Gunārs Kūtris

Bijušais Satversmes tiesas vadītājs: Latvija pārvēršas par policejisku valsti

98
(atjaunots 09:02 17.07.2019)
Normālā tiesiskā valstī, kur nav tik represīva policistu piegājiena, valstij nebūtu jāuzskata, ka jebkura liela summa ir saņemta noziedzīgā ceļā, norādīja Gunārs Kūtris.

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Pēdējā laikā valsts cenšas aktīvāk kontrolēt savus pilsoņus caur viņu īpašumu, paziņoja bijušais Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētājai, esošais Latvijas Universitātes lektors Gunārs Kūtris intervijā avīzei Neatkarīgā Rīta Avīze.

Jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņoja, ka plāno ieviest pārbaudes uz ceļiem: ja cilvēks pārvadā nedeklarētu summu virs 10 tūkstošiem eiro, naudu konfiscēs, pieprasot pierādīt to izcelsmes likumību.

Komentējot doto iniciatīvu, Kūtris sacīja, ka pēdējo gadu laikā bieži saskaras ar gadījumiem, kad valsts iestādes un likumdevēji cenšas ierobežot personas brīvību. Tā, piemēram, tieši pēdējo piecu gadu garumā īpaši ierobežojumi tiek piemēroti cilvēka tiesībām brīvi pārvaldīt savu īpašumu.

Protams ir skaidra valsts fiskālā interese. Cīņa ar skaidru naudu   notiek arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas kara ietvaros. Protams, ka ar to būtu jānodarbojas, un var noteikt pienākumu deklarēt noteiktas skaidras naudas summas, kuras tiek ievestas no ārvalstīm. Šāds likums ir spēkā kopš 2007. gada, taču līdz šim tas skāra naudas līdzekļus, kuri tiek ievesti ES, tādēļ nekā jauna tajā nav.

Taču, pēc jurista izteiciena, grozījumu stulbums, kuri stājās spēkā Latvijā no 1. jūlija, ir tajā, ka jādeklarē naudas ievešana, iebraucot valstī pat no Lietuvas vai Igaunijas.

"Varbūt tas ir plānots solis, lai atgrieztu Latvijā savu naudas sistēmu? Maz ticams," uzskata Kūtris.

Tāpat viņš netic tam, ka uz robežām ar kaimiņvalstīm atgriezīs muitas kontroles punktus. Visticamāk, šī norma ieviesta tamdēļ, lai mūsu varasiestādēm būtu likumīgs pamats apturēt, pārbaudīt, konfiscēt.

Ja nauda ir deklarēta, to nevar atņemt. Taču arī te VID ir tiesības pieprasīt atklāt to izcelsmi.

Un te izpaužas policistu valsts varasiestāžu vēlme kontrolēt visas cilvēka darbības ar viņa īpašuma palīdzību, uzskata bijušais Satversmes tiesas vadītājs.

Pēc viņa pārliecība, kontrolēt un ierobežot cilvēku viņa tiesībās var tikai tad, kad viņš ar savu rīcību apdraud citus. Lai to darītu, pirmām kārtām jābūt pamatotām aizdomām vai apsūdzībām. Taču zinot, kāda ir mūsu deputātu un ministru attieksme pret likumību, liekas, ka viņiem svarīgāka ir īpašuma konfiskācija bez visāda veida apsūdzībām.

Pastāv vēl viens jautājums, kas saistīts ar šo tēmu. Tagad Latvijā lielus naudas maksājumus iespējams veikt tikai caur banku. Bet kāpēc būtu jāliek cilvēkiem izmantot privātas bankas pakalpojumus? Pēc Kūtra domām, nekas tāds nedrīkst būt. Brīvam cilvēkam nebūtu jāziņo, kā viņš pārvalda savu naudu. Taču varasiestādes vēlas kontrolēt viņa dzīvi. Būtībā ar administratīviem pasākumiem valsts liek cilvēkam taisnoties.

Normālā tiesiskā valstī, kur nav šāda represīva policistu piegājiena, valstij no sākuma ir jākonstatē, ka vienas vai otras personas nauda ir iegūta nelikumīgā ceļā, jāizvirza viņam apsūdzības, un tikai pēc tam viņš būs spiests taisnoties par to, kur viņš ir ņēmis šo naudu. Nevis uzskatīts, ka jebkurā gadījumā jebkura liela naudas summa ir saņemta noziedzīgā ceļā, norādīja Kūtris.

Nesen VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme komentēja likuma grozījumus par skaidras naudas darījumu ierobežošanu un pastāstīja, kam būtu jāgaida Valsts ieņēmuma dienesta "slazdi krūmos" ceļa.

Tikmēr daudzi uzņēmēji, sevišķi maza biznesa īpašnieki sabiedriskās ēdināšanas nozarē, sūdzas par VID rosinātajām represijām un par to, ka nodokļu inspektori apriori uzskata jebkuru uzņēmēju par noziedznieku. Savukārt mediji teju katru dienu ziņo par uzņēmumu slēgšanu vai to bēdīgo stāvokli VID darbību dēļ.

98
Pēc temata
Mediji: bankas īpašnieks Latvijā pieķerts mēģinājumā ievest 300 000 eiro skaidrā naudā
VID vadītāja: mūsu mērķis ir lielā nauda, taču nevajag baidīties no "slazdiem krūmos"
Nodokļi žņaudz: Valsts ieņēmumu dienests ķēries pie firmas "Skrīveru saldumi"
"Totalitāras valsts pirmā pazīme": iedzīvotāji par VID reidiem skaidras naudas meklējumos

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

25
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

25
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

30
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

30
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem