Vēlēšanu urna

Uzņēmēji vaid, iedzīvotāji bēg: kāpēc Latvijai ir nepieciešams referendums

127
(atjaunots 18:32 26.07.2019)
Vietējie ražotāji ir spiesti slēgt biznesu, neizturot nodokļu slogu, savukārt ierēdņi tiecas paaugstināt savus ienākumus, palielinot minimālo algu; "Tautas varas fronte" zina, kā rīkoties.

RĪGA, 26. jūlijs – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Kustība "Tautas varas fronte" vāc parakstus, lai iniciētu referendumu ar diviem jautājumiem.

Pirmais – jāatceļ nodoklis vienīgajam mājoklim. Šāda nodokļa daudzās valstīs nav, taču Latvijā ir bijuši gadījumi, kad cilvēkam par ar viena eiro parādu par mājokli ierēdņi ir draudējuši konfiscēt nekustamo īpašumu. Iznāk tā: cilvēks iziet pensijā, viņam samazinās ienākumi – un viņam nākas šķirties no dzīvokļa vai mājas.

Otrā iniciatīva – tautas tiesību nostiprināšana likumdošanā ar referendumu palīdzību vai citos veidos. Šobrīd, pēc viena no "Tautas varas frontes" līderiem Valentīna Jeremejeva sacītā, Latvijas iedzīvotājiem nav reālas iespējas uzstāties ar savu iniciatīvu un ietekmēt likumdošanu.

"Es šeit runāju par pašu referenduma iniciēšanas sistēmu. Normālā valstī, lai tas notiktu, vienai vai citai organizācijai jāsavāc 9-10 tūkstoši iedzīvotāju parakstu – un tad process tiks palaist. Bet Latvijā ir jāsavāc 150 tūkstoši. Tātad, ņemot vērā svētkus un brīvdienas, aktīvistiem dienā jāsavāc, vidēji, 700 paraksti vesela gada garumā. Tas, kā jūs saprotat, ir absolūti nereāli.

Protams, valdošie politiķi noteikuši šādu skaitli nebūt ne nejauši, pasargājot sevi no jebkāda veida referendumiem.

Mēs, piemēram, tagad titāniskiem spēkiem vācam parakstus. Portālā latvija.lv ir divas mūsu iniciatīvas," saka Sputnik Valentīns Jeremejevs.

Taču, norāda sarunbiedrs, kad sistēmai pašai kaut kas ir vajadzīgs, valsts viegli tērē milzīgus budžeta līdzekļus – no nodokļu maksātāju kabatām, lai visiem spēkiem virzītu šīs idejas. Tieši tā rīkojās, kad Latvija gatavojās iestāties ES un NATO, kā arī nacionālā valūtas – lata – atcelšanai, jo tieši ierēdņiem pirmām kārtām bija nepieciešams eiro.

Ierēdnis sev nedarīs sliktu

"Tautas varas fronte" šobrīd aktīvi uzstājas sociālajos tīklos un mītiņos par to, lai netiek palielināta minimālā alga, bet gan, lai pirmām kārtām paceļ ar nodokļiem neapliekamo minimumu, turklāt – ievērojami.

Jāsaka, ka visskaļāk minimālās algas palielināšanu prasa Jāņa Bordāna Jaunā konservatīvā partija, kura vienmēr pirmā uzstājas "par ierēdni". Te pat esošais Bordāna politiskais oponents ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (no "Kam pieder valsts?" – KPV LV) saka, ka jāsāk ir nevis ar to, bet gan ar neapliekamā minimuma pacelšanu. Tiesa, šī pretruna partijām radās attiecīgi nesen – kopš krīzes sākuma valdošajā koalīcijā. Pēc tam viņi visticamāk vienosies, savukārt tauta tiem, pēc Valentīna Jeremejeva domām, ir tikai maiņas monēta.

Daudzi nesaprot principiālu atšķirību starp minimālā algas palielinājumu un ar nodokļiem neapliekamā minimuma pacelšanu.

"Šobrīd valdībai par jebkādu cenu ir jāuzlabo IKP rādītāji. Kā tas ir iespējams ar mūsu vājo ekonomiku? Piemēram, var palielināt zemes kadastrālo vērtību. Un tad maksās visi! Un drīz to paaugstinās.

Vēl var palielināt ierēdņu algas – tas notiks automātiski (kā saka, "tīri tehniski") pateicoties tam, ka tiks palielināta minimālā alga. Tādēļ tagad ierēdņi, iegūstot Bordāna atbalstu, arī cenšas panākt minimālās algas palielinājumu.

Tas, protams, netiek darīts privātā sektora, bet gan valsts sektora labā. Maz kurš zina, ka visas ierēdņu algas "veidojas" no minimālās algas, no tās aprēķina gan prēmijas, gan jebkādus sodus, gan valsts iepirkumus, gan daudz ko citu," uzskaita Valentīns Jeremejevs.

Nepanesams nodokļu slogs

Ja politiķi patiešām domātu par tautu, viņi paaugstinātu ar nodokļiem neapliekamo minimumu. Lieta tāda, ka neapliekamais minimums palielina iedzīvotāju reālos ienākumus – un to labklājību. Par neapliekamā minimuma palielināšanas nepieciešamību jau sen runā teju visi privātā sektora pārstāvji. Taču ierēdņi to nevēlas darīt, jo neapliekamā minimuma paaugstināšana nekādā veidā neietekmēs viņus pašus.

Cilvēkiem, kuri strādā privātajā sektorā, no minimālās algas palielināšanas nekļūs ne siltāk, ne aukstāk. Piemēram, daudzās firmās cilvēki oficiāli nemaz nesaņem šo minimālo algu, jo darba devējam tas nav izdevīgi: viņš pārskaita, teiksim, 80 eiro uz karti, bet pārējo summu izsniedz skaidrā naudā "uz rokām".

"Uzņēmēji šodien nevar tikt galā ar nodokļu slogu. Viņus ar varu iedzen tā dēvētajā "pelēkajā zonā". Un tālāk sākas izdzīvošanas spēle. Vai nu biznesmeni izskaitļos Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki un apliks ar naudas sodiem, vai nu viņš veiksmīgi izvairīsies no nodokļu inspektoriem.

Bet ja uzņēmēju spiež strādāt "caurspīdīgi", tad viņš automātiski gatavojas biznesa likvidēšanai Latvijā. Šādi gadījumi valstī tagad ir mērāmi nevis simtos, bet gan desmitos tūkstošos," uzsver sarunbiedrs.

Operācija: piebeigt vietējo biznesu

Pēc Valentīna Jeremejeva domām, tagad vietējie biznesmeņi vienkārši nav konkurētspējīgi ar lielām starptautiskām kompānijām, kuras strādā Latvijā ar samazinātām nodokļu likmēm:

"Iznāk, ka no lielajiem un bagātajiem valsts ņem mazāk, atvieglojot viņiem biznesu, savukārt no vietēja ražotāja noplēš pa pilno, nožņaudzot viņu.

Nav grūti saprast, kā dēļ valstī ir šāda nodokļu politika – tieši ārzemju kompāniju piesaistīšanai un vietējā biznesa likvidēšanai. Un ja Latvijā paaugstinātu neapliekamo minimumu, tas kļūtu kaut vai par niecīgu atbalstu vietējiem uzņēmējiem.

Taču pagaidām valsts vienīgi turpina zaudēt cilvēkus. Vietējie uzņēmēji varbūt arī būtu priecīgi maksāt šeit tikpat daudz, kā, piemēram, Īrijas biznesmeņi, taču viņi nav spējīgi nodokļu sistēmas dēļ. Un šādas politikas dēļ Latvijas iedzīvotāji bēg peļņas meklējumos uz pasaules bagātajām valstīm. Un pēc tam vietējie biznesmeņi saskaras ar problēmu – nevar atrast strādniekus.

Taču lielās ārzemju kompānijas necieš (tās, ja kas, var novirzīt personālu no Lietuvas vai Polijas, jo visur maksā aptuveni vienādi). Necieš arī valsts sektors, jo tur savādāk aprēķina naudas ienākumus – no visiem pārējiem valstī, tostarp – no privātuzņēmumiem, kuri vaid un iet bojā," saka Valentīns Jeremejevs.

127
Pēc temata
Gobzems: pametot Latviju, cilvēki balso ar naudasmaku
Darbinieki Latvijā lemti nabadzībai
Katram sava minimālā alga: 500 eiro piedāvā maksāt atsevišķās nozarēs
Inflācija pieaugs, darbavietu kļūs mazāk: Latvijā nevēlas minimālās algas kāpumu

Ģimenes ārsti baidās veikt pacientiem Covid-19 analīzes

11
(atjaunots 09:15 27.05.2020)
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka prakse, kuras ietvaros ģimenes ārsti patstāvīgi veic koronavīrusa testus pirms plānveida operācijām vai invazīvām procedūrām, ir ļoti bīstama.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Tikai 22 ģimenes ārsti piekrituši ņemt saviem pacientiem paraugus Covid-19 analīzēm, kas nepieciešamas pirms plānveida ārstēšanas, raksta Bb.lv.

Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests vienojās, ka paraugus Covid-19 testiem saviem pacientiem ģimenes ārsti ņems brīvprātīgi. Analīzes jānodod visiem pacientiem, kam vajadzīga plānveida operācija vai izmeklēšana ar invazīvu metožu pielietojumu. Lai arī procedūra ģimenes ārstiem tiks apmaksāta, tikai nedaudzi piekrituši to veikt.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide uzskata, ka Veselības ministrijas iniciatīva nav atbalstāma, savukārt Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska, gluži pretēji, domā, ka tā ir īstenojama.

Veide norādīja, ka asociācija saskata lielu risku analīžu procedūrā, lai arī ārsti iniciatīvā var piedalīties brīvprātīgi.

Viņa paskaidroja, ka ārstu pienākums ir ārstēt pacientus savā praksē, un gadījumā, ja kāds, kam izdarīti testi, izrādījies inficēts, prakse tiks slēgta, un divas nedēļas ilgā karantīnā dosies viss tās personāls un pacienti, kuri saskārušies ar Covid-19 slimnieku.

11
Tagi:
koronavīruss, ārsti, Latvija
Pēc temata
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Viņķele informēja par problēmām ar masku piegādi no Ķīnas: situācija ir kritiska
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
Pēc pieciem un desmit gadiem: ārsts par komplikācijām bezsimptomu Covid-19 gadījumā
Covid-19

Cipule: divu dienu laikā mēs iztērējam masku gada krājumu

6
(atjaunots 09:12 27.05.2020)
Līdz ar pandēmijas sākumu Ķīna nopirka Eiropā visu aizsardzības līdzekļu krājumu. Kopš ta laika Latvijas slimnīcām klājas grūti.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Latvijas kompetentās iestādes saņēma brīdinājumu par koronavīrusa izraisītās Covid-19 iespējamo izplatīšanos jau janvāra beigās, tomēr neviens nespēja iedomāties pandēmijas mērogus, pastāstīja Neatliekamās medicīniskas palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule intervijā radio Baltkom.

Viņa konstatēja, ka medicīnas darbinieki saskārušies ar aizsarglīdzekļu trūkumu, turklāt vissliktākā situācija bija reģionālajās slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

"Janvārī mums bija rezerves pusotram gadam. Taču neviens ne iedomāties nevarēja, kāds daudzums aizsarglīdzekļu mums būs vajadzīgs. Tomēr jau tolaik mēs Saeimā teicām, ka mazajām slimnīcām, ģimenes ārstu praksēm aizsarglīdzekļu nav tik daudz, pusotram gadam to nepietiks. Sākām papildu iepirkumus februārī, kad jau bija problēmas. Martā sākās centralizēti iepirkumi. Jau no janvāra mēs sūtījām ieteikumus slimnīcām, taču tobrīd Ķīna jau izveda no Eiropas visus aizsarglīdzekļus," viņa pastāstīja.

Aizvadītajā nedēļā iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens uzdeva Valsts policijai pārbaudīt aizsargmasku un respiratoru iepirkumu no Ķīnas gandrīz 900 tūkstošu eiro vērtībā, ņemot vērā izskanējušo informāciju par to, ka produkcija nav sertificēta un respiratori neatbilst prasībām.

Skanldāls ar masku un respiratoru iepirkumu noveda pie Nacionālā veselības dienesta Edgara Labsvīra atkāpšanās. Veselības ministre Ilze Viņķele ieteica pārbaudīt iepirktos aizsarglīdzekļus Somijā.

Cipule atzīmēja, ka patlaban NMPD izlieto vairākus tūkstošus aizsarglīdzekļu dienā.

"Pašlaik divu dienu laikā iztērējam gada krājumu. Pat gripas laikā mēs izmantojām no 5 līdz 20 aizsarglīdzekļus dienā. Tagad – vairāk nekā divus tūkstošus dienā. Uz katru izsaukumu brauc trīs cilvēki, vēl maska pacientam. Bet pie mums gadās līdz tūkstoš izsaukumi dienā. To nav iespējams prognozēt. Neko tādu neviens negaidīja. Kombinezonus uz katru izsaukumu neģērbjam, tikai tad, ja ir augsts risks, pozitīva analīze, patversmes un sociālie centri. Ja ir elpceļu slimības, izmantojam respiratoru, bet uz parastiem izsaukumiem braucam maskās," atklāja NMPD vadītāja.

Liepājas klīniju pārstāvji šonedēļ pastāsīja, kā iespēju trūkums nodrošināt ar maskām visus pacientus ietekmē viņu darbu – pacienti kliedz uz slimnīcu darbiniekiem un zog dezinficējošos līdzekļus tualetēs.

6
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Ļoti daudz "smagu pacientu": iedzīvotāji noved sevi līdz pēdējam pandēmijas dēļ
Prakse sevi nav attaisnojusi: nejaušo Covid-19 testēšanu nolemts atcelt
Nebaidieties no koronavīrusa un brauciet uz laukiem: ārsti Latvijā lūdz nezvanīt velti
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Ziemeļu straumi 2

ASV pieļauj: drīz tiks ieviestas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2"

0
(atjaunots 10:53 27.05.2020)
ASV vēstnieks Vācijā pieprasījis pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru".

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. ASV vēstnieks Vācijā Ričards Grenels paziņojis, ka Kongress varētu ieviest jaunas sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2", vēsta RIA Novosti

"Jaunās sankcijas atbalsta abas partijas. Neskatoties uz priekšvēlēšanu cīņu, likumdošanas process varētu noritēt ātri," viņš atklāja intervijā avīzei Handelsblatt.

Politologs, vēstures zinātņu kandidāts Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Diplomāts norādīja, ka iespējamo sankciju mērķis ir kavēt cauruļvada ekspluatācijas sākumu. Politiķis neprecizēja, kā šī vēlme tiks īstenota, taču viena no iespējām varētu būt sods uzņēmumiem, kas apkalpo objektu.

Tāpat Grenels intervijā pieprasījis no Vācijas pārskatīt politiku attiecībās ar Krieviju – pēc viņa domām, Vācija nedrīkst "barot zvēru", kamēr Vācija nemaksā pietiekami lielus līdzekļus NATO budžetā.

Berlīne vēstnieka izteikumus novērtēja negatīvi.

"Kad koronavīrusa pandēmija pakļauj valstis visā pasaulē smagam spiedienam, nav īstais brīdis audzēt eskalāciju un draudēt ar tālākām eksteritoriālām sankcijām, tas ir, sankcijām, kas pārkāpj starptautiskās tiesības," izdevumam akcentēja valsts ekonomikas un enerģētikas ministra Petera Štainmeiera pārstāvis.

Jāpiebilst, ka Grenels tuvākajā laikā plāno noslēgt savu darbu Berlīnē.

"Ziemeļu straume 2"

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.

Projektu īsteno kompānija Nord Stream 2 AG. Pusi līdzekļu tajā ieguldījis koncerns "Gazprom", parējos investē partneri no Eiropas: Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie.

Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG. Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.

21.decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Vēlāk Valsts departaments paziņoja, ka apakšuzņēmēji var izvairīties no sankcijām, ja pārtrauks darbus līdz 20.janvārim, taču Allseas nolēma neturpināt darbu projektā.

Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins informēja, ka Krievija varēs noslēgt gāzesvada būvdarbus bez ārvalstu partneru līdzdalības. Pēc viņa vārdiem, "Ziemeļu straume 2" sāks darbu šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers arī uzsvēra, ka kompānijas rīcībā ir visi līdzekļi, lai patstāvīgi pabeigt projektu, taču šim nolūkam būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā bija plānots.

Cauruļvadu var pabeigt "Gazprom" piederošais kuģis "Akademik Chersky", tomēr enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks informēja, ka tā sagatavošana aizņems zināmu laiku.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2, Krievija, Vācija, ASV
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
Politologs: Vācija asi reaģē uz ASV plāniem pret "Ziemeļu straumi 2"
Paši jau visu sapratuši: eksperts novērtēja ASV pasākumus pret "Ziemeļu straumi 2"