Didzis Šmits

Šmits: investīcijas Latvijā nepiesaistīs par Jēzus Kristus

72
(atjaunots 11:18 12.07.2019)
Latvijā radīti maksimāli nelabvēlīgi apstākļi jaunajiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, turklāt birokrātiskā nodokļu sistēma bloķē privāto iniciatīvu, paziņoja deputāts Didzis Šmits.

RĪGA, 12. jūlijs — Sputnik. Latvijas nodokļu politikai nepieciešama dziļa reforma, taču tas ir neiespējami, kamēr pie varas ir cilvēki bez kompetences ekonomikā, paziņoja Saeimas deputāts, zivjrūpnieks Didzis Šmits intervijā žurnālam "Otkritij gorod".

Viņš novērojis, ka daudzi politiķi pat nesaprot, kā veidojas budžets, un interesējas tikai par tā sadali.

Vienlaikus situācija uzņēmējdarbībā ir bēdīga.

"Mēs esam izveidojuši birokrātisku nodokļu sistēmu, kas pilnībā bloķē jebkādu privāto iniciatīvu. Ēnu ekonomika pie mums veido 25% - ceturto daļu visas valsts ekonomikas!

Taču jautājums, kā visu padarīt legāli, nav atrisināms, ķerot uz ceļiem cilvēkus ar skaidro naudu. Vajag mainīt nodokļu apstākļus biznesam, kas strādā nevis eksportam, bet valsts iekšienē. Uzņēmēji vienkārši nevar samaksāt nodokļus," atzīmēja Šmits.

Kā atrast līdzsvaru

Deputāts izmantoja Lafera līkni, lai paskaidrotu, kā izlabot situāciju. Līknes vienā galā nodokļu nav, otrā – visi atdod valstij simt procentus ienākumu, un galu galā ne vienā ne otrā gadījumā budžets neko nesaņems, jo neviens negrib strādāt valsti ar simtprocentīgu nodokļu likmi.

"Valsts varas meistarība ir nokļūt šajā līknē punktā, kur no nodokļiem budžetā nonāks maksimāla summa. Taču, ja tu šo punktu pabīdi uz nodokļu palielināšānas pusi, budžets sāk zaudēt līdzekļus.

Latvijā nozarēs, kas strādā valsts iekšējā tirgū, šim punktam jau sen paiets garām. Problēma ir tā, ka pie varas esošie cilvēki to ne tikai nesaprot – daudzi pat nezina, ka pastāv tāda teorija.

Cilvēki valdībā ir pārliecināti, ka, palielinot nodokļus, viņi palielinās budžeta ienākumus. Tas ir absolūti nepareizi," atgādināja Šmits.

Kā piemēru viņš minēja PVN samazināšanu dārzeņiem un augļiem no 21 līdz 5%. Jau pirmajā gadā valsts šajā jomā iekasēja vairāk nodokļu nekā agrāk.

Vēl viens piemērs – Maroka. Lai attīstītu zivju pārstrādi no nulles, zivju pārstrādātājiem dāvāja desmit gadus ilgas nodokļu brīvdienas. Rezultātā Maroka ieņem līdera pozīcijas šajā nozarē, tātad iekasē lielas summas nodokļos.

"Bet pie mums valsts izspiež visu no pieciem tūkstošiem lielo uzņēmumu, nevis pārdomā jautājumu: kā panākt, lai būtu desmit tūkstoši tādu uzņēmumu. Protams, tam vajadzīgas investīcijas," atzīmēja Šmits.

Pat Jēzus Kristus nepalīdzēs

Ir gandrīz neiespējami piesaistīt valstī investorus, uzsvēra deputāts. Viņš aprēķināja, ka zivju pārstādes uzņēmuma darbības uzsākšana ar 50 darbiniekiem, ar algu tūkstoš eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas un 18 miljonu eiro apgrozījumu, Latvijā ir neizdevīgāka nekā Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Čehijā. Problēmu rada ne tikai nodokļi, bet arī elektroenerģijas augstās izmaksas.

"Jābūt trakam cilvēkam, lai šodien Latvijā atvērtu tādu rūpnīcu," uzskata Šmits.

Situācija ir jālabo, taču Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Andra Ozola nomaiņa nelīdzēs.

"Es neesmu viņa advokāts, taču ticiet man: pat ja tagad aģentūras priekšgalā stāsies Jēzus Kristus, nekas nemainīsies. Ko var pastāstīt par Latviju? Ka tā ir skaista valsts, ka te nav terorisma? Tas viss ir labi, taču, tiklīdz investors paņems kalkulatoru un parēķinās, nekas nenotiks," uzsvēra Šmits.

Viņš nebūt neapgalvo, ka zina visu, taču viņš pats premjera vietā piesaistītu politikas izveidē katras nozares profesionāļus, lai viņi strādātu cilvēku labā.

72
Pēc temata
Ekonomiste: Latvija dara visu iespējamo, lai samazinātos nodokļu maksātāju skaits
Pārāk bieži maināt plānus: par ko norvēģi pieprasa no Latvijas 65 miljonus eiro
LIAA vadītājs preses konferencē pārmeta melus ekonomikas ministram
LIAA vadītājam Andrim Ozolam nāksies pāriet uz citu darbu
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins

Pēc cik ilga laika tiks sadalīta Krievija? NA deputāts rāda KF "jauno karti"

0
(atjaunots 18:28 07.07.2020)
Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins piedāvājis diskusijai Krievijas "jauno karti".

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Ar skandalozajiem Krievijai naidīgajiem izlēcieniem pazīstamais Aleksandrs Kiršteins nesēž, rokas klēpī salicis – šoreiz viņš atkal nolēmis apspriest Krievijas iespējamo sairšanu.

Atgādināsim, ka sapnis par Krievijas sadali jau sen neliek politiķim mieru – pirms pāris gadiem viņš Twitter tīklā drosmīgi paziņoja, ka miers Eiropā iestāsies tikai pēc Krievijas sabrukšanas.

Nesen viņš atkal atgriezās pie savas iemīļotās tēmas un parādīja lasītājiem kaut kāda vācu ģeogrāfa zīmējumu, kurā Krievija saskaldīta atbilstoši tuvējām valstīm. spriežot pēc visa, politiķis ir sajūsmā par šo karti.

"Kā jums liekas, pēc cik ilga laika šādi tiks sadalīta Krievija?" Aleksandrs Kiršteins lūdza lasītājus atklāt savas domas.

Tomēr viņa ideja, šķiet, nav radusi aktīvu atbalstu. Vien daži sapņotāji stāstīja, kā tikšot dalīta Krievija un kas viņus šajā ziņā biedē.

"Nekad, te vienkārši parādīta tuvākā ārvalsts attāluma ziņā Krievijas teritorijas daļām. Dalīšanās notiks pēc citiem principiem," uzskata lasītājs ar lietotājvārdu Bezkompromisa Tiesiskums.

"Igaunijai tā būtu liela nelaime - dabūt uz kakla pāris miljonus krievu," spriedelē Sandris Metuzāls.

"Šādi – diezin vai. Ķīna ņems vairāk," uzskata Vents Krauklis.

"Nez, es gan labāk iestātos par to, lai Krievija paliek tāda, kāda tā ir tagad. Ja milzīgu gabalu noraus Ķ, tas var beigties tikai ar katastrofu visos līmeņos," skumju prognozi izteica "Ļarvmutīte Epilepsijas gaisma".

"Nekad un nemūžam. 13.Saeima drīzāk pašu Latviju padirsīs. Skaidrs, ka ķīnieši  savāks Krieviju, bet pie vien arī Latviju, ja turpināsiet šādā stilā! Vai Latvijai vajag krievu teritorijas? Nē! Jo jau tagad līnija - Ludza, Jēkabpils, Bauska, Auce mierīgi varētu tikt poļiem atdota," par pašas Latvijas vienotību uztraucas lasītājs Es Pats.

Daži komentētāji pat pauda šaubas, vai tāda tēma vispār būtu jāapspriež.

"Pilnīgs murgs. Labāk sāciet domāt par to, vai  pēc ATR Latvijas nomalēs vispār kāds paliks dzīvot.  Vēl pāris stulbas reformas un Latvija no valsts pārvērtīsies par teritoriju," autoram attrauca Andrejs.

2018. gada vasarā Kiršteins jau klāstīja, ka Krievija būtu jāsadala.

"Tikai, kad Krievija sadalīsies mazākās valstīs, atbilstoši etniskajam sastāvam, ar rāvienu izbeigsies militārie konflikti un Eiropā iestāsies ilgstošs miera periods!" Kiršteins uzrakstīja savā Twitter.

​Tas ir tikai viens no daudziem deputāta neordinārajiem izteicieniem: iepriekš viņš piedāvājis atņemt pilsonību tiem naturalizācijas pilsoņiem, kuri balsoja par krievu valodas atzīšanu par otru valsts valodu vai piedalās krievu skolu aizstāvības mītiņos, nosauca krievu valodu par "starptautiskā sionisma valodu" un vainoja VDK par Rīgas "Dinamo" sliktajiem rezultātiem.

0
Tagi:
rusofobija, nacionālpatrioti, nacionālisms, Latvija
Pēc temata
Kiršteins: par Baltijas okupāciju atbildīgi ir Čērčils un Rūzvelts
Deputāts Kiršteins piedāvā sadalīt Krieviju
Time of Israel pieķēra deputātu Kiršteinu antisemītismā
Pasažieri lidostā Rīgā, foto no arhīva

Trešā daļa reemigrantu pamet Latviju trīs gadu laikā pēc atgriešanās

3
(atjaunots 18:20 07.07.2020)
Četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku. Latvijas Universitātes pētnieki noskaidroja, cik liels skaits palikuši valstī.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Trīs gadu laikā pēc atgriešanās no ārzemēm Latvijā paliek aptuveni divas trešdaļas reemigrantu, bet viena trešdaļa atkal aizbrauc, pastāstīja Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vecākā pētniece Inta Mieriņa, vēsta Tvnet

Viņa publiskoja Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas liecina: četru gadu laikā Latvijā atgriezušies 17 tūkstoši cilvēku, bet līdz 2019. gadam valstī palikuši 13 tūkstoši. Mieriņa atzīmēja, ka, iespējams, aizbraukušie vēlreiz atgriezīsies Latvijā.

Eksperte norādīja, ka nav atrodami dati, kas liecinātu: aizvien lielāks skaits atgriezušos gribētu atkal aizbraukt. Gluži pretēji, saskaņā ar viņas kolēģa Mihaila Hazana pētījuma datiem, reemigrantu vēlme atkal aizbraukt ir kritusies – 2016. gadā tamlīdzīgs nodoms bija 40% reemigrantu.

Iepriekš vēstīts, ka saskaņā ar Mihaila Hazana pētījumu, aptuveni pusmiljonu cilvēku pasaulē var iekļaut Latvijas diasporā – tie ir cilvēki, kas bijuši Latvijas valstspiederīgie, un viņu pēcteči, kā arī Latvijā dzimušie cilvēki.

3
Tagi:
Latvija, reemigrācija
Pēc temata
Bez krievu valodas – tikai uz Īriju: latvietis sūdzas par darba trūkumu
Ekonomists: reemigrantu plūsma pēc Brexit radīs krīzi Baltijā
Ja jaunieši turpinās pamest Latviju, valsts izmirs: LU profesors par depopulāciju