Jurkāns: tagad Latvijas valdībai jāatmazgā reputācija, nevis nauda
(atjaunots 22:05 20.07.2019)
Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns bija sašutis par to, ka sabiedrotie gadiem ilgi klusējuši par naudas atmazgāšanu Latvijā, bet tagad draud ar tā saucamo pelēko sarakstu.RĪGA, 20. jūlijs — Sputnik. Sakarā ar situāciju banku sfērā Latvijā valdībai jādomā, kā atmazgāt valsts reputāciju, nevis naudu, paziņoja bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot graujošu rakstu New York Times.
Ko pastāstīja New York Times
Iepriekš amerikāņu avīze publicēja materiālu par problēmām finanšu jomā Latvijā.
"Gadiem ilgi, kā apgalvo Eiropas un ASV varasiestādes, dažas bankas miegainajā ostas pilsētā Baltijas jūras krastā – Rīgā specializējās palīdzēt (..) noziedzniekiem dzēst savus pirkstu nospiedumus no "netīrās" naudas, pirms tā tiks pārvesta uz ārzonas jurisdikcijām," stāsta raksta autors.
Rakstā teikts, ka Latvijas ekonomika jau ir cietusi investīciju samazināšanās rezultātā un var nokļūt tā saucamajā pelēkajā sarakstā, kā dēļ var tikt ierobežota Latvijas piekļuve globālajam finanšu tirgum, bet iedzīvotāji, iespējams, nevarēs izmantot savas kredītkartes ārzemēs.
"Latvija var pievienoties naudas atmazgāšanas centriem, kuru vidū ir Pakistāna, Sīrija, Trinidade un Tobago," brīdina izdevums.
Tāpat raksta autors atzimēja, ka pārkāpumu konstatācija ir sabojājusi Latvijas – stabila NATO locekļa un eirozonas dalībvalsts – reputāciju, tāpēc kreditēšana ir samazinājusies, un banku bizness ir sarežģījies. Avīzes dati liecina, ka virkne rietumvalstu finanšu kompāniju atteikušās apkalpot Latvijas banku korespondētājkontus, liedzot tiešu piekļuvi dolāram. Tagad, ja Latvijas bankām jānoslēdz darījumi dolāros, tās spiestas izmantot citu banku starpniecību, piemēram, Polijā vai Spānijā, tāpēc rodas aizkavēšanās.
Jurkāna kritika
Valsts bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, komentējot rakstu, atzīmēja, ka premjerministrs Krišjānis Kariņš pēc nesenās vizītes ASV pastāstījis, ka aiz okeāna investīciju vide Latvijā tiek vērtēta pozitīvi. Taču graujošais raksts New York Times neatbilst Latvijas premjera apgalvojumiem.
"New York Times ir trešā populārākā avīze pasaulē. Nav grūti iedomāties, kādu priekšstatu par Latviju gūs miljoniem lasītāju visā pasaulē," atzīmēja Jurkāns.
Viņš piezīmēja, ka nav skaidrs, kāpēc ASV, kas sevi dēvē par Latvijas sabiedroto, visus šos gadus klusēja par naudas atmazgāšanu Baltijas bankās, bet tagad pēkšņi ierunājušās.
"Šķiet, samīdot skandināvu bankas, mūsu sabiedrotie attīra vietu savam banku poligonam. Ja jums ir tādi sabiedrotie, tad jau nekādi ienaidnieki nav vajadzīgi," uzskata Jurkāns.
Viņš lauzīja galvu: kas ir tie cilvēki, kuri gadiem ilgi nenovērsa noziegumus finanšu sfērā, un atzīmēja, ka tagad būtu interesanti paskatīties, "kādus soļus spers mūsu varasvīri, lai šoreiz atmazgātu nevis naudu, bet valsts reputāciju."
Kāpēc necīnījās agrāk
Finanšu ministrs Jānis Reirs iepriekš izdevumā Dienas Bizness paskaidroja, kāpēc cīņa ar nelegālo naudu Latvijā saasinājusies tikai pēc skandāla ar ABLV Bank, ko par naudas atmazgāšanu apsūdzēja ASV Finanšu ministrijas struktūra. Ministrs skaidroja, ka grozījumi likumos par līdzekļu atmazgāšanu un legalizāciju tika pieņemti 2015.gadā, taču progress bija nepietiekams, lēmumi – "nesaprotami".
Pēc ministra domām, nevarētu teikt, ka iepriekš nekas nav darīts, pretējā gadījumāļ Latvija nebūtu uzņemta ESAO 2016.gadā. Tagad, ministrs uzsvēra, cīņa ir saasinājusies, jo Latvija ne tikai apsūdzēta par epizodisku līdzdalību naudas atmazgāšanā, bet gan par sistemātisku atmazgāšanas organizāciju.
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
©
Sputnik / Юки Ивамура
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
©
REUTERS / INTS KALNINS
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.
Rīgas dome nesaskaņoja mītiņu Navaļnija atbalstam: protestējošos izgaiņāja policija
RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vairāki desmiti cilvēku, neskatoties uz Rīgas domes aizliegumu, ieradās pie Krievijas vēstniecības Latvijā ar prasību atbrīvot blogeri Alekseju Navaļniju.
Sergey Melkonov
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam
Atgādināsim, ka Aleksejs Navaļnijs tika aizturēts 17. janvārī Šeremetjevas lidostā Maskavā pēc ierašanās no Vācijas, kur blogeris ārstējās pēc domājamās saindēšanas. Iepriekš Krievijas Federālais sodu izpildes dienests informēja, ka plāno aizturēt Navaļniju, jo tiesai jāpieņem lēmums jautājumā par nosacītā soda aizstāšanu ar reālu brīvības atņemšanu pēc nosacītā ieslodzījuma režīma ļaunprātīgiem pārkāpumiem. A.Navaļnijam ir divas nosacītas sodāmības. Pirmā – uzņēmuma "Kirovļes" lietā – saistīta ar vairāk nekā 16 miljonu rubļu izšķiešanu, otrā – "Yves Rocher" lietā – par vairāk nekā 30 miljonu rubļu laupīšanu.
Sergey Melkonov
Protesta akcija Rīgā pie Krievijas vēstniecības A.Navaļnija atbalstam
18. janvārī Himku pilsētas tiesa izbraukuma sesijā pieņēma lēmumu par Alekseja Navaļnija arestu uz 30 dienām. Viņš nogādāts izolatorā "Matrosskaja tišina", kur pavada 14 dienu karantīnu – viens trīsvietīgajā kamerā.
Iepriekš Rīgas dome noraidīja pieteikumu protesta akcijai pie Krievijas vēstniecības. Tomēr vairāki desmiti cilvēku ieradās ar plakātiem "Brīvību Aleksejam Navaļnijam!"
Sergey Melkonov
Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu.
Pie tam cilvēki turējās drošā attālumā un ievēroja pandēmijas apstākļos noteikto distanci.
Tiesa, policisti pasākumu pārtrauca. Valsts policijas pārstāvji akcijas vietā pieprasīja nesankcionētās akcijas pārtraukšanu. Akcijas dalībnieki neiebilda un steigšus izklīda.