Ģimene. Foto no arhīva

Demogrāfiskā katastrofa Latvijā: Iesalnieks atradis vainīgo

216
(atjaunots 15:04 20.07.2019)
Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks minējis divus iemeslus, kuru dēļ krītas dzimstība Latvijā un atradis katastrofas vaininieku.

RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Viena no Latvijas galvenajām problēmām ir demogrāfiskā un, šķiet, sliktāk vairs nevar būt. Izrādījies, var gan.

Pētnieks un ekonomists Jānis Hermanis savā lapā Twitter to uzskatāmi parādīja ar diagrammas palīdzību. Tajā nepārprotami redzams, ka 2019.gads būs nabadzīgākais dzimstības rādītāja ziņā. Iepriekš tāds savdabīgs antirekords fiksēts tikai 1998.gadā, kad dzimuši 18 400 bērni. Diagramma rāda, ka 2019.gada pirmajā pusē dzimuši tikai 8927 bērni, bet pērn šis rādītājs pārsniedza tagadējo par 9%.

Saeimas deputāts no Nacionālās apvienības Jānis Iesalnieks nespēja ignorēt šo informāciju un atstāja komentāru Hermaņa publikācijai Twitter.

​Pēc viņa domām, tamlīdzīga demogrāfiskā bedre ir 2008.-2010.gada krīzes atbalss, kad Valda Dombrovska (premjerministrs no 2009. līdz 2013.gadam) valdības reformas rezultātā tika īstenota "siksnu savilkšanas" politika.

​"1. Divreiz mazāks jauno māmiņu skaits nevar piedzemdēt tādu pašu bērnu skaitu;

2. "Paldies" Dombrovskim par dramatisko griezienu demogrāfijas atbalstam un rezultējošo dzimstības bedri 2009-2013. gadā (Igaunijā šādas bedres nebija, lai gan IKP tāpat kritās strauji)," uzrakstīja Iesalnieks.

Jāpiebilst, ka šī gada maijā Dombrovskis tika ievēlēts Eiropas Parlamentā. Iespējams, tur "siksnu savilkšanas" politkku īstenot ir grūtāk. Taču Latvija turpina krist demogrāfijas bedrē. To ietekmē ne tikai dzimstības krišanās, bet arī iedzīvotāju aktīvā migrācija uz ekonomiski perspektīvākām ES valstīm.

Postošā migrācija

Eurostat dati liecina, ka ES iedzīvotāju skaita dabiskais pieaugums jau otro gadu ir negatīvs. 2019. gada 1.janvārī tika vērtēts, ka ES dzīvo 513,5 milj. cilvēku (gadu iepriekš – 512,4 miljoni). 2018. gadā ES tika reģistrēts lielāks nāves gadījumu skaits (5,3 milj.), nekā jaundzimušo skaits (5 milj.).

Demogrāfs Pēteris Zvīdriņš padkaidroja, ka tuvāko desmit gadu laikā Latvijai neizdosies panākt pozitīvi rādītāju dzimstbas ziņā. 

Viņš atzīmēja, ka visu Latvijas neatkarības periodu valstī vērojams negatīvs migrācijas rādītājs, un jūtams darbspējīgo iedzīvotāju deficīts, - šie cilvēki dod priekšroku mācībām un darbam ārzemēs.

ANO ziņojums jūnijā par pasaules iedzīvotāju perspektīvām liecināja, ka, saskaņā ar optimistiskākajām prognozēm, XXI gs. Latvijas iedzīvotāju skaits diezin vai pārsniegs 1,6 miljonus, bet pesimistiskākais scenārijs paredz, ka līdz gadsimta beigām iedzīvotāju skaits Latvijā saruks līdz 708 tūkstošiem cilvēku.

Latvija saskārusies ar masveida iedzīvotāju aizbraukšanu pēdējo gadu laikā — pēc valsts iestāšanās ES darbspējīgie pilsoņi arvien biežāk dodas strādāt uz ārzemēm, uz ekonomiski labklājīgākām valstīm. Latvijas valdība meklē iespējas, kā stimulēt pilsoņu atgriešanos dzimtenē. ĀM izstrādā speciālu Latvijas ārzemju diasporas atbalsta likumu.

2017. gadā Latvijā darbu sāka pilotprojekts, kurš aicina palīdzēt darba migrantiem atgriezties dzimtenē, šiem mērķiem piešķirti 425 tūkstoši eiro.

Programmas ietvaros aizvadītā gada februārī katrā Latvijas reģionā darbu uzsāka koordinatori, viņu uzdevums ir veidot sakarus ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem, lai noskaidrotu, kādas viņiem pastāv vajadzības un problēmas, kas traucē atgriezties dzimtenē. Kā arī iespēju robežās sniegt atbalstu šiem cilvēkiem. Visu šo projektu koordinē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).

216
Pēc temata
Latvijas simtgades antirekords – dzimstības sarukšana
Aizliegsim lentīti – pieaugs dzimstība. Latvijas patriota loģika
Nosauktas valstis, kas drīz iznīcinās pašas sevi
Latvija ir demogrāfiskajā bedrē: pērn jaundzimušo skaits nav sasniedzis 20 tūkstošus
Bērnu nodaļa slimnīcā

Ārsts-anesteziologs sit trauksmes zvanā: mājdzemdības nogalināja sievieti

3
(atjaunots 08:26 04.08.2020)
Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis sašutis par gadījumu, kad mājdzemdību laikā mirusi sieviete, un pieprasa sākt diskusiju par vecmāšu atbildību.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Skandalozais ārsts-anesteziologs, reanimatologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents un Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas prezidents Roberts Fūrmanis paziņoja sociālajos tīklos par dzemdētājas nāvi. Kur un kā notika šis incidents, ārsts neprecizē, taču, saskaņā ar atsevišķiem datiem, traģēdija notikusi jūlija beigās.

​"Uzsita asini. Saruna ar kolēģi par pagājušās nedēļas izsaukumiem. Bijuši izsaukumā uz plānotām mājdzemdībām, kurās mirusi jauna sieviete. Vecmāšu rīcību nekomentēšu, bet no nevajadzīgas nāves varēja izvairīties plānojot dzemdības stacionārā... Kad vienreiz šis beigsies?" pauda sašutumu Twitter ārsts Roberts Fūrmanis.

Vairums komentētāju atbalstīja pazīstamā ārsta neizpratni, taču bija arī citi viedokļi.

​"Tas ne tikai beidzas, bet kļūst aizvien populārāk. Mājdzemdību atbalstītājiem patīk stāstīt, ka agrāk sievietes dzemdēja mierīgi un saskaņā ar dabu savā pirtiņā. Cik "pirtiņas harmonijā" nomira, to aizmirst piebilst," atzīmē žurnāliste Gunta Sloga.

​Taču viņas sacītajam iebilst darba aizsardzības speciālists.

"Esmu mājdzemdību atbalstītājs (abas atvases plānotās mājdzemdībās, kurās biju klāt), bet es nesaku, ka tas ir mierīgi, harmoniski pirtiņā, rudzu laukā vai sazin vēl kā. Kā arī neesmu dzirdējis, ka mājdzemdību vecmātes un dullas apgalvotu, ka dzemdības ir mierīgas, harmoniskas," raksta Jānis Alkšers.

​"Jāuzlabo stacionāru personāla reputācija. Dāmas grib "harmoniskas", "dabīgas", mier un cieņpilnas dzemdības, bez "mākslīgas" iejaukšanās. Bet tie stāstiņi Internetā kā uz citām bļauts, bez saskaņošanas veiktas manipulācijas utml. liek izvēlēties riskantus variantus," skaidro mājdzemdību popularitāti Egita.

​"Pati arī esmu par dzemdībām stacionārā, bet Nīderlandē mājdzemdības ir pilnīgi normāla prakse un to īpatsvars ir salīdzinoši liels. Tāpēc sliecos domāt, ka ne jau mājdzemdības kā tādas ir slikta lieta, bet sistēma Latvijā nav izstrādāta tā, lai samazinātu iespējamos riskus," stāsta par saviem novērojumiem Inga Delvina.

​"Ja līgumos atrunātu punktus par civiltiesiko un/vai kriminālatbildību, tad iespējams, ka Latvijā situācija mainītos," piekrīt tvīta autors.

​"Lai dzemdētu ne slimnīcā, ir jābūt visiem priekšnoteikumiem - gan profesionālai vecmātei, gan noteiktajām minūtēm līdz slimnīcai, gan protams pilnīgi veselai grūtniecei un visiem izmeklējumiem tip top. Nevajadzētu vispārināt dēļ atsevišķu neprofesionālu vecmāšu darbības," uzskata Lelde.

​"Strādājot dzemdību iestādē, zinu arī normālās dzemdībās viss noiet greizi vienā mirklī (izkrīt nabas saite, atslāņojas placenta u.c.) slimnīcā 5 min laikā var veikt ķeizargriezienu, kas parasti glābj bērniņu. Tās 30 min varbūt var glābt māti, kas asiņo, bet ne mazuli hipoksijā," pārliecināta Anete Geršmane.

​"Es saprotu mājdzemdību ideju - to mieru, savējos apkārt. To, ka nekur nav jābrauc. BET, lai arī cik skaisti tas nebūtu, es būtu pārāk gļēva riskēt. Ar bērniņu, ar sevi galu galā," uzskata Dace Ševčenko.

​"Man bija fantastiski skaistas un harmoniskas dzemdības Stradiņos. Bez absolūtas liekuļošanas varu apgalvot, ka saņēmu gan mājas mieru un harmoniju, gan superprofesionālu līdzāsbūšanu ar drošības sajūtu, ja nu būtu sarežģījumi. Tas ir tik ļoti atkarīgs no ārsta un vecmātes," dalās pieredzē Līva Sējāne-Ābele.

​"Paturpinot plānoto mājdzemdību tēmu – beidzot ir jāsāk diskutēt par mājdzemdību vecmāšu civiltiesisko un pat arī kriminālatbildību situācijās, kad ir iestājušās komplikācijas un/vai nāve, protams, vērtējot pieejamo aprīkojumu un palīdzības sniegšanas taktiku," pārliecināts Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis, piebilstot, ka vairumā gadījumu šīs atbildības nav un tas ir jāmaina.

Atzīmēsim, ka Latvija joprojām ir viena no līderēm lielo mirstības rādītāju ziņā dzemdību laikā. Par problēmu runā vairākus gadu, taču kardināli atrisināt to pagaidām nav izdevies.

3
Tagi:
bērni
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
"Pierādi, ka esi dzemdējusi": Latvijas iedzīvotājai nepiešķir bērna pabalstu
Atpūta pie jūras. Foto no arhīva

Covid-19 netraucē Latvijas iedzīvotājiem priecāties par dzīvi

13
(atjaunots 14:44 03.08.2020)
Pēdējo 15 gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir kļuvuši apmierinātāki ar savu dzīvi, un pandēmija viņiem nav traucēklis.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Covid-19 pandēmija gandrīz nav ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar savu dzīvi, liecina Sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS dati.

SKDS direktors Arnis Kaktiņš publicēja savā Facebook lapā pētījuma datus par to, cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji ir apmierināti ar savu dzīvi un cik ļoti viņi jūt, ka pārvalda savu dzīvi.

Pēc desmit baļļu skalas Latvijas iedzīvotāji savu apmierinātību ar dzīvi ir novērtējuši ar 6,90 punktiem (pērnā gada jūnijā iedzīvotāju apmierinātība bija 6,93 punkti). Neskatoties uz koronavīrusa izraisīto krīzi, Latvijas iedzīvotāji vienalga ir apmierinātāki ar dzīvi vairāk, nekā līdz 2017. gadam.

Tiesa, pandēmija tomēr ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu – tā ir samazinājusi viņu pārliecību par to, ka viņi pārvalda savu dzīvi. Pēc desmit baļļu skalas šis rādītājs tika novērtēts ar 7,25 punktiem – zemākais rādītājs kopš 2015. gada.

13
Tagi:
koronavīruss, aptauja, Latvija
Pēc temata
Bez darba nesēdēja: ar ko Latvijas iedzīvotāji nodarbojās pašizolācijas laikā
PVO prognozē ilgu koronovirusa pandēmiju pasaulē
Inficēšanās ar Covid-19 gadījumu skaits pasaulē pārsniedzis 18 miljonus
Situācijas ar Covid-19 dēļ Lietuva aizliedza iebraukšanu desmit valstu iedzīvotājiem