Atkritumi. Foto no arhīva

Cilvēki aizbrauc, atkritumi paliek: no kurienes Latvijā tik daudz atkritumu

21
(atjaunots 11:19 12.07.2019)
Ar katru gadu valsts iedzīvotāju skaits sarūk aptuveni par 20 tūkstošiem cilvēku, taču atkritumu apjoms nesarūk, gluži pretēji – pieaug. Kur meklējams iemesls?

RĪGA, 12. jūlijs — Sputnik. Eurostat dati liecina, ka 2013.gadā Latvijā bija 704 tonnas atkritumu, bet 2017.gadā – jau 851 tonna, vēsta Bb.lv.

Piecu gadu laikā atkritumu apjoms pieaudzis par 21% un turpina augt. Pie tam ar katru gadu valsts iedzīvotāju skaits sarūk aptuveni par 20 tūkstošiem cilvēku. Kāpēc? No kurienes valstī tik daudz atkritumu?

"Latvijas Zaļais punkts" direktors Kaspars Zakulis pastāstīja, ka vidēji ikviens Eiropas Savienības iedzīvotājs izmet aptuveni 488 kg atkritumu gadā, Latvijā – 438 kg. Kopš 2013.gada atkritumu apjoms uz vienu cilvēku pieaudzis par 25% - no 350 līdz 438 kg.

Eksperti uzskata, ka atbildi uz atkritumu mīklu sniedz tikai faktors, ka līdz ar ekonomikas izaugsmi un preču patēriņa palielināšanos pieaudzis arī atkritumu daudzums.

Jāņem vērā, ka ES tiek pārstrādāti aptuveni 46% atkritumu, bet Latvijā – tikai 23,3%. Tomēr līdz 2025.gadam šo apjomu Latvijā plānots palielināt līdz 50%. Starp citu, ja Latvija to nepaveiks, valsti gaida nopietnas sekas – ES sankcijas.

Ja Latvija neizpildīs ES prasības atkritumu utilizācijas jomā, minimālais sods par to sasniegs 392 tūkstošus eiro.

Eiropas Parlamenta pieņemtie likumprojekti paredz, ka līdz 2025.gadam jāpalielina mājsaimniecību un uzņēmumu radīto atkritumu pārstrādes apjoms vismaz līdz 55%. Līdz 2030.gadam šim apjomam jāsasniedz jau 60%.

Līdz 2025.gadam plānots pārstrādāt 65% iepakojuma materiālu, līdz 2030.gadam – 70%. Noteikta veida iepakojumam paredzēti dažādi mērķrādītāji.

Taras depozīts

Patlaban puse Latvijā radīto atkritumu netiek pārstrādāti, bet gan nonāk izgāztuvēs. Problēmas risinājumu varētu sniegt iepakojuma depozīta sistēma ieviešana, turklāt ne tikai standarta tarai, bet arī cita veida iepakojumam, piemēram, šampūna pudelēm, burkām utt.

Tomēr pagaidām būtu pāragri domāt par šampūna pudelēm. 2018.gada oktobrī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus likumā par iesaiņojumu, kuri paredz depozīta sistēmas ieviešanu dzērieniem.

Šīs sistēmas ietvaros pircējs, iegādājoties preci depozīta iesaiņojumā, apmaksās preces cenu un veiks depozīta iemaksu, ko atmaksās iesaiņojuma pieņēmējs. Runa ir par stikla, plastmasas un alumīnija taru, ko būs iespējams nodot pieņemšanas punktos vai speciālos automātos.

18. aprīlī Latvijas Tirdzniecības un ražošanas kamerā tika prezentēts pētījums, kura autori brīdina, ka firmas, kuras nodarbojas ar atkritumu savākšanu, varētu "atriebties" par depozīta sistēmas ieviešanu: ja tās dēļ šīm firmām būs grūtāk saņemt plastmasas ienākumus, peļņas zaudējumu kompensācijai tās var pacelt parasto atkritumu izvešanas rēķinus.

Saskaņā ar pētījumu, ja valsts iesaistīts sistēmā visus pārtikas produktu un dzērienu ražotājus, sākotnējās izmaksas sastādīs līdz 40 miljoniem eiro, savukārt ikgadējie izdevumi sistēmas uzturēšanai sastādīs 10-12 miljonus eiro.

Vēl vairāk, pētījuma dati liecina, ka dzērienu pudeles sastāda tikai niecīgu daļu no kopējā atkritumu apjoma, un līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu šī problēma tiktu atrisināta tikai daļēji. Runājot tieši, Latvijā depozīta sistēmā tiktu apstrādāti apmēram 15-19 tūkstoši tonnu saražotās dzērienu taras, jeb 6-7% no saražotās taras apjoma, kas sastāda mazāk nekā 1% no visiem Latvijā savāktajiem atkritumiem.

21
Pēc temata
Cik maksās preces pēc taras depozīta sistēmas ieviešanas
Latvija ir gatava sodīt par izsmēķu mešanu uz ielas: būšot tikpat bargi kā Vācijā
Lai neiznāk kā ar OIK: iepakojuma depozīta sistēma ir jāpārdomā