Egils Levits

"Negribu pamosties nomalē": Latvijas prezidenta runa satraukusi mediju menedžeru

120
(atjaunots 08:49 11.07.2019)
Latvijas jaunā prezidenta Egila Levita inaugurācijas runa satraukusi ziņu aģentūras LETA valdes locekli Juri Mendziņu – viņš paziņoja, ka nevēloties pamosties ar skaudru apziņu, – Latvija pārvērtusies par buferzonu.

RĪGA, 11. jūlijs — Sputnik. Latvijas jaunievēlētā prezidenta Egila Levita frāze par to, ka Latvija neesot tilts starp Rietumiem un Austrumiem, bet gan neatņemama Rietumeiropas daļa, radījusi pretrunīgu atbalsti sabiedrībā.

Pazīstamais mediju menedžeris, ziņu aģentūras LETA valdes loceklis Juris Mendziņš savā lapā Facebook pastāstīja, ka viņu šī frāze satraukusi.

"Manas pārdomas par Prezidenta runu un mūsu valsts nākotni. Manuprāt labā ziņa ir tā, ka intelektuāli mēs esam nākamajā līmenī. Par to, kas darīja mani piesardzīgu - ka mēs esam " ...un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem"," raksta Mendziņš.

Viņam šķiet, ka pārlieku maz vērības piesaistīta Luminor eksperta Strautiņa komentāram, kurš aizvadītajā nedēļā norādīja, ka apstrādes rūpniecības pieaugums maija bija sliktākais kopš pērnās vasaras, un tas liecina par iespējamajām grūtībām pārdošanā un pieticīgiem ražošanas apjomiem arī turpmākajos mēnešos.

"Protams, ja Moneyval rekomendāciju ievērošanas procesā no aprites ir izrauti gan jau kādi pāris miljardi, iespējams, sekas varētu būt arī "grūtības pārdošanā" kādā sektorā. Labrīt," sarkastiski piezīmēja mediju eksperts.

Mendziņš ironiski atgādināja, ka 2018.gadā Latvijas iedzīvotāju skaits sarucis par 14,4 tūkstošiem. "Vienkārši runājot, tādas Cēsis vienkārši pazuda. Toties mūsu mežu nozare šobrīd dod ap 20% no eksporta - cirst mēs mākam, aleluja," atzīmēja Mendziņš.

Mediju menedžeris pauda satraukumu par faktu, ka Latvija var kļūt par nomali.

"Es negribu kādu rītu pamosties ar skaudru apziņu, ka mēs esam nekas cits kā nomale, buferzona, kur lielvaras ir vienkārši izvietojušas militāros spēkus un dusmīgi vēro viena otru, un turklāt drošības labad izvākušas visus aktīvus, pie viena parūpējoties, lai arī mums pašiem šeit nekas īpaši nenotiktu," secināja Mendziņš.

Teikto viņš apstiprināja ar cipariem: saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, ASV investīciju apjomu atlikums 2019.gada 1.ceturkšņa beigās bija 137 miljoni eiro, bet 2016.gada beigās – 195 miljoni. Divu gadu laikā redzams kritums par 40%, paskaidroja eksperts.

Viņš atgādināja arī to, ka finanšu darbība valsts IKP nodrošina nedaudz vairāk par 3% un CSP apgalvo, ka  "2018. gadā finanšu un apdrošināšanas nozarē samazinājums par 7%". Šī nozare nerada izmešus, netērē dabas resursus, neatstāj aiz sevis mirušas teritorijas, nepiesārņo jūru ar plastmasu, nesagrauj ozona slāni. Tajā vajadzīgas tikai smadzenes, tehnoloģijas un kontakti norāda autors.

"Starp citu, lielākā osta Baltijas jūrā pēc pārkrautajiem apjomiem ir Klaipēda, nevis Ventspils, kā pirms 7-8 gadiem," turpināja uzskaitīt Mendziņš.

Publikācijas noslēgumā autors uzdeva vairākus aktuālus jautājumus.

"Uz kurieni mēs dodamies? Vai kāds ir gatavs pateikt - mēs gribam būt visstraujāk augošā ekonomika, piemēram, Centrālajā, Austrumu un Ziemeļeiropā? Latvija - maza valsts, kura veselīgā bezkaunībā tirgojas ar visiem uz nebēdu un ievāc dividendes no savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas uz velna paraušanu? Tilts nevis starp Austrumiem un Rietumiem, bet kaut vai starp Āfriku un Arktikas leduslāčiem, ja vien tas ir izdevīgi un dod sajūtu ne tikai Latvijas iedzīvotājiem bet visai pasaulei, ka tieši šeit ir īstā vieta, kur viss notiek. Valsts, kur ir izcila izglītības sistēma, kur pusaudži PISA reitingos ir pasaules vadošajā desmitniekā. Valsts, kurā dzīvo sasodīti gudri, ja gribat, viltīgi, labi izglītoti un attapīgi cilvēki, kuri tomēr dabiski vēlas nevis apčakarēt viens otru, bet gan ir vienojušies un lēmuši kopā darīt tā, lai Latvija ir labākā vieta Baltijas jūras krastā, un nevis kaut kad, bet saprotamos 5-10-15 gados," – noslēdza Mendziņš.

Atgādināsim, ka 8.jūlijā, stājoties valsts vadītāja postenī, Levits nāca klajā ar runu Saeimā un cita starpā uzsvēra: "Mēs esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa – un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Šo metaforu es kategoriski noraidu."

120
Pēc temata
Ekonomiste: Latvija dara visu iespējamo, lai samazinātos nodokļu maksātāju skaits
Nākamreiz padomāsim par tautu: Rinkēvičs gatavojas 14. Saeimas vēlēšanām
Levita priekšgājēji: ebreji un vara Latvijā
Latvijas prezidenta kandidāts: latviešu nācijas pastāvēšana nav pašsaprotama
LU

Latvijas augstskolas pārgājušas pie attālinātām studijām

10
(atjaunots 16:48 26.10.2020)
Praktiskās nodarbības Latvijas augstskolu stundentiem joprojām notiks klātienē, tomēr lekcijas būs organizētas attālināti.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. No šīsdienas līdz 15. novembrim mācību process augstākajās mācibu iestādēs būs daļēji attālināts, vēsta Tvnet.

Šo lēmumu valdība pieņēma aizvadītās nedēļas nogalē, jo nesenie Covid-19 izplatības gadījumi valstī cita starpā saistīti ar augstskolu studentiem.

Grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai pieņemti ar mērķi ierobežot studentu pulcēšanos.

Mācību process augstskolās būs daļēji attālināts – lekcijas notiks attālināti, bet iemaņu iegūšanai nozīmīgas praktiskās nodarbības ļauts organizēt klātienē, ievērojot stingrus drošības pasākumus.

Attālinātās mācības sākušās arī skolu vecākajās klasēs, tomēr skolēniem nodrošināta iespēja tām sagatavoties.

Slimību profilakses un kontroles dati liecina, ka augstākais Covid-19 izplatības līmenis konstatēts mācību iestādēs un bērnu kolektīvos, otro vietu ieņem saslimušo ģimenes locekļi un kontaktpersonas.

10
Tagi:
augstākā izglītība, izglītība, koronavīruss
Pēc temata
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Skolotāji aizvien biežāk slimo ar Covid-19
Latvijas skolotāji pieprasa valsts kompensācijas par izdevumiem attālinātajam darbam
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Banku karte

Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī

9
(atjaunots 16:47 26.10.2020)
Pēc stingro ierobežojumu periodā, kad pirkumi internetā bija piespiedu pasākumus, iedzīvotājiem tomēr saglabājies ieradums visu iegādāties tīmeklī, liecina bankas Citadele dati.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Dati, kas apkopoti par pirkumiem internetā 2020. gadā, liecina, ka iepirkšanās tīmeklī ir sasniegusi kolosālus apmērus, tomēr mainījies pirkumu sortiments, atzīmēja banka "Citadele".

Karantīnas laikā Latvijā bija populāri gandrīz visu iegādāties attālināti, internetā. Agrāko pieprasījumu, piemēram, naktsmītņu un aviobiļešu rezervāciju nomainīja parasti ikdienas sadzīves pirkumu.

Par stabilu nišu kafejnīcām un restorāniem kļuva ēdienu piegāde mājās. Septembrī ēdienu piegādes pasūtījumu skaits pārsniedza pavasarī sasniegtos rādītājus, vēsta Press.lv.

Bankas "Citadele" speciālisti atzīmēja, ka pavasarī pāreja pie interneta pirkumiem bija piespiedu lieta, ņemot vērā ārkārtejo situāciju valstī, bet tagad šī tendence saglabājusies ērtību un komforta labad. Pircēji ir pieraduši, ka iespējams droši iegādāties pārtiku, apģērbu, sadzīves iekārtas, neapmeklējot veikalu.

Uzņēmēji ir uztvēruši šīs tendences un tagad plašak piedāvā visu informāciju elektroniskā formātā, kā arī paplašinājuši iespējas iegādāties preces un pakalpojumus internetā.

Bankas "Citadele" karšu un norēķinu operāciju nodaļas vadītājs Andris Lazdiņš norādīja, ka uzņēmēji sākuši plašāk interesēties par e-komerciju. Domājot par konkurenci ar starptautiskajiem interneta veikaliem, firmas Latvijā sākušas būtiski mainīt biznesa formātu, kļūst pieejamākas un ērtākas Latvijas iedzīvotājiem.

Jāpiebilst, ka šī gada pavasarī aviobiļešu iegāde Latvijā sarukusi 20 reizes, vairākkārt mazinājusies mitekļu rezervēšana. Naktsmītņu pieprasījuma nelielo lejupslīdi sekmēja iekšzemes tūrisma saglabāšanās, kā arī braucieni uz kaimiņvalstīm.

9
Tagi:
internets
Pēc temata
Latvijā atļauts pasūtīt zāles ar piegādi uz mājām: kā tas darbojas
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Piegāde kaut vai pusnaktī: kā Covid-19 izmainījis pārtikas pasūtīšanu tiešsaistē Latvijā
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā