Ārsts. Foto no arhīva

Nav laika: ārsti pārsūta datus VID bez pacientu rakstiskās atļaujas

66
(atjaunots 16:42 15.07.2019)
Elektroniskās kvītis slimnīcās ieviesa papīra birokrātijas samazināšanai, taču piekrišana to noformēšanai vienalga jānoformē papīra veidā.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Jau vairākus mēnešus Latvijas lielākajās slimnīcās pacientiem izsniedz elektroniskās kvītis. Kā šis pakalpojums ietekmējis Latvijas iedzīvotājus, kuriem šie dokumenti ir nepieciešami nodokļu atmaksai, nolēma noskaidrot kanāls LNT.

Pieņemšanā pietrūkst laiks

Ģimenes ārstam Andrim Baumanim nepieciešami daži klikšķi un četras sekundes, lai izrakstītu elektronisko kvīti par sniegtajiem pakalpojumiem. No 8. jūlija dakteris izraksta kvīti tikai elektroniskā formātā, jo tas ir vienkāršāk, ērtāk un ātrāk. Vairs nav izmaksu par kvīšu grāmatiņām.

Līdz jūnija beigām viņš izrakstīja un nosūtīja VID 308 kvītis.

"Reāli varat parēķināt, tātad kvītī 25 lapas iekšā, tas sanāk kaut kur 12 kvīšu grāmatiņa, 13 kvīšu grāmatiņas," stāsta ārsts.

Valdība ieviesa jauno kārtību, lai iedzīvotājiem vairs nenāktos krāt čekus un kvītis papīra veidā un pēc tam katru iesniegt VID nodokļu atmaksai. Elektroniskie dokumenti automātiski nonāk VID datubāzē.

Taču, ja pacients nevēlas sevi identificēt, informācija tiek nosūtīta bez personas datu norādīšanas. Pirms datu nosūtīšanas ārstam ir jāpalūdz rakstiska pacienta atļauja tam, taču daļa ārstu to nedara. Viņu vidū ir arī Andris Baumanis: viņš informē pacientus un saņem viņu mutisko piekrišanu.

"Es neesmu no visiem šiem pacientiem vācis šo te parakstu, ka viņš piekrīt šo datu nosūtīšanai VID. Jo man liekas, ka tas ir pilnīgi nenormāli digitāli dokumenta vietā veidot jaunu papīru kaudzi. Otrkārt, man pieņemšanā tam nav laika," saka Baumanis.

Sistēma prasa pilnveidošanu

Kopš marta pieteikumus elektroniskai dokumentu iesniegšanai VID iesniedza 99 veselības aprūpes iestādes. Atskaiti par noformētajām kvītīm jāiesniedz reizi ceturksnī, pirmo reizi tas ir jāizdara līdz 25. jūlijam. Divdesmit četras slimnīcas to jau ir izdarījušas, atskaitoties aptuveni par 18 tūkstošiem kvīšu.

Starp šīm kvītīm ir arī tās, par kurām nodokļu atmaksu noformēt nedrīkst. Piemēram, par estētiskās medicīnas pakalpojumu apmaksāšanu vai maksa par slimnīcas gultasvietu.

Ja kvīts ir noformēta korekti, tā attēlosies nodokļu deklarācijas sagatavē, līdz ar to tā nebūs jāiesniedz atsevišķi. VID atzīst: lai sistēma tiktu uzskatīta par ideālu, sadarbībā ar Veselības ministriju un Valsts datu inspekciju jāizstrādā risinājums, lai pacientiem nenāktos sniegt rakstisku atļauju datu nodošanai.

Papīra kvītis un čekus joprojām izmanto aptuveni divi tūkstoši ģimenes ārsti un mazās medicīnas prakses: vieni strādā ar lokālām programmām, kuras nav pielāgotas elektronisko kvīšu izmantošanai, bet citi izmanto tikai valsts sistēmu e-veselība, kurā nav šādas funkcijas.

66
Pēc temata
Tagad ārsti var sūtīt VID elektroniskās kvītis ar pacientu datiem
Čakša par jauno reformu: tie paši medicīnas pakalpojumi grozi ar jaunu nosaukumu

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

11
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

11
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

5
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

5
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu