Jaunsardze

Latvijā uz trim dienām atbraukušos ukraiņu bērnus aizsūtīja uz Jaunsardzi

61
(atjaunots 18:16 31.07.2019)
Ukrainas karavīru bērnus, kuri atbrauca uz nometni Latvijā, aizsūtīja iepazīt aizsardzību un klausīties vēstnieka politiskās runas.

RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Ukrainas bērnu grupu, kuri ieradās Latvijā Jaunsardzes rīkotajā nometnē, iepazīstināja ar puišu un meiteņu sagatavošanas sistēmu dienestam Baltijas republikas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Vasaras nometnes programmas atklāšanā piedalījās Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks, kā arī Ukrainas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Miščenko, vēsta Ukrainas vēstniecības mājaslapa.

Nometnē ieradās 30 ukraiņu bērnu grupa Ukrainas BS un Nacionālās gvardes virsnieku pavadījumā.  Aptuveni puse bērnu ir no militārpersonu ģimenēm, kuru vecāki gāja bojā Donbasa konfliktā.

Latvijas brīvprātīgā militarizētā veidojuma jauniešu paspārne jau trešo gadu rīko vasaras nometnes ukraiņu bērniem. Šogad viņus pieņem Jaunsardzes otrā novada nodaļa. Nometne norisināsies no 29. jūlija līdz 2. augustam Maltas vidusskolā.

Tiek ziņots, ka ukraiņu bērnus Latvijā iepazīstinās ar zēnu un meiteņu sagatavošanas sistēmu dienestam valsts Nacionālajos bruņotajos spēkos, kā arī pastāstīs par Latvijas kultūru un tradīcijām.

Iepriekš vēstīts, ka Latvija palīdz Ukrainai, piedāvājot veselības aprūpi karavīriem, kuri cietuši konflikta gaitā Donbasā. 2018. gada 11. septembrī Ministru Kabinets no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķīra 34 tūkstošus eiro Ukrainā cietušo personu rehabilitācijai Latvijas ārstniecības iestādēs.

Kopumā šobrīd rehabilitāciju izgājuši 42 ukraiņu karavīri. Turklāt bruņoto spēku un Ukrainas Nacionālās gvardes dienējošo bērni saņem no Latvijas dažādus sūtījumus mācību gada sākumam un dāvanas Ziemassvētkos, uz Ukrainu nosūtītas vairākas kravas ar humanitāro palīdzību. 2017. gada vasarā Ukrainas Bruņoto spēku bojāgājušo karavīru bērni viesojās Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Cēsīs.

2014. gada aprīlī Kijevas vadība sāka militāru operāciju pret pašpasludinātajām Luganskas un Doņeckas tautas republikām, kas deklarēja neatkarību pēc valsts apvērsuma Ukrainā. Dažādi dati liecina, ka konfliktā gājuši bojā vairāk nekā 12 tūkstoši cilvēku. Situācijas noregulēšana reģionā tiek apspriesta kontaktu grupas sēdēs Minskā, kas kopš 2014. gada pieņēmusi jau trīs dokumentus, kuri reglamentē soļus konflikta deeskalācijai. Taču arī pēc pamiera vienošanās starp konflikta pusēm turpinās apšaudes.

61
Pēc temata
Latvijas Saeima aizliegusi bērniem piedalīties Krievijas militārajās nometnēs
Latvija palīdzēs Ukrainai izveidot savu jaunsargu kustību

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

11
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

11
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

5
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

5
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu