DUS. Foto no arhīva

Mēģinājums pirms 2020. gada? Latvijā atkal palielinājušās degvielas cenas

394
(atjaunots 10:08 22.07.2019)
Baltijas valstu galvaspilsētās palielinās degvielas cenas.

RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar aģentūras LETA datiem, aizritējušajā darba nedēļā visās Baltijas valstu galvaspilsētās pieauga degvielas cenas, vēsta Mixnews.lv.

Divu nedēļu garumā degvielas cenas DUS Cirkle K Latvijā turējās vienā līmenī, taču pēc tam sāka kāpt. Piektdien, 19. jūlijā, 95. markas benzīna cena palielinājās par 1,56%, un tagad tā sastāda 1,284 eiro par litru. Litrs dīzeļdegvielas maksā jau 1,214 eiro, kas ir par 1,68% vairāk, nekā iepriekšējās darba nedēļas beigās.

Visdārgākais benzīns Baltijas valstīs tradicionāli ir Tallinā. Taču pagājušajā nedēļā degvielas cenas tur palielinājušās vēl vairāk. Šobrīd 95. markas benzīna litrs DUS Cirkle K Igaunijas galvaspilsētā maksā 1,343 eiro, kas ir par 1,15% vairāk, nekā iepriekšējā nedēļā. Dīzeļdegvielas cena pieaugusi līdz 1,313 eiro par litru, kas arī ir par 1,15% augstāk par iepriekšējo cenu.

Vislētākais benzīns joprojām ir Viļņā. Tur degvielas cenas kāpums 95. markas benzīnam sastādīja 1,85%, un tagad litrs benzīna maksā 1,185 eiro. Dīzeļdegviela kļuvusi dārgāka par 1,2%, līdz 1,088 eiro par litru.

Auto gāzes cenas nav mainījušās. Rīgā to ir iespējams iegādāties par 0,565 eiro par litru, Tallinā cena sastādīs 0,629 eiro par litru, savukārt Viļņā 0,45 eiro par litru.

Lai gan pašlaik visdārgākās degvielas cenas ir Igaunijā, 2018. gadā šī rādītāja ziņā līdera pozīcijā izdevās pabūt arī Rīgai. Toreiz strauja benzīna sadārdzināšanās bija saistīta ar akcīzes nodokļa kāpumu, kurš notika 2018. gada 1. janvārī.

Kas ietekmēs cenas 2020. gadā

Tuvākā degvielas akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana Latvijā ir gaidāma 2020. gada 1. janvārī, un tad, pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) aprēķiniem, degvielas cenu starpība ar Lietuvu pieaugs līdz 10 centiem litrā. Šajā sakarā Latvija neatgriezeniski pazaudēs savu pievilcību naftas produktu pircēju vidū, un visi klienti brauks pēc benzīna uz Lietuvu.

LDTA ir nopietni noraizējusies par situāciju un pat vērsās pie Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas ar aicinājumu atlikt akcīzes paaugstināšanas stāšanos spēkā.

LDTA direktore Ieva Ligere paziņoja, ka naftas produktu akcīzes nodokļa politika ārkārtīgi negatīvi ietekmē degvielas realizācijas apjomus, jo samazinās konkurētspēja ar Igauniju un sevišķi ar Lietuvu. Un tas bija manāms jau pēc akcīzes paaugstināšanas 2018. gadā, kad naftas produktu realizācijas apjomu izaugsme ievērojami samazinājās.

Nebūt ne mazāk benzīna sadārdzināšanos ietekmē arī naftas cenu kāpums. Ja agrāk Brent markas nafta maksāja ap 60 dolāriem par barelu, tad šobrīd tā maksā 68-69 dolārus, stāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības vadītājs Sergejs Semjonovs. Turklāt liela loma ir arī konkurencei.

Vērts atgādināt, ka, izņemot akcīzes nodokļa paaugstinājumu, Latvijas Ekonomikas ministrijas līdz 2020. gadam, sakarā ar Eiropas Komisijas CO2 izmešu samazināšanas atmosfērā prasībām, novest atjaunojamo energoresursu daļu degvielas gala patēriņā vismaz līdz 10%. Tas nozīmē, ka degviela var kļūt dārgāka vismaz par 10%, jo nāksies izmantot trīs dažādus biodegvielas veidus. Turklāt biodegvielas, kuru šobrīd ražo, vienkārši var nepietikt visiem.

394
Pēc temata
Kāpēc Lietuvā ir lētāk, nekā Latvijā: Circle K paskaidroja degvielas cenu starpību
Jo lielāks pieprasījums, jo dārgāka degviela: Latvijā ievērojami sadārdzinājies dīzelis
Latvija nozīmē kvalitāti? Autovadītājiem iesaka nedomāt par degvielu
Twitter

"Attīram mūsu informatīvo lauku": deputāts aicina latviešus nelietot kirilicu

19
(atjaunots 09:20 04.06.2020)
Rīgas domes deputāts Ģirts Lapiņš vērsies pie latviešiem ar aicinājumu attīrīt informatīvo lauku no krievu valodas, tomēr kaut kas ir aizgājis greizi.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Nacionālās apvienības pārstāvis Ģirts Lapiņš laidis klajā aicinājumu latviešiem. Viņa lapā Twitter publicētais aicinājums drīzāk atgādina izmisuma kliedzienu. Tas skāra politiķim, šķiet, ļoti sāpīgu tēmu – krievu valodas pastāvēšanu Latvijā.

"Latvieši, lūdzu nedalieties ar gudrībām un jokiem kirilicā! Attīram mūsu informatīvo lauku no krievu valodas," uzrakstīja Ģirts Lapiņš.

​Savu aicinājumu politiķis nepaskaidroja, tomēr, domājams, viņa argumenti slēpjas mazliet agrāk publicētajā tvītā.

"Es īsti nesaprotu kādēļ man trolejbusā kko stāsta krievu valodā, kādēļ ieejot RIMI skan garš stāsts krieviski? Tas tiem, kas 60 gadus dzīvojot Latvijā tā arī nav iemācījušies latviski? Tas tiešām nepalielina viņu motivāciju," sūkstījās Ģirts Lapiņš.

​Tomēr kaut kas ir aizgājis greizi – politiķa aicinājums nejokot kirilicā radījis gluži pretēju efektu.

Latviešu valodā runājošie Twitter lietotāji aizstāvēja krievu valodu un pasmējās par Ģirtu Lapiņu... kirilicā.

"- Hallo, Bērziņš ir? - Нет его. - A kur viņš? - А Курвинш у нас вообще не работает," Māris Ūdris atgādināja politiķim anekdoti.

​"Labrit! — Плохо побрит," vēl vienu joku ar kirilicu atcerējās Māris Ūdris.

​Sociālo tīklu apmeklētāji atsauca atmiņā arī memus no krievu kino klasikas:

​​"Es sapratu, kur ir jūsu nelaime. Jūs esat pārāk nopietni. Nopietna seja – tā vēl nav prāta pazīme, kungi. Visas muļķības uz zemes tiek pastrādātas tieši ar tādu seju... Smaidiet, kungi... Smaidiet..." citātu no filmas "Tas pats Minhauzens" atsauca atmiņā Uldis Ziediņš.

​"Ievērosim multukulturālisma principus!" aicināja Andrejs Teteris.

​"NA biedrs iestājies Tvitera joku policijas Pareizās valodas nodaļā," izteica pieņēmumu Jānis.

​"Kā gribu, tā jokoju," Rīgas domes deputātu pakaitināja Helmuts Caune.

​"Ko kliedz latvieši, kad ar āmuru trāpa pa pirkstu?" latviešu valodas aizstāvim krieviski pajautāja Andrejs Bikovs.

​"Es nemāku krieviski," politiķi patroļļoja lasītāja ar lietotājvārdu "pilnīgi neadekvāta māmiņa".

​"Manuprāt, jo vairāk valodas pārzini, jo plašāks ir tavs informācijas lauks," deputātam attrauca Dzintars.

​"Joki kirilicā apdraud latviešu valodu? Nopietni? Tas ir vienkārši nožēlojami!" viedokli pauda rilekta.

​Daži komentētāji jautājumu ņēma nopietni.

"LV jaunieši ir zaudētāji, ka neprot krievu val. Darba pārrunās vienmēr priekšroka krievu jauniešiem, jo perfekti runā abās. Privātajā sektorā tiem vienmēr vispirms tiks dota iespēja, jo valodu zināšanas ir bonuss. Žēl, ka PSRS mantojuma dēļ, LV jaunieši kļuvuši nekonkurētspējīgi," raksta komentētāja ar lietotājvārdu "Sēj un pļauj".

​"Lūdzu neaizmirst arī par angļu valodu. Vismaz mans informatīvais lauks visvairāk ir piesārņots ar to," — deputātam ieteica Kaspars Locs.

​"Savu informatīvo telpu jūs varat aprobežot kaut vai ar 0 valodām. Liela daļa progresīvo cilvēku tomēr saprot, lasa un spēj sazināties vairākās valodas," Lapiņam attrauca Arturs Avstreihs.

​Atgādināsim, ka valsts valodas statuss Latvijā ir tikai latviešu valodai, krievu valoda saņēmusi svešvalodas statusu, lai arī par dzimto to uzskata 40% iedzīvotāju. Krieviski mājās runā 37,7% iedzīvotāju. Pie tam nebūt ne visi mājās runā dzimtajā valodā – oficiālā statistika liecina, ka 37% laulību Latvijā ir jauktas.

19
Tagi:
sociālie tīkli, latviešu valoda, Nacionālā apvienība, Latvija
Pēc temata
"Krāj naidu pret krievisko": latviete sašutusi par svešvalodas mācību kvalitāti
"Bērnam dara pāri, latviešu valoda kaitē": vecāki par mācībām "pareizajā" valodā
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
"Pārstājiet lietot krievu valodu": latviešu Twitter satracinājusi uzņēmuma reklāma
Latvijas  NBS

Jebkāda informācija par padošanos meli! AM laidusi klajā bukletu kara gadījumam

28
(atjaunots 08:27 04.06.2020)
Latvijas Aizsardzības ministrija iepazīstinājusi ar bukletu "Kā rīkoties krīzes gadījumā", kurā ir plaša informācija par izdzīvošanu smagos apstākļos.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Elektroniskais buklets "Kā rīkoties krīzes gadījumā", pieejams Latvijas Aizsardzības ministrijas vietnē latviešu, krievu un angļu valodās.

Tajā ir virkne rekomendāciju par to, kā izturēties, kā nodrošināt sevi un savas ģimenes locekļus ar pārtikas produktiem, ūdeni un visu, kas nepieciešams krīzes situācijās, kas saistītas ar epidēmijām, tehnogēnām katastrofām un dabas kataklizmām. Tāpat var uzzināt, kā uzturēt sakarus ar varasiestādēm, kas pārstāv varasiestādes, kurp dodies evakuācijas gadījumā utt.

Īpaša uzmanība veltīta padomiem par to, kā rīkoties kara gadījumā.

Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks, Ministru kabinets izsludina izņēmuma stāvokli, armija un atbildīgie dienesti īsteno aizsardzības pasākumus, mierina teksta autori un pārliecina: "Latvija tiks aizsargāta! Jebkāda informācija par padošanos vai nepretošanos ir viltus ziņas! Kopā ar NATO sabiedrotajiem mēs aizsargāsim ikvienu no jums!"

Tālāk uzskatīti Latvijas iedzīvotāja pienākumi:

  1. Aizstāvēt valsts neatkarību, brīvību un demokrātisko valsts iekārtu (pilsoņi var tikt iesaukti militārajā dienestā);
  2. Pildīt atbildīgo dienestu rīkojumus, piemēram, iesaistīties glābšanas darbos vai nodot turējumā (mobilizēt) materiāli tehnisko līdzekļus, kas nepieciešami valsts aizsardzībai;
  3. Turpināt ievērot likumus.

"Pat ja karadarbības rezultātā īslaicīgi tiktu zaudēta kontrole pār daļu no teritorijas, mēs turpināsim valsts aizsardzību, izrādot pretestību tik ilgi, kamēr tiks atjaunota valsts neatkarība," apliecina bukleta autori.

Ja atrodies okupētajā teritorijā:

  1. Evakuējies uz to valsts daļu, ko kontrolē NBS;
  2. Turpini ievērot Latvijas Republikas likumus;
  3. Nesadarbojies ar okupācijas varu: nošķiries no viņu lēmumiem un darbībām, nepiedalies to organizētājos publiskajos pasākumos, nesniedzot tiem intervijas un neļaujot sevi filmēt, nepiedalies nelikumīgās vēlēšanās, referendumos vai tautas nobalsošanās.

Ja izvēlies pretoties, tev ir tiesības:

  1. Īstenot bruņotu pretestību (t.sk. sabotāžu, kaitnieciskas darbības) pret ienaidnieka spēkiem NBS sastāvā;
  2. Īstenot pilsonisku nepakļaušanos – piemēram, okupācijas varas izdotu likumu neievērošanu, atteikšanos dienēt un strādāt to labā, masveida streiku rīkošanu;
  3. Sniegt atbalstu pretošanās kustībai

Publicēti arī ieteikumi par to, kā nodrošināt sevi un bruņotos spēkus:

Nevalkā paramilitāru apģērbu, kamuflāžas formu vai militarizētas somas, ja neesi dienestā.

Bez vajadzības netuvojies, neprovocē un nefilmē neidentificētus bruņotus cilvēkus, nepacel no zemes pamestus ieročus vai aizdomīgus priekšmetus.

Neizplati informāciju (fotogrāfijas, video, tekstus) par Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un sabiedroto spēku pārvietošanos, atrašanās vietām un pozīcijām.

28
Tagi:
krīze, Aizsardzības ministrija, Latvija
Pēc temata
Skolēnus mācīs lietot šaujamieročus, medicīnas studentus – ārstēt ievainojumus
Baltijas amazones – NATO pēdējā rezerve Austrumeiropā
Projekts ieilgst: kad iedzīvotāji saņems brošūras "kara gadījumam"
Pasaules brīvo latviešu kiberzemessardze: Pabriks grib jūgt darbā emigrantus

Apšaudīja un spārdīja: policisti ASV uzbrukuši Sputnik producentam

0
(atjaunots 12:07 04.06.2020)
Policisti nav spējīgi parūpēties par žurnālistu drošību, kuri informē par protestiem ASV. Vēl vairāk, likumsargi, šķiet, uzskata par normālu vardarbīgu apiešanos ar mediju pārstāvjiem.

Pirmdien, 1. jūnijā policisti uzbruka Sputnik producentei Vašingtonā Nikolai Raselai, kas ziņoja par nekārtībām pie Baltā nama.

Rasela vairākkārt demonstrēja preses karti un informēja, ka viņa ir preses pārstāve, žurnāliste, tomēr kārtības sargi nepievērsa tam nekādu uzmanību un tīši apšaudīja sievieti ar gumijas lodēm. Pēc tam viens no likumsargiem nogrūda žurnālisti uz zemes un mīdīja ar kājām.

Rezultātā Rasela guvusi virkni traumu. Jāpiebilst, ka viņa nav vienīgā žurnāliste, kas nemieru laikā cietusi no policistu rokām.

Krievijas Ārlietu ministrija šādu policijas rīcību novērtēja kā "tīši cietsirdīgu" un pauda sašutumu par to, kā policisti ASV apietas ar žurnālistiem protestu laikā.

Krievijas diplomāti uzsvēra, ka tas ir nedraudzīgs solis no ASV varasiestāžu pises un starptautisko tiesisko saistību kliedzošs pārkāpums žurnālistu drošības un nekavētas darbības nodrošināšanas jomā.

Iepriekš policisti izmantoja arī asaru gāzi pret medijiem Mineapolē. Pa rokai kārtības sargiem gadījās arī RIA Novosti darbinieks Mihails Turgijevs.

Arī viņš, tāpat kā Rasela, vairākkārt uzrādīja policijai preses karti, taču likumsargi iešļāca asaru gāzi viņam tieši sejā.

0