Latvijas Saeimas ēka. Foto no arhīva

Pieklibo hidroizolācija un drošība: Saeima lūdz piemest klāt pāris miljonus

30
(atjaunots 17:57 25.07.2019)
Nākamgad Saeima palūgs lielāku budžeta dotāciju: kādi "svarīgi un neatliekami" izdevumi radušies parlamentam?

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik. Nākamgad Saeimas uzturēšanai plānots pieteikt par aptuveni 2,6 miljoniem eiro vairāk nekā šogad, vēsta lsm.lv.

Nākamgad Saeimas darba nodrošināšanai plānots iztērēt 25,93 miljonus eiro, kurus segs uz budžeta dotāciju rēķina 25,15 miljonu apmērā, un pārējo segs paša parlamenta ienākumi 280 tūkstošu apmērā. Izmaksu sadaļā iekļautas arī šādas pozīcijas: negatīva finanšu bilance 500 tūkstošu eiro apmērā un finansējums 500 tūkstošu eiro apmērā.

Salīdzinājumam: šogad Saeimai piešķirti 23 miljoni eiro, no kuriem 22,56 miljonus eiro sastāda budžeta dotācija, savukārt 450 tūkstoši eiro ir pašas Saeimas ienākumi. Tādējādi iznāk, ka valsts dotācija nākamgad pieaugs par aptuveni 11,5%, jeb par 2,6 miljoniem eiro.

Saeimas preses dienests skaidro, ka dotāciju kāpums ir saistīts ar to, ka budžeta projektā paredzēts finansējums "vairākām svarīgām un neatliekamām investīcijām parlamenta infrastruktūrā".

Visvairāk naudas aizies elektroniskās balsošanas sistēmas nomaiņai Saeimas sēžu zālē, būvdarbu projektēšanai parlamenta ēkā Jēkaba ielā 11, kā arī jaunajam drošības nodrošināšanas aprīkojumam – katram no šiem mērķiem tiks piešķirti 600 tūkstoši eiro.

Pultis no vecām rezerves daļām

Parlamentā norādīja, ka viena no galvenajām prioritātēm ir jaunas balsošanas sistēmas uzstādīšana, kas nodrošinās deputātu darba stabilitāti. Esošā sistēma tika uzstādīta 1997. gadā, ražotājs nenodrošina tās tehnisko atbalstu jau vairāk nekā 10 gadus.

Šādas balsošanas pultis vairs netiek ražotas, tādēļ tām nav iespējams iegādāties rezerves daļas. Tādēļ pēdējā laikā salūzušās pultis aizvieto ar iekārtām, kuras savāktas no veco pulšu detaļām.

Plānots aizstāt balsošanas pultis, tulkojuma nodrošināšanas iekārtas, mikrofonus, komunikācijas tīklus utt., kā arī pielāgot programmnodrošinājumu jaunajām iekārtām – tam visam arī aizies 600 tūkstoši eiro.

Nav kondicionieru, ir plaisas un mitrums

Attiecībā uz Saeimas ēkas rekonstrukciju Jēkaba ielā, parlamentā atgādināja, ka tā nav tikai deputātu darba vieta, bet arī valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pēdējais ēkas kapitālremonts tika veikts pirms 40 gadiem, taču arī tad atjaunoja tikai daļu konstrukciju.

"Veicot Saeimas nama tehniskos apsekojumus, konstatēts, ka atsevišķi ēkas inženiertehniskie elementi ir sliktā stāvoklī, tādēļ jāveic to padziļināta izpēte, lai noskaidrotu problēmas apmērus un vai tas neapdraud ēkas turpmāku drošu ekspluatāciju. Tiek veiktas padziļinātas ekspertīzes, bet jau pašlaik var teikt, ka ēkas pagrabstāvā nākamajos trīs gados būs jāveic būtiski kapitālieguldījumi, tostarp jāveic ēkas pamatu hidroizolācija," norādīja parlamentā.

Izrādījās, ka ēkas fundamentā nav nedz horizontālas, nedz vertikālas hidroizolācijas, tādēļ mitrums no zemes brīvi pārvietojas pa sienām un izraisa to bojājumus. Tiek bojāta arī cokola apdare, kā dēļ tai bieži nākas veikt kosmētisko remontu. Mitruma dēļ pagraba sienās rodas tecējumi. Problēmas apmēru palielina arī neefektīva ventilācijas sistēma, kas nespēj tikt galā ar mitrumu. Tāpat nepieciešams izstrādāt konstruktīvus risinājumus bojāto seguma elementu funkcionalitātes saglabāšanai.

Jāsalabo arī inženiertehniskās komunikācijas, piemēram, kanalizācija, siltumtrases un elektrotīklus. Atsevišķi šo sistēmu elementi atrodas kritiskā stāvoklī, bieži nākas rīkot neplānotus remontdarbus. Kapitāli ieguldījumi ļaus izvairīties no tā.

"Kritiskā stāvoklī ir arī ēkas ziemeļu fasāde, kuru nepieciešams atjaunot. Tajā ir caurejošas plaisas, un šie bojājumi katru gadu arvien vairāk ietekmē ēkas konstruktīvos elementus.

Ārsienas bojājuma dēļ sienās iekļūst mitrums, kas bojā sienas mūri. Tas var ietekmēt pārsegumu stiprību," norādīja parlamentā.

Būvprojektam plānots piešķirt 600 tūkstošus eiro, savukārt kopumā ēkas pakalpošanai, tostarp kapitālremontam, nepieciešami 1,23 miljoni eiro.

Papildu 350 tūkstoši eiro ir nepieciešami, lai nodrošinātu citas Saeimas ēkas Jēkaba ielā 16 atbilstību darba aizsardzības jomas prasībām. No tiem 150 tūkstoši eiro aizies darba vietu aprīkošanai, tostarp kondicionieru uzstādīšanai – šobrīd atsevišķās telpās temperatūra nereti pārsniedz pieļaujamos 28 grādus siltuma, arī oglekļa dioksīda (CO2) rādītājs ir virs normas.

Šajā ēkā jānomaina arī ugunsdrošības sistēma – tam aizies vēl 200 tūkstoši eiro.

Drošība un svētki

Vēl 600 tūkstoši eiro aizies drošības infrastruktūras uzlabošanai – šie risinājumi kalpos vismaz turpmākos 10 gadus.

Nepieciešams finansējums arī svētku pasākumu sarīkošanai par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai 2020. gada 4. maijā. Šajā dienā tiks veikta Saeimas svinīgā sēde Latvijas Nacionālajā operā.

Papildu finansējums būs nepieciešams arī deputātu algām, kuras, saskaņā ar likumdošanu, jāpalielina līdz ar algu izaugsmi valstī. Šiem mērķiem 2020. gadā aizies 268 tūkstoši eiro.

Vēl 142 tūkstoši eiro ir iemaksas starptautiskās organizācijās.

Prezidijs apstiprināja Saeimas budžeta pieteikumus un nodeva tos Finanšu ministrijai to iekļaušanai nākamā gada budžeta projektā.

30
Pēc temata
Kā ietaupīt 160 tūkstošus eiro: plānots nojaukt vēsturisku ēku Pārdaugavā
Rīgā uzsāks dzīvojamā fonda piespiedu renovāciju
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

1
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

1
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Nauda, foto no arhīva

Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro

4
(atjaunots 13:01 31.05.2020)
Latvijā jau vairāk nekā 900 cilvēku saņem no valsts krīzes bezdarba pabalstus 180 eiro apmērā mēnesī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijā 903 cilvēki jau saņēmuši bezdarba pabalstus. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, kopējā izmaksātās naudas summa sastāda 129 251 eiro, vēsta Bb.lv.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pabalsti 180 apmērā mēnesī ārkārtējās situācijas laikā, kas tika ieviesta Latvijā ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, pienākas cilvēkiem, kuriem iepriekš piešķirtā bezdarba pabalsta termiņš beidzies 12. martā vai vēlāk, un viņi nav atraduši darbu.

Kopumā šo pabalstu izmaksāšanai no valsts budžeta tika piešķirti 30,25 miljoni eiro. Cilvēkiem, kuri zaudēja darbu laikā no 2020. gada 12. marta, programma būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Nauda tiek izmaksāta četru mēnešu garumā.

Iepriekš minimālā pabalsta summa sastādīja 130 eiro. Taču 24. aprīlī Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredzēja izmaksas palielinājumu līdz 180 eiro.

Tāpat grozījumos tika norādīts, ka darbinieki, kuri aizgāja no darba paši, sāks saņemt pabalstu dienā, kad Nodarbinātības valsts aģentūra saņems iesniegumu šī pabalsta piešķiršanai.

Iepriekš tiem, kas no darba aizgājuši paši, pabalstu nācās gaidīt divus mēnešus pēc tam, kad viņiem piešķīra bezdarbnieka statusu.

Opozīcijas deputāti maija beigās veica mēģinājumu izvirzīt Saeimā priekšlikumu par pabalsta piešķiršanu visiem, kas pēc tā vērsās krīzes laikā, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

Taču ar balsu vairākumu šī iniciatīva tika noraidīta.

4
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
No nākamā gada samazināsies bezdarbnieku pabalsti