Jurkāns: tagad Latvijas valdībai jāatmazgā reputācija, nevis nauda
(atjaunots 22:05 20.07.2019)
Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns bija sašutis par to, ka sabiedrotie gadiem ilgi klusējuši par naudas atmazgāšanu Latvijā, bet tagad draud ar tā saucamo pelēko sarakstu.RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Sakarā ar situāciju banku sfērā Latvijā valdībai jādomā, kā atmazgāt valsts reputāciju, nevis naudu, paziņoja bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot graujošu rakstu New York Times.
Ko pastāstīja New York Times
Iepriekš amerikāņu avīze publicēja materiālu par problēmām finanšu jomā Latvijā.
"Gadiem ilgi, kā apgalvo Eiropas un ASV varasiestādes, dažas bankas miegainajā ostas pilsētā Baltijas jūras krastā – Rīgā specializējās palīdzēt (..) noziedzniekiem dzēst savus pirkstu nospiedumus no "netīrās" naudas, pirms tā tiks pārvesta uz ārzonas jurisdikcijām," stāsta raksta autors.
Rakstā teikts, ka Latvijas ekonomika jau ir cietusi investīciju samazināšanās rezultātā un var nokļūt tā saucamajā pelēkajā sarakstā, kā dēļ var tikt ierobežota Latvijas piekļuve globālajam finanšu tirgum, bet iedzīvotāji, iespējams, nevarēs izmantot savas kredītkartes ārzemēs.
"Latvija var pievienoties naudas atmazgāšanas centriem, kuru vidū ir Pakistāna, Sīrija, Trinidade un Tobago," brīdina izdevums.
Tāpat raksta autors atzimēja, ka pārkāpumu konstatācija ir sabojājusi Latvijas – stabila NATO locekļa un eirozonas dalībvalsts – reputāciju, tāpēc kreditēšana ir samazinājusies, un banku bizness ir sarežģījies. Avīzes dati liecina, ka virkne rietumvalstu finanšu kompāniju atteikušās apkalpot Latvijas banku korespondētājkontus, liedzot tiešu piekļuvi dolāram. Tagad, ja Latvijas bankām jānoslēdz darījumi dolāros, tās spiestas izmantot citu banku starpniecību, piemēram, Polijā vai Spānijā, tāpēc rodas aizkavēšanās.
Jurkāna kritika
Valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot rakstu, atzīmēja, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc nesenās vizītes ASV pastāstījis, ka aiz okeāna investīciju vide Latvijā tiek vērtēta pozitīvi. Taču graujošais raksts New York Times neatbilst Latvijas premjera apgalvojumiem.
"New York Times ir trešā populārākā avīze pasaulē. Nav grūti iedomāties, kādu priekšstatu par Latviju gūs miljoniem lasītāju visā pasaulē," atzīmēja Jurkāns.
Viņš piezīmēja, ka nav skaidrs, kāpēc ASV, kas sevi dēvē par Latvijas sabiedroto, visus šos gadus klusēja par naudas atmazgāšanu Baltijas bankās, bet tagad pēkšņi ierunājušās.
"Šķiet, samīdot skandināvu bankas, mūsu sabiedrotie attīra vietu savam banku poligonam. Ja jums ir tādi sabiedrotie, tad jau nekādi ienaidnieki nav vajadzīgi," uzskata Jurkāns.
Viņš lauzīja galvu: kas ir tie cilvēki, kuri gadiem ilgi nenovērsa noziegumus finanšu sfērā, un atzīmēja, ka tagad būtu interesanti paskatīties, "kādus soļus spers mūsu varasvīri, lai šoreiz atmazgātu nevis naudu, bet valsts reputāciju."
Kāpēc necīnījās agrāk
Finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš izdevumā Dienas Bizness paskaidroja, kāpēc cīņa ar nelegālo naudu Latvijā saasinājusies tikai pēc skandāla ar ABLV Bank, ko par naudas atmazgāšanu apsūdzēja ASV Finanšu ministrijas struktūra. Ministrs skaidroja, ka grozījumi likumos par līdzekļu atmazgāšanu un legalizāciju tika pieņemti 2015.gadā, taču progress bija nepietiekams, lēmumi – "nesaprotami".
Pēc ministra domām, nevarētu teikt, ka iepriekš nekas nav darīts, pretējā gadījumāļ Latvija nebūtu uzņemta ESAO 2016.gadā. Tagad, ministrs uzsvēra, cīņa ir saasinājusies, jo Latvija ne tikai apsūdzēta par epizodisku līdzdalību naudas atmazgāšanā, bet gan par sistemātisku atmazgāšanas organizāciju.
Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.
Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.
©
Flickr / Liga Eglite
Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.
Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.
"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.
Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.
"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.
©
Sputnik / Константин Чалабов
Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.
"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.
Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.
Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.
Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.
Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.
Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.
Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.
Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.
Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.
©
Sputnik / Андрей Татарчук
"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.
(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).
Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.