīgas iedzīvotājus, maigi izsakoties, satrauca notiekošais. Tā, piemēram, Purvciema iedzīvotāji ar uztraukuma izjūtu dalījās bruņotu cilvēku fotogrāfijās savos pagalmos un uzdeva jautājumu: "Kas tas tomēr tāds notiek?"

Sakarā ar neviennozīmīgo pozīciju sabiedrībā ministrijas pārstāve atzīmēja, ka, bez šaubām, iestādei vēl ir pie kā strādāt, tai skaitā arī pie komunikācijas uzlabošanas.

"Vienmēr ir iespējas uzlabot procesus. Nekad nebūs tā, ka – viss, vairs neko nevar izdarīt! Aizsardzības ministrija aktīvi strādā sociālajos tīklos, vada portālu sargs.lv, kur ir ļoti daudz informācijas. Es domāju, ka vajag īpaši padomāt par krievvalodīgajiem – tas ir ļoti svarīgs jautājums, un nevajag domāt, ka tas atrisināsies pats par sevi," sacīja Bļodniece.

3
Tagi:
drošība, militārās mācības, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Kā norit savstarpējās Krievijas un Baltkrievijas pretterorisma mācības
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Ilga Šuplinska

Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām

2
(atjaunots 07:43 29.09.2020)
Lielajām skolām galvaspilsētā un citās Latvijas pilsētās vērts padomāt par daļēju pāreju pie tālmācībām, uzskata ministre.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst arvien kritiskāka, skolām jādomā par "B" modeļa izvēli, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja trīs mācību procesa modeļus. "B" modelis, pie kura piedāvā pāriet Šuplinska – ir kombinēts. Tas paredz daļēju tālmācību, ja skola nespēj nodrošināt visus epidemioloģiskās drošības prasības. Tas paredz, ka no 1. līdz 6. klasei mācības notiek tikai klātienē, savukārt no 7. līdz 12. klasei tālmācībās drīkst notikt 60% mācību procesa.

Pēc ministres sacītā, iespēja pāriet pie "B" modeļa ir jāizvērtē lielākajām skolām, pie tam ne tikai galvaspilsētā.

"Aicinu visas skolas pārdomāt, vai un kā šajā laikā jānotiek ārpus skolas pasākumiem, sacensībām, vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," atzīmēja Šuplinska.

Covid-19 saslimšanas gadījumi ir reģistrēti 12 Latvijas izglītības iestādēs – septiņās skolās, trīs bērnudārzos un divās universitātēs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, pašlaik šajās septiņās skolās ir atklāti 14 Covid-19 gadījumi, savukārt trijās pirmsskolas izglītības iestādēs – trīs. Tikmēr ar divām universitātēm ir saistīti kopumā četri Covid-19 gadījumi. Divās skolās atklāts vairāk nekā viens inficēšanās avots, savukārt pārējās piecās – pa vienam gadījumam.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, koronavīruss
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Ustjlugas osta

Apturēt kravu plūsmu caur Baltiju: KF izpilda uzdevumu un vai palīdzēs Baltkrievijai

0
(atjaunots 08:10 29.09.2020)
Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām, Krievijas minerālmēslu ražotāji paši ir spiesti izmantot Baltijas valstu ostu pakalpojumus.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Baltijas jūras Krievijas ostās šodien nepietiek jaudas, lai pieņemtu Baltkrievijas minerālmēslus. Krievijas ražotāji pagaidām paši ir spiesti izmantot kaimiņvalstu ostu pakalpojumus, paziņoja eksperti konferencē "Argus Minerālmēsli 2020: Krievija, NVS un Baltijas valstis".

SIA "Morstrojtehnologija" vadošā speciāliste Olga Gopkalo atzīmēja, ka pašmāju termināli Baltijas jūras ostās ir pilnībā noslogotas, runāt par iespējamo Baltkrievijas minerālmēslu pārvešanu varēs runāt tikai pēc tam, kad, piemēram, tiks pabeigta termināla "Uļtramar" būvniecība Ustjlugā.

Jaudas trūkuma dēļ arī Krievijas minerālmēslu ražotāju kompānijas turpina pārkraut daļu produkcijas Baltijas valstu un Somijas ostās, atzīmēja viņa.

Saskaņā ar analītiskā centra Portnews datiem, ostās 2019. gadā tika apkalpoti aptuveni 29 miljoni tonnu minerālmēslu, trešā daļa no tiem – kaimiņvalstu (Baltijas valstu) ostās.

Gopkalo atzīmēja, ka minerālmēslu eksporta apjomi cauri Krievijas ostām un to tranzīts aug vienādā pakāpē. Taču eksperte atzīmēja, ka minerālmēslu tranzīts pieaug nedaudz ātrāk. Tranzīta daļa minerālmēslu jūras eksportā saglabājas (33-34%).

Tranzīts cauri Baltijai pieaug uz šķidro minerālmēslu rēķina, savukārt sauso minerālmēslu tranzīts – uz Kotkas ostas rēķina. 2019. gadā sauso minerālmēslu eksports uz Somiju sastādīja 20%, uz Baltiju – 63%, savukārt šķidro minerālmēslu eksports uz Baltiju – 18%.

Dabisko monopolu problēmu institūta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Savčuks arī piekrīt viedoklim par to, ka Baltkrievija nespēs ātri pārorientēt minerālmēslu pārkraušanu uz Krievijas ostām.

"Uzbūvēt Krievijā minerālmēslu pārkraušanas terminālu ir sarežģīti, gandrīz neiespējami. Pieņemts lēmums pārtraukt kravu piegādes caur Baltijas ostām. Taču uz minerālmēsliem tas pagaidām neattiecas," sacīja eksperts.

Iepriekš prezidents Aleksandrs Lukašenko, komentējot Baltijas valstu sankcijas attiecībā pret viņu un vēl virkni Baltkrievijas amatpersonu, paziņoja, ka Minska izstrādā atbildes ekonomiskos lēmumus, ar to domājot tai skaitā Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšanu uz Krieviju.

Baltkrievijas kompānijas ir svarīgākie Klaipēdas ostas partneri. Kravas no kaimiņu republikas veido aptuveni trešo daļu no visa ostas kravu apgrozījuma, pārsvarā tie ir minerālmēsli un naftas produkti.

0
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, tranzīts
Pēc temata
Kravu apgrozījums Liepājas ostā samazinājies gandrīz par 15%
Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
"Latvijas Dzelzceļa" vadītājs pastāstīja, kāda ir KF kravu pazaudēšanas cena