Eiro

Cīņa ar ēnu: kas stāv aiz Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonta

96
(atjaunots 12:18 16.01.2020)
Latvija "kontrolēti" tika vaļā no nerezidentu 10 miljardiem eiro un zaudēja Baltijas finanšu līdera pozīcijas.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvija pēdējā pusotra gada laikā pazaudēja gandrīz 10 miljardus eiro tā dēvētajās nerezidentu naudā. Tādi ir starprezultāti sacīkstēs par sekošanu Moneyval rekomendācijām, kamēr pilnā sparā norit, pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa sacītā, Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonts. Šī "remonta" mērķus un, galvenais, sekas vēl būs jānovērtē.

FKTK vārds

"Kopš brīža, kad Latvija iesāka aktīvi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, no valsts bankām aizgāja aptuveni 10 miljardi eiro tā dēvētās nerezidentu naudas," paziņoja Kristīne Černaja-Mežmale, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāja.

Viņa norādīja, ka tik liela līdzekļu aizplūšana lika bankām, kas saistītas ar nerezidentu biznesu, pārskatīt sava darba modeli. Pēc Černajas-Mežmales sacītā, šobrīd ir grūti prognozēt, cik finanšu un kredītiestāžu spēs izturēt konkurenci un strādāt jaunos apstākļos.

Nu un kā tad te bez Moneyval: "Galvenais uzdevums FKTK pagaidu vadītāja amatā ir turpināt iesākto darbu, tostarp īstenot Moneyval ekspertu sniegto rekomendāciju īstenošanu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā," paziņoja Černaja-Mežmale.

Atmazgāšanas riski

No citātiem, ko Moneyval iesaka darīt Latvijai, var izsecināt, ka "netīrās naudas" skaits valstī vienkārši krīt gar malām. Taču, saskaņā ar Bāzeles naudas atmazgāšanas pretošanās indeksa datiem par 2018. gadu, Latvija šajā ziņā ir drošāka valsts, nekā, piemēram, Vācija, Polija, Austrija, Lielbritānija, Norvēģija, Francija un Dānija.

2017. gadā Latvija vispār bija pasaules valstu desmitniekā ar vispilnvērtīgāko likumdošanu naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumos. Taču 2018. gadā tā nedaudz zaudēja pozīcijas, atrodoties 117. vietā no 129 vietām reitingā (šeit jo zemāka ir vieta, jo labāk). Kaimiņu Lietuva un Igaunija nedaudz apsteidza Latviju, ierindojoties attiecīgi 127. un 128. vietā.

Sasteigta likumu pārrakstīšana

Sekošana Moneyval rekomendācijām ļāva Latvijas valdībai un parlamentam izstrādāt rekordlielu skaitu risinājumu un grozījumu likumos, kuri regulē finanšu jomu. Tās uzskaita savā rakstā, kurš publicēts žurnālā "Otkritij gorod", Saeimas deputāte, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle Ļubova Švecova.

FKTK likuma grozījumi ievieš izmaiņas komisijas vadības modelī. Noteikts FKTK darbības mērķis – veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Kredītiestāžu likuma grozījumi paplašina FKTK pilnvaras likvidācijas (pašlikvidācijas) procesa atbilstības likumam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un izplatīšanās uzraudzībā, kā arī kredītiestādes likvidatora atbildību par likvidējamā subjekta metodoloģijas izstrādi un tās atbilstību augstākminētajām prasībām, kā arī sniedz FKTK tiesības norīkot savu pilnvaroto, konstatējot pārkāpumu pašlikvidācijas procesā.

Kriminālprocesa likumā paredzēta saīsinātas naudas izcelsmes legalitātes pierādījumu kārtības regulēšana attiecībā pret pierādījumu standartiem, jeb tā dēvētie prezumpcijas priekšnosacījumi noziedzīgi iegādātā īpašuma konfiskācijā.

Krimināllikumā plānots noteikt, ka tiesa nevar piemērot nosacītu sodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko pastrādājusi persona grupas sastāvā ar iepriekšēju nodomu, vai lielā apmērā, vai organizētā grupā.

Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" apstiprina pienākumu deklarēt skaidru naudu, šķērsojot ne vien ES valstu ārējās robežas, bet arī iekšējās, ja skaidras naudas summa pārsniedza 10 tūkstošus eiro, pēc kompetentās iestādes ierēdņa prasības, ja rodas aizdomas par personas iespējamām nelikumīgām darbībām.

Grozījumi likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ievieš proliferācijas terminoloģijas, precizē "čaulu bankas" definīciju, paplašina prasības likuma subjektiem, sevišķi brīvo profesiju pārstāvjiem, apstiprina par likuma subjektiem maksātnespējas procesa administratorus, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska samazināšanu, uzlabo informācijas apmaiņas regulēšanu starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Kontroles dienests maina nosaukumu uz Finanšu izlūkošanas dienestu. Likumā tiks precizēti tā pienākumi un tiesības, sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu, VID un informācijas apmaiņa Konsultatīvās padomes ietvaros.

(Ir pareizi atgādināt par pilnu galveno personu aizvietošanu uzraudzības sistēmā – Latvijas Bankas vadītājs, acīmredzot, atstās savu amatu šī gada rudenī: FKTK vadītājs un viņa vietnieks jau ir atstājuši savus amatus; iepriekš amatu atstāja ilgus gadus bijušais Kontroles dienesta direktors).

Lietuva un Igaunija klusi nogaidīja

Un rezultātā Latvijas bankas pazaudēja 10 miljardus eiro noguldījumu veidā. Vēl pavisam nesenajā pagātnē šādu naudas līdzekļu aizplūšana nozīmētu, ka valsts bankas vispār palikušas bez noguldījumiem. Un nevajag novērtēt par zemu problēmas mērogu. Depozīts – tas ir galvenais un lētākais resurss banku darbības finansēšanai (jeb sekojoša šīs naudas tālākpārdošana kredīta veidā). Pateicoties procentu starpībai banka arī eksistē.

Šodien depozītu bāze ir samazinājusies, un tas nozīmē, ka banku resursi ir kļuvuši dārgāki. Starpību kompensēs klienti. Tie, kam ir iespēja, aiziet pie citām bankām, kur nauda ir "lētāka".

Laikam citām Baltijas valstīm arī notiek smaga cīņa ar nerezidentu noguldījumiem? Laikam arī viņu bankas cieš, pazaudējot, kā tas notika mūsu gadījumā, pusotra gada laikā trešdaļu depozītu līdzekļu? Ja kas tāds arī pastāv, tad statistika to neapstiprina.

Saskaņā ar Lietuvas Bankas 2019. gada pirmā ceturkšņa datiem, privātpersonu noguldījumi vien valsts bankās sastādīja 13,8 miljardus eiro.

Uzņēmumu-rezidentu noguldījumi sastādīja vairāk nekā 6 miljardus eiro.

Saskaņā ar Igaunijas Centrālās Bankas datiem 2019. gada aprīļa beigās, kopējā noguldījumu summa pārsniedza 18 miljardus eiro.

Tātad Latvija, kura nesen bija Baltijas finanšu nozares līdere, savas pozīcijas nodevusi abām kaimiņvalstīm. Ne vienā no kaimiņvalstīm grafiki neuzrāda tika strauju noguldījumu apjomu kritumu dažu pēdējo gadu laikā. Kaut gan ar naudas atmazgāšanas apkarošanas problēmām tur protams nodarbojās aktīvi, vērts atcerēties kaut vai Bāzeles reitinga datus.

Līdz ar to var secināt: tik asa naudas atmazgāšanas apkarošana rada zaudējumus tieši Latvijas bankām, kamēr kaimiņvalstīs likumdevēji veiksmīgāk finanšu statistikas ziņā izpilda pasaules uzraugošo iestāžu rekomendācijas.

Kas notiek tirgū? Ekspertu viedokļi

Eksperti uzdodas ar jautājumu – vai pēdējie notikumi pakāpeniskā skandināvu kapitāla aizstāšanā banku tirgū uz amerikāņu nav saistīti? Citedele bankas pastiprināšanās (ar amerikāņu kapitālu), Svenska Handelsbanken un Danske Bank aiziešana no tirgus. Gaidāmā iespējamā PNB (bijusī Norvik banka) un Privatbank apvienošanās.

Bez nerezidentu līdzekļiem bankas tiks nostādītas asas konkurences nosacījumos cīņā par vietējiem klientiem. Bet to skaits ir pavisam neliels. Turklāt compliance cena – papildu pakalpojumi maksā naudu, un to nāksies maksāt klientiem. Runa ir par praktiski neizbēgamu tarifu kāpumu.

Ir vēl kādas sekas, ja jau uzraudzības vadība koncentrējas uz lielu starptautisku struktūru interesēm, tad arī procedūras būs tādas, kādas ir pieņemamas tieši tām, nevis vietējiem, "lokāliem" spēlētājiem. Ar attiecīgām sekām.

Un visbeidzot, divi ekspertu-praktikantu citāti. Viktors Krasovickis, bijušais Parex bankas īpašnieks, novērtēja piespiedu ABLV bankas pašlikvidāciju un nerezidentu-noguldītāju miljardu eiro izvešanu šādi: "Domāju, ka sakarā ar ASV varasiestāžu uzsākto cīņu par finanšu plūsmas caurspīdīgumu un Latvijas iestāšanās OECD, ir loģiski, ka šāds biznesa modelis ar nerezidentiem bija jāmaina. Mēs, starp citu, to pakāpeniski darījām."

Pjotrs Avens, Alfa Bank prezidents, komentārā sakarā ar procesiem Latvijas banku sistēmā paziņoja: "Es labi saprotu eiropiešu un ikviena uztraukumu sakarā ar compliance, ar tīru bankas sistēmu – tai ir jābūt tīrai. Es to atbalstu, mēs paši saskaramies ar nepieciešamību cītīgāk pārbaudīt klientus, vairāku kontu slēgšanu un tā tālāk. Bet ļoti negribētos, lai šīs tīrīšanas rezultātā valstī neatliek nacionālo bankas institūtu. Tā ir liela nelaime."

96
Pēc temata
Rasmusens: nerezidenti ir "jāpadzen", bet labie klienti bēg paši
Latvijas kompānijas pamet vietējās bankas līdz ar nerezidentiem
Olafs Cers: nerezidenti saņems savu naudu un uz visiem laikiem pametīs Latviju
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

2
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

2
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

12
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

12
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda