Sociālais tīkls Facebook

Ieraudzījis publikāciju par "valsts okupāciju": Golubevs pastāstīja, ziņojis par Fileju

53
(atjaunots 10:21 28.07.2019)
Noskaidrojies, ka nesekmīgajam eirodeputātam Dmitrijam Golubevam bija "svarīgi" iemesli ziņot par Latvijas Krievu savienības valdes locekli Aleksandru Fileju.

RĪGA, 28. jūlijs — Sputnik. Partijas "Jaunā Vienotība" loceklis, bijušais EP deputāta kandidāts Dmitrijs Golubevs pastāstījis žurnālistiem, kāda iemesla dēļ ziņojis Valsts drošības dienestam (VDD) par Latvijas Krievu savienības valdes locekli Aleksandru Fileju, vēsta Mixnews.lv.

Sūdzība, kuras rezultātā patlaban Filejam par sava viedokļa paušanu savā Facebook lapā draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbi vai naudas sods saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 74.1 pantu, kā izrādās, bija Golubeva dvēseles kliedziens.

Iespējams, iemesls meklējams pārliekā interesē par sociālajiem tīkliem? Galu gala, JV loceklis atzina, ka bieži skatās, ko cilvēki raksta Facebook, un nejauši ieraudzījis LKS valdes locekļa publikāciju, kurā tas sveica Latviju ar 1940. gada 17.jūliju – dienu, kad "uz mežonīga nacionālisma pamatiem celta diktatora režīmā iegrimušajā Latvijā tika ievests ierobežots Sarkanās armijas kontingents. Rezultātā republikā drīz tika iedibināta padomju vara".

Filejs atgādināja, ka "Latvija nebūt neiebilda pret padomju varu". Taču Golubevs viņam nepiekrita. Vēl vairāk, viņš nekavējoties ziņoja par publikāciju VDD, interpretējot visu latviešu deputātu iemīļotajā "okupācijas" formātā.

Tiesa, Golubevs iegalvo, ka publikāciju skatījis ne tikai "Jaunās Vienotības" locekļa, bet arī "parasta Latvijas iedzīvotāja" acīm. Un, kā "parasts Latvijas iedzīvotājs" tūlīt nosūtījis sūdzību VDD.

Acīmredzot, par lielu prieku Golubevam, VDD reaģēja jau pēc trim dienām un ierosināja pret Fileju krimināllietu saskaņā ar 74.1 pantu – par darbībām, kas publiski slavina, noliedz, attaisno vai noniecina PSRS kara noziegumus pret Latviju un tās iedzīvotājiem. 

Fileja publikāciju Facebook Golubevs nosauca par "likumpārkāpumu", par kuru viņam, pilsonim, kurš ievēro likumus, bija jāpaziņo atbilstošai iestādei. Tā viņš, pēc paša izteikumiem, cenšoties panākt, lai Latvija kļūtu labāka, lai visi Latvijā dzīvotu labāk.

Atliek tikai minēt, kā Golubevs vēlas padarīt labāku cilvēku dzīvi demokrātiskā valstī, ierobežojot un pārkāpjot citu cilvēku vārda brīvību.

Likums neaizliedz

Iepriekš LKS uzsvēra, ka Fileja lietu uzskata par "vārda brīvības tiesību pārkāpumu Latvijas sabiedrībā" un sniegs viņam visu nepieciešamo palīdzību un atbalstu.

Aleksandrs Filejs
из личного архива Александра Филея

Vladimirs Lindermans iepriekš paskaidroja: Sarkanās armijas vienību ienākšana Latvijas teritorijā nav ne genocīda akts, ne noziegums pret cilvēci, ne kara noziegums. Fileja vainu pierādīt būs neiespējami, jo nekādas vainas faktiski nav.

Par noziegumu pret mieru pieņemts uzskatīt agresīva kara plānošanu, kurināšanu un vešanu, pārkāpjot starptautiskos līgumus. Sarkanās armijas kontingents iegāja Latvijā, ņemot vērā Līgumu par savstarpēju palīdzību, ko Padomju Savienība un Latvija noslēdza 1939. gada oktobrī.

Lindermans paskaidroja, ka Filejs savā publikācijā attaisnojis un slavinājis notikumu, ko Latvijas Krimināllikums neaizliedz attaisnot vai slavināt.

53
Pēc temata
KF ĀM: situācija ar Sputnik parādīja vārda brīvības reālo cenu Lietuvā
Absurduma uzvara: Kremlī novērtēja mediju brīvības samitu bez Sputnik un RT
EDSO pastāstīja par Sputnik žurnālistu diskriminācijas gadījumiem
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

3
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

3
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

7
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

7
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts