Sēņu lasīšana. Foto no arhīva

Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas

39
(atjaunots 16:01 24.07.2019)
Lauku iedzīvotāji cenšas atlikt ziemai naudu, ko viņi nopelna, lasot sēnes un ogas, daudziem tas ir nopietns atspaids; neražīgs gads viņiem ir milzīga problēma.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Nav tāda lauku iedzīvotāja, kurš vasara kaut reizi nedotos uz mežu pēc sēnēm vai ogām, raksta avīze Neatkarīgā Rīta Avīze. Tirzas pagastā, kurā paviesojās žurnālisti, cilvēki arī "izložņā" mežu. Visprasmīgākie ne vien daudzveido savu uzturu, bet arī nes "medījumu" uz vākšanas punktiem.

Pagastā šādi punkti ir divi. Vietējā iedzīvotāja Sarmīte Jefremova stāsta, ka ogu šogad apkaimes mežos esot maz, sēņu – vēl mazāk. Ar skaudības notīm viņa saka, ka tikko zvanīja māsa un lielījās, ka viņas ģimene Valmieras pusē, Zilajā kalnā, salasīja divus desmit litru spaiņus baraviku. Taču pēc ogām tomēr nākas iet. Kā lai neej, ja šogad tām ir laba cena?

Žurnālisti satika uz meža takas pāri – Anitu un Tāli. Ar spaiņiem un kombainiem ogu vākšanai viņi devās "medībās" uz mežu. Pēc Anitas sacītā, uz mežu viņa iet katru dienu. Neatliek nekas cits, jo darbu viņa zaudējusi, bet līdz pensijai vēl divi gadi jāgaida. Vasarā vismaz var nopelnīt uz ogām un atlikt, lai ziemā būtu ar ko elektrību apmaksāt un mazbērnus ar konfektēm palutināt. Šogad ogu maz, sūdzas viņa, taču nenolaiž rokas.

Sergejs, viens no vācējiem, stāsta: "Piecus gadus katru vasaru ogoju. Šis man ir viens no neražīgākajiem gadiem." Arī viņš nodeva nedaudz gaileņu – tas ir tā vērts, jo cena tām ir pievilcīga. Sergejs atzinās, ka viņam arī neesot pastāvīgas darbavietas, tādēļ, kolīdz rodas iespēja, viņš dodas uz mežu pēc sēnēm un ogām.

"Nevar teikt, ka ir slikts ogu gads. Vidējs. Esmu pieredzējusi arī sliktākus gadus. Toties šogad ir augstas iepirkuma cenas meža veltēm. Cilvēkiem tāpēc peļņa iznāk diezgan laba. Galvenokārt runāju par melleņu vācējiem. Ogotāju gan ar katru gadu Vidzemē kļūst mazāk. Daudzi ir aizbraukuši no valsts. Cilvēki arī mirst. Tomēr man ir un paliek savi pastāvīgie ogotāji, ar kuriem izveidojas sadarbība un cilvēciska saikne. Pat pēc vārda cits citu pazīstam. Ja kāds no maniem ogotājiem šovasar nenāk nodot mellenes, domāju par viņu, uztraucos, kas ir noticis," pastāstīja gulbeniete Linda Bunkovska, meža ražas uzpircējfirmas SIA Sparlats pieņemšanas punkta darbiniece.

Pededzes tuvumā divi jaunieši salasīja 30 kilogramus melleņu. Mežā bija jau sešos no rīta, ogas lasīja līdz pusdienlaikam. Bunkovska viņus uzslavē. Jauniešu vidū ir maz ogu vācēju, kuriem var uzticēties. Šis darbs prasa izturību.

Pēc Bunkovskas sacītā, visos Gulbenes pieņemšanas punktos cenas ir gandrīz vienādas. Mellenes – 2 eiro kilogramā, gailenes – 3 un vairāk eiro. Viņa saka, ka šogad mellenes vislabāk ir lasīt purvainās, mitrās vietās. Taču ogotāji konkrētas vietas nenorāda, tas taču ir viņu komercnoslēpums, joko Linda. Pēc viņu stāstītā, šogad atklātās vietās mellenes sasala vēl ziedēšanas periodā.

39
Pēc temata
Kompānijas pārstāve atbildēja uz latviešu sūdzībām par sēņu vākšanu
Ogu vācēji Zviedrijā pastāstīja par biznesa saimniekiem no Latvijas
Īru uzņēmums meklē sēņu vācējus Rīgā