Ģimene. Foto no arhīva

Demogrāfiskā katastrofa Latvijā: Iesalnieks atradis vainīgo

227
(atjaunots 15:04 20.07.2019)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks minējis divus iemeslus, kuru dēļ krītas dzimstība Latvijā un atradis katastrofas vaininieku.

RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Viena no Latvijas galvenajām problēmām ir demogrāfiskā un, šķiet, sliktāk vairs nevar būt. Izrādījies, var gan.

Pētnieks un ekonomists Jānis Hermanis savā lapā Twitter to uzskatāmi parādīja ar diagrammas palīdzību. Tajā nepārprotami redzams, ka 2019.gads būs nabadzīgākais dzimstības rādītāja ziņā. Iepriekš tāds savdabīgs antirekords fiksēts tikai 1998.gadā, kad dzimuši 18 400 bērni. Diagramma rāda, ka 2019.gada pirmajā pusē dzimuši tikai 8927 bērni, bet pērn šis rādītājs pārsniedza tagadējo par 9%.

Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks nespēja ignorēt šo informāciju un atstāja komentāru Hermaņa publikācijai Twitter.

​Pēc viņa domām, tamlīdzīga demogrāfiskā bedre ir 2008.-2010.gada krīzes atbalss, kad Valda Dombrovska (premjerministrs no 2009. līdz 2013.gadam) valdības reformas rezultātā tika īstenota "siksnu savilkšanas" politika.

​"1. Divreiz mazāks jauno māmiņu skaits nevar piedzemdēt tādu pašu bērnu skaitu;

2. "Paldies" Dombrovskim par dramatisko griezienu demogrāfijas atbalstam un rezultējošo dzimstības bedri 2009-2013. gadā (Igaunijā šādas bedres nebija, lai gan IKP tāpat kritās strauji)," uzrakstīja Iesalnieks.

Jāpiebilst, ka šī gada maijā Dombrovskis tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Iespējams, tur "siksnu savilkšanas" politkku īstenot ir grūtāk. Taču Latvija turpina krist demogrāfijas bedrē. To ietekmē ne tikai dzimstības krišanās, bet arī iedzīvotāju aktīvā migrācija uz ekonomiski perspektīvākām ES valstīm.

Postošā migrācija

Eurostat dati liecina, ka ES iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums jau otro gadu ir negatīvs. 2019. gada 1.janvārī tika vērtēts, ka ES dzīvo 513,5 milj. cilvēku (gadu iepriekš – 512,4 miljoni). 2018. gadā ES tika reģistrēts lielāks nāves gadījumu skaits (5,3 milj.), nekā jaundzimušo skaits (5 milj.).

Demogrāfs Pēteris Zvīdriņš padkaidroja, ka tuvāko desmit gadu laikā Latvijai neizdosies panākt pozitīvi rādītāju dzimstbas ziņā. 

Viņš atzīmēja, ka visu Latvijas neatkarības periodu valstī vērojams negatīvs migrācijas rādītājs, un jūtams darbspējīgo iedzīvotāju deficīts, - šie cilvēki dod priekšroku mācībām un darbam ārzemēs.

ANO ziņojums jūnijā par pasaules iedzīvotāju perspektīvām liecināja, ka, saskaņā ar optimistiskākajām prognozēm, XXI gs. Latvijas iedzīvotāju skaits diezin vai pārsniegs 1,6 miljonus, bet pesimistiskākais scenārijs paredz, ka līdz gadsimta beigām iedzīvotāju skaits Latvijā saruks līdz 708 tūkstošiem cilvēku.

Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Programmas ietvaros aizvadītā gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

227
Pēc temata
Latvijas simtgades antirekords – dzimstības sarukšana
Aizliegsim lentīti – pieaugs dzimstība. Latvijas patriota loģika
Nosauktas valstis, kas drīz iznīcinās pašas sevi
Latvija ir demogrāfiskajā bedrē: pērn jaundzimušo skaits nav sasniedzis 20 tūkstošus

Vasarā Latvijā valdīs cikloni: tveice atcelta

7
(atjaunots 17:09 16.05.2021)
Vasarā Baltijas valstis nemocīs nogurdinosā tveice, kas, saskaņā ar sinoptiķu prognozēm, klās Dienvideiropu. Latviju, Lietuvu un Igauniju gaida vēsums un lietus.

RĪGA, 16. maijs — Sputnik. Amerikāņu kompānijas "AccuWeather" meteorologu prognozes liecina, ka vasarā Baltijas valstis, Skandināvija un Polija nonāks ciklonu varā, tāpēc karstums nav sagaidāms, vēsta Mixnews.lv.

Laikā, kad Dienvideiropa cietīs no sausuma, cikloni ziemeļos bloķēs siltā gaisa plūsmas no dienvidiem un nesīs lielu daudzumu nokrišņu.

Meitenes bauda silto laiku Kopenhāgenā
© REUTERS / Liselotte Sabroe/Ritzau Scanpix

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs Latvijā maijā un jūnijā sola nepavisam ne vasarīgas temperatūras, bieži vien – zem šiem mēnešiem atbilstošās normas. Tuvāko divu nedēļu laikā sagaidāms bagātīgs lietus. Jūlijā nokrišņu daudzums atbildīs ilggadējam vidējam rādītājam.

Arī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs nesniedz nekādas optimistiskās prognozes. Tā speciālisti uzskata, ka jūnijs būs daudz vēsāks nekā pērn, toties jūlijs, iespējams, būs siltāks.

Atgādinasim, ka no šīsdienas Latvijā sākas peldsezona. Tomēr iedzīvotājus brīdina: būtu vērts pagaidīt, līdz ūdens temperatūra tilpēs pacelsies vismaz līdz +18 grādiem.

7
Tagi:
laiks, klimats
Pēc temata
Kas notiek patiesībā – globālā sasilšana vai atdzišana
Meteoroloģe: ziema Latvijā kļūs īsāka
Katastrofāls megacunami: pie kā novedīs ledāju kušana Aļaskā
Sasilšanai beigas? Zinātnieks pastāstīja, kas notiek ar Golfa straumi

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

12
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

12
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt