Izgāztuve. Foto no arhīva

Vai jaunās atkritumu mašīnas par 7 miljoniem glābs Latviju

46
(atjaunots 12:39 19.07.2019)
Gada laikā Latvijā parādīsies 90 jaunas atkritumu izvešanas mašīnas, kas atbilst Eiropas Savienības prasībām.

RĪGA, 19. jūlijs — Sputnik. Atkritumu apsaimniekotājs AS "Tīrīga" iecerējis autoparka un atkritumu konteineru modernizāciju, kas izmaksās 7 miljonus eiro. Informāciju par to sniedza uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Guntars Levics.

Viņš paskaidroja, ka autoparks tiek atjaunots jau šogad – "Tīrīga" iepirks 90 jaunas mašīnas, tostarp arī transportu nešķiroto un šķiroto atkritumu savākšanai, kā arī speciālu tehniku konteineru pārvadāšanai. jaunā autoparka galvenā īpatnība – minimālais kaitējums apkārtējai videi.

Levics apliecināja, ka atkritumu automašīnu modernizācija būtiski samazinās piesārņojošo izmešu apjomu un degvielas patēriņu uz moderno dzinēju rēķina. Mazināšoties arī troksnis.

Iepriekš viens no lielākajiem uzņēmumiem – Clean R, kas veido CREB Rīga (Tīrīga partneris) daļu un nodrošina atkritumu izvešanas pakalpojumus, jau apsprieda atkritumu biznesa ekoloģisko aspektu.

Uzņēmuma pārstāvji ierosināja ieviest soda sankcijas ne vien nelegālajām un puslegālajām firmām, kas izved būvgružus un organizē nelikumīgas izgāztuves, bet arī tiem, kuri vēršas pēc tādiem pakalpojumiem. Tādos gadījumos atkritumi visbiežāk tiek vienkārši aprakti tuvējā parkā vai mežā, tāpēc cilvēkiem, kuri vēlas ietaupīt uz apkārtējās vides rēķina, nāksies maksāt ievērojamu naudas sodu.

Tāpat "Tīrīga" piešķirs 100 tūkst.eiro komunikāciju un informācijas sistēmu izveidei. No 15.jūlija visiem Rīgas iedzīvotājiem tiek atkārtoti noslēgti līgumi par atkritumu utilizāciju, kas pieejami arī uzņēmuma vietnē. Tie padarīs pakalpojumu pieejamāku.

Jāpiebilst, ka atkritumu pārstrādes, transportēšanas un savākšānas jautājums Latvijā ir ļoti aktuāls. Eurostat dati liecina, ka 2013.gadā Latvijā bija 704 tonnas atkritumu, bet 2017.gadā – jau 851 tonna. Piecu gadu laikā atkritumu apjoms pieaudzis par 21% un turpina augt.

Jāņem vērā, ka ES tiek pārstrādāti aptuveni 46% atkritumu, bet Latvijā – tikai 23,3%. Tomēr līdz 2025.gadam šo apjomu Latvijā plānots palielināt līdz 50%. Starp citu, ja Latvija to nepaveiks, valsti gaida nopietnas sekas – ES sankcijas.

Ja Latvija neizpildīs ES prasības atkritumu utilizācijas jomā, minimālais sods par to sasniegs 392 tūkstošus eiro.

Eiropas Parlamenta pieņemtie likumprojekti paredz, ka līdz 2025.gadam jāpalielina mājsaimniecību un uzņēmumu radīto atkritumu pārstrādes apjoms vismaz līdz 55%. Līdz 2030.gadam šim apjomam jāsasniedz jau 60%.

Daudzi vēl joprojām nespēj aizmirst atkritumu kolapsu Daugavpilī 2014. gadā, kad atkritumu izvešanas operatora nomaiņas dēļ pilsētā samazinājās konteineru skaits, ielās veidojās stihiskas izgāztuves un vētraini vairojās vārnas un grauzēji.

46
Pēc temata
"Latvijas Zaļais punkts" vadītājs pastāstīja, kas iedzīvotājiem traucē šķirot atkritumus
Apkure no atkritumiem: veids kā novērst tarifu kāpumu vai problēmu cēlonis
Atkritumi, jeb vērtīgs resurss: kā Eiropā vāc elektroiekārtu atkritumus
Eurostat: kur paliek atkritumi no Eiropas
POS termināls

Čeku loterija varētu beigties: trūkst naudas tās turpināšanai

12
(atjaunots 22:34 06.07.2020)
Pirms gada Latvijā sākās čeku loterija. Valsts ieņēmumu dienests bija apmierināts ar pasākuma rezultātiem, tomēr naudas nākamai akcijai var pietrūkt.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Tieši pirms gada Latvijā sākās čeku loterija, ko Valsts ieņēmumu dienests (VID) organizēja, lai stiprinātu nodokļu nomaksas kultūru un mudinātu uzņēmumus deklarēt nodokļu saistības. VID bija gandarīts par rezultātu – nodokļu ieņēmumi dubultojās.

Iepriekš vēstīts, ka no 2019. gada jūlija līdz decembrim kopējais balvu fonds, kas izmaksāts čeku loterijas ietvaros, sasniedza 138 800 eiro. Taču, ņemot vērā pašreizējo situāciju valstī un pasaulē, nav pārliecības, ka projektu izdosies īstenot arī 2021. gadā. Finanšu ministrs Jānis Reirs paudis šaubas par tās lietderību un pagaidām nav apsolījis līdzekļus loterijas organizēšanai nākamgad.

Ierosinājums par čeku loterijas turpināšanu tiks iesniegts tikai pēc pasākuma pilnvērtīga novērtējuma un gadījumā, ja tā efektivitāti apliecinās konkrēti dati, viņš norādīja.

Šī gada budžets loterijas vajadzībām sastāda 650 tūkstošus eiro. Daudzi tās dalībnieki ierosināja dažas izmaiņas čeku fiksācijas procedūrā, piemēram, atļaut čekus fotografēt, taču nekādu informāciju par sistēmas uzlabošanu organizatori neapkopo. Viena no problēmām ir finansējuma trūkums nākamajiem gadiem.

Čeku loterija sākās 2019. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar tās noteikumiem, jāreģistrē čeks par summu vismaz 5 eiro apmērā, pēc tam tiek izlozētas naudas balvas un citi laimesti.

BPS termināls
© Sputnik / Владимир Астапкович

Lai arī loterijas sākums bija vērienīgs, daudzi nevēlējās tajā piedalīties. Jau pirms loterijas rezultātu publikācijas uzticēšanās VID saņēma smagu triecienu. Rezultāti iestādes vietnē, kam bija jāparādās tikai 11. augustā, tika publicēti jau 9. augustā.

Pāris dienas pirms oficiālās rezultātu izsludināšanas vietnē cekuloterija.lv parādījās čeka numurs, kas laimēja galveno balvu – 10 tūkstošus eiro, kā arī pārējie laimējušie čeki. Drīz vien saraksts pazuda, tomēr žurnālisti paspēja saņemt ekrānuzņēmumus un pēc tam salīdzināja tos ar divas dienas vēlāk publicētajiem rezultātiem. Dati sakrita pilnībā.

12
Tagi:
nauda, loterija, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
VID ir gandarīts: čeku loterijas gaitā "uzķērās" daudzi uzņēmumi
Iedzīvotāji ir sašutuši: čeku loterija sagrāvusi jebkādu uzticēšanos VID
"Man nevajag papildus uzmanību": kādēļ Latvijas iedzīvotāji nepiedalās čeku loterijā
Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases
Bērni pie datora

Ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav ātrgaitas interneta

19
(atjaunots 17:32 06.07.2020)
Naudu interneta pieslēgumam vispirms saņems skolas ar lielāku skaitu skolēnu, bet vietējiem uzņēmējiem būs jāizvelk kabelis līdz skolai.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta, un šo problēmu ātri atrisināt neizdosies, vēsta LTV.

Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka skolām, skolēniem un pedagogiem vajadzīgi stabili ātrgaitas internera sakari, un apgrūtināta piekļuve mūsdienu tehnoloģijām stiprina un palielina nevienlīdzību.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka pirms tālmācību sākuma apmēram 3% skolēnu mājās nebija ne datora, ne viedtālruņa ar interneta pieslēgumu. Apmēram trešajai daļai tehnisko iekārtu skaits mājās bija nepietiekams, 30% bija vajadzīgs spēcīgāks interneta pieslēgums.

Šogtad Latvijas pašvaldību savienība aptaujāja 540 no 695 skolām. Noskaidrojās, ka 121 skolā nav piekļuves ātram internetam. Kabelis netālu ir, bet pieslēguma nav, bilda Pašvaldību savienības padomniece Ilona Dundure. Skolas izmanto mobilos sakarus, telefona līniju un citus variantus, kas nenodrošina tik stabilu ātrgaitas pieslēgumu kā optiskais kabelis.

Problema visvairāk skar lauku skolas, kas atrodas attālākajās teritorijās. Lai problēmu risinātu, plānots pārdalīt divarpus miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma.

"Jau šobrīd esam apzinājuši 25-35 izglītības iestādes, kurām šī pieslēguma punktu izveide varētu tikt nodrošināta," pauda Izglītības un zinātnes ministrijas Struktūrfondu ieviešanas departamenta direktora vietnieka pienākumu izpildītājs Edgars Lore.

Uz kādām skolām kabeli vilks, tiks vērtēts atbilstoši vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem būs skolēnu skaits skolā (lai arī lauku skolās nelielais audzēkņu skaits ir atsevišķa problēma).

Pie tam kabeli nevilks līdz skolai – tēlaini izsakoties, interneta optisko kabeli aizvilks līdz kastītei ielas galā. Tālāk līdz skolai interneta kabelis jāvelk komersantam.

"Lielākā problemātika ir pēdējās jūdzes pieslēgums. Proti, tas nozīmē, ka nav neviena komersanta vai cita, kuram būtu interese pieslēgumu veikt šai skolai," pauda Dundure.

Vajadzīgas valsts subsīdijas kabeļa nomai vai jāievieš grozījumi Ministru kabineta noteikumos, dodot iespēju lielā kabeļa vilcējam – Latvijas Televīzijas un radio centram - optisko kabeli piegādāt līdz pat gala klientam bez komersantu starpniecības. Šobrīd noteikumi to liedz.

19
Tagi:
internets, skola, Latvija
Pēc temata
Bērni zina dažas formulas un vārdus: skolas Latvijā nemāca mācīties
"Visus mācām latviski, nesaprotat – esiet debīli": krievu māti šokējis pedagogs
Rīgas skolas direktore apkopojusi gada rezultātus: tāda trakomāja nekad nav bijusi
NATO karogs, foto no arhīva

NATO ģenerālsekretāra vietnieks apsprieda "Krievijas draudus" ar Igaunijas AM kancleru

0
(atjaunots 10:55 07.07.2020)
Tikšanās gaitā tika apspriesta NATO pozīciju pastiprināšana aizsardzības un savaldīšanas jomā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

RĪGA, 7. jūlijs – Sputnik. NATO ģenerālsekretāra vietnieks izlūkošanas un drošības jautājumos Deivids Ketlers apsprieda ar Igaunijas Aizsardzības ministrijas kancleru Kristiānu Priku pretošanos "draudiem no Krievijas puses", stāsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Igaunijas AM informēja, ka Ketlers apmeklējis Baltijas valsti, lai iepazītos ar tās aizsardzības resursiem.

"Igaunijai ir svarīgi, lai NATO precīzi saskatītu situāciju mūsu reģionā un drošības specifiku. Kvalitatīva izlūkošana un savlaicīgs brīdinājums dāvā priekšnoteikumus, lai novērstu Krievijas draudus un nepieciešamības gadījumā stātos tiem pretī." Prika teikto citēja aģentūra.

Diskusijas gaitā tika apspriesta arī NATO pozīciju pastiprināšanās aizsardzības un savaldīšanas sfērā, Ķīnas ietekmes pieaugums un transatlantiskā drošība.

Gaidāms, ka NATO ģenerālsekretāra vietnieks apmeklēs arī Emari aviobāzi, Narvas pilsētu pie Krievijas robežas, tiksies ar Aizsardzības spēku vadību, ārējās izlūkošanas dienestu, drošības policiju. Izlūkošanas centru un Baltijas valsts Ārlietu ministriju.

NATO pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis aktīvi slēdz aizsardzības kontraktus ar ASV par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē savā teritorijā NATO militāro kontingentu.

Pie tam Maskava jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij, un Rietumu aliansei tas ir lieliski zināms.

0
Tagi:
Krievija, draudi, Igaunija, NATO
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
Kāpēc Latvijā ieradusies NATO kaujas grupa no Igaunijas
NATO kibermācības Igaunijā: mērķi un līdzekļi
Kā Krievija atbildēja uz NATO manevriem Ramstein Alloy Latvijā
Kā "Bastioni", "Iskanderi" un Baltijas flotes aviācija atbildēja uz mācībām "Baltops 2020"