LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs

Mitrofanovs: Latvija slēpj galvu smiltīs, ignorējot ANO un EDSO rezolūcijas

41
(atjaunots 11:39 12.07.2019)
Latvija nevar bezgalīgi ignorēt starptautisko organizāciju piezīmes, tāpēc jāturpina piesaistīt starptautiskās sabiedrības uzmanību krievvalodīgo apspiešanai, ir pārliecināts LKS līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

RĪGA, 12. jūlijs — Sputnik. Latvija joprojām ignorē tiesībsargājošo starptautisko organizāciju ziņojumus un pārskatus, kuros nosodīta krievu valodas ierobežošanas politika valstī, taču tas nevar turpināties bezgalīgi, paziņoja bijušais EP deputāts, Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs intervijā Sputnik Latvija.

Bieži vien tamlīdzīgi dokumenti izsniegti kā rekomendācijas, taču ar laiku to efektam jāuzkrājas. Pieaugot pret Latviju vērsto kritisko piezīmju skaitam, citiem delegātiem nāksies biežāk pievērst tiem uzmanību un pieprasīt darbības no Latvijas ppuses. Kad starptautiskais spiediens kļūs neizturam, valdība būs spiesta spert kaut kādus soļus.

"Tā tas darbojas ideālā gadījumā. Jāsaprot, ka dažu pēdējo gadu desmitu laikā viss, kas saistīts ar cilvēka tiesībām, atkāpjas aizmugures plānā salīdzinājumā ar drošības un ģeopolitikas jautājumiem.

Tāpēc tādas tiesībsargu kritizētas valstis kā Latvijas Republika, ir kļuvušas nekaunīgākas un vispār nepievērš uzmanību kritikai," paskaidroja Miroslavs Mitrofanovs.

Kā piemēru viņš minēja ANO, EDSO, Eiropas Padomes komiteju taisnīgās rezolūcijas, kam Latvija ne tikai nepievērš uzmanību, tās pat netiek publicētas. Nenotiek nekāda sabiedriska diskusija, viss beidzas ar oficiālo mediju skopiem paziņojumiem par kāda ziņojuma publikāciju.

"Taču šie mēģinājumi tēlot strausu, kas slēpj galvu smiltīs, nevar turpināties ilgi, jo agri vai vēlu starptautiskais spiediens noved pie nepieciešamības reaģēt," ir pārliecināts politiķis.

Protams, viens pieteikums, viens pārskats neko nemaina, taču vajag klauvēt slēgtajās durvīs, jo nākotnē dokumentu kritiskā masa var uzlabot dzīvi valstī.

"Saskaņa" pārkāpusi vēlētāju gribu

Sekmīgs darbs krievvalodīgo tiesību aizsardzības jomā lielā mērā ir atkarīgs arī no delegāciju sastāva starptautiskajās organizācijās, piemēram, EPPA.

Latvijas Krievu savienība nav iekļuvusi Saeimā un nevar nosūtīt savu pārstāvi uz EPPA. Taču pārstāvis ir partijai "Saskaņa", ko atbalsta krievvalodīgo vairākums, - Boriss Cilēvičs.

"Diemžēl "Saskaņas" pārstāvis nobalsoja pret Krievijas atgriežanos pie pilnvērtīga darba EPPA. Tātad šis pārstāvis faktiski ir nodevis savus vēlētājus, pārkāpjot krievvalodīgo iedzīvotāju absolūtā vairākuma gribu – viņi uzskata, ka ar Krieviju jānotiek sadarbībai ar draudzības un atklātības noteikumiem, nevis jāpakļauj tā diskriminācijai un izolācijai, kā to pieprasa daudzi rusofobi no Baltijas valstīm, Polijas, Zviedrijas un tā tālāk," uzsvēra Mitrofanovs.

41
Pēc temata
Eksperte: krievu skolu pāreja uz mācībām latviešu valodā ir valsts noziegums
KF Drošības padomes sekretārs uzskata Baltijas valstu politiku par aparteīdu
Aktīvists: sargājiet savu latviešu valodu, bet neaiztieciet krievu valodu
Eiroparlamenta komiteja – Latvijai: bērniem jāmācās dzimtajā valodā
Portfelis ar Latvijas budžetu, foto no arhīva

Vai nāksies palikt Latvijā? Ierēdņiem samazinājuši komandējumu izmaksas

6
(atjaunots 16:19 27.09.2020)
Latvijas ministriju ierēdņu komandējumu izmaksas tika pazeminātas par 20%, samazinot tās līdz 2,72 miljoniem eiro.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Atbalstot 2021.gada valsts budžeta ietvaru, Latvijas Ministru kabinets samazināja līdzekļu apjomu valsts pārvaldes darbinieku komandējumu izdevumiem, vēsta Mixnews.lv.

Rezultātā nākamā gada budžetā šie izdevumi ir samazinājušies par 20% - līdz 2,72 miljoniem eiro.

Vismazāk ir paveicies Latvijas Aizsardzības ministrijas ierēdņiem. Viņiem izdevumi ir samazināti par 978 384 eiro. Ārlietu ministrijai nāksies samazināt izdevumus par 401 828 eiro, savukārt Iekšlietu ministrijai – par 269 608 eiro.

Atgādināsim, ka Latvijas premjers Krišjānis Kariņš iepriekš atklāja, ka pateicoties ārkārtējās situācijas režīmam, kuru izraisīja Covid-19 pandēmija, daudzas ministrijas un valsts iestādes sākušas taupīt līdzekļus.

Tostarp ĀM uz atcelto komandējumu rēķina ietaupīja 200 tūkstošus eiro, kas sastāda 10% no centrālā aparāta un vēstniecību darbinieku komandējumiem paredzētajiem līdzekļiem. Arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits pastāstīja, ka viņa iestādei izdevies ietaupīt 20 tūkstošus eiro.

Toties jūlijā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atklāja virkni gadījumu, kad valsts amatpersonas par valsts apmaksātiem dienesta komandējumiem saņēma lojalitātes programmu punktus no aviokompānijām, kurus pēcāk izmantoja savu privāto ceļojumu apmaksai.

Tādējādi aviokompāniju lojalitātes programmu punkti daudziem Latvijas ierēdņiem, kuri regulāri brauc komandējumos uz ārzemēm, kļuva par patīkamu papildinājumu algai.

KNAB toreiz iztika ar mutisku aizrādījumu.

6
Tagi:
Latvija, ierēdņi, budžets
Pēc temata
Juris Pūce: mums jānotur ierēdņu pirktspēja
Latvijas ĀM ārkārtējās situācijas apstākļos ietaupījusi lielu naudu uz komandējumu rēķina
"Mēs nesēžam ierakumos": ierēdņiem nedos piesegt korupciju ar ārkārtējās situācijas režīmu
Kur ir taisnīgums? Ļ.Švecova sašutusi par ministra nevēlēšanos samazināt ierēdņu skaitu
Kapu krusts, foto no arhīva

No Latvijas aizbrauca, kapavietu nekopj: pamesto kapavietu problēma Rīgas kapos

24
(atjaunots 16:03 27.09.2020)
Ja kaps Rīgas kapos izskatās nesakopts un pamests, vieta tiks atdota citiem īpašniekiem jaunam apbedījumam.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks Igors Svincickis pastāstīja radio Baltkom intervijā par to, kā nepazaudēt vietu kapos.

Pēc Svincincka sacītā, Rīgas domē pastāv speciāla komisija. Tā vērtē kapavietu stāvokli. Ja apbedījuma vieta izskatās pamesta un nesakopta, šī vieta īpašniekiem var tikt atņemta.

Kapavietas pamestība paredz, ka apglabātajam, iespējams, nav palicis radinieku, kuri var apkopt kapavietu, vai arī visi, kam bija sakars ar mūžībā aizgājušo, ir aizbraukuši uz ārzemēm, paskaidroja Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieks.

Komisija katru gadu sastāda šādu vietu sarakstu un publicē informāciju par tām. Ja saimnieki nesniedz ziņas par sevi, tad vieta var tikt nodota jauniem īpašniekiem.

Turklāt tikai mirušā radiem ir tiesības noslēgt līgumu ar Rīgas Kapsētu pārvaldi. Savukārt kapavietu drīkst uzturēt kārtībā jebkurš cilvēks.

Sakoptas vietas atņemšanai pārvaldei nav nekāda pamatojuma.

Latvijā norisinās kapsētu digitalizācijas process. Tas nozīmē, ka dati par apbedījuma vietām visā valsts teritorijā – mirušo attēli, dzīves gadi – tiek pārvesti elektroniskā formātā un publicēti portālā Cemety.lv.

Atgādināsim, ka 2019. gadā Rīgas Kapsētu pārvaldes priekšnieka v.i. Gints Zēla paziņoja, ka, ja Rīga turpinās piešķirt saviem iedzīvotājiem bezmaksas apbedījuma vietas, tad pēc kāda laika kapi būs pilnībā pārpildīti.

Zēla uzsvēra, ka tieši apbedījuma vietas cena kapos varētu motivēt cilvēkus izmantot jau esošās kapavietas, kur ir apbedīti viņu radinieki.

24
Tagi:
emigrācija, Latvija, kapsēta
Pēc temata
Klusā vieta: Madonas novada iedzīvotājs pie kapsētas audzējis marihuānu
Kapsētas ir pārpildītas, Latvijā kļūst populārāka kremācija
Kaps dārgāks nekā bēres: Valsts kontrole īstenojusi kapsētu revīziju
Rūjienas kapsētā nelaiķiem atgādina par parādiem
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas

0
(atjaunots 23:05 27.09.2020)
Igaunijas valdība no pirmdienas, 28. septembra, mīkstina nosacījumus cilvēkiem, kuri iebrauc Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somijas, taču tikai pamatotos gadījumos.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Lai vienkāršotu pārvietošanos vienotā ekonomiskajā telpā, Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu mīkstināt pašizolācijas nosacījumus pamatotos gadījumos iebraucējiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas, raksta Postimees.ee. Grozījumi stājas spēkā šodien, 28. septembrī.

Saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, tiem, kas iebrauca Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somija, bija jāievēro 14 dienu pašizolācija gadījumā, ja Covid-19 saslimstība tajās sastāda virs 25 gadījumiem uz 100 tūkstošiem cilvēku pēdējo 14 dienu laikā.

Savukārt piektdien, 25. septembrī, Igaunijas valdības apstiprinātais grozījums ļauj noteiktos gadījumos pārvietoties starp šīm valstīm bez ierobežojumiem, pat ja inficēšanās rādītājs tajās pārsniedz 25 gadījumus uz 100 000.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vakar Latvijā tika ziņots par 22 jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem, tika veikti 1660 testi.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, 5 no 22 gadījumiem cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi tiek izmeklēti.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

0
Tagi:
koronavīruss, robeža, Igaunija, Latvija
Pēc temata
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka