Pircēji Auchan veikalā Francijā

Vai Latvijā ienāks Auchan?

120
(atjaunots 08:45 22.07.2019)
Sekojot Lidl un IKEA piemēram, Latvijā var ienākt arī Auchan? Kompānija izskata paplašināšanās variantus.

RĪGA, 21. jūlijs – Sputnik. Franču mazumtirdzniecības tīkls Auchan plāno paplašināt savu darbību un vēro Baltijas valstu tirgu. Šādu informāciju izplatījis lietišķās informācijas portāls Raha.geenius.ee.

Saskaņā ar portāla informācijas avota paziņojumu, atšķirībā no Latvijā pazīstamā vācu tīkla Lidl, Auchan negrasās būvēt savus veikalus Baltijas valstīs. Visticamāk, kompānija izpirks jau esošo tirdzniecības tīklu šajā reģionā. Viens no potenciālajiem kandidātiem šāda veida darījumam ir kompānija Maxima, kurai, pēc 2011. gada datiem, Latvijā piederēja 144 veikali.

Taču Maxima preses dienesta pārstāve Monika Stonkute noliedza šādu informāciju, sakot, ka pārdošanas plānu kompānijai neesot. Savukārt vēlāk arī Auchan komunikācijas direktors  Antuans Perno komentēja situāciju, pasakot, ka šobrīd kompānija negrasās paplašināt savu veikalu tīklu Baltijas valstu teritorijā.

Vērts atzīmēt, ka Auchan ir viens no lielākajiem mazumtirdzniecības tīklu operatoriem pasaulē. Šobrīd jau ir atvērti 4084 veikali visā pasaulē, tostarp Francijā, Spānijā, Krievijā, Portugālē, Polijā, Rumānijā, Ungārijā un Ķīnā. 2018. gada kompānijas apgrozījums sastādīja 50 miljardus eiro, kas ievērojami pārspēj Lidl rādītājus analoģiskā laika periodā.

Ne visi priecājas par atvēršanu

Strīdi par tik lielu ārzemju tīklu atvēršanas nepieciešamību Latvijā sākās vēl pirms dažiem gadiem, kad savu vēlmi ienākt Latvijas patērētāju tirgū izteica kompānija SIA Lidl Latvija. Savus ienākšanas plānus Latvijas un Igaunijas tirgū vācu tīkls apstiprināja jau 2017. gada septembrī. Pirmais Lidl tīkla veikals parādīsies Daugavpilī 2020. gadā, kopumā gada laikā kompānija plāno atvērt Latvijā 10 veikalus.

Komunikācijas un korporatīvo lietu departamenta vadītāja Agne Dālija Gaižauskiene norādīja, ka Igaunija un Latvija ir mazumtirdzniecības tirgi, kur augstu klientu apmierinātības līmeni nodrošina Lidl koncepcija – piedāvāt augstas kvalitātes produkciju par zemām cenām.

Gaižauskiene norādīja, ka Lidl var un grib parādīt, ka vietējā ekonomika ar tās piegādātājiem, kā arī patērētāji tikai iegūs tirgus paplašināšanās rezultātā.

Neraugoties uz pozitīvajiem aspektiem – liela produkcijas izvēle un zemas cenas – nebūt ne visi Latvijā priecājas par jauna lielveikalu tīkla atvēršanu. Piemēram, Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norādīja, ka Lidl var aizvest Latvijas Rimi pietiekami daudz klientu. Jo Lidl veic iepirkumus uzņēmumos, kuri ir efektīvāki, un pašizmaksas ir objektīvi zemākas.

Pārdevēju trūkums

Savukārt Latvijas Tirgotāju asociācija arī izteica raizes sakarā ar to, ka vācu zemo cenu veikalu tīkla Lidl ienākšana Latvijā var atstāt mazos Latvijas veikalus bez pārdevējiem un cita veida darbiniekiem, jo viņiem nav iespēju, kuras ir lielām kompānijām, papildus algai piedāvāt bonusus: pusdienas, transportu, dāvanas svētkos.

Turklāt lielākais kadru deficīts Latvijā ir tieši tirdzniecības nozarē, saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras 2018. gada datiem, 15% visu vakanču sastādīja tieši šīs nozares darbinieki. Tāpēc pastāv liels risks maziem un vidēja izmēra mazumtirdzniecības pārstāvjiem, ka pārdevēji, fasēšanas darbinieki, preču izlicēji aizies no Latvijas mazajiem veikaliem uz šīm milžu kompānijām.

120
Pēc temata
Kur strādāt Latvijas iedzīvotājiem: Vācijas vēstnieks iesaka Lidl
Kāpēc Rīgas IKEA meklē vēl vairākus desmitus darbinieku
Lidl sola lielas algas
Lidl tīkla veikals varētu parādīties arī Sarkandaugavā
Atlaižu nebūs: IKEA iekārtojas uz dzīvi Rīgā
Ruslans Pankratovs

Ruslans Pankratovs norāda, kādu risku atspoguļo incidents restorānā Jūrmalā

1
(atjaunots 07:12 26.05.2020)
Restorāna "Kūriņš" īpašnieka izturēšanās ir spilgta neonacisma izpausme, un Nacionālās apvienības paustais atbalsts paceļ ideju valsts līmenī, uzsvēra politiķis Ruslans Pankratovs.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Jūrmalas restorāna "Kūriņš" apmeklētāji, ko iestādes īpašnieks Arnis Ābelītis 9.maijā izraidīja Georga lentītes dēļ, sakarā ar incidentu vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs.

Iesniegumi uzrakstīti vairākām iestādēm, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja starptautiskās tiesību aizsardzības organizācijas "Latvijas krievu pasaule" priekšsēdētājs, politiskās partijas "Rīcība" līderis Ruslans Pankratovs, kurš sniedza atbalstu cietušajiem.

"Mēs uzrakstījām septiņus iesniegumus: Valsts policijai, iekšlietu ministram, Ģenerālprokuratūrai, tiesībsargam, Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī divām Saeimas komisijām. No Kriminālā likuma viedokļa "Kūriņa" īpašnieka darbībās ir diskriminācija un etniskā naida kurināšana līdz ar Administratīvā kodeksa pārkāpumiem," pastāstīja Pankratovs.

Pēc viņa domām, valda viedoklis: ja jau iestāde ir privāta, īpašnieks var rīkoties, kā vēlas, taču tie ir maldi.

"Jebkuram restorānam ir sociālā slodze, ņemot vērā to, ka pakalpojumu joma ir publiska. Nekādā gadījumā nav pieļaujama nekāda diskriminācija, par to paredzama atbildība pēc likuma," paskaidroja Pankratovs.

Viņš uzsvēra, ka restorāna īpašnieka izturēšanās ir satraucoša pazīme no iekšpolitiskās situācijas viedokļa.

"Latents nacionālisms valstī vienmēr ir bijis, tomēr Ābelīša uzvedība pārkāpj visas pieklājības robežas, bet Nacionālās apvienības vadītājs sāk tādu cilvēku demonstrēt kā piemēru. Tas ir absolūti nepieļaujami. Mēs redzam situācijā spilgtu neonacisma izpausmi un šīs idejas "iecementēšanu" valsts līmenī. Tas ir trauksmains signāls," paziņoja Pankratovs.

Politiķis norādīja, ka nekādi normatīvie akti neaizliedz Georga lenti Latvijā, un Ābelīša darbības jebkurā gadījumā ir pārkāpums. "Šī parkāpuma pakāpe jānosaka tiesībsargājošajām iestādēm, un mēs ceram, ka mūsu iesniegumi vismaz kādu vedīs pie prāta," piebilda Pankratovs.

Iepriekš rīdziniece Nadja Petrova pastāstīja, ka 9.maijā restorāna "Kūriņš" īpašnieks paziņoja, ka viņas ģimenei jānoņem Georga lentītes, vai arī viņiem nebūs iespējams apmeklēt iestādi. NA līderis Raivis Dzintars atzinīgi novērtēja Ābelīša soli.

Панкратов объяснил опасность инцидента с русскими в Юрмале
1
Tagi:
Ruslans Pankratovs, Arnis Ābelītis, nacionālisms, Georga lentīte
Pēc temata
Atteicās apkalpot krievus: kādus likuma pantus pārkāpis restorāns Jūrmalā
"Kurus vēl neielaidīs?": latviešu reklāmas speciālists nosodīja antikrievisko kafejnīcu
Patriots ar puvuma smaku. Ko slēpj restorāna īpašnieks, kurš atteicās apkalpot krievus

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

15
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

15
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus