Atkritumi. Foto no arhīva

Konkurences pārkāpums vai politiskais spiediens: Rīgai draud atkritumu haoss

41
(atjaunots 17:58 31.07.2019)
Rīgas domei līdz 8. augustam jāpierāda Konkurences padomei, ka tā nepārkāpj Eiropas normas, veidojot monopolu galvaspilsētas atkritumu izvešanas jomā, pretējā gadījumā līgums ar privātajiem partneriem, kurš izraisījis strauju tarifu kāpumu, var tikt iesaldēts; kurš tādā gadījumā izvedīs rīdzinieku atkritumus, nav skaidrs.

RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Atkritumu monopols Rīgā, kurš izraisīja iedzīvotāju neapmierinātību, iespējams tomēr netiks īstenots. Konkurences padome iesākusi lietu pret Rīgas domi par pārkāpumu un pašvaldības uzņēmuma "Getliņi EKO" iespējamo dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, vēsta TV3.

Kaķis maisā

Konkurences padome divu gadu garumā vērsās pie Rīgas domes ar prasību atcelt atkritumu monopola izveidošanu, taču Nils Ušakovs un viņam sekojušie pilsētas mēri aicinājumus ignorēja. Jūnijā tika noslēgts koncesijas līgums, saskaņā ar kuru pašvaldības uzņēmums "Getliņi EKO" un savstarpējs privāto partneru uzņēmums "Tīrīga" no 15. septembra saņems ekskluzīvas tiesības 20 gadu garumā izvest visus Rīgas atkritumus.

Konkurences padomē uzskata, ka līguma noslēgšanā, iespējams, notika ļaunprātīga dominējošā stāvokļa tirgū izmantošana, savukārt jaunā sistēma ir dārga un iedzīvotājiem neizdevīga.

"Tas ir tiešām projekts, kas var nākotnē radīt ļoti lielas problēmas Rīgas iedzīvotājiem ar cenu celšanos! Mēs pērkam kaķi maisā, mēs pērkam kaut ko ļoti dārgu, bet mēs nezinām, vai dārgais pirkums neliks mums pēc 20 gadiem raudāt, ko mēs esam nopirkuši. Parakstīties uz tik sarežģītu, ļoti lielas investīcijas saplānotu projektu, nezinot kā tas attīstīsies, manā skatījumā – tas ir neprāts," paziņoja Konkurences padomes vadītāja Skaidrīte Ābrama.

Konkurences padome saskatīja pamatu lietas iesākšanai pret Rīgas domi un uzņēmumu "Getliņi EKO" par Eiropas Savienības nodibināšanas līguma pamatprincipu neievērošanu un nosūtīja Rīgas vadībai vēstuli ar aicinājumu savest kārtībā pagaidu regulēšanu, jeb: iesaldēt darījumu un nekavējoties apturēt kompānijas "Tīrīga" līgumu noslēgšanu ar iedzīvotājiem.

Monopols nepārkāpj konkurenci

Taču Rīgas domē uzskata, ka šobrīd šādiem pasākumiem neesot pamata, savukārt Konkurences padome iejaucas autonomā pašvaldības funkcijā.

"Vēstule ir no Konkurences padomes saņemta, bet šodienas Konkurences padomes vadītājas intervija, manuprāt, ir politiskais spiediens! Pirms izmeklēšanas iestādes vadītāja jau paziņo rezultātu," saka mēra vietas izpildītājs Oļegs Burovs ("Gods kalpot Rīgai").

Rīgas domes privātie partneri, uzņēmumi "Clean R" un "Eko Baltija vide" arī ir kategoriski pret līgumu noslēgšanas izbeigšanu. Viņi atsaucas uz juristu slēdzienu, saskaņā ar kuru monopola izveidošana neradīs zaudējumus konkurencei.

"Koncesijas līguma noslēgšana ir notikusi konkursa rezultātā, un šo iepirkumu ir skatījusi gan VARAM, gan CFLA, gan Rīgas domē ir bijuši vairāki balsojumi. Līdz ar to nav pamata, ka šis līgums varēt būt nelikumīgi noslēgts. Tāpēc mēs turpinām līgumu slēgšanu, jo mums, "Tīrīgai", pakalpojumu jāsāk sniegt no 15. septembra," paskaidroja "Tīrīga" vadītājs Guntars Levics.

Privātie partneri norāda, ka pusotru mēnesi pirms koncesijas līguma noslēgšanas jaunās infrastruktūras izveidošanā tika ieguldīti jau seši miljoni eiro un saņemtas banku garantijas. Ja līgumu lauzīs, privātie partneri patur tiesības vērsties pēc zaudējumu atlīdzināšanas.

Maksāsim mēs

Taču Konkurences padomē uzskata, ka līgums ir rīdziniekiem neizdevīgs, un sola panākt tā iesaldēšanu, ja Rīgas dome līdz 8. augustam nespēs juridiski apstrīdēt vēstulē izklāstītos faktus.

"Mēs jau būsim tie, kas maksās, ne jau Rīgas dome līdzekļus no gaisa grābs," pateica Ābrama.

Saskaņā ar procedūru, Konkurences padomes pagaidu regulēšana var stāties spēkā pats agrākais septembra beigās, kad "Tīrīga" jau būs jāizved rīdzinieku atkritumi. Vai tādā gadījumā Rīgai nedraudēs atkritumu haoss, nespēja atbildēt neviena no pusēm.

Jaunie atkritumu apsaimniekošanas līgumi izraisījuši rīdzinieku sašutumu, jo pakalpojumu izmaksas vidēji pieaugušas par 40%.

41
Pēc temata
Produkti bez atkritumiem: Rīgā atvēries veikals bez iepakojumiem
Cilvēki aizbrauc, atkritumi paliek: no kurienes Latvijā tik daudz atkritumu
Rīgas daudzstāvu namu iedzīvotājiem grib aizliegt izmantot atkritumu stāvvadus
Ceļi Latvijā ir slikti, jo ceļmalās mētājas atkritumi
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

13
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

13
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

13
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

13
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju