Vilks

Likums sargā vilku baru, kas sarīkojis īstu slaktiņu zemnieku saimniecības aitu barā

99
(atjaunots 09:10 14.07.2019)
Vilku bars masveidā posta zemnieku saimniecības aitu baru. Valsts dienesti palīdzējuši tikai ar "nozieguma" vietas apskati.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Vilku bara uzbrukumos nopietni cietusi zemnieku saimniecība "Zīles" Madonas novadā, vēsta lsm.lv.

Vēl nesen ganāmpulkā bija vairāk nekā 500 aitu, bet pēdējo dienu laikā to pulks sarucis par piektdaļu. Vairākas naktis vilki plosīja dzīvnekus. Youtube publicētajā video ierakstā redzams, kā plēsēji apgājušies ar aitām.

Saimniecības īpašnieks Armands Kozulis pastāstīja, ka aploks nožogots ar elektrisko žogu, taču arī tas nav apturējis vilkus. Kopumā cietusi 71 aita.

Lai cīnītos ar vilkiem, viņš vērsies vietējā mežniecībā un lūdzis ātrāk sākt medību sezonu. Kamēr gaidīta atbilde, vilki aitām uzbrukuši trešdienas naktī un atveduši līdzi jaunos vilcēnus.

Kozulis domāja, ka vilki aitas plosījuši gan sporta, gan ēšanas pēc.

"Var būt abi varianti. Pirmkārt, iespēja apmācīt mazos, otrs – aitas bēg barā, tāpēc viņiem patīk arī sporta pēc. Vienai ir tikai kilograms gaļas apēsts, tāpēc nav tā, ka tieši tik daudz viņš gribētu ēst", teica noskumušais saimnieks.

"Tā mums ir jāgaida līdz pirmdienai, kad sāksies vilku medīšanas sezona,” stāstīja saimnieks. 

Zaudējumi, ko vilki nodarījuši saimniecībai, sasniedz gandrīz 10 000 eiro. Tie varētu augt vēl vairāk, jo iznīcinātas arī sugas saglabāšanai audzētās aitas.

Zemnieks uzskata - vienīgā iespēja paglābt ganāmpulkus būtu krietni samazināt Latvijas vilku populāciju. Taču vilkiem arī šeit ir Eiropas Savienības saudzējamā dzīvnieka statuss, ko mainīt būs grūti.

Pagaidām kompensācijas Kozulis neprasa, tā vietā vajadzētu ātrāku vilku medību sākšanu. Dokumenti mežniecībā iesniegti, taču problēma ir ilgā saskaņošana.

"Šobrīd viņi taisa papīrus. Iespējams, ka rīt viņi to nepaspēj, un tad ir pirmdiena. Iespējams, ka viņi pirmdien nolems piešķirt atļaujas ātrāk medīt vilku, bet tad jau sākas sezona. Tās ir tās dienas, kas būs jāpatērē, lopus turot kūtī, kad man ir siena laiks un jādara citi darbi," stāstīja Kozulis.

Jau 2018.gadā Valsts mežu dienests brīdināja, ka biežāki kļūst plēsīgo dzīvnieku uzbrukumi mājdzīvniekiem. Itika ziņots, ka VMD gada sākumā saņēmis 29 pieteikumus, bet 2017.gadā – tikai 18.

Lielākais skaits ziņojumu par plēsīgo dzīvnieku uzbrukumiem mājdzīvniekiem 2018.gadā saņemts no zemniekiem Latgales austrumos un Vidzemes ziemeļu daļā.

99
Pēc temata
"Staigā pa promenādi un nekā nebaidās": Ķengaraga iedzīvotājus satraukušas lapsas

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

24
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

24
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

28
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

28
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem