Sēņu lasīšana. Foto no arhīva

Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas

91
(atjaunots 16:01 24.07.2019)
Lauku iedzīvotāji cenšas atlikt ziemai naudu, ko viņi nopelna, lasot sēnes un ogas, daudziem tas ir nopietns atspaids; neražīgs gads viņiem ir milzīga problēma.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Nav tāda lauku iedzīvotāja, kurš vasara kaut reizi nedotos uz mežu pēc sēnēm vai ogām, raksta avīze Neatkarīgā Rīta Avīze. Tirzas pagastā, kurā paviesojās žurnālisti, cilvēki arī "izložņā" mežu. Visprasmīgākie ne vien daudzveido savu uzturu, bet arī nes "medījumu" uz vākšanas punktiem.

Pagastā šādi punkti ir divi. Vietējā iedzīvotāja Sarmīte Jefremova stāsta, ka ogu šogad apkaimes mežos esot maz, sēņu – vēl mazāk. Ar skaudības notīm viņa saka, ka tikko zvanīja māsa un lielījās, ka viņas ģimene Valmieras pusē, Zilajā kalnā, salasīja divus desmit litru spaiņus baraviku. Taču pēc ogām tomēr nākas iet. Kā lai neej, ja šogad tām ir laba cena?

Žurnālisti satika uz meža takas pāri – Anitu un Tāli. Ar spaiņiem un kombainiem ogu vākšanai viņi devās "medībās" uz mežu. Pēc Anitas sacītā, uz mežu viņa iet katru dienu. Neatliek nekas cits, jo darbu viņa zaudējusi, bet līdz pensijai vēl divi gadi jāgaida. Vasarā vismaz var nopelnīt uz ogām un atlikt, lai ziemā būtu ar ko elektrību apmaksāt un mazbērnus ar konfektēm palutināt. Šogad ogu maz, sūdzas viņa, taču nenolaiž rokas.

Sergejs, viens no vācējiem, stāsta: "Piecus gadus katru vasaru ogoju. Šis man ir viens no neražīgākajiem gadiem." Arī viņš nodeva nedaudz gaileņu – tas ir tā vērts, jo cena tām ir pievilcīga. Sergejs atzinās, ka viņam arī neesot pastāvīgas darbavietas, tādēļ, kolīdz rodas iespēja, viņš dodas uz mežu pēc sēnēm un ogām.

"Nevar teikt, ka ir slikts ogu gads. Vidējs. Esmu pieredzējusi arī sliktākus gadus. Toties šogad ir augstas iepirkuma cenas meža veltēm. Cilvēkiem tāpēc peļņa iznāk diezgan laba. Galvenokārt runāju par melleņu vācējiem. Ogotāju gan ar katru gadu Vidzemē kļūst mazāk. Daudzi ir aizbraukuši no valsts. Cilvēki arī mirst. Tomēr man ir un paliek savi pastāvīgie ogotāji, ar kuriem izveidojas sadarbība un cilvēciska saikne. Pat pēc vārda cits citu pazīstam. Ja kāds no maniem ogotājiem šovasar nenāk nodot mellenes, domāju par viņu, uztraucos, kas ir noticis," pastāstīja gulbeniete Linda Bunkovska, meža ražas uzpircējfirmas SIA Sparlats pieņemšanas punkta darbiniece.

Pededzes tuvumā divi jaunieši salasīja 30 kilogramus melleņu. Mežā bija jau sešos no rīta, ogas lasīja līdz pusdienlaikam. Bunkovska viņus uzslavē. Jauniešu vidū ir maz ogu vācēju, kuriem var uzticēties. Šis darbs prasa izturību.

Pēc Bunkovskas sacītā, visos Gulbenes pieņemšanas punktos cenas ir gandrīz vienādas. Mellenes – 2 eiro kilogramā, gailenes – 3 un vairāk eiro. Viņa saka, ka šogad mellenes vislabāk ir lasīt purvainās, mitrās vietās. Taču ogotāji konkrētas vietas nenorāda, tas taču ir viņu komercnoslēpums, joko Linda. Pēc viņu stāstītā, šogad atklātās vietās mellenes sasala vēl ziedēšanas periodā.

91
Pēc temata
Kompānijas pārstāve atbildēja uz latviešu sūdzībām par sēņu vākšanu
Ogu vācēji Zviedrijā pastāstīja par biznesa saimniekiem no Latvijas
Īru uzņēmums meklē sēņu vācējus Rīgā
Vīrietis tukšā restorānā, foto no arhīva

Divu Rīgas restorānu apmeklētājiem nāksies divas nedēļas sēdēt mājās

3
(atjaunots 00:34 08.07.2020)
Jaunieši inficējušies ar Covid-19 no saviem ārvalstu draugiem un apmeklējuši vairākas izklaides vietas Rīgā.

RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Divu restorānu apmeklētāji Rīgā lūgti pašizolēties, jo jūnija beigās tos apmeklējuši vairāki Covid-19 slimnieki, atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvji preses konferencē.

Vakar Latvijā fiksēti septiņi jauni Covid-19 gadījumi. To starpā pieci konstatēti cilvēkiem 20-45 gadu vecuma grupā, kuri pavadīja laiku kompānijā ar diviem tūristiem.

Saskaņā ar SPKC rīcībā esošajiem datiem, 27. jūnijā vakarā viņi apmeklēja restorānu "Aqua Luna", bet 28. jūnija vakarā – restorānu "Riviera".

Trīs dienas pieci jaunieši ar ciemiņiem no citas valsts apmeklēja restorānus un izklaides vietas, informēja SPKC. Speciālistiem zināmas visas viņu apmeklējumu vietas, viņi ar visiem sazinājušies. Minētajās vietās darbs organizēts atbildīgi, tomēr daudz kas atkarīgs no apmeklētājiem, uzsvēra speciālisti: roku mazgāšana, distancēšanās utt. Pārējie izklaides vietu apmeklētāji nav atzīti par tuvām kontaktpersonām, tomēr perēkļi gadās. Šī iemesla dēļ SPKC nolēma brīdināt visus, kas apmeklējuši "Aqua Luna" 27.  jūnija vakarā un "Riviera" 28. jūnija vakarā, un lūgt pašizolēties uz divām nedēļām, kā arī sekot savam veselības stāvoklim.

Iepriekš Veselības ministrijas galvenais infekcionists Uga Dumpis brīdināja, ka Covid-19 uzliesmojumi var parādīties jebkurā brīdī, un, ļoti ticams, tie saistīti ar kādu cilvēku, kas atgriezies no ārvalstīm.

Pēc viņa vārdiem, vienam inficētam cilvēkam atliek apmeklēt kādu izklaidi slēgtā telpā, bāru vai citu pulcēšanās vietu, un iespējams uzliesmojums.

3
Tagi:
Rīga, koronavīruss, sabiedriskā ēdināšana
Pēc temata
Gardēžu svētki: Rīgas restorānu nedēļa izvedīs no komas tūrisma industriju
Viesnīcām un restorāniem palīdzēs savādāk: PVN tiem nesamazinās
"Mēs negribam apzagt valsti": restorānu īpašnieki paskaidroja, kādēļ jāsamazina PVN
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

48
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

48
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Ryanair kompānijas lidmašīna lidostā Rīga

"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni

0
(atjaunots 00:48 08.07.2020)
Latvijā apbalvojumus saņēmuši uzņēmumi par "dzīvotspēju" un "noturību". Pasniegtas platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta balvas. Kas tie par uzņēmumiem, ko paveikuši un kas aiz tā visa slēpjas.

Latvijā ir tā saucamais "Ilgtspējas indekss" – dzīvotspējas, noturības rādītājs. Ir pat Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts. Tas nodibināts 2011. gadā ar mērķi "stiprināt un padziļināt", uzlabot izpratni par atbildīgu un tālredzīgu darbību, veicināt pilsoniskās sabiedrības attīstību. Un tā tālāk tādā pašā garā. Tā stāsta, kad grib iestāstīt, kur likta sponsoru naudiņa.

Šogad un pērn nominantu rindās iespraucās uzņēmumi, kuru dzīvotspēju liek apšaubīt nesenie notikumi, problēmas ekonomikā, Covid-19 radītā krīze, bankroti un tehnogēnās katastrofas.

Aizejot izslēdziet gaismu

Platīna, zelta, sudraba, bronzas un dimanta (jaunums) balvas tika pasniegtas 11. jūnijā. Bet divas dienas iepriekš Rīgā un tās apkaimē notika īsts blackout – avārijas dēļ bez elektrības palika 160 000 mājsaimniecību un uzņēmumu. Taču šausmīgākais ir tas, ka cilvēki palika gluži kā vecene pie sasistas siles – bez interneta, elektrības.

Aū-ū-u! Kur ir jūsu pilsoniskā atbildība?

Lai nu būtu kā būdams, kā jau parasti starp ilgtspējīgākajiem ir "Latvenergo" un tā meitiņas: "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls". Labi, avārija, elektrības nebija, kam negadās. Taču to, ka uzņēmumi savlaicīgi neinformēja par iemesliem un sekām, daudzi uzskata par ideālu bezatbildību.

Veļas mazgātava bākā? Oriģināli

Vēl viens interesants piemērs. Par uzņēmumu, kas veicinājis Latvijas ekonomikas ilgtermiņa stiprināšanos, 2019. gadā kļuvusi "PNB Banka". Tās dzīvotspēja pēc balvas saņemšanas ilga vēl divus mēnešus – pēc tam Eiropas Centrālā banka atņēma licenci par "neuzticamību un aizdomīgiem darījumiem".

Starp citu, laimīgo uzvarētāju vidū regulāri redzamas zviedru banku Swedbank un SEB filiāles Latvijā. Līdz ar dažādiem cēlsirdīgiem darbiem tās demonstrē biznesam un iedzīvotājiem piemēru atbildīgai attieksmei pret biznesu un sabiedrību.

Vārdu sakot, tikumības etaloni. Tomēr jau pērn noskaidrojās, ka Swedbank un Danske Bank nodaļas Baltijā astoņus gadus spēlējušās ar aizdomīgiem darījumiem par kopsummu 3,8 miljardu eiro apmērā. Tātad veicinājušas naudas atmazgāšanu īpaši astronomiskos apmēros.

Šī gada jūnijā Zviedrijas finanšu inspekcija piesprieda sodu SEB banku grupai 1 miljarda kronu (95 miljoni eiro) apmērā par naudas atmazgāšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Baltijas valstīs.

Lai nu būtu naudas atmazgāšana. Kam negadās. Taču Latvijas banku kopējie finansiālie rādītāji, kad no tām ar rūdītu dzelzs skrāpi izskrāpēja nerezidentu, pārsvarā – NVS valstu uzņēmēju – naudu, rada bažas par sistēmas stabilitāti.

Šī gada pirmo piecu mēnešu laikā Latvijas banku peļņa sarukusi 4,3 reizes – tā demonstrē aizvainojošus 28,6 miljonus eiro.

Gar logiem vilcieni nebrauks

Un visbeidzot, kādreizējais Latvijas ekonomikas flagmanis, čempions nodarbinātā personāla skaita un budžetā iemaksāto nodokļu ziņā. "Latvijas dzelzceļš".

Diemžēl Krievijas tranzīta novirzīšana (nevar būt, ka ilgtspējas indeksa sastādītāji neko nezināja par šo faktoru) uz pašmāju ostām LDz daudzmiljonu peļņu ir pārvērtusi par zaudējumiem 9,328 milj. eiro apmērā saskaņā ar pērnā gada rezultātiem.

Savukārt koronakrīze lika uzņēmumam ar izstieptu roku iet pie valsts (trūkst naudas infrastruktūras kvalitātes un drošu pārvadājumu nodrošināšanai) un ziņot, ka tiks atlaists 1,5 tūkstotis darbinieku. Uzņēmums pat izdomājis iznomāt savu staciju telpas košļeņu, saldējuma un limonādes pārdevējiem – tāpat kā jau labu laiku rīkojas lidosta.

Arī Rīgas lidosta un valsts aviopārvadātājs "airBaltic" no koronakrīzes izgājuši paplucināti, tomēr airBaltic uz nodokļu maksātāju rēķina valsts palielināja kapitālu par 286 miljoniem eiro. Interesanti, ka aviokompānijas prezidents gadā saņem miljonu eiro, 30 reizes vairāk nekā Latvijas prezidents.

Šogad nominantu un laureātu rindās nekādu īpašu izmaiņu nav. Paldies Dievam, tajās nav slēgtās PNB Bankas, toties ir LDz kravu pārvadātājs "LDz Cargo", "Rīgas siltums" un lielākie tirdzniecības tīkli (kamēr cilvēkiem vēl ir nauda, viņi maksās par siltumu un ēdienu), "Latvenergo" un tā meitasuzņēmumi, SEB, Swedbank, starptautiskā lidosta "Rīga".

Un vēl viena odziņa – psihoneiroloģiskā slimnīca "Strenči". Tagadējās politikas un ekonomikas apstākļos šī profila uzņēmumi patiešām var būt droši par savu nākotni.

Apbalvojums pasniegts pēc nāves

Protams, gribētos šo to pavaicāt indeksa sastādītājiem. Indekss atgādina "apbalvojumu, kas varonim piešķirts pēc nāves". Tomēr viņus var saprast. Ja izsvītrot no sarakstiem visus uzņēmumus, par kuru ilgtermiņa stabilitāti ir pamatotas šaubas, nepaliks neviens. Varbūt tikai iepriekšminētā slimnīca.

Un vēl. Kas tas ir – "ilgi"? Tas ir relaltīvs jēdziens. Senajiem grieķiem un pārējiem actekiem divi tūkstoši gadu ir tīrais sīkums. Bet Latvijai, kas pavisam nesen atguvusi neatkarību, pat 15 gadi ir milzīgi ilgs laiks. Protams, labāk gan būtu bez mantas konfiskācijas, tas ir, nezaudējot lielākos uzņēmumus un veselas perspektīvas nozares, par kādām Latvijā sevi vēl nesen uzskatīja banku joma un tranzīts.

Caur ērkšķiem uz zvaigznēm

Īstam biznesam nekas neliek šķēršļus – ne laiks, ne attālums. Nesen Latvija parakstīja līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA).

Cerēsim, ka izdosies nopelnīt vismaz uz kosmosa rēķina. Ja tik Latvijai orbītā atkal nespraudīs spieķus riteņos kaut kādi nerezidenti un dažu valstu tīkojumi pēc latviskā miermīlīgā kosmosa.

0
Tagi:
Latvija, ekonomika