ASV vēstniecības Latvijā ēka

Aizvērt bankas un sabojāt dzīvi nacionālistiem: ko Latvijai sola topošais ASV vēstnieks

350
(atjaunots 09:41 01.08.2019)
Par jauno ASV vēstnieku Latvijā plānots norīkot Džonu Lesliju Kārvailu, viņš jau ir uzstājies Senāta komitejā, rudenī viņu varētu apstiprināt amatā.

RĪGA, 1. augusts – Sputnik. ASV vēstnieka Latvijā amata kandidāts Leslijs Kārvails, uzstājoties 30. jūlijā Senāta Starptautisko attiecību komitejā, paziņoja, ka iecelšanas amatā gadījumā koncentrēsies uz Amerikas interešu virzīšanu republikā, izrādīs spiedienu uz valdību korupcijas apkarošanas un naudas atmazgāšanas jautājumos, kā arī atbalstīs pūliņus atgriezt ebrejiem viņu īpašumu, kuru atņēma Holokausta laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps nominēja Lesliju Kārvailu jau maijā. Patlaban viņš ir Valsts departamenta Kadru attīstības un norīkošanas pārvaldes direktora vietnieks, Kārvails 30. jūlijā uzstājās sakarā ar nominēšanu Senāta Starptautisko attiecību komitejā. Viņš pateicās ASV prezidentam Donaldam Trampam un valsts sekretāram Maikam Pompeo par uzticēšanos un apsolīja norīkošanas par vēstnieku gadījumā darīt visu iespējamo, lai virzītu Amerikas intereses Latvijā un visā Eiropā.

Amerikas diplomāts norādīja, ka ASV un Latvija ir tuvi draugi gandrīz simts gadu garumā, Rīga Vašingtonai ir viens no uzticamākajiem sabiedrotajiem. Turklāt Latvija ietilpst valstu grupā, kuras izpilda NATO kritērijus un piešķir aizsardzībai 2% no IKP.

"Es grasos stiprināt Amerikas un Latvijas attiecības, sargājot un virzot ASV intereses Latvijā un Eiropā. Es virzīšu mūsu jau tā ciešo kooperāciju drošības jautājumos. Es strādāšu pie tā, lai palielinātu mūsu savstarpējo tirdzniecību un investīcijas. Es paplašināšu mūsu ciešo sadarbību demokrātijas, tiesiskuma un attīstības veicināšanās Austrumu partnerības valstīs un Centrālajā Āzijā," pateica Kārvails.

Taču diplomāts norādīja, ka attiecību nostiprināšana paredz arī sarežģīto jautājumu risināšanu. Tostarp vēstnieka kandidāts apsolīja apstiprināšanas gadījumā izdarīt spiedienu uz Latvijas valdību, lai tiktu izstrādātas, pieņemtas un īstenotas reformas, kas skar korupcijas un naudas atmazgāšanas apkarošanu, kas joprojām pastāv Baltijas valstī. Tāpat Kārvails apsolīja atbalstīt pūliņus atgriezt ebrejiem viņu īpašumu, ko atņēma Holokausta laikā.

Atgādināsim, ka pēc Amerikas Finanšu ministrijas struktūras pretenziju izvirzīšanas pret Latvijas ABLV banku finanšu un kredītiestādei nācās uzsākt pašlikvidācijas procedūru, savukārt tai sekoja visas valsts banku sistēmas reforma. Tagad tās atsakās no nerezidentu, ofšoru kompāniju apkalpošanas ar necaurspīdīgu labuma guvēju struktūru, ieviesti arī citi ierobežojumi.

Latvijā ebreju īpašumu restitūcijas jautājums virzās ļoti lēni. Pret Holokausta laikos atņemto nekustamo īpašumu atgriešanu ebreju organizācijām uzstājas Nacionālā apvienība. Kārtējais Saeimas mēģinājums pieņemt likumu par kompensāciju izmaksu jūnijā atkal izgāzās.

Leslijs Kārvails ir karjeras diplomāts. Viņš ir strādājis dažādos amatos diplomātiskajā dienestā ASV vēstniecībās Brunejā, Nepālā, Itālijā, Irākā un Kanādā. Ieguvis bakalaura grādu Vusteras koledžā, Ohaio štatā un maģistra grādu Džona Hopkinsa Universitātes Inovatīvo starptautisko pētījumu skolā Vašingtonā. Prot itāļu un spāņu valodu.

Iepriekš bijušais Latvijas vēstnieks ASV, esošais Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš pozitīvi novērtēja Kārvaila kandidatūru. Viņš norādīja, ka karjeras diplomāti vienmēr ir ļoti labi sagatavoti profesionāļi, Latvijā viņi parasti apgūst arī latviešu valodu.

"Mums ar amerikāņu diplomātiem vienmēr ir bijušas labas attiecības, un no jaunā vēstnieka es sagaidu to pašu," pateica Kalniņš.

Norīkošanas gadījumā Kārvails nomainīs Rīgā Nensiju Baikofu-Petitu, kura kļuva par ASV vēstnieci Latvijā 2015. gada rudens sākumā. Deviņpadsmitajā jūlijā bija viņas pēdējā darba diena vēstniecībā.

350
Pēc temata
Bijušais ASV vēstnieks Latvijā: "Mācieties krievu valodu ekonomisku apsvērumu labad"
ASV vēstniecība Latvijā sākusi runāt krieviski
ASV vēstniecības Latvijā sacelšanās: amerikāņu diplomāti Rīgā pacēla LGBT karogu
ASV vēstniece ir sajūsmā par Latvijas jaunatni
NATO

Aizsardzības ministrijā uzstāj, ka mācības Rīgā iedvesa iedzīvotājiem drošības izjūtu

2
(atjaunots 07:51 29.09.2020)
Rīgā aizritējušās mācības "Namejs 2020" izraisīja neviennozīmīgu iedzīvotāju reakciju, taču Aizsardzības ministrijā ir pārliecināti, ka radījuši civiliedzīvotājiem drošības izjūtu; tiesa, strādāt vēl ir pie kā, "sevišķi jāpadomā par krievvalodīgajiem", secināja iestādē.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Aizritējušajā svētdien, 27. septembrī, noslēgušās mācības "Namejs 2020" Rīgā bija nepieciešamas, lai iedzīvotāji sajustos drošībā, izjūt, ka situācija pilsētā tiek kontrolēta, paziņoja Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece, raksta Lsm.lv.

Pēc viņas sacītā, nekādas mācības poligonā neaizstās iemaņu apgūšanu realitātei pietuvinātos apstākļos.

"Šo mācību laikā mēs skatījāmies, kā zemessargi spēj sadarboties ar armiju, kā nepieciešamības gadījumā pieslēgt citas struktūras – piemēra, pašvaldības. Kā reaģē cilvēki, kā reaģē uzņēmēji. Kā, ja ir nepieciešams, piesaistīt kaut kādus citus resursus. Tā kā tās ir ļoti lielas mācības, ļoti daudz secinājumu būs jāizdara," pastāstīja Bļodniece.

Neraugoties uz to, ka, pēc parlamentārās sekretāres domām, mācībām pilsētā bija jānomierina rīdzinieki, iepriekš Sputnik Latvija rakstīja par to, ka atsevišķus Rīgas iedzīvotājus, maigi izsakoties, satrauca notiekošais. Tā, piemēram, Purvciema iedzīvotāji ar uztraukuma izjūtu dalījās bruņotu cilvēku fotogrāfijās savos pagalmos un uzdeva jautājumu: "Kas tas tomēr tāds notiek?"

Sakarā ar neviennozīmīgo pozīciju sabiedrībā ministrijas pārstāve atzīmēja, ka, bez šaubām, iestādei vēl ir pie kā strādāt, tai skaitā arī pie komunikācijas uzlabošanas.

"Vienmēr ir iespējas uzlabot procesus. Nekad nebūs tā, ka – viss, vairs neko nevar izdarīt! Aizsardzības ministrija aktīvi strādā sociālajos tīklos, vada portālu sargs.lv, kur ir ļoti daudz informācijas. Es domāju, ka vajag īpaši padomāt par krievvalodīgajiem – tas ir ļoti svarīgs jautājums, un nevajag domāt, ka tas atrisināsies pats par sevi," sacīja Bļodniece.

2
Tagi:
drošība, militārās mācības, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Igaunija plāno iegādāties militārās iekārtas un mīnas "Krievijas savaldīšanai"
Kā norit savstarpējās Krievijas un Baltkrievijas pretterorisma mācības
Karavīri lūdz iedzīvotājus neaiztikt nepazīstamus priekšmetus: Latgalē sākušās mācības
Ilga Šuplinska

Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām

2
(atjaunots 07:43 29.09.2020)
Lielajām skolām galvaspilsētā un citās Latvijas pilsētās vērts padomāt par daļēju pāreju pie tālmācībām, uzskata ministre.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Tā kā situācija izglītības iestādēs kļūst arvien kritiskāka, skolām jādomā par "B" modeļa izvēli, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Iepriekš Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādāja trīs mācību procesa modeļus. "B" modelis, pie kura piedāvā pāriet Šuplinska – ir kombinēts. Tas paredz daļēju tālmācību, ja skola nespēj nodrošināt visus epidemioloģiskās drošības prasības. Tas paredz, ka no 1. līdz 6. klasei mācības notiek tikai klātienē, savukārt no 7. līdz 12. klasei tālmācībās drīkst notikt 60% mācību procesa.

Pēc ministres sacītā, iespēja pāriet pie "B" modeļa ir jāizvērtē lielākajām skolām, pie tam ne tikai galvaspilsētā.

"Aicinu visas skolas pārdomāt, vai un kā šajā laikā jānotiek ārpus skolas pasākumiem, sacensībām, vai tādiem pasākumiem, kas varētu nebūt oficiālā skolas laika sastāvdaļa," atzīmēja Šuplinska.

Covid-19 saslimšanas gadījumi ir reģistrēti 12 Latvijas izglītības iestādēs – septiņās skolās, trīs bērnudārzos un divās universitātēs. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, pašlaik šajās septiņās skolās ir atklāti 14 Covid-19 gadījumi, savukārt trijās pirmsskolas izglītības iestādēs – trīs. Tikmēr ar divām universitātēm ir saistīti kopumā četri Covid-19 gadījumi. Divās skolās atklāts vairāk nekā viens inficēšanās avots, savukārt pārējās piecās – pa vienam gadījumam.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, koronavīruss
Pēc temata
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt