Latvijas Radio ēka

Miljons eiro: Latvijas Radio darbinieki panākuši algas pielikumu

24
(atjaunots 15:06 16.07.2019)
Tā kā mediju nozare iekļauj valsts drošības jautājumus, papildu līdzekļu piešķiršana ir absolūti pamatota, uzskata jaunais kultūras ministrs Nauris Puntulis.

RĪGA, 16. jūlijs – Sputnik. Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību uzņēmuma valdei, pirmdien, 15. jūlijā tā vērsās pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu bez atrunām piešķirt papildu finansējumu darbinieku algām. Krīzes novēršanai lūdz vienu miljonu eiro gadā.

Politiķi, kuri ir atbildīgi par mediju politiku, jau paziņojuši, ka ir gatavi izpildīt šo lūgumu, vēsta TV3. Jau tuvākajā sēdē, 16. jūlijā, valdība varētu apstiprināt papildu līdzekļu piešķiršanu.

Atklātā vēstulē prezidentam un premjeram, NEPLP un kultūras ministram Latvijas Radio darbinieki pievērsa uzmanību krīzes situācijai, kura izveidojusies sabiedriskajā radiostacijā finansējuma trūkuma dēļ. Trīs gadu laikā Latvijas Radio pameta trešā daļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Ir apdraudēts programmu, sevišķi ziņu saturs.

"Mēs nevaram sev atrast šobrīd darbiniekus ar šādu atalgojumu. Arī slodzes ir par lielu.

Mēs vēlamies par 8% palielināt algas visiem radio darbiniekiem, bet ziņu dienestā par 30%, jo ziņu cilvēki strādā arī atvaļinājumos. Tā ir tāda īpaša cilvēku grupa, kuriem darbs ir saspringts, un viņi no tā pat nedrīkst atiet," skaidro Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.

Algu palielināšanai šogad ir nepieciešami 100 tūkstoši eiro, savukārt nākamgad jau miljons eiro. NEPLP jau ir sagatavojusi lēmuma projektu un iesniegusi to valdībai.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis, kurš ir atbildīgs par mediju darbu, centīsies pārliecināt koalīcijas partnerus nepieciešamībā apstiprināt līdzekļu piešķiršanu.

"Es noteikti atbalstīšu šos NEPLP priekšlikumus. Es ceru, ka padome iepazīsies arī ar situāciju LTV un LSM, un es noteikti būšu atbalstošs. Turklāt es aicināšu savus kolēģus ministrus apzināties, ka mediji ir ļoti plaša joma un tā ir joma, kas šobrīd ir valsts drošības jautājums," norādīja Puntulis.

Nākamā gada budžeta prioritāšu sarakstā Kultūras ministrija iekļāvusi jautājumu par papildu septiņu miljonu eiro piešķiršanu, lai sabiedriskie mediji pakāpeniski aizietu no reklāmas tirgus.

Saeimas Mediju apakškomisijā arī uzsver nepieciešamību stiprināt sabiedriskos medijus, kuri finansējuma apjoma ziņā šobrīd atrodas pēdējā vietā Eiropā.

"Esošā sistēma, kur mediji ir finansiālā badā un spiesti par mazām summiņām mēnesi no mēneša vērsties pie valdības, nav normāla! Šādā situācijā sabiedriskie mediji ir politiski ietekmējami. Tas nav pieļaujami demokrātiskā sabiedrībā," saka apakškomisijas vadītāja Vija Tērauda ("Attīstībai/Par!").

24
Pēc temata
Latvijas Radio vadītāja nepieļauj situāciju, ka Latvijas Radio 4 varētu slēgt
Latvijas Radio gatavs apklust zemo algu dēļ
Jaunā Latvijas Radio vadība izlems jautājumu par sponsoru līgumiem
No amata atkāpjas Latvijas Radio valdes priekšsēdētājs