Ofiss

Inflācija pieaugs, darbavietu kļūs mazāk: Latvijā nevēlas minimālās algas kāpumu

71
(atjaunots 15:58 17.07.2019)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro izraisīs inflācijas kāpumu, savukārt Darba devēju konfederācijā norāda uz riskiem maziem uzņēmumiem – daži var neizturēt papildu slogu.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka valstī ir jāpalielina nevis minimālās algas apmērs, bet gan ar nodokļiem neapliekamo minimumu, par to viņš paziņoja telekanāla LNT ēterā.

Kariņš uzskata, ka svarīgāk ir paaugstināt ar nodokļiem neapliekamo algas minimumu, jo minimālās algas pacelšana dzen uz augšu algu inflāciju, un tā nav vēlama lieta.

Premjerministrs atgādināja par savu pozīciju, kuras doma ir sekojoša: nodokļu izmaiņas ir iespējamas tikai vienu reizi šī Saeimas darba laikā, un viņš uzskata, ka izmaiņas vislabāk būtu īstenot 2021. gadā.

Tāpat Ministru Kabineta vadītājs pastāstīja, ka šobrīd uz minimālās algas līmeņa palielināšanas uzstāj viens valdības partneris, taču lēmums šajā jautājumā vēl nav pieņemts, diskusija turpinās.

Iepriekš valdošās koalīcijas Nodokļu politikas attīstības komiteja konceptuāli atbalstīja piedāvājumu par minimālās algas apmēra palielināšanu līdz 500 eiro 2020. gadā. Pēc Saeimas deputāta Krišjāņa Feldmaņa sacītā, šis jautājums vēl tiks apspriests koalīcijas sadarbības sēdē, bet tikmēr šo jautājumu apspriedīs partijās, lai septembrī tas varētu nonākt valdības apspriešanā.

Latvijas Darba devēju konfederācija sakarā ar iniciatīvu paziņoja, ka minimālās algas paaugstinājums nedrīkst būt tikai politisks lēmums. Tā piedāvā izskatīt šo jautājumu Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un saskaņot to gan ar darba devējiem, gan ar darbiniekiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperts sociālajos jautājumos Pēteris Leiškalns norādīja, ka šogad vidējai darba algai jāpieaug par 8%, bet minimālo algu vēlas palielināt par 16%. "Tas nozīmē, ka būs sliktas sekas, atsevišķas darbavietas tiks slēgtas. Piemēram, reģionos. Tas ir neizbēgams faktors," pateica Leiškalns. Pēc viņa sacītā, minimālās algas pacelšana līdz 500 eiro uzņēmējiem ir pārāk nopietns slogs, kuru nespēs izturēt kurš katrs. Sevišķi tas attiecas uz mazajām kompānijām, kurām arī daži desmiti eiro uz katru darbinieku ir svarīgi.

Cits jautājums, kurš mulsina ekspertus, ir tas, cik ētiski var būt minimālās algas celšana attiecībā pret tiem, kas dažkārt saņem vien nedaudz vairāk.

"Būtu loģiski, ja valsts paaugstinātu par 16% gan skolotājiem, gan mediķiem, gan policistiem. Visiem, kas strādā publiskajā sektorā," paskaidroja Leiškalns.

Tāpat LDDK paziņoja, ka piedāvā izskatīt jautājumu par dažādas minimālās algas apmēra noteikšanu dažādām nozarēm.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kameras prezidents Aigars Rostovskis paziņoja, ka minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro būtu nekorekta attiecībā pret uzņēmējiem, raksta Latvijas Avīze. Viņš atgādināja, ka iepriekšējā Saeima deva solījumu trīs gadu laikā pēc nodokļu reformas saglabāt nodokļu stabilitāti biznesam. Pēc Rostovska sacītā, pagājušajā nedēļā viņš tikās ar finanšu ministru Jāni Reiru, kurš paziņoja, ka nodokļu izmaiņas var tikt ieviestas tikai 2021. gadā, savukārt nākamgad darbs nodokļu sistēmas uzlabošanai tikai tiks uzsākts.

71
Pēc temata
Pērn Latvijā pieaugušas algas
Arodbiedrības pieprasa minimālās algas palielināšanu līdz 540 eiro
Algas Latvijā pieaug. Deputātiem
Ambīcijas un realitāte: kādu algu vēlas jaunieši un cik saņem
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

7
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

7
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

6
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

6
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

0
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

0
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru