Ārsts-psihiatrs Aleksandrs Fedorovičs

Ārsts nosauca pretrunu jautājumā par atteikšanos no reanimācijas

39
(atjaunots 13:52 23.07.2019)
Kāpēc brīvprātīga atteikšanās no reanimācijas izraisa tik daudz strīdu un kā pacienta pēdējā griba apdraud mediķus, paskaidroja ārsts-psihiatrs Aleksandrs Fedorovičs.

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele uzstājās ar piedāvājumu nostiprināt elektroniskā veidā pacientu brīvprātīgo atteikšanos no reanimācijas. Pēc ministres domām norāde e-veselības sistēmā vai Latvija.lv portālā ļaus izvairīties no nepieciešamības nēsāt līdzi notāra apstiprinātu dokumentu ar gribas izteikšanu, kā arī izslēgs neviennozīmīgas situācijas, kas saistītas ar mēģinājumiem atgriezt pie dzīvības.

Psihologs, augstākās kategorijas ārsts-psihoterapeits Aleksandrs Fedorovičs Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka brīvprātīgas atteikšanās no reanimācijas jautājumā nav tikai un vienīgi ar medicīnas aspekti.

"Jautājums kļūst ļoti sarežģīts, bieži vien ne tikai par medicīnas jautājumu, bet gan par juridisku, gan sociālu, gan morāli ētisku, gan reliģisku jautājumu. Kad ārsts-reanimatologs atgriež pie dzīvības termināla pacienta ķermeni, kuram augstākā nervu darbība sen ir beigusies, rodas jautājums – par ko tad īsti viņš cīnās," spriež Fedorovičs.

Eksperts norādīja, ka ārstu uzdevums vienmēr ir bijis cīnīties par pacienta dzīvību, pat termināla pacienta – kurš ne vienmēr saprot visu, kas notiek un nespēj novērtēt savu stāvokli.

"Ārstus mudina tam, lai viņi mazāk piedalās cilvēka glābšanā, savukārt pašam cilvēkam tiek dotas teju eitanāzijas tiesības. No vienas puses skatoties, šeit var runāt par personas brīvību, kas paredz tiesības pārvaldīt ne vien savu īpašumu, bet arī savu veselību, savu dzīvību, no otras puses – parādās ārstu kriminālvajāšanas un tiesiskās atbildības iespējas," norādīja Fedorovičs.

Pēc eksperta domām jautājumā par brīvprātīgu atteikšanos no reanimācijas ir daudz nianšu, par kurām nepieciešamas diskusijas ar profila speciālistu iesaistīšanu, un pēc tam ir jēga iesniegt jautājumu sabiedrības apspriešanai.

Saskaņā ar esošo likumdošanu, Latvijā visus lēmumus attiecībā uz rīcības taktiku pieņem tikai un vienīgi ārsts, kurš arī atbild par ārstēšanas pamatotību, lietderīgumu, nepārtraukšanu, kvalitāti un rezultātiem. Savukārt pacienta griba netiek ņemta vērā.

39
Pēc temata
Pacientiem Latvijā var atļaut elektroniski atteikties no "atdzīvināšanas"
Kurš uzņemsies Dieva lomu eitanāzijas jautājumā
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

1
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

1
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Nauda, foto no arhīva

Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro

4
(atjaunots 13:01 31.05.2020)
Latvijā jau vairāk nekā 900 cilvēku saņem no valsts krīzes bezdarba pabalstus 180 eiro apmērā mēnesī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijā 903 cilvēki jau saņēmuši bezdarba pabalstus. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, kopējā izmaksātās naudas summa sastāda 129 251 eiro, vēsta Bb.lv.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pabalsti 180 apmērā mēnesī ārkārtējās situācijas laikā, kas tika ieviesta Latvijā ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, pienākas cilvēkiem, kuriem iepriekš piešķirtā bezdarba pabalsta termiņš beidzies 12. martā vai vēlāk, un viņi nav atraduši darbu.

Kopumā šo pabalstu izmaksāšanai no valsts budžeta tika piešķirti 30,25 miljoni eiro. Cilvēkiem, kuri zaudēja darbu laikā no 2020. gada 12. marta, programma būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Nauda tiek izmaksāta četru mēnešu garumā.

Iepriekš minimālā pabalsta summa sastādīja 130 eiro. Taču 24. aprīlī Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredzēja izmaksas palielinājumu līdz 180 eiro.

Tāpat grozījumos tika norādīts, ka darbinieki, kuri aizgāja no darba paši, sāks saņemt pabalstu dienā, kad Nodarbinātības valsts aģentūra saņems iesniegumu šī pabalsta piešķiršanai.

Iepriekš tiem, kas no darba aizgājuši paši, pabalstu nācās gaidīt divus mēnešus pēc tam, kad viņiem piešķīra bezdarbnieka statusu.

Opozīcijas deputāti maija beigās veica mēģinājumu izvirzīt Saeimā priekšlikumu par pabalsta piešķiršanu visiem, kas pēc tā vērsās krīzes laikā, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

Taču ar balsu vairākumu šī iniciatīva tika noraidīta.

4
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
No nākamā gada samazināsies bezdarbnieku pabalsti