Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns

Uztaisi ģenētisko analīzi, ja nu neesi 100% latvietis: tīklā izsmēja Bordānu

122
(atjaunots 12:08 24.07.2019)
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna paziņojums par to, ka, apmeklējot Grigorija Ļepsa koncertu, IeM vadītājs Sandis Ģirģens pazemojis Latviju, izraisīja kritikas un ņirgāšanās vilni.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns pēc tikšanās ar premjerministru Krišjāni Kariņu pauda neapmierinātību par to, ka IeM vadītājs Sandis Ģirģens apmeklējis Krievijas mūziķa Grigorija Ļepsa koncertu Jūrmalā, vēsta Jauns.lv.

Pazemojis Latviju

"Iekšlietu ministrs sēdēja pirmajās rindās Ļepsa koncertā, lai pazemotu Latvijas valsti," paziņoja Bordāns. Tāpat viņš piebilda, ka dienestiem, kuri atrodas Ģirģena pakļautībā, bija jāseko Lietuvas piemēram un jāiekļauj Krievijas skatuves mākslinieks, kuru Bordāns nosauca par "pietuvinātu kriminālajām aprindām", "melnajā sarakstā".

Atgādināsim, ka Lietuva iekļāva Ļepsu "melnajā sarakstā" 3. maijā. Attiecībā pret skatuves mākslinieku piemērotas sankcijas tā dēvētā Magņitska likuma ietvaros, kurš ļauj iekļaut "melnajā sarakstā" personas, kas ir saistītas ar korupciju, naudas atmazgāšanu vai cilvēktiesību pārkāpumiem. Lēmumu aizliegt Grigorijam Ļepsam ieceļot Lietuvā parakstīja iekšlietu ministrs Eimutis Misūns pēc ĀM vadītāja Lina Linkēviča prasības. Tāpat Ļepsu piedāvāja iekļaut "melnajā sarakstā" trīs Seima locekļi – Ingrīda Šimonīte, Audronis Ažubalis un Laurīns Kasčūns. Lietuvas konservatori atsaucās uz amerikāņu medijiem, kuros tika ziņots, ka 2013. gadā ASV piemēroja finanšu sankcijas pret Grigoriju Ļepsu un aizliedza viņam ieceļot valstī. Saskaņā ar ASV Valsts kases departamenta datiem, dziedātājs it kā nodeva naudu kāda Eirāzijas noziedzīgā grupējuma "Brāļu loks" līdera vārdā.

Pret to, lai Ļeps uzstātos ar koncertiem Latvijā izteicās arī pazīstamais publicists Otto Ozols. Pēc viņa domām, Latvijas Ārlietu ministrijai derētu aizliegt Krievijas izpildītājam ieceļot valstī.

"Grigorijs Ļepss ir dziedātājs. Un ne tikai. Pēc ASV izmeklētāju ziņām Ļepss bijis kurjers mafijas struktūrām. Viņam liegta iebraukšana ASV, Lietuvā, Ukrainā un citur. Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs to izvēlējies ignorēt. Ne pirmā reize, kad viņš līdzīgi "piever" acis," uzrakstīja Ozols savā Twitter lapā.

Bet vai ar krievu puišiem drīkst satikties?

Šādi "izlēcieni" pret Krievijas skatuves mākslinieku nepalika bez uzmanības – situāciju tagad komentē gan politiķi, gan vienkāršie iedzīvotāji. Piemēram, deputāte Linda Liepiņa, kura Saeimā iekļuva no KPV LV saraksta, taču tagad ir izstājusies no partijas un ir neatkarīgā deputāte, uzrakstīja savā Facebook lapā par Bordānu, ka "stulbumu laikam izārstēt nevar".

"Es savukārt esmu sašutusi par Bordānu un visu viņa kompāniju! Sašutusi par kartona Jurašu. Sašutusi par Annu Potapovu. Sašutusi par dažu JKP deputātu augstpātību. Sašutusi par to, ka Jānis valkā baltas zeķes sandalēs. Es arī klausos krievu mūziku un apmeklēju krievu izpildītāju koncertus. Bordāna kungs! Ar krievu vīriešiem satikties drīkst? Par valsti domājiet, nevis pētiet, kurš un ar ko apmeklē kādus koncertus. Stulbumu laikam izārstēt nevar!" teikts paziņojumā.

Deputātes publikācija savāca lielu skaitu atsauksmju ar kritiku pret Bordānu.

"Stulbumam nav robežu, un tā ir valdība? Vecais krievu fokuss - lai novērstu uzmanību, koncentrējam to uz muļķībām - valodas jautājums, etniskās attiecības utt, problēmas, kuras ir radītas mākslīgi, jeb vispār nepastāv. Lai nerunātu par OIK, Pionieri un citiem kariņiem, par vēlēšanām, utml. Vai nav forši? 5 par izpildījumu gan, bet 1 par saturu, genocīds turpinās, piedodiet par taisnību," uzrakstīja lietotājs Harijs Millers.

Dziedātājs Grigorijs Ļeps
© Sputnik / Евгений Одиноков

"Lai Bordāns uztaisa sev ģenētisko analīzi, ja izrādīsies, ka nav 100% latvietis - lai deportējas pats. Problem solved (problēma atrisināta – red.). A, un līdzi no nacapvienības dažus var paķert," piebilda Julie Samarsky.

"Varbūt nevajag kultūru ar politiku jaukt, ak Dievs, kur tādi pareizie uzradušies. Esam par demokrātiju, bet nu jau uzspiež savu, kuru koncertu drīkst, kuru nedrīkst apmeklēt..." pauž sašutumu lietotājs Zita Gita.

"Bordāns uzvedās kā boļševiks, pēc vislabākajām to uzvedības tradīcijām:)). Nu īpaši aprobežots nomenklatūrists," iztiecās Sanita Rozenšteina.

"Nu tagad izdos speciālu likumu, kas aizliegs ministriem un deputātiem apmeklēt noteiktu izpildītāju koncertus," ironizē Ilona Āboliņa.

"Bordānam varētu atgādināt vēl daudzas, jo daudzas lietas, ko pašpikot no Lietuvas un ASV... Šī, ar Ļepsa iekļaušanu melnajā sarakstā, tautai nav tā aktuālākā. Pa lielam, tautai no Ļepsa lielāks labums kā no Bordāna…" uzskata Sandra Šūmane.

Līdzīgi komentē Bordāna izteicienus arī zem publikācijas Latvijas Krievu savienības lapā.

"Ministram pēc amata būtu jābūt visu valstī notiekošā lietas kursā. Tas, ka viņš ir kulturāls cilvēks, nekādā veidā nepazemo viņu, vēl jo vairāk valsti. Savukārt ar tādu domāšanu nebūtu slikti apmeklēt mediķus," raksta Alevtīna Zubrika.

"Cik gan viegli var viņus pazemot, nav pat nekas jādara, izskatās, ka viņi jau piedzimst pazemoti," uzskata Vjačeslavs Pavlovičs Vasiļkovs.

"Lūk, kā ir jāatstrādā sava alga, nu kaut kas taču ir jādara. Šausmas," pauž sašutumu Galina Ņikuļina.

"Šie tik karo ar krievu draudu rēgiem savās Amerikas smagi formatētās smadzenēs," norādīja Zventa Sventana.

"Šo slimību var izārstēt tikai ar Nirnbergu!" uzrakstīja Aleksandrs Borisovičs.

122
Pēc temata
"Krievijas maigā vara": latviešu Twitter apspriež Laimas Vaikules festivālu
Lietuva aizliedza ieceļot valstī Krievijas dziedātājam Grigorijam Ļepsam

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

11
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

11
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

5
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

5
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu