Mācību grāmatas krievu un latviešu valodā

"Gribēju parādīt, ka esmu latvietis": aldaris uzskata valodas jautājums ir atrisināts

49
(atjaunots 17:23 11.07.2019)
Viens no alus darītavas "Alķīmiķis" dibinātājiem agrāk centās uzsvērt, ka viņš ir latvietis, un runāja tikai latviski, taču vēlāk konstatēja, ka viss ir mainījies.

RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Intervijā radio Baltkom aldaris Ingemārs Dzenis atzina, ka nesaskata nekādas problēmas ar latviešu valodu, tāpēc neuzskata par vajadzīgu spiest tajā runāt.

Dzenis ir viens no alus darītavas "Alķīmiķis" dibinātājiem. Viņš pats atzīst, ka pirms gadiem desmit visu laiku gribējis runāt tikai latviski, parādīt, ka viņš ir latvietis, taču pēc tam sapratis, ka valodas jautājums Latvijā vairs nav tik aktuāls kā agrāk.

"Jūtu, ka pēdējo 10-15 gadu laikā daudz kas ir mainījies. Agrāk es arī gribēju visu laiku runāt latviski, parādīt, ka esmu latvietis, ka šeit ir Latvija," paskaidroja Dzenis un uzsvēra – valodas jautājums viņam bija principiāls.

Viņš atminējās, ka atziņa – valodu problēmas Latvijā vairs nav – pie viņa nākusi ilgu laiku. Pat krievvalodīgie sākuši runāt ar viņu latviski. Turklāt, principā, vairs nav tik svarīgi, kādā valodā runāt – krieviski vai latviski.

Taču Latvijā ir arī tādi, kuri visiem spēkiem cenšas panākt, lai neviens neaizmirstu valodas problēmu. Acīmredzot, ne visi valstī dzīvojošie krievvalodīgie sākuši lietot latviešu valodu, kā to gribētu valdība, kas nenogurstoši uzbrūk krieviem un visam krieviskajam.

Ar šķīvjiem – latviski

Vēl joprojām neatbildēts ir viens no aktuālākajiem jautājumiem – tas pats, kas agrāk, šķiet, satrauca Dzeni. Kādā valodā Latvija būtu pieklājīgi runāt ar klientiem bārā un restorānā vai ar pircējiem veikalā?

Piemēri nav ilgi jāmeklē. Ja nu tikai Daugavpilī. Bāra "Artilērijas pagrabi" īpašnieks Daugavpilī – pilsētā, kuras iedzīvotāju vidū 85% ir krievi, valodas problēmu atrisinājis vienkārši – viņā bārā krieviski nerunā.

Tātad restorāns neplāno strādāt ne tūristu, ne citu klientu dēļ. Nav saprotams, kā mērojama tā peļņa.

Toties iestādes saimnieks uzskata, ka tas tikai palīdz pilsētai. Viņaprāt, mīts par to, ka Daugavpils ir krievu pilsēta, biedē potenciālos tūristus no citiem Latvijas novadiem.

Acīmredzot, sarunas krievu valodā aizbiedē arī veikala IKEA klientus Rīgā. Tur nesen nepieņēma darbā 17 gadus vecu skolnieci, norājot par sliktām latviešu valodas zināšanām, lai arī viņa bija ar mieru strādāt pat pat trauku mazgātāju. Meitenes māte bija sašutusi par tādu attieksmi, jo ar šķīvjiem virtuvē nav obligāti jārunā valsts valodā. Galu galā, šķīvji jau nav pircēji.

Tādu piemēru sanāk daudz. Tomēr pastāv arī otrs aspekts.

Runāt krieviski

Iepriekš tam pašam radio Baltkom piezvanīja rīdzinieks Normunds, kurš pastāstīja: viņš ir latvietis, un abi bērni iet latviešu skolā. Taču mājas pagalmā pārsvarā sastopami krievu bērni, un viņš savējiem liek sarunāties ar draugiem krieviski.

Galu galā, valoda ir bagātība, un viņš tikai priecātos, ja bērniem skolā līdztekus latviešu un angļu valodām mācītu arī krievu, franču un, piemēram, zviedru valodas.

Normunds uzsvēra, ka ir vīlies par Latvijas valdības neapdomīgajiem lēmumiem, kas bojā valsts iedzīvotāju attiecības. Viņš atzīmēja: nav noteikti jābūt krievam, latvietim, polim vai čigānam, lai sajustu vilšanos par savu valsti.

49
Pēc temata
Uzņēmējs šokā: viņu uzaicinājuši uz radioraidījumu krievu valodā
Katastrofa. Latviešu valoda vairs nav pašpietiekama
Rīgas vicemēra bērni atteikušies sarunāties ar viņu latviešu valodā
"Gaisa trauksme": latviešu valoda apdraud aviācijas pārvadājumu drošību
Operāciju zāle P.Stradiņa slimnīcā, foto no arhīva

Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos

0
(atjaunots 16:19 10.08.2020)
Pašārstēšanās var būt bīstama jūsu veselībai – Internetā atrasto informāciju labāk ir apspriest ar savu ārstu.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (28%) pēdējā gada laikā ārstējās patstāvīgi, vadoties pēc Internetā atrastās informācijas, liecina aptaujas rezultāti, kuru veica aptieku tīkli "Mana Aptieka" un "Apotheka".

"Mana Aptieka" un "Apotheka" Veselības indekss ir ikgadēja aptauja, kas tiek veikta sadarbībā ar Tirgus un sabiedriskā viedokļa pētījumu centru SKDS. Ik gadu tajā piedalās vairāk nekā tūkstotis cilvēku vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Pētījuma rezultāti liecina, ka 83% respondentu uzticas farmaceitiem kā veselības aprūpes nozares speciālistiem, taču 28% ārstējas patstāvīgi, izmantojot Internetā atrasto informāciju.

Pašārstēšanās ir daudz bīstamāka, nekā varētu likties: cilvēki bieži nepamana visus saslimšanas simptomus, atrod sev nepareizas diagnozes un apdraud savu veselību, izvēloties nepiemērotas zāles, izmantojot nepareizo devu vai dažādu medikamentu kombināciju.

Ierastām slimībām var būt līdzīgi simptomi ar ļoti nopietnām, cilvēka dzīvību apdraudošām slimībām. Tāpat ir svarīgs simptomu ilgums, piemēram, klepus vairāku dienu garumā var nozīmēt saaukstēšanos, savukārt klepus vairāku nedēļu garumā var norādīt uz absolūti ko citu, nopietnāku slimību.

"Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš uzsver, ka Internetā atrastajai informācijai nekad nav jākļūst par avotu diagnozes noteikšanai un vēl jo vairāk pirms ārstēšanas uzsākšanas.

"Diemžēl farmaceiti joprojām pārāk bieži saskaras ar situācijām, kad cilvēki vēršas pie farmaceita pēc konsultācijas tikai tad, kad pašu izvēlētā metode nav nesusi vēlamos rezultātus," saka Kūliņš.

"Mana Aptieka" farmaceite Agnese Ritene atzīmē, ka, pat ja cilvēks ir veicis klīnisko izmeklējumu un atlasīja ticamu informāciju Internetā, nav garantiju, ka izvēlētā ārstēšanās metode būs efektīva un droša viņa veselībai. Internetā atrasto informāciju ir vērts apspriest ar ārstu vai farmaceitu.

0
Tagi:
Latvija, zāles, medicīna
Pēc temata
Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka
Eurostat: Latvijā ir pārāk maz medicīnas māsu un akušieru
"Nāciet pēc 197 dienām": par cenām, rindām un jauno medicīnas reformu Latvijā
Bezmaksas medicīnas Latvijā nav: bērnam mēnešiem ilgi jāgaida pat maksas vizīte
Jūrmalas pludmale, foto no arhīva

nenoslīkt līdz peldsezonas beigām: stāsta glābēji

4
(atjaunots 16:11 10.08.2020)
Noslīkušo skaits Latvijā turpina pieaugt, savukārt glābēji brīdina – ar glābšanu uz ūdens nevar nodarboties kurš katrs.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieki kopš šī gada janvāra no ūdenstilpēm izvilkuši 80 noslīkušos; kā lai nepapildina šo statistiku, stāsta portāls LSM.lv.

Speciālisti aicina iedzīvotājus izvēlēties atpūtai oficiālās pludmales. Ja tuvumā tādu nav, visdrošāk ir peldēt gar krastu, turklāt vēlams, lai krastā būtu cilvēki, kuri ārkārtas situācijas gadījumā var nākt palīgā.

Nedrīkst peldēties pēc pārkaršanas saulē. Un, protams, atpūta pie ūdens nav savienojama ar alkohola vai jebkādu citu reibinošo vielu lietošanu.

"Reibumā nāk galvā dažādās pārdrošas idejas, piemēram, pārpeldēt ūdenstilpi vai ielekt uz galvas ūdenī. Kakla daļas skriemeļu laušana var rezultēties ar invaliditāti uz mūžu vai nāvi," saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāve Maija Pauniņa, Veselības veicināšanas vadības nodaļas vadītāja.

VUGD pārstāve Agrita Vītola atzīmē, ka, ja kāds slīkst, pirmām kārtām ir jāizsauc glābēji, nevis jāmetas ūdenī un jācenšas palīdzēt. Ja cilvēks nolēmis glābt slīkstošo, tad ir rūpīgi un objektīvi jānovērtē savas prasmes, jo slīkstoši cilvēki parasti krīt panikā, ķeras aiz saviem glābējiem un velk viņus zem ūdens.

"Steigšanās palīgā, ja neesat apmācīts glābšanas darbu veikšanā uz ūdens, var beigties ar to, ka būs divi glābšanas darbi vai divi izceltie no ūdenstilpes. Ir arī šogad bijis gadījums, kur cilvēks, pamanot slīkstošu cilvēku, dodas palīgā, bet diemžēl pats neizpeld. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē savas spējas," sacīja Vītola.

Sākumā ir jānomierina cietušais, jāizskaidro, kas notiks tālāk. Ja cilvēks prot peldēt, viņam var padot trosi (piemēram, automobiļa), jānostiprina tā pie sava pleca un jāvelk krastā. Vēl viens veids ir iedot slīkstošajām plastmasas pudeli un vilkt uz krastu.

Tāpat glābēji lūdz neaizmirst vecākus, ka atpūta pie ūdens ar bērniem ir darbs. Atslābināties nedrīkst, visu laiku jāseko līdzi notiekošajam, turklāt tas skar pat piepūšamos baseinus mājas pagalmā.

"Dīķiem, kas ir pie mājām, noteikti jābūt norobežotiem. Bērnam nevajag lielu daudzumu ūdens, kurā noslīkt. Tas tiešām var būt zems, piepūšams baseiniņš, kurā viņš iekrīt," norādīja Pauniņa.

Saskaņā ar Eurostat datiem, Baltijas valstis ieņem pirmās trīs vietas pēc noslīkušo skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju visu ES dalībvalstu vidū. Pirmajā vietā ir Latvija. Par vienu no iemesliem, kādēļ Latvijā ir šāds noslīkušo skaits, tiek saukta Latvijas iedzīvotāju nemācēšana peldēt. Latvijas Peldēšanas federācija sarīkoja aptauju valsts vispārizglītojošās skolās un atklāja, ka pilnvērtīgi peldēt mācās ceturtā daļa skolēnu.

4
Tagi:
VUGD, SPKC
Pēc temata
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Sirds apstājās uz divām stundām: Rīgas ārsti brīnumainā kārtā izglāba noslīkušu bērnu
Rundāles novadā noslīkušais kļuva par septiņdesmit sesto Latvijā 2019. gadā
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību