Nauda aploksnē. Foto no arhīva

Jurkāns: tagad Latvijas valdībai jāatmazgā reputācija, nevis nauda

82
(atjaunots 22:05 20.07.2019)
Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns bija sašutis par to, ka sabiedrotie gadiem ilgi klusējuši par naudas atmazgāšanu Latvijā, bet tagad draud ar tā saucamo pelēko sarakstu.

RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Sakarā ar situāciju banku sfērā Latvijā valdībai jādomā, kā atmazgāt valsts reputāciju, nevis naudu, paziņoja bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot graujošu rakstu New York Times.

Ko pastāstīja New York Times

Iepriekš amerikāņu avīze publicēja materiālu par problēmām finanšu jomā Latvijā.

"Gadiem ilgi, kā apgalvo Eiropas un ASV varasiestādes, dažas bankas miegainajā ostas pilsētā Baltijas jūras krastā – Rīgā specializējās palīdzēt (..) noziedzniekiem dzēst savus pirkstu nospiedumus no "netīrās" naudas, pirms tā tiks pārvesta uz ārzonas jurisdikcijām," stāsta raksta autors.

Rakstā teikts, ka Latvijas ekonomika jau ir cietusi investīciju samazināšanās rezultātā un var nokļūt tā saucamajā pelēkajā sarakstā, kā dēļ var tikt ierobežota Latvijas piekļuve globālajam finanšu tirgum, bet iedzīvotāji, iespējams, nevarēs izmantot savas kredītkartes ārzemēs.

"Latvija var pievienoties naudas atmazgāšanas centriem, kuru vidū ir Pakistāna, Sīrija, Trinidade un Tobago," brīdina izdevums.

Tāpat raksta autors atzimēja, ka pārkāpumu konstatācija ir sabojājusi Latvijas – stabila NATO locekļa un eirozonas dalībvalsts – reputāciju, tāpēc kreditēšana ir samazinājusies, un banku bizness ir sarežģījies. Avīzes dati liecina, ka virkne rietumvalstu finanšu kompāniju atteikušās apkalpot Latvijas banku korespondētājkontus, liedzot tiešu piekļuvi dolāram. Tagad, ja Latvijas bankām jānoslēdz darījumi dolāros, tās spiestas izmantot citu banku starpniecību, piemēram, Polijā vai Spānijā, tāpēc rodas aizkavēšanās.

Jurkāna kritika

Valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot rakstu, atzīmēja, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc nesenās vizītes ASV pastāstījis, ka aiz okeāna investīciju vide Latvijā tiek vērtēta pozitīvi. Taču graujošais raksts New York Times neatbilst Latvijas premjera apgalvojumiem.

"New York Times ir trešā populārākā avīze pasaulē. Nav grūti iedomāties, kādu priekšstatu par Latviju gūs miljoniem lasītāju visā pasaulē," atzīmēja Jurkāns.

Viņš piezīmēja, ka nav skaidrs, kāpēc ASV, kas sevi dēvē par Latvijas sabiedroto, visus šos gadus klusēja par naudas atmazgāšanu Baltijas bankās, bet tagad pēkšņi ierunājušās.

"Šķiet, samīdot skandināvu bankas, mūsu sabiedrotie attīra vietu savam banku poligonam. Ja jums ir tādi sabiedrotie, tad jau nekādi ienaidnieki nav vajadzīgi," uzskata Jurkāns.

Viņš lauzīja galvu: kas ir tie cilvēki, kuri gadiem ilgi nenovērsa noziegumus finanšu sfērā, un atzīmēja, ka tagad būtu interesanti paskatīties, "kādus soļus spers mūsu varasvīri, lai šoreiz atmazgātu nevis naudu, bet valsts reputāciju."

Kāpēc necīnījās agrāk

Finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš izdevumā Dienas Bizness paskaidroja, kāpēc cīņa ar nelegālo naudu Latvijā saasinājusies tikai pēc skandāla ar ABLV Bank, ko par naudas atmazgāšanu apsūdzēja ASV Finanšu ministrijas struktūra. Ministrs skaidroja, ka grozījumi likumos par līdzekļu atmazgāšanu un legalizāciju tika pieņemti 2015.gadā, taču progress bija nepietiekams, lēmumi – "nesaprotami".

Pēc ministra domām, nevarētu teikt, ka iepriekš nekas nav darīts, pretējā gadījumāļ Latvija nebūtu uzņemta ESAO 2016.gadā. Tagad, ministrs uzsvēra, cīņa ir saasinājusies, jo Latvija ne tikai apsūdzēta par epizodisku līdzdalību naudas atmazgāšanā, bet gan par sistemātisku atmazgāšanas organizāciju.

82
Pēc temata
Kariņš par naudas atmazgāšanu: mēs būsim savu māju sakārtojuši
ASV aplaupa koloniju: "Latvijas tīģera" nāve nāks par labu Rotšilda biznesam
FKTK vadītāja atzina, ka Latvijas bankas pārspīlēja ar nerezidentu noguldījumu tīrīšanu
Desmit miljardi triju gadu laikā: Latvija sekmīgi padzen nerezidentu naudu