Sēņu lasīšana. Foto no arhīva

Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas

141
(atjaunots 16:01 24.07.2019)
Lauku iedzīvotāji cenšas atlikt ziemai naudu, ko viņi nopelna, lasot sēnes un ogas, daudziem tas ir nopietns atspaids; neražīgs gads viņiem ir milzīga problēma.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Nav tāda lauku iedzīvotāja, kurš vasara kaut reizi nedotos uz mežu pēc sēnēm vai ogām, raksta avīze Neatkarīgā Rīta Avīze. Tirzas pagastā, kurā paviesojās žurnālisti, cilvēki arī "izložņā" mežu. Visprasmīgākie ne vien daudzveido savu uzturu, bet arī nes "medījumu" uz vākšanas punktiem.

Pagastā šādi punkti ir divi. Vietējā iedzīvotāja Sarmīte Jefremova stāsta, ka ogu šogad apkaimes mežos esot maz, sēņu – vēl mazāk. Ar skaudības notīm viņa saka, ka tikko zvanīja māsa un lielījās, ka viņas ģimene Valmieras pusē, Zilajā kalnā, salasīja divus desmit litru spaiņus baraviku. Taču pēc ogām tomēr nākas iet. Kā lai neej, ja šogad tām ir laba cena?

Žurnālisti satika uz meža takas pāri – Anitu un Tāli. Ar spaiņiem un kombainiem ogu vākšanai viņi devās "medībās" uz mežu. Pēc Anitas sacītā, uz mežu viņa iet katru dienu. Neatliek nekas cits, jo darbu viņa zaudējusi, bet līdz pensijai vēl divi gadi jāgaida. Vasarā vismaz var nopelnīt uz ogām un atlikt, lai ziemā būtu ar ko elektrību apmaksāt un mazbērnus ar konfektēm palutināt. Šogad ogu maz, sūdzas viņa, taču nenolaiž rokas.

Sergejs, viens no vācējiem, stāsta: "Piecus gadus katru vasaru ogoju. Šis man ir viens no neražīgākajiem gadiem." Arī viņš nodeva nedaudz gaileņu – tas ir tā vērts, jo cena tām ir pievilcīga. Sergejs atzinās, ka viņam arī neesot pastāvīgas darbavietas, tādēļ, kolīdz rodas iespēja, viņš dodas uz mežu pēc sēnēm un ogām.

"Nevar teikt, ka ir slikts ogu gads. Vidējs. Esmu pieredzējusi arī sliktākus gadus. Toties šogad ir augstas iepirkuma cenas meža veltēm. Cilvēkiem tāpēc peļņa iznāk diezgan laba. Galvenokārt runāju par melleņu vācējiem. Ogotāju gan ar katru gadu Vidzemē kļūst mazāk. Daudzi ir aizbraukuši no valsts. Cilvēki arī mirst. Tomēr man ir un paliek savi pastāvīgie ogotāji, ar kuriem izveidojas sadarbība un cilvēciska saikne. Pat pēc vārda cits citu pazīstam. Ja kāds no maniem ogotājiem šovasar nenāk nodot mellenes, domāju par viņu, uztraucos, kas ir noticis," pastāstīja gulbeniete Linda Bunkovska, meža ražas uzpircējfirmas SIA Sparlats pieņemšanas punkta darbiniece.

Pededzes tuvumā divi jaunieši salasīja 30 kilogramus melleņu. Mežā bija jau sešos no rīta, ogas lasīja līdz pusdienlaikam. Bunkovska viņus uzslavē. Jauniešu vidū ir maz ogu vācēju, kuriem var uzticēties. Šis darbs prasa izturību.

Pēc Bunkovskas sacītā, visos Gulbenes pieņemšanas punktos cenas ir gandrīz vienādas. Mellenes – 2 eiro kilogramā, gailenes – 3 un vairāk eiro. Viņa saka, ka šogad mellenes vislabāk ir lasīt purvainās, mitrās vietās. Taču ogotāji konkrētas vietas nenorāda, tas taču ir viņu komercnoslēpums, joko Linda. Pēc viņu stāstītā, šogad atklātās vietās mellenes sasala vēl ziedēšanas periodā.

141
Pēc temata
Kompānijas pārstāve atbildēja uz latviešu sūdzībām par sēņu vākšanu
Ogu vācēji Zviedrijā pastāstīja par biznesa saimniekiem no Latvijas
Īru uzņēmums meklē sēņu vācējus Rīgā
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

1
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

1
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Spriedums Latvijai un tās nodokļu maksātājiem. Ko stāstīja latviešu mediji

27
(atjaunots 11:24 25.10.2020)
Kas cits apmaksās Rail Baltica tukšos ātrvilcienus, ja ne latviešu nodokļu maksātājs? Rodas iespaids, ka gaidāmās Rail Baltica ātrvilcieni Latvijas iedzīvotājiem ir kā stikla krelles iedzimtajiem.

Nesen AS "RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs sniedza interviju. Portāls Puaro raksta, ka labākajā gadījumā to var uzskatīt par meliem, bet sliktākajā gadījumā – par idiotismu.

Lielas pilsētas, tukši vilcieni...

Žans Marks Bedmārs izteicās: "Sagaidāmais pasažieru vilcienu grafiks – viens ātrvilciens stundā katrā virzienā. Paredzēti arī reģionālie vilcieni, kas trasi izmantos tādā pašā intensitātē, reizi stundā, un kursēs ar ātrumu 200 km/h."

Pieņemsim, vilciens kursēs dienas intervālā – 10 stundas diennaktī. Tādā diapazonā vilcieni kursē Centrāleiropā, un ir pamatoti domāt, ka Žana kungs savā intervijā aizmirsa pieminēt tieši šo skaitli.

Tagad iedomāsimies, kā starptautisks vilciens izskatās uz ātrgaitas dzelzceļa līnijas attīstītajā Eiropā. Piemēram, Polijā tie ir Siemens EuroSprinter (ES 64) klases vilcieni ar sešiem vagoniem, katrs ar 60 sēdvietām vienā vagonā vai 360 pasažieri visā vilcienā. Vācijā ir vilcieni ar 8 un 10 vagoniem, tomēr autors uzskata, ka tik milzīgi vilcieni pa Baltijas sliedēm nebrauks bieži.

Tagad iedomāsimies, cik daudz pasažieru dienā jāpārvadā ar RB vilcieniem, kas izbrauc no Rīgas, piemēram, uz Viļņu, lai Bedmara tēze par  nebūtu nepamatota. Viens vilciens stundā – 10 vilcieni dienā ar 360 pasažieru katrā – 3600 pasažieru dienā. 365 dienas gadā. 1 314 000 pasažieru gadā, un tas ir tikai uz Viļņu.

Salīdzinājumam – viena starptautiskā autobusa Rīga – Viļņa ietilpība ir aptuveni 60 pasažieri. Lai pārvadātu 3600 pasažierus ar autobusiem, mums vajadzēs 60 autobusus. Ja mēs izmantosim to pašu braukšanas diapazonu – 10 stundas dienā, tad, lai dienā pārvadātu 3600 pasažierus, autobusam no Rīgas uz Viļņu jāizbrauc ik pēc 10 minūtēm. Tomēr patiesībā tagad katru dienu no Rīgas uz Viļņu atiet tikai 5 autobusi – ne vairāk kā 300 pasažieru.

Pat, ja mēs iedomājamies, ka visi 300 ikdienas autobusu pasažieri pārsēdīsies uz RB vilcieniem, tad vilcienos joprojām paliks brīvas 3300 vietas. Nav pilnīgi skaidrs, kā Bedmāra kungs plāno aizpildīt šīs 3300 vietas. Atliek vien cerēt, ka viņš negrasās par nodokļu maksātāju naudu katru stundu no Rīgas sūtīt gandrīz pilnīgi tukšus vilcienus?

Melis vai idiots?

Nu labi, pieļāva autors, iespējams, vēl aptuveni 300 pasažieri dienā virzienā Rīga – Viļņa uz RB vilcieniem pārsēdīsies no lidmašīnām. Varbūt vēl kādi 300 pasažieri uz RB vilcieniem pārsēdīsies  no  automašīnām.

Taču, pat iedomājoties, ka 1000 cilvēki ik dienas gribēs no autobusiem, automašīnām un lidmašīnām pārsēsties vilcienos, tik un tā 2600 vietas paliks tukšas. Tie ir 43 tukši vagoni vai 7 tukši vilcieni. Katru dienu. Kā Bedmars plāno aizpildīt šo vakuumu?

Autors atzinās, ka papūlējies pārbaudīt, cik reizes dienā kursē vilciens Varšava – Berlīne. Tas kursē tikai piecas reizes dienā. Un tas ir vilciens, kas savieno valsti, kur dzīvo 37 miljoni cilvēku, ar otru valsti, kur dzīvo 83 miljoni

Toties vilciens, kas savienos valstis, kuru iedzīvotāju skaits ir mazāks par sešiem miljoniem, kursēs desmit reizes dienā?

No visa iepriekšminētā autors izdarīja bēdīgu secinājumu – Bedmars ir melis vai idiots. Bet, lai kā arī būtu, jau šodien ir acīmredzams, ka Rail Baltica noteikti ir vēl viena pretendente uz nākamā Latvijas "veiksmes stāsta" statusu.

27
Tagi:
Rail Baltica, Latvija
Pēc temata
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Rail Baltica: kā mirst NATO un Eiropas Savienības iemīļotais projekts
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi

Pirmo reizi aprakstīta baismīgākā katastrofa Zemes vēsturē

0
(atjaunots 16:42 25.10.2020)
Zinātnieki detalizēti aprakstījuši katastrofu, kuras rezultātā uz Zemes izmiruši 95% jūras un 75% sauszemes dzīvnieku.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Okeāna pētījumu centra un Helmholca vārdā nosauktā Ģeoloģijas pētījumu centra (Vācija) zinātnieki pirmo reizi detalizēti aprakstījuši globālo katastrofu, kas notikusi uz Zemes pirms 252 miljoniem gadu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz Portālu EurekaAlert.

Katastrofas rezultātā uz Zemes izmiruši 95% jūras un 75% sauszemes dzīvnieku. Valda uzskats, ka to izraisīja vulkāniskā aktivitāte tagadējās Sibīrijas teritorijā perma un triasa periodu mijā, tomēr līdz šim tam nebija nekādu precīzu pierādījumu, stāsta izdevums.

Pētījumu gaitā zinātnieki izmantoja pārakmeņojušos brahiopodu gliemežvākus, kuru pēdas atstātas pirms 252 miljoniem gadu Tetisa okeāna seklo šelfa jūru dibenā. Izmērot bora izotopus pārakmeņojošos gliemežvāku sastāvā, zinātniekiem izdevās fiksēt jūras ūdens pH lieluma izmaiņas pirms un pēc sugu masveida izzušanas. pH līmeni ietekmē ogļskābās gāzes līmenis atmosfērā, pētniekiem radās iespēja rekonstruēt arī šos datus.

Izrādījās, ka plaši magmas izverdumi atbrīvoja milzīgu daudzumu siltumnīcu gāzes. Tās uzkrāšanās atmosfērā ilga vairākus gadu tūkstošus un noveda pie ūdens temperatūras un skābuma līmeņa pieauguma okeānā. Galu galā izzuda kalcificējošie jūras organismi.

Siltumnīcas efekta ietvaros cēlās temperatūra un ķīmiskā dēdēšana uz sauszmes. Okeānos nokļuva liels daudzums uzturvielu, tos pārlieku barojot, pieauga mirušās zonas, kurās zuda skābeklis. Vairāki faktori vienlaikus iznīcināja dažādu grupu dzīvniekus.

Metāna hidrātu šķīšana – vēl viens potenciālais katastrofas iemesls – atzīts par mazticamu.

Pētnieku grupas vadītāja Hana Jurikova paskaidroja, ka senos vulkānu izvirdumus nevar salīdzināt ar antropogēnajiem ogļražu izmešiem – pat visas fosilās degvielas sadegšana nenovedīs pie tāda ogļskābās gāzes apjoma pieauguma atmosfērā, kāds notika perma un triasa periodu mijā.

"Vienlaikus bažas rada fakts, ka siltumnīcas gāzes uzkrāšānās patlaban 14 reizes pārsniedz tempus, kādi bija novērojami lielākās bioloģiskās katastrofas laikā Zemes vēsturē," piezīmēja zinātniece.

0
Tagi:
katastrofa, zinātnieki
Pēc temata
Zinātnieki noskaidrojuši, kāda temperatūra bija uz Zemes ledus laikmetā
Jūras ledus platība Arktikā sasniegusi gada minimālo rādītāju
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Bija vēl kāds – cilvēka genomā atrastas nezināma priekšteča pēdas