Brasas tilta remontdarbi

Rīgā atradušies deviņi nevienam nepiederoši tilti

35
(atjaunots 08:37 31.07.2019)
Pēc gandrīz 30 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas Rīgā sākuši risināt jautājumu par deviņu tiltu īpašumtiesībām.

RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Rīgas domes datiem, šodien galvaspilsētā ir deviņi nevienam nepiederoši ceļu pārvadi, kurus nevienas nav remontējis jau kopš padomju laikiem, vēsta LTV7.

Šobrīd Rīgā ir astoņi gājēju tilti pār dzelzceļu un viens – pār Zundas kanālu, kuri juridiski nevienam nepieder.

Par lielāko daļu nav datu valsts kadastrā, un pat zemes īpašnieki, uz kuras stāv šie tilti, nevēlas uzņemties par tiem atbildību un apkalpot tos. Tilti nolietojas un kļūst lietošanai nederīgi.

Pēc sabiedrības sašutuma Rīgas dome sāka pakāpeniski slēgt piekļuvi tiem. Piemēram, gājēju tilts Zasulauka rajonā pie dzelzceļa stacijas Depo šobrīd gājējiem ir pilnībā slēgts. Uzstādītas dzelzs restes, uz tām karājas jauna slēdzene, bet uz taciņas uzstādītas ierobežojošas norādes.

Pēc gandrīz 30 gadiem kopš neatkarības atjaunošanas brīža tiltu piederības jautājums šķiet, ir sācis kustēties. Rīgas mēra amata izpildītājs Oļegs Burovs aizvakar sarīkoja plānotu tikšanos, kurā aicināja visus, kas tā vai savādāk varētu būt saistīts ar nevienam nepiederošajiem tiltiem.

"Tie nepieder nevienam. Neviens no klātesošajiem nepacēla roku, bet šeit bija visas organizācijas – Latvijas Dzelzceļš, Rīgas siltums, Latvijas Gāze, Rīgas dome un Satiksmes ministrija. Neviens nepateica "šis tilts ir mans"," paziņoja Buros pēc plānveida tikšanās.

Tikšanās rezultātā gājēju tiltu pār Zundas kanālu, kurš arī sabrūk, Rīgas dome pieteicās izmeklēt pati. Kamēr dome nebūs saņēmusi slēdzienu par to, ka tilts ir drošs, satiksme uz tā būs slēgta.

Vēl septiņi gājēju pārvadi pār dzelzceļu, pēc domes domām, ir Latvijas Dzelzceļa atbildības sfērā, jo nevienam nepiederošās būves pieder zemes īpašniekam. Pēc Satiksmes ministrijas pārstāves Ivetas Kancēnas domām, dzelzceļniekiem ir jāuzrauga šī infrastruktūra.

Attiecībā uz avārijas stāvoklī esošo tiltu Zasulaukā, atbildību par to nolēma uzņemties Rīgas siltums. Šo, kā arī lielāko daļu pārējo gājēju tiltu drīzumā nāksies nojaukt sakarā ar dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecību.

35
Pēc temata
Uz Zemitāna tilta sākušies remontdarbi
Slēgta satiksme pa Brasas tiltu centra virzienā
Ģirģens sagaida problēmas arī ar citiem Rīgas tiltiem
Rīgā Brasas tilta vietā varētu uzbūvēt jaunu – pēc četriem gadiem
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

1
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

1
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro