Vilks

Likums sargā vilku baru, kas sarīkojis īstu slaktiņu zemnieku saimniecības aitu barā

91
(atjaunots 09:10 14.07.2019)
Vilku bars masveidā posta zemnieku saimniecības aitu baru. Valsts dienesti palīdzējuši tikai ar "nozieguma" vietas apskati.

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Vilku bara uzbrukumos nopietni cietusi zemnieku saimniecība "Zīles" Madonas novadā, vēsta lsm.lv.

Vēl nesen ganāmpulkā bija vairāk nekā 500 aitu, bet pēdējo dienu laikā to pulks sarucis par piektdaļu. Vairākas naktis vilki plosīja dzīvnekus. Youtube publicētajā video ierakstā redzams, kā plēsēji apgājušies ar aitām.

Saimniecības īpašnieks Armands Kozulis pastāstīja, ka aploks nožogots ar elektrisko žogu, taču arī tas nav apturējis vilkus. Kopumā cietusi 71 aita.

Lai cīnītos ar vilkiem, viņš vērsies vietējā mežniecībā un lūdzis ātrāk sākt medību sezonu. Kamēr gaidīta atbilde, vilki aitām uzbrukuši trešdienas naktī un atveduši līdzi jaunos vilcēnus.

Kozulis domāja, ka vilki aitas plosījuši gan sporta, gan ēšanas pēc.

"Var būt abi varianti. Pirmkārt, iespēja apmācīt mazos, otrs – aitas bēg barā, tāpēc viņiem patīk arī sporta pēc. Vienai ir tikai kilograms gaļas apēsts, tāpēc nav tā, ka tieši tik daudz viņš gribētu ēst", teica noskumušais saimnieks.

"Tā mums ir jāgaida līdz pirmdienai, kad sāksies vilku medīšanas sezona,” stāstīja saimnieks. 

Zaudējumi, ko vilki nodarījuši saimniecībai, sasniedz gandrīz 10 000 eiro. Tie varētu augt vēl vairāk, jo iznīcinātas arī sugas saglabāšanai audzētās aitas.

Zemnieks uzskata - vienīgā iespēja paglābt ganāmpulkus būtu krietni samazināt Latvijas vilku populāciju. Taču vilkiem arī šeit ir Eiropas Savienības saudzējamā dzīvnieka statuss, ko mainīt būs grūti.

Pagaidām kompensācijas Kozulis neprasa, tā vietā vajadzētu ātrāku vilku medību sākšanu. Dokumenti mežniecībā iesniegti, taču problēma ir ilgā saskaņošana.

"Šobrīd viņi taisa papīrus. Iespējams, ka rīt viņi to nepaspēj, un tad ir pirmdiena. Iespējams, ka viņi pirmdien nolems piešķirt atļaujas ātrāk medīt vilku, bet tad jau sākas sezona. Tās ir tās dienas, kas būs jāpatērē, lopus turot kūtī, kad man ir siena laiks un jādara citi darbi," stāstīja Kozulis.

Jau 2018.gadā Valsts mežu dienests brīdināja, ka biežāki kļūst plēsīgo dzīvnieku uzbrukumi mājdzīvniekiem. Itika ziņots, ka VMD gada sākumā saņēmis 29 pieteikumus, bet 2017.gadā – tikai 18.

Lielākais skaits ziņojumu par plēsīgo dzīvnieku uzbrukumiem mājdzīvniekiem 2018.gadā saņemts no zemniekiem Latgales austrumos un Vidzemes ziemeļu daļā.

91
Pēc temata
"Staigā pa promenādi un nekā nebaidās": Ķengaraga iedzīvotājus satraukušas lapsas
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

6
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

14
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

14
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts