Eiro

Cīņa ar ēnu: kas stāv aiz Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonta

100
(atjaunots 12:18 16.01.2020)
Latvija "kontrolēti" tika vaļā no nerezidentu 10 miljardiem eiro un zaudēja Baltijas finanšu līdera pozīcijas.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvija pēdējā pusotra gada laikā pazaudēja gandrīz 10 miljardus eiro tā dēvētajās nerezidentu naudā. Tādi ir starprezultāti sacīkstēs par sekošanu Moneyval rekomendācijām, kamēr pilnā sparā norit, pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa sacītā, Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonts. Šī "remonta" mērķus un, galvenais, sekas vēl būs jānovērtē.

FKTK vārds

"Kopš brīža, kad Latvija iesāka aktīvi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, no valsts bankām aizgāja aptuveni 10 miljardi eiro tā dēvētās nerezidentu naudas," paziņoja Kristīne Černaja-Mežmale, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāja.

Viņa norādīja, ka tik liela līdzekļu aizplūšana lika bankām, kas saistītas ar nerezidentu biznesu, pārskatīt sava darba modeli. Pēc Černajas-Mežmales sacītā, šobrīd ir grūti prognozēt, cik finanšu un kredītiestāžu spēs izturēt konkurenci un strādāt jaunos apstākļos.

Nu un kā tad te bez Moneyval: "Galvenais uzdevums FKTK pagaidu vadītāja amatā ir turpināt iesākto darbu, tostarp īstenot Moneyval ekspertu sniegto rekomendāciju īstenošanu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā," paziņoja Černaja-Mežmale.

Atmazgāšanas riski

No citātiem, ko Moneyval iesaka darīt Latvijai, var izsecināt, ka "netīrās naudas" skaits valstī vienkārši krīt gar malām. Taču, saskaņā ar Bāzeles naudas atmazgāšanas pretošanās indeksa datiem par 2018. gadu, Latvija šajā ziņā ir drošāka valsts, nekā, piemēram, Vācija, Polija, Austrija, Lielbritānija, Norvēģija, Francija un Dānija.

2017. gadā Latvija vispār bija pasaules valstu desmitniekā ar vispilnvērtīgāko likumdošanu naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumos. Taču 2018. gadā tā nedaudz zaudēja pozīcijas, atrodoties 117. vietā no 129 vietām reitingā (šeit jo zemāka ir vieta, jo labāk). Kaimiņu Lietuva un Igaunija nedaudz apsteidza Latviju, ierindojoties attiecīgi 127. un 128. vietā.

Sasteigta likumu pārrakstīšana

Sekošana Moneyval rekomendācijām ļāva Latvijas valdībai un parlamentam izstrādāt rekordlielu skaitu risinājumu un grozījumu likumos, kuri regulē finanšu jomu. Tās uzskaita savā rakstā, kurš publicēts žurnālā "Otkritij gorod", Saeimas deputāte, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle Ļubova Švecova.

FKTK likuma grozījumi ievieš izmaiņas komisijas vadības modelī. Noteikts FKTK darbības mērķis – veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Kredītiestāžu likuma grozījumi paplašina FKTK pilnvaras likvidācijas (pašlikvidācijas) procesa atbilstības likumam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un izplatīšanās uzraudzībā, kā arī kredītiestādes likvidatora atbildību par likvidējamā subjekta metodoloģijas izstrādi un tās atbilstību augstākminētajām prasībām, kā arī sniedz FKTK tiesības norīkot savu pilnvaroto, konstatējot pārkāpumu pašlikvidācijas procesā.

Kriminālprocesa likumā paredzēta saīsinātas naudas izcelsmes legalitātes pierādījumu kārtības regulēšana attiecībā pret pierādījumu standartiem, jeb tā dēvētie prezumpcijas priekšnosacījumi noziedzīgi iegādātā īpašuma konfiskācijā.

Krimināllikumā plānots noteikt, ka tiesa nevar piemērot nosacītu sodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko pastrādājusi persona grupas sastāvā ar iepriekšēju nodomu, vai lielā apmērā, vai organizētā grupā.

Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" apstiprina pienākumu deklarēt skaidru naudu, šķērsojot ne vien ES valstu ārējās robežas, bet arī iekšējās, ja skaidras naudas summa pārsniedza 10 tūkstošus eiro, pēc kompetentās iestādes ierēdņa prasības, ja rodas aizdomas par personas iespējamām nelikumīgām darbībām.

Grozījumi likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ievieš proliferācijas terminoloģijas, precizē "čaulu bankas" definīciju, paplašina prasības likuma subjektiem, sevišķi brīvo profesiju pārstāvjiem, apstiprina par likuma subjektiem maksātnespējas procesa administratorus, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska samazināšanu, uzlabo informācijas apmaiņas regulēšanu starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Kontroles dienests maina nosaukumu uz Finanšu izlūkošanas dienestu. Likumā tiks precizēti tā pienākumi un tiesības, sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu, VID un informācijas apmaiņa Konsultatīvās padomes ietvaros.

(Ir pareizi atgādināt par pilnu galveno personu aizvietošanu uzraudzības sistēmā – Latvijas Bankas vadītājs, acīmredzot, atstās savu amatu šī gada rudenī: FKTK vadītājs un viņa vietnieks jau ir atstājuši savus amatus; iepriekš amatu atstāja ilgus gadus bijušais Kontroles dienesta direktors).

Lietuva un Igaunija klusi nogaidīja

Un rezultātā Latvijas bankas pazaudēja 10 miljardus eiro noguldījumu veidā. Vēl pavisam nesenajā pagātnē šādu naudas līdzekļu aizplūšana nozīmētu, ka valsts bankas vispār palikušas bez noguldījumiem. Un nevajag novērtēt par zemu problēmas mērogu. Depozīts – tas ir galvenais un lētākais resurss banku darbības finansēšanai (jeb sekojoša šīs naudas tālākpārdošana kredīta veidā). Pateicoties procentu starpībai banka arī eksistē.

Šodien depozītu bāze ir samazinājusies, un tas nozīmē, ka banku resursi ir kļuvuši dārgāki. Starpību kompensēs klienti. Tie, kam ir iespēja, aiziet pie citām bankām, kur nauda ir "lētāka".

Laikam citām Baltijas valstīm arī notiek smaga cīņa ar nerezidentu noguldījumiem? Laikam arī viņu bankas cieš, pazaudējot, kā tas notika mūsu gadījumā, pusotra gada laikā trešdaļu depozītu līdzekļu? Ja kas tāds arī pastāv, tad statistika to neapstiprina.

Saskaņā ar Lietuvas Bankas 2019. gada pirmā ceturkšņa datiem, privātpersonu noguldījumi vien valsts bankās sastādīja 13,8 miljardus eiro.

Uzņēmumu-rezidentu noguldījumi sastādīja vairāk nekā 6 miljardus eiro.

Saskaņā ar Igaunijas Centrālās Bankas datiem 2019. gada aprīļa beigās, kopējā noguldījumu summa pārsniedza 18 miljardus eiro.

Tātad Latvija, kura nesen bija Baltijas finanšu nozares līdere, savas pozīcijas nodevusi abām kaimiņvalstīm. Ne vienā no kaimiņvalstīm grafiki neuzrāda tika strauju noguldījumu apjomu kritumu dažu pēdējo gadu laikā. Kaut gan ar naudas atmazgāšanas apkarošanas problēmām tur protams nodarbojās aktīvi, vērts atcerēties kaut vai Bāzeles reitinga datus.

Līdz ar to var secināt: tik asa naudas atmazgāšanas apkarošana rada zaudējumus tieši Latvijas bankām, kamēr kaimiņvalstīs likumdevēji veiksmīgāk finanšu statistikas ziņā izpilda pasaules uzraugošo iestāžu rekomendācijas.

Kas notiek tirgū? Ekspertu viedokļi

Eksperti uzdodas ar jautājumu – vai pēdējie notikumi pakāpeniskā skandināvu kapitāla aizstāšanā banku tirgū uz amerikāņu nav saistīti? Citedele bankas pastiprināšanās (ar amerikāņu kapitālu), Svenska Handelsbanken un Danske Bank aiziešana no tirgus. Gaidāmā iespējamā PNB (bijusī Norvik banka) un Privatbank apvienošanās.

Bez nerezidentu līdzekļiem bankas tiks nostādītas asas konkurences nosacījumos cīņā par vietējiem klientiem. Bet to skaits ir pavisam neliels. Turklāt compliance cena – papildu pakalpojumi maksā naudu, un to nāksies maksāt klientiem. Runa ir par praktiski neizbēgamu tarifu kāpumu.

Ir vēl kādas sekas, ja jau uzraudzības vadība koncentrējas uz lielu starptautisku struktūru interesēm, tad arī procedūras būs tādas, kādas ir pieņemamas tieši tām, nevis vietējiem, "lokāliem" spēlētājiem. Ar attiecīgām sekām.

Un visbeidzot, divi ekspertu-praktikantu citāti. Viktors Krasovickis, bijušais Parex bankas īpašnieks, novērtēja piespiedu ABLV bankas pašlikvidāciju un nerezidentu-noguldītāju miljardu eiro izvešanu šādi: "Domāju, ka sakarā ar ASV varasiestāžu uzsākto cīņu par finanšu plūsmas caurspīdīgumu un Latvijas iestāšanās OECD, ir loģiski, ka šāds biznesa modelis ar nerezidentiem bija jāmaina. Mēs, starp citu, to pakāpeniski darījām."

Pjotrs Avens, Alfa Bank prezidents, komentārā sakarā ar procesiem Latvijas banku sistēmā paziņoja: "Es labi saprotu eiropiešu un ikviena uztraukumu sakarā ar compliance, ar tīru bankas sistēmu – tai ir jābūt tīrai. Es to atbalstu, mēs paši saskaramies ar nepieciešamību cītīgāk pārbaudīt klientus, vairāku kontu slēgšanu un tā tālāk. Bet ļoti negribētos, lai šīs tīrīšanas rezultātā valstī neatliek nacionālo bankas institūtu. Tā ir liela nelaime."

100
Pēc temata
Rasmusens: nerezidenti ir "jāpadzen", bet labie klienti bēg paši
Latvijas kompānijas pamet vietējās bankas līdz ar nerezidentiem
Olafs Cers: nerezidenti saņems savu naudu un uz visiem laikiem pametīs Latviju
Татьяна Жданок у памятника Освободителям в Риге в День Победы

Ždanoka: ES ierēdņi ignorē Latvijas nepilsoņu problēmas

20
(atjaunots 11:36 16.01.2021)
Neviena neievēlētie Eiropas ierēdņi ir parādījuši, ka pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne EP deputātu viedoklim, ne 1,2 miljonu ES valstu iedzīvotāju pozīcijai.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Rudenī Eiropas Parlamentā notika debates par Eiropas pilsonisko iniciatīvu "Glābšanas pakete minoritātēm". Vienotās Eiropas mazo tautu nacionālo, kultūras un valodas tiesību atbalstam savākti 1,32 miljoni parakstu, un Latvija bija viena no pirmajām valstīm ES, kurā projekts Minority SafePack guva vairāk nekā 10 tūkstošu iedzīvotāju atbalstu.

Vakar Eiropas Komisija paziņoja, ka neuzskata par nepieciešamu ierosināt jaunu likumdošanu šajā jomā, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Eiropas Parlamenta deputāte, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētāja Tatjana Ždanoka.

"Mēs ar to esam neapmierināti, jo EP rezolūcijā skaidri norādīts, ka tādas likumdošanas pieņemša ir nepieciešama. Kā zināms, iniciatīva ietver vairākus punktus. Viens no tiem paredz veidot aģentūru valodu daudzbveidības jautājumos. Tieši to mēs, starpfrakciju deputātu grupa tradicionālo nacionālo un valodas minoritāšu tiesību jautājumos visvairāk gaidījām no Eiropas Komisijas," paskaidroja Ždanoka.

Viņa informēja, ka patlaban tiek gatavota vēstule EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai un EK viceprezidentei vērtību jautājumos Verai Jurovai. Tās mērķis – paust sašutumu par EK reakciju.

"Diemžēl tāda reakcija demonstrē, ka neviena neievēlēti Eiropas ierēdņi pieņem lēmumus, nepievēršot uzmanību ne deleģētu cilvēku – EP deputātu viedoklim un ignorējot 1,2 miljonu pilsoņu pozīciju no daudzām ES valstīm. Birokrāti ignorē cilcēku prasības, un tā ir antidemokrātiska rīcība. Mūsu starpfrakciju grupa pieprasis uzklausīt iniciatīvu," apsolīja Ždanoka.

Plānots, ka mazākumtautību tiesību uzlabošanās visā ES varētu ietekmēt situāciju, kas saistīta ar lielas Latvijas iedzīvotāju daļas ilggadējo diskrimināciju, kas dara kaunu valstij Eiropas daudzveidības un tolerances fonā.

Жданок: чиновники ЕС закрыли глаза на проблемы национальных меньшинств
20
Tagi:
Tatjana Ždanoka, nepilsoņi, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Krievijas pastāvīgais pārstāvis EDSO atgādināja par krievu valodas vajāšanu Baltijā
Ždanoka nosaukusi noteikumu nepilsoņu problēmas risināšanai ES līmenī
Krievu aizsardzība apdraud Latviju? EP atkal strīdas Ždanoka un Melbārde
Ždanoka: ES jaunais budžets dāvā iespējas Latvijai, ja visa nauda netiks apēsta
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

20
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
20
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos

"Ņemti vērā visi riski": kāds būs Krievijas GKS jaunais bruņojums

0
(atjaunots 16:53 16.01.2021)
Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 un Tu-95 joprojām ir Krievijas kodolriādes svarīgākais arguments gaisā, tomēr, neskatoties uz regulāro modernizāciju, to resursi ir ierobežoti.

Šo lidaparātu vietā stāsies tālās aviācijas perspektīvais aviācijas komplekss (TA PAK). Krievijas Aizsardzības ministrija jau pieņēmusi lēmumu par tā aprisēm, dzinēja izmēģinājumi sāksies šogad. Par jauno "stratēģi" portālā RIA Novosti pastāstīja Nikolajs Protopopovs.

Lidojošais spārns

Krievijas AM plāno, ka TA PAK nonāks bruņotajos spēkos pašreizējās valsts programmas ietvaros, tas ir, līdz 2027. gada beigām. AM apstiprinājusi jaunās lidmašīnas skici, saskaņojusi tā īpatnības un parakstījusi ražošanai nepieciešamo dokumentāciju. Ziņas par bumbvedēja izmēģinājumu parauga būvdarbu sākumu tika sniegtas pērnā gada maijā, decembrī kļuva zināms, ka tapis pirmais tā dzinējs. Uzņēmuma "ODK Kuzņecov" direktors Aleksejs Soboļevs pastāstīja, ka spēkiekārta ir izgatavota un gada sākumā ieplānoti tās izmēģinājumi stendā.

Paralēli turpinās darbs arī pie citiem dzinējiem – tos pārbaudīs gan stendā, kas atdarina apstākļus lielā augstumā, gan arī lidojošajā laboratorijā.

Projekts ir slepens, pagaidām pieejams pavisam neliels informācijas apjoms. Zināms, ka perspektīvajā lidmašīnā plaši pielietotas tā saucamās stealth tehnoloģijas. Jaudīgi un ekonomiski dzinēji ar lielu atdevi palilinās lidojuma ilgumu līdz 30 stundām (Tu-160 – 25).

Konstruktori izraudzījušies citu fizelāžas shēmu – DA PAK top pēc "lidojošā spārna" principa. Tas paplašinās iespējas cīņā un manevrētspēju. Krievijas Nopelniem bagātais lidotājs Vladimirs Popovs sarunā ar RIA Novosti paskaidroja, ka tamlīdzīga aprise mazina arī lidaparāta pamanāmību.

"Fizelāžas kā tādas vispār nav, slodze vienmērīgi sadalīta pa spārnu, - viņš teica. – Piekaramo iekārtu nebūs, gaisa savācēji būs dziļi paslēpti, spārna platā aizmugures daļa piesegs karstās izpūtes gāzes. Pie tam kontrukcija ļauj uzņemt lielāku daudzumu degvielas, munīcijas un radioeolektronisko iekārtu."

Mūsdienīgas iekārtas

TA PAK būs mūsdienīgākā elektronika, pie tam ar desmitiem gadu ilgām modernizācijas iespējām.

"Tā bija arī agrāk, mūsu "stratēģi" Tu-95 lido jau vairāk nekā pusgadsimtu, tomēr vēl aizvien risina visus nospraustos uzdevumus," uzsvēra Popovs. Elektroniskās iekārtas un automatizētās sistēmas būtiski uzlabos lidmašīnas manevrētspējas un atvieglos vadību.

"Britiem savulaik bija stratēģiskais bumbvedējs "Vulkāns", būvēts pēc "lidojošā spārna" shēmas, - atgādināja Popovs. – Taču no tā atteicās, arī sarežģītās pilotāžas dēļ. Tolaik taču bija tikai manuālā vadība. Toties TA PAK daudzas operācijas izpildīs automāti."

Fizelāžai plānots izmantot jaunākos kausējumus un kompozītus. Pēdējo gadu desmitu laikā zinātnieki ir aizgājuši tālu uz priekšu mazāk pamanāmu un izturīgāku aviācijas materiālu jomā – tas ir ļoti svarīgi, ja jāpaceļ gaisā vairāki simti tonnu metāla, jālido ar tādu kravu, jāizpilda manevri un jāiztur liela slodze.

Vienlaikus eksperti ir pārliecināti, ka perspektīvais bumbvedējs būs zemskaņas lidaparāts, domājams, tā kreisēšanas ātrums nepārsniegs 1000 km/h, maksimālais – aptuveni skaņas ātrums.

"Kad nav stabilizatora, ir grūti kompensēt dažus pikēšanas vai kabrēšanas momentus, - paskaidroja Popovs. – Tomēr konstruktori ir nonākuši pie kompromisa. "Lidojošā spārna" lielā platība ļaus strādāt nelielā augstumā un saglabāt manevrētspēju, toties 20 kilometru augstumā, kur gaiss ir izretināts, spārns radīs pietiekamu pacelšanas spēku. Bumbvedējs varēs pārvietoties minimālā augstumā, apliecot reljefu, izdarīt triecienu no "slēpņa" un sekmīgi uzbrukt pretiniekam no stratosfēras ešelona."

Aukstā kara veterāni

Tiesa, pagaidām būtu pāragri diskutēt par perspektīvā "stratēģa" sērijveida ražošanu un masveida piegādi BS. Pagaidām turpinās laika pārbaudi pārvarējušo raķešnesēju pilnveidošana. Piemēram, 2021. gadā plānots sākt dziļi modernizēto bumbvedēju Tu-160M piegādes GKS. Tuvāko septiņu gadu laikā šo mašīnu parks pieaugs pusotru reizi.

Atjaunotos "Baltos gulbjus" rada uz pasaulē spēcīgāko un lielāko virsskaņas lidmašīnu Tu-160 bāzes. Tās bija izstrādātas 70. gados atbildei uz amerikāņu virsskaņas bumbvedēju B-1 Lancer. 1992. gadā PSRS Gaisa kara spēkos bija 35 tādi lidaparāti. Pēc PSRS sabrukuma 19 no tiem dabūja Ukraina. Tikai astoņus izdevās atgūt – pārējos Kijeva utilizēja.

Krievijas bumbvedējs Tu-95MS
© Sputnik / Владислав Белогруд

Tu-160 ražošanas atjaunošanas programma Krievijā sākās 2015. gadā. Pirmais izmēģinājumu raķešnesējs, būvēts uz ierindas bumbvedēja bāzes, pacēlās gaisā pērnā gada februārī. Visus nākamos būvēs "no nulles". Tie saņems jaunos dzinējus NK-32-02, kas palielina lidojuma attālumu par 1000 kilometriem. Izstrādātas arī modernas aviācijas sistēmas, kontroles un navigācijas līdzekļi, radioelektroniskās cīņas kompleksi un bruņojuma kontroles sistēma.

Stratēģiskās aviācijas "ilgdzīvotājs" ir arī bumbvedējs Tu-95. Par "Lāci" Ziemeļatlantijas aliansē iedēvētā lidmašīna strādā jau kopš 50. gadu vidus. Modernizēto Tu-95MS laiž klajā no 1981. gada. Tā pati ātrākā turbopropelleru lismašīna pasaulē. Raķešnesēja maksimālais ātrums – 830 km/h. Spēj uzņemt vairāk nekā 20 tonnas lietderīgās kravas un nogādāt to 10 000 km attālumā.

Vasarā pirmajā lidojumā devās modernizētais "Lācis" Tu-95MSM. Tāpat kā virsskaņas Tu-160, arī tam bus mūsdienīgs bruņojuma komplekss un iekārtas. Lidmašīna būs nodrošināta ar vēl jaudīgākām spēkiekārtām ar palielinātu resursu. Izstrādātāji apliecināja, ka pēc modernizācijas Tu-95 cīņas īpatnības pieaugs divkārt.

0
Tagi:
aizsardzība, gaisa kara spēki, Krievija
Pēc temata
Krievijas stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 veikuši 15 stundas ilgu lidojumu
"Nosvīdu kā pirtī": šo operāciju piloti uzskata par bīstamāko
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Vienkārša recepte ASV un NATO savaldīšanai – Krievijas stratēģisko kodolspēku mācības