Eiro

Cīņa ar ēnu: kas stāv aiz Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonta

100
(atjaunots 12:18 16.01.2020)
Latvija "kontrolēti" tika vaļā no nerezidentu 10 miljardiem eiro un zaudēja Baltijas finanšu līdera pozīcijas.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvija pēdējā pusotra gada laikā pazaudēja gandrīz 10 miljardus eiro tā dēvētajās nerezidentu naudā. Tādi ir starprezultāti sacīkstēs par sekošanu Moneyval rekomendācijām, kamēr pilnā sparā norit, pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa sacītā, Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonts. Šī "remonta" mērķus un, galvenais, sekas vēl būs jānovērtē.

FKTK vārds

"Kopš brīža, kad Latvija iesāka aktīvi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, no valsts bankām aizgāja aptuveni 10 miljardi eiro tā dēvētās nerezidentu naudas," paziņoja Kristīne Černaja-Mežmale, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāja.

Viņa norādīja, ka tik liela līdzekļu aizplūšana lika bankām, kas saistītas ar nerezidentu biznesu, pārskatīt sava darba modeli. Pēc Černajas-Mežmales sacītā, šobrīd ir grūti prognozēt, cik finanšu un kredītiestāžu spēs izturēt konkurenci un strādāt jaunos apstākļos.

Nu un kā tad te bez Moneyval: "Galvenais uzdevums FKTK pagaidu vadītāja amatā ir turpināt iesākto darbu, tostarp īstenot Moneyval ekspertu sniegto rekomendāciju īstenošanu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā," paziņoja Černaja-Mežmale.

Atmazgāšanas riski

No citātiem, ko Moneyval iesaka darīt Latvijai, var izsecināt, ka "netīrās naudas" skaits valstī vienkārši krīt gar malām. Taču, saskaņā ar Bāzeles naudas atmazgāšanas pretošanās indeksa datiem par 2018. gadu, Latvija šajā ziņā ir drošāka valsts, nekā, piemēram, Vācija, Polija, Austrija, Lielbritānija, Norvēģija, Francija un Dānija.

2017. gadā Latvija vispār bija pasaules valstu desmitniekā ar vispilnvērtīgāko likumdošanu naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumos. Taču 2018. gadā tā nedaudz zaudēja pozīcijas, atrodoties 117. vietā no 129 vietām reitingā (šeit jo zemāka ir vieta, jo labāk). Kaimiņu Lietuva un Igaunija nedaudz apsteidza Latviju, ierindojoties attiecīgi 127. un 128. vietā.

Sasteigta likumu pārrakstīšana

Sekošana Moneyval rekomendācijām ļāva Latvijas valdībai un parlamentam izstrādāt rekordlielu skaitu risinājumu un grozījumu likumos, kuri regulē finanšu jomu. Tās uzskaita savā rakstā, kurš publicēts žurnālā "Otkritij gorod", Saeimas deputāte, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle Ļubova Švecova.

FKTK likuma grozījumi ievieš izmaiņas komisijas vadības modelī. Noteikts FKTK darbības mērķis – veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Kredītiestāžu likuma grozījumi paplašina FKTK pilnvaras likvidācijas (pašlikvidācijas) procesa atbilstības likumam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un izplatīšanās uzraudzībā, kā arī kredītiestādes likvidatora atbildību par likvidējamā subjekta metodoloģijas izstrādi un tās atbilstību augstākminētajām prasībām, kā arī sniedz FKTK tiesības norīkot savu pilnvaroto, konstatējot pārkāpumu pašlikvidācijas procesā.

Kriminālprocesa likumā paredzēta saīsinātas naudas izcelsmes legalitātes pierādījumu kārtības regulēšana attiecībā pret pierādījumu standartiem, jeb tā dēvētie prezumpcijas priekšnosacījumi noziedzīgi iegādātā īpašuma konfiskācijā.

Krimināllikumā plānots noteikt, ka tiesa nevar piemērot nosacītu sodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko pastrādājusi persona grupas sastāvā ar iepriekšēju nodomu, vai lielā apmērā, vai organizētā grupā.

Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" apstiprina pienākumu deklarēt skaidru naudu, šķērsojot ne vien ES valstu ārējās robežas, bet arī iekšējās, ja skaidras naudas summa pārsniedza 10 tūkstošus eiro, pēc kompetentās iestādes ierēdņa prasības, ja rodas aizdomas par personas iespējamām nelikumīgām darbībām.

Grozījumi likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ievieš proliferācijas terminoloģijas, precizē "čaulu bankas" definīciju, paplašina prasības likuma subjektiem, sevišķi brīvo profesiju pārstāvjiem, apstiprina par likuma subjektiem maksātnespējas procesa administratorus, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska samazināšanu, uzlabo informācijas apmaiņas regulēšanu starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Kontroles dienests maina nosaukumu uz Finanšu izlūkošanas dienestu. Likumā tiks precizēti tā pienākumi un tiesības, sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu, VID un informācijas apmaiņa Konsultatīvās padomes ietvaros.

(Ir pareizi atgādināt par pilnu galveno personu aizvietošanu uzraudzības sistēmā – Latvijas Bankas vadītājs, acīmredzot, atstās savu amatu šī gada rudenī: FKTK vadītājs un viņa vietnieks jau ir atstājuši savus amatus; iepriekš amatu atstāja ilgus gadus bijušais Kontroles dienesta direktors).

Lietuva un Igaunija klusi nogaidīja

Un rezultātā Latvijas bankas pazaudēja 10 miljardus eiro noguldījumu veidā. Vēl pavisam nesenajā pagātnē šādu naudas līdzekļu aizplūšana nozīmētu, ka valsts bankas vispār palikušas bez noguldījumiem. Un nevajag novērtēt par zemu problēmas mērogu. Depozīts – tas ir galvenais un lētākais resurss banku darbības finansēšanai (jeb sekojoša šīs naudas tālākpārdošana kredīta veidā). Pateicoties procentu starpībai banka arī eksistē.

Šodien depozītu bāze ir samazinājusies, un tas nozīmē, ka banku resursi ir kļuvuši dārgāki. Starpību kompensēs klienti. Tie, kam ir iespēja, aiziet pie citām bankām, kur nauda ir "lētāka".

Laikam citām Baltijas valstīm arī notiek smaga cīņa ar nerezidentu noguldījumiem? Laikam arī viņu bankas cieš, pazaudējot, kā tas notika mūsu gadījumā, pusotra gada laikā trešdaļu depozītu līdzekļu? Ja kas tāds arī pastāv, tad statistika to neapstiprina.

Saskaņā ar Lietuvas Bankas 2019. gada pirmā ceturkšņa datiem, privātpersonu noguldījumi vien valsts bankās sastādīja 13,8 miljardus eiro.

Uzņēmumu-rezidentu noguldījumi sastādīja vairāk nekā 6 miljardus eiro.

Saskaņā ar Igaunijas Centrālās Bankas datiem 2019. gada aprīļa beigās, kopējā noguldījumu summa pārsniedza 18 miljardus eiro.

Tātad Latvija, kura nesen bija Baltijas finanšu nozares līdere, savas pozīcijas nodevusi abām kaimiņvalstīm. Ne vienā no kaimiņvalstīm grafiki neuzrāda tika strauju noguldījumu apjomu kritumu dažu pēdējo gadu laikā. Kaut gan ar naudas atmazgāšanas apkarošanas problēmām tur protams nodarbojās aktīvi, vērts atcerēties kaut vai Bāzeles reitinga datus.

Līdz ar to var secināt: tik asa naudas atmazgāšanas apkarošana rada zaudējumus tieši Latvijas bankām, kamēr kaimiņvalstīs likumdevēji veiksmīgāk finanšu statistikas ziņā izpilda pasaules uzraugošo iestāžu rekomendācijas.

Kas notiek tirgū? Ekspertu viedokļi

Eksperti uzdodas ar jautājumu – vai pēdējie notikumi pakāpeniskā skandināvu kapitāla aizstāšanā banku tirgū uz amerikāņu nav saistīti? Citedele bankas pastiprināšanās (ar amerikāņu kapitālu), Svenska Handelsbanken un Danske Bank aiziešana no tirgus. Gaidāmā iespējamā PNB (bijusī Norvik banka) un Privatbank apvienošanās.

Bez nerezidentu līdzekļiem bankas tiks nostādītas asas konkurences nosacījumos cīņā par vietējiem klientiem. Bet to skaits ir pavisam neliels. Turklāt compliance cena – papildu pakalpojumi maksā naudu, un to nāksies maksāt klientiem. Runa ir par praktiski neizbēgamu tarifu kāpumu.

Ir vēl kādas sekas, ja jau uzraudzības vadība koncentrējas uz lielu starptautisku struktūru interesēm, tad arī procedūras būs tādas, kādas ir pieņemamas tieši tām, nevis vietējiem, "lokāliem" spēlētājiem. Ar attiecīgām sekām.

Un visbeidzot, divi ekspertu-praktikantu citāti. Viktors Krasovickis, bijušais Parex bankas īpašnieks, novērtēja piespiedu ABLV bankas pašlikvidāciju un nerezidentu-noguldītāju miljardu eiro izvešanu šādi: "Domāju, ka sakarā ar ASV varasiestāžu uzsākto cīņu par finanšu plūsmas caurspīdīgumu un Latvijas iestāšanās OECD, ir loģiski, ka šāds biznesa modelis ar nerezidentiem bija jāmaina. Mēs, starp citu, to pakāpeniski darījām."

Pjotrs Avens, Alfa Bank prezidents, komentārā sakarā ar procesiem Latvijas banku sistēmā paziņoja: "Es labi saprotu eiropiešu un ikviena uztraukumu sakarā ar compliance, ar tīru bankas sistēmu – tai ir jābūt tīrai. Es to atbalstu, mēs paši saskaramies ar nepieciešamību cītīgāk pārbaudīt klientus, vairāku kontu slēgšanu un tā tālāk. Bet ļoti negribētos, lai šīs tīrīšanas rezultātā valstī neatliek nacionālo bankas institūtu. Tā ir liela nelaime."

100
Pēc temata
Rasmusens: nerezidenti ir "jāpadzen", bet labie klienti bēg paši
Latvijas kompānijas pamet vietējās bankas līdz ar nerezidentiem
Olafs Cers: nerezidenti saņems savu naudu un uz visiem laikiem pametīs Latviju

Sociālie tīkli sašutuši par plāniem rīkot Dziesmu un deju svētkus

4
(atjaunots 08:49 13.04.2021)
Sociālo mediju lietotāji asi kritizē skolēnu Dziesmu un deju svētku organizētāju vēlēšanās "tradīciju saglabāšanai" sarīkot svētkus, neraugoties uz koronavīrusa pandēmiju.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatori, neraugoties uz epidemiologu brīdinājumiem, ir apņēmības pilni rīkot pasākumu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Atgādinām, ka pagājušajā gadā Dziesmu un deju svētki tika atcelti, lai gan vidējais Covid-19 inficēto skaits dienā bija 20 cilvēki.

Bet svētku organizatori uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un rīkot pasākumu šovasar. Rīcības komiteja strādā pie vairākiem scenārijiem, kā pasākumi varētu norisināties atkarībā no epidemioloģiskās situācijas. Visticamāk, skatītāju klātienē nebūs, un lielākais pasākums iecerēts ar trīs tūkstošiem dalībnieku Mežaparka estrādē, noskaidroja TV raidījums.

Tomēr sociālo mediju lietotāji, šķiet, nenovērtēja pasākuma organizatoru patriotiskās jūtas un uzbruka tiem ar kritiku.

"Svētku rīkotāji uzskata, ka tradīciju saglabāšanai ir vērts riskēt un pasākumiem šovasar ir jānotiek. Šis atgādina ainu no Černobiļas, kad karavīriem lika pacelt sarkanu karogu virs reaktora," šādu salīdzinājumu izteica Pāvels Šnejersons.

​"Cik nekritiskam ir jābūt, lai tik viegli paziņotu, ka ir vērts riskēt ar citu cilvēku dzīvībām?" pauž sašututu ārste Kristīne Pitkeviča.

​"Sena gudrība vēsta. Ja 3. vilnis nenāk pie tevis, ej pie 3. viļņa pats! Dziesmusvētkiem būt!" sarkastiski raksta Reinis Pozņaks.

​"Ja notiks Dziesmu un deju svētki, apliecināsies tas, par ko baidos jau sen- konservatīvajiem tradīcijas ir svarīgākas par cilvēku dzīvībām," secina jaunatnes organizācijas "Protests" aktīviste Selma Levrence.

​"Par šo vakar nolaidās rokas un vēl šorīt nav paceļamas. Bērni 2. gadu normāli neiet skolā, šonedēļ kārtējā mājmācība uz vecāku nervu un darbalaika rēķina, bet tantes viņiem plāno svētkus. Pēc kuriem atkal nebūs skolas," pauž neapmierinātību redaktore-žurnāliste Sanita Jemberga.

​"Citāts (ne mans): "Nauda pati sevi neapgūs," norāda Māris Gabaliņš, dodot mājienu par to, ka organizatoriem ir jātēlo darbība, jo budžets jau ir piešķirts.

​"Izglītības ministrijā galīgi dulli kļuvuši? Epidēmijas laikā nepotēti bērni no visas Latvijas stāvēs pa balss grupām uz dziedās! Atsaukties uz svētku tradīciju ir skaisti, bet kā būtu ar tradīciju turēties pie veselā saprāta un tīši neapdraudēt bērnus? Mums tomēr nav TĀDA dzimstība," raksta lietotājs "Sarkanā micē, ar ūsiņām".

​"Laikam jau nevar sagaidīt, ka bērnu skolotāji, deju kolektīvu vadītāji un koru diriģenti pateiktu, ka bērnu un viņu tuvinieku veselība ir svarīgāka par vienu masu dziesmu/deju pasākumu..." sociālais antropologs Klāvs Sedlenieks norāda uz personu gļēvulību, kas šajā situācijā varētu iebilst.

​"Nevajag aizmirst, ka izglītības (tai skaitā interešu) sistēmā ir stingra hierarhija. Privāti ne viens vien koru/deju kolektīvu vadītājs ir pret, kaut vai tāpēc, ka bērni pēc gada zoomā nemaz nav gatavi svētkiem. Taču publiski neteiks, jo bail no sekām," raksta Latvijas plašsaziņas līdzekļu attīstības centra (Baltic Center for Media Excellence) žurnāliste un izpilddirektore Gunta Sloga.

​Tomēr Dziesmu un deju svētku pārstāvji uzsvēra, ka dalība pasākumā ir brīvprātīga.

"Dalība Svētkos (ja tie notiks) ir tikai brīvprātīga," mēģinādams glābt situāciju, uzrakstīja organizatori Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku savā Twitter mikroblogā.

​Jauniešu Dziesmu un deju svētku organizatori vēlreiz atzīmēja, ka pasākums notiks tikai noteiktos apstākļos.

"Svētki notiks tikai tad, ja piepildīsies 3 "ja": ja to pieļaus aktuālā epidemioloģiskā situācija, ja tiks atjaunota klātienes interešu izglītība, ja būs iespēja mēģināt. Aktuāli 2 no izstrādātajiem scenārijiem, kas piemēroti dažādiem ierobežojumu veidiem. Prioritāte ir drošība!" apsolīja rīcības komitejas pārstāvji.

​Daži sociālo tīklu lietotāji atzīmēja, ka kaimiņu Igaunijā līdzīgus svētkus, kas tika ieplānoti nākamajam gadam, organizatori jau nolēmuši pārcelt uz 2023. gadu epidemioloģiskās situācijas dēļ.

4
Tagi:
svētki, sociālie tīkli
Rīgas osta

Rīgas ostas kravu apgrozījums samazinājās par 15%

6
(atjaunots 08:27 13.04.2021)
Gada pirmajā ceturksnī Rīgas ostā visvairāk samazinājās ogļu pārkraušanas apjoms – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu.

RĪGA, 13. aprīlis - Sputnik. Rīgas ostas kravas apgrozījums šī gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un sastādīja 5,393 miljonus tonnu, tiek ziņots ostas mājaslapā.

Pārkrauto beramkravu apjoms samazinājies par 18,5% - līdz 3,026 miljoniem tonnu. Visvairāk sarucis ogļu apgrozījums – par 83,3%, līdz 171,8 tūkstošiem tonnu, lai gan Krievijas degvielas piegādes Ziemeļrietumu ostu virzienā pēdējā laikā palielinājušās cenu pieauguma dēļ. Turklāt pieauga pārkrauto graudu un labības produktu apjoms – par 42,6%, līdz 832,7 tūkstošiem tonnu, koksnes granulu – par 9,3%, līdz 588,7 tūkstošiem tonnu. Pārkrauto koksnes šķeldu apjoms samazinājies par 36,6% salīdzinājumā ar pērnā gada pirmajiem trim mēnešiem - 236,1 tūkst. tonnu. Pārkrauto ķīmisko kravu apjoms samazinājies par 10,7%, līdz 338,7 tūkstošiem tonnu.

Pārkrauto ģenerālkravu apjoms ir par 9,7% mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī – 1,721 miljons tonnu. No tiem 1,013 miljoni tonnu bija kravas konteineros, kas ir par 8,2% mazāk nekā pērn. Tika pārkrauti 577 tūkstoši tonnu kokmateriālu, kas ir par 7,9% vairāk nekā 2020. gada trijos mēnešos.

Lejamkravu pārkraušanas apjoma kritums Rīgas ostā sastādīja 13,3%, tika pārkrauti 621,5 tūkstoši tonnu naftas produktu, sašķidrinātās gāzes un citu lejamkravu.

Iepriekš ostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps pastāstīja, ka osta veic sagatavošanas darbu, lai nākotnē piesaistītu citas kravas Krievijas kravu vietā, kā arī investorus. Vadība ir noteikusi virkni prioritāro pasākumu. "Kas attiecas uz mūsu pašu mājasdarbiem, tad esam likuši pamatus ostas digitalizācijai - sakārtojam sistēmas, strādājam kopā ar muitu un citām iesaistītajām organizācijām, lai kravu plūsmu būtu iespējams ātrāk un ērtāk organizēt jau elektroniskā veidā. Proti, lai informācijas sistēmas savstarpēji ir saslēgtas un katrā apstāšanās punktā nav vajadzīgi papīra dokumenti, uz kuriem jāsaņem paraksts u.tml.

Nākamais solis ir prognozēšana, cik katrs terminālis, piemēram, stundā spēj pieņemt kravu, lai kravas automašīnas pie termināļiem vai pilsētā neveidotu sastrēgumus. Tas ļautu kravu pārvadātājiem sekot līdzi, kad ir vērts braukt uz ostu, lai nenāktos gaidīt 100 mašīnu rindā. Šādas lietas veido ostas kopējo ekosistēmu modernāku, pievilcīgāku un vairāk orientētu uz sadarbību," sacīja Zeps.

Viņš norādīja, ka osta komunicē ar stividoriem, analizē to darbības un vajadzības, kā arī prognozes, veidojot gada budžetu. Pēc viņa vārdiem, ir tie, kuri redz jaunas nišas, ir spējuši piesaistīt jaunas kravas un iesaistīties piegādes ķēdēs, bet ir arī tie, kuriem transformācija notiek lēni. "Mēs neapšaubāmi gribētu, lai tas notiek ātrāk, bet ir jāsaprot, ka šis ir pietiekami smagnējs un arī globāls bizness un vienā dienā kravas nevar nomainīt no oglēm uz konteineriem," teica Rīgas brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs.

6
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās
Kravas un nauda no KF nepadarīs Latviju bagātu: Kariņš pasludina spriedumu
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija