Ārsts-psihiatrs Aleksandrs Fedorovičs

Ārsts nosauca pretrunu jautājumā par atteikšanos no reanimācijas

16
(atjaunots 13:52 23.07.2019)
Kāpēc brīvprātīga atteikšanās no reanimācijas izraisa tik daudz strīdu un kā pacienta pēdējā griba apdraud mediķus, paskaidroja ārsts-psihiatrs Aleksandrs Fedorovičs.

RĪGA, 23. jūlijs – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele uzstājās ar piedāvājumu nostiprināt elektroniskā veidā pacientu brīvprātīgo atteikšanos no reanimācijas. Pēc ministres domām norāde e-veselības sistēmā vai Latvija.lv portālā ļaus izvairīties no nepieciešamības nēsāt līdzi notāra apstiprinātu dokumentu ar gribas izteikšanu, kā arī izslēgs neviennozīmīgas situācijas, kas saistītas ar mēģinājumiem atgriezt pie dzīvības.

Psihologs, augstākās kategorijas ārsts-psihoterapeits Aleksandrs Fedorovičs Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka brīvprātīgas atteikšanās no reanimācijas jautājumā nav tikai un vienīgi ar medicīnas aspekti.

"Jautājums kļūst ļoti sarežģīts, bieži vien ne tikai par medicīnas jautājumu, bet gan par juridisku, gan sociālu, gan morāli ētisku, gan reliģisku jautājumu. Kad ārsts-reanimatologs atgriež pie dzīvības termināla pacienta ķermeni, kuram augstākā nervu darbība sen ir beigusies, rodas jautājums – par ko tad īsti viņš cīnās," spriež Fedorovičs.

Eksperts norādīja, ka ārstu uzdevums vienmēr ir bijis cīnīties par pacienta dzīvību, pat termināla pacienta – kurš ne vienmēr saprot visu, kas notiek un nespēj novērtēt savu stāvokli.

"Ārstus mudina tam, lai viņi mazāk piedalās cilvēka glābšanā, savukārt pašam cilvēkam tiek dotas teju eitanāzijas tiesības. No vienas puses skatoties, šeit var runāt par personas brīvību, kas paredz tiesības pārvaldīt ne vien savu īpašumu, bet arī savu veselību, savu dzīvību, no otras puses – parādās ārstu kriminālvajāšanas un tiesiskās atbildības iespējas," norādīja Fedorovičs.

Pēc eksperta domām jautājumā par brīvprātīgu atteikšanos no reanimācijas ir daudz nianšu, par kurām nepieciešamas diskusijas ar profila speciālistu iesaistīšanu, un pēc tam ir jēga iesniegt jautājumu sabiedrības apspriešanai.

Saskaņā ar esošo likumdošanu, Latvijā visus lēmumus attiecībā uz rīcības taktiku pieņem tikai un vienīgi ārsts, kurš arī atbild par ārstēšanas pamatotību, lietderīgumu, nepārtraukšanu, kvalitāti un rezultātiem. Savukārt pacienta griba netiek ņemta vērā.

16
Pēc temata
Pacientiem Latvijā var atļaut elektroniski atteikties no "atdzīvināšanas"
Kurš uzņemsies Dieva lomu eitanāzijas jautājumā