Vistu olas. Foto no arhīva

Trešo reizi gada laikā: Ukraina eksportējusi uz Latviju ar salmonellozi inficētas olas

51
(atjaunots 12:50 21.07.2019)
Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests ceļ trauksmi – valstī atkal nonākušas veselībai bīstamas olas no Ukrainas.

RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. Jau trešo reizi Latvijas teritorijā nonākušas ar salmonellu inficētas olas no Ukrainas. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudījis noliktavas un veicis nepieciešamos pasākumus, lai inficēto olu partija nenonāktu tirdzniecībā.

Medicīnas darbiniece. Foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Dati par nekvalitatīvu produktu tika iekļauti ES ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikai un barībai (RASFF, Rapid Alert System for Food and Feed), ziņo BB.lv.

Pēc incidenta nākamās desmit olu partijas tiks aizturētas pie robežas, kamēr produkts tiks rūpīgi pārbaudīts laboratorijas apstākļos saskaņā ar standartu. PVD mierina, ka produktu veikalu plauktos inficētās olas nenokļūs.

PVD pārstāve Ilze Meistere informēja, ka olas Latvijā ieved četri Ukrainas uzņēmumi, kuri saņēmuši atbilstoši Eiropas Komisijas licenci. Taču dienesta pārstāvji nenosauca uzņēmumu, kas vainojams par nekvalitatīvo olu importu.

Lētas, taču bīstamas

Savukārt Latvijas Olu un putnu gaļas ražotāju asociācija ir norūpējusies par to, ka Ovostar Union – viens no vadošajiem Ukrainas agrorūpniecības uzņēmumiem – joprojām plāno būvēt putnu fabriku Latvijā, kas paredzēta 8 miljoniem vistu. Viņi uzskata, ka uzņēmums varēs izmantot rūpnīcu olu pulvera un citas produkcijas ražošanai, lai apietu Eiropas dējējvistu turēšanas normas, kas Ukrainā netiek ievērotas.

No vienas puses, tas ļauj Ukrainai samazināt produkta cenas, taču, no otras puses, kļūst vājāka ražošanas kontrole. Pie tam Latvijas fermeri ir neapmierināti ar negodīgo konkurenci, jo kopš 2017. gada rudens olu imports ir manāmi izaudzis.

Taču fabrikas un tās saražoto atkritumu mērogi, kā arī bažas par negodīgu konkurenci nav vienīgie iemesli, kas rada aizdomas. Lai arī pieejamā informācija par Ovostar Union finansiālo stāvokli demonstrē pieaugumu, holdinga akcionāru tīkls ir visai sašķelts, juridiskā adrese atrodas Nīderlandē, Latvijā uzņēmumam, domājams rastos grūtības, norādot patiesos labuma guvējus. Tas var sagādāt problēmas ar finanšu plūsmu pārskatāmību, kam Latvijā pēdējā laikā tiek veltīta īpaša uzmanība.

Rodas arī šaubas par Ukrainas produkta derīguma termiņiem. Uzņēmuma "Alūksnes putnu ferma" – otrā lielākā olu ražotāja – konsultants Aleksejs Sviridenko atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotājiem cena ir svarīgs faktors, un bieži vien patērētāji ir gatavi pirkt nezināmas izcelsmes produktus ar īsu realizācijas termiņu, jo tie ir lētāki. Pēc Sviridenko domām, Latvijai ir nepieciešama stingrāka pārbaude un uzskaite, lai netiku pārkāpti atļautie importa apjomi.

Cenas aug, bet algas – ne

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka resurss Picodi.com veica pētījumu ar mērķi noskaidrot kādas summas dažādu valstu iedzīvotāji tērē "grozam" ar universālu kategoriju produktiem, piemēram, maize, piens, olas, rīsi, gala, dārzeņi un augļi, un kādu daļu minimālās algas sastāda šie izdevumi.

Noskaidrojās, ka izdevumi minēto produktu iegādei Latvijā sasniedz 25,5% no minimālās algas. Pie tam kopš 2017. gada olu cenas pieaugušas par 25% - tas ir viens no pārtikas produktiem, kuru cenas augušas visvairāk. Tikai algu līmenis Latvijā nav mainījies. 2019. gadā vidējā alga Latvijā sastāda 430 eiro (306,16 eiro pēc nodokļu nomaksas).

51
Pēc temata
Latvija ieņēmusi pirmo vietu pārtikas cenu pieauguma ziņā
Vairāk nekā 20 cilvēki saindējušies Tallinas restorānā
Salmoneloze bērnu dārzos ieinteresējusi policiju
Ukrainā tika atcelta valsts cenu regulēšana pārtikai
Uz pārtikas cenu kritumu vairs nevar cerēt, brīdina eksperts
Rimi pelmeņos konstatēta salmonella
Rīga

"Galvaspilsēta Rīga": VARAM piedāvā interesantu papildinājumu Pašvaldību likumā

6
(atjaunots 18:28 12.07.2020)
Atsevišķa nodaļa likumā noteiks Rīgas pašvaldības funkcijas un Rīgas domes pilnvaras, kā arī to vadības veidus.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina iekļaut Pašvaldību likumā atsevišķu nodaļu "Galvaspilsēta Rīga", vēsta Mixnews.lv.

Šāda papildinājuma iekļaušanas iespēju valdība skatīs otrdien, 14. jūlijā.

Šajā normā tiks aprakstītas pašvaldības funkcijas, Rīgas domes pilnvaras, to plānošana un vadība.

Tāpat jaunajā nodaļā jāiekļauj ikgadējā līguma noslēgšana starp Rīgas pašvaldību un valsti. Tajā tiks norādītas valdības subsīdijas un pašvaldības līdzfinansējums.

VARAM skaidro šādu lēmumu ar to, ka Rīgā dzīvo liels cilvēku skaits, un galvaspilsētai ir arī sava specifika.

Turklāt "Galvaspilsēta Rīga" nodaļā aprakstīto normu ievērošanai sekos līdzi speciāli izveidota koordinācijas padome. Šajā padomē jābūt iekļautiem Latvijas valdības un Rīgas pašvaldības pārstāvjiem, savukārt vadīs to Rīgas izpilddirektors.

Atgādināsim, ka 22. jūnijā Latvijas prezidents Egils Levits izsludināja likumu par administratīvi teritoriālo reformu, saskaņā ar kuru no 2021. gada valstī būs 42 pašvaldības esošo 119 vietā.

Saskaņā ar jauno likumu, no nākamā gada 1. jūlija pilsētas statuss tiks piešķirts Koknesei un Iecavai, savukārt no 2022. gada 1. jūlija par pilsētām kļūs Ādaži, Mārupe un Ķekava.

Latvijas pilsētas tiks iedalītas valsts nozīmes pilsētas un novada nozīmes pilsētās. Valsts nozīmes pilsētas statusu piešķirs Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij.

6
Tagi:
novadu reforma, VARAM
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Latvijas prezidents izsludinājis administratīvi teritoriālās reformas likumu
Saeima apstiprināja Nacionālo attīstības plānu: kāds būs Latvijas kurs jaunajā septiņgadē
Pašvaldības palīdzēs prezidentam izbrāķēt novadu reformu
Covid-19

Latvija uzvarējusi Covid-19? Aizritējušajā diennaktī nav atklāti inficēšanās gadījumi

10
(atjaunots 12:48 12.07.2020)
Pēc pēkšņā Covid-19 uzliesmojuma Latvijā, iestājies klusuma brīdis. Aizritējušajā diennaktī 1467 veiktie testi neatklāja nevienu jaunu koronavīrusa inficēšanās gadījumu.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, pēdējo 24 stundu laikā valstī tika veikti 1467 Covid-19 testi. Jaunu inficēšanās gadījumu nav.

​Vēl sestdien, 11. jūlijā, tika ziņots par 8 jauniem inficēšanās gadījumiem. SPKC meklēja reisa 7937 autobusa pasažierus, kurš brauca maršrutā Liepāja-Saldus-Rīga, jo tajā brauca cilvēks ar apstiprinātu koronavīrusa diagnozi.

Savukārt Valsts policija solīja pastiprināt pašizolācijā esošo cilvēku kontroli.

Visā epidēmijas laikā Latvijā tika veikti 168 947 Covid-19 izmeklējumi. Kopumā tika atklāti 1173 inficētie, no kuriem 1019 cilvēki izveseļojās un 30 nomira.

Slimnīcās turpina ārstēties trīs cilvēki, no kuriem viens atrodas smagā stāvoklī.

​Atgādināsim, ka piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

10
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Izsprucis no laboratorijas": Nacionālās apvienības deputāts "atklāja" Covid-19 izcelsmi
Madonas slimnīcas bērnu ārsts inficējies ar Covid-19
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi
Krievijas prezidents Vladimirs Putins

Putins pastāstīja par savu attieksmi pret viņam pausto kritiku

0
(atjaunots 18:34 12.07.2020)
Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, prātojot par viņam pausto aso kritiku, paziņoja, ka uzskata par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek piedāvāts, taču kritika kritikas labad viņu neinteresē, vēsta RIA Novosti.

"Vienmēr ir cilvēki, kuri domā citādāk, nekā tu, un viņiem liekas, ka viņiem ir labāki risinājumi, nekā tie, kurus piedāvā esošie varas pārstāvji, tai skaitā valsts vadītājs. Es, vispār, lai cik dīvaini tas nešķiet, uzskatu par savu pienākumu ieklausīties tajā, kas tiek deklarēts, vai tajā, kas tiek piedāvāts – ja kaut kas vispār tiek piedāvāts, izņemot kritiku, jo ja tā ir kritika kritikas labad, tad tas vienkārši nav interesanti, bet ja ir arī konstruktīvi piedāvājumi, tad, protams, ar prieku tajos ieklausos," sacīja viņš intervijā telekanālam "Rossija 1" atbildot uz jautājumu, kā viņš attiecas pret viņam pausto aso kritiku.

Putins atzīmēja, ka tas, ka viņš ieklausās piedāvājumos, nenozīmē, ka viņš "īstenos to, ko ir izdzirdējis". "Taču zināt viedokļu, vērtējumu un piedāvājumu dažādību – tas ir lietderīgi," nobeigumā sacīja viņš.

0
Tagi:
Putins, Krievija
Pēc temata
"Jauns strīdu raunds". National Interest ir pārliecināts par Putina raksta panākumiem
"Nevarēja atspēkot nevienu faktu": Krievijas vēstniecība ar godu atbildēja Latvijas ĀM
Putins parakstīja dekrētu par grozījumiem Krievija Konstitūcijā