Rīgas balzāms

"Nav problēmu, Šeflera kungs": deputāte kaunina kolēģus par akcīžu samazināšanu

36
(atjaunots 09:23 10.07.2019)
Nav skaidrs, kādēļ bija jāaizēno jaunā prezidenta inaugurācijas diena ar izdabāšanas izpausmi stiprā alkohola ražotājiem, paziņoja Jūlija Stepaņenko.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Astotā jūlija ārkārtas sēdē Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja Akcīzes likuma grozījumus, kuri paredz likmju samazināšanu stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem jau no 1. augusta.

Šādu lēmumu deputāti apstiprināja drīz pēc Egila Levita inaugurācijas, kurš izteica zvērestu Saeimā tās pašas dienas rītā.

"Es tiešām nesaprotu, kāpēc koalīcijai vajadzēja aizēnot Valsts prezidenta inaugurācijas dienu ar neglītu izdabāšanu stiprā alkohola lielražotāja lobijam," uzrakstīja Facebook neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko.

Viņa norādīja, ka sākumā attiecās pret Kariņa ideju samazināt akcīzes alkoholam, sekojot Igaunijas piemēram, pozitīvi, uzskatot, ka šāda darbība var kļūt par soli veselīgākas konkurences virzienā, no kura Latvija tikai un vienīgi iegūs. Iespējams, pēc tam Latvija sāktu sacensties ar Poliju, samazinot pārtikas produktu cenas, un ar Lietuvu, paaugstinot minimālās algas apmēru.

Tiesa, Kariņa projektam bija viens trūkums – viņš aizmirsa par alus ražotājiem.

"Iesniedzām priekšlikumu par to, lai arī alum proporcionāli tiktu samazināts nodoklis un no tā attiecīgi Latvijas valsts iegūtu vēl vairāk, kā bija rēķinājuši FM ierēdņi.

Bet izrādās, nekādu alu šiem nevajag. Izrādās, shēma ir tik prasta, kā zirga deķis - vienkārši VAJAG nolobēt stirpo alkoholu," raksta Stepaņenko.

Viņa atgādināja, ka nekādas vienošanās ar Igauniju par akcīzēm, par kuru runāja Kariņš, vienkārši nebija – to apstiprināja Igaunijas ierēdņi.

"Brīnums, tiešām brīnums, ka nepieprasīja atvainošanos, bet noraksturoja Kariņa kunga vēstījumu par "pašmāju propagandu". Nudien, propaganda ar ļoti riebīgu piegaršu.

“Vajag palīdzēt? Nav problēmu, Šeflera kungs. Uzgaidiet mazliet, tūliņ iedarbināsim tos 100 (nu jau 98) podziņspiedējus un lieta tiks darīta. Nē, caur valdību nelaidīsim, tur mums iebildīs Veselības ministrija un Zemkopības ministrs arī, iespējams, liks savus priekšlikumus,” attēlo Stepaņenko iespējamo dialogu starp valdošo koalīciju un stipro dzērienu magnātu Juriju Šefleru, "Latvijas Balzams" īpašnieku.

Jūlija Stepaņenko cer, ka vismaz šo netaisnīgo grozījumu pasludināšanas laikā jaunais prezidents kaut cik nosodīs koalīcijas rīcību.

Iepriekš Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!") paziņoja, ka akcīzi alum netiek plānots samazināt, jo pat ar jaunajām igauņu likmēm šis dzēriens Latvijā būs lētāks. Kopumā viņš norādīja, ka Latvijas politikas izstrādātāji vēlas redzēt sabiedrību, kura patērē mazāk alkohola, tostarp arī mazāk alus.

Igaunija samazināja akcīzi alkoholam, sākot no 1. jūlija.

36
Pēc temata
Lietuvā pagaidām neuztraucas par alkotūrisma attīstību Latvijas virzienā
Latvija aprēķināja zaudējumus saistībā ar gaidāmās "alkotūristu" plūsmas samazināšanos
Latvijas dzelzceļš

Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus

3
(atjaunots 09:56 26.05.2020)
Pagājušajā gadā "Latvijas dzelzceļš" cieta zaudējumus, kravu plūsmas pieaugums nav gaidāms, kompānija optimizē izdevumus un atlaiž daļu darbinieku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Aizvadītajā gadā "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018.gadu un sastādījis 337,645 milj.eiro. Koncerna zaudējumi sastādījuši 9,328 milj.eiro, salīdzinājumā ar ienākumiem 14,408 milj.eiro apmērā, vēsta Diena.

Lielāko daļu LDz ienākumu nodrošina kravu pārvadājumu meitas uzņēmums "LDz Cargo". Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj.tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018.gadā. 79,4% šī apjoma veidoja importa pārvadājumi (32,949 milj.tonnu), par 18,6% mazāk nekā 2018.gadā.

Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas - 70,4% visu pārvadājumu. Kravas no Baltkrievijas sastāda 21,7%, no Lietuvas - 5%, no Kazahstānas - 1,2%, no Ukrainas – 1,1%, no Igaunijas – 0,3%, no Uzbekistānas – 0,1%, no citām valstīm – kopā 0,2%.

Koncerna LDz ienākumi par infrastruktūras lietošanu, salīdzinājumā ar 2018.gadu, pieauguši par 14,2%, jeb 9,514 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļš" kapitālieguldījumi pagājušajā gadā sastādīja 29,742 milj.eiro, "LDz Cargo" kapitālieguldījumi – 2,61 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj.eiro. vēl 15,8 milj.eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījusi arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstlenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Sputnik Latvija jau rakstīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2019. gadā krities līdz minimālajam 17 gadu laikā. Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmēja, ka valsts negrasās glābt nacionālo dzelzceļu. Viņš teica, ka LDz finansēšana no valsts budžeta ir ārkārtējs solis. Pirmām kārtā ir jāķeras klāt izmaksu samazināšanai visos virzienos, jāveic racionalizācijas process un jāstrādā pie jaunu kravu piesaistīšanas.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs atzīmēja, ka darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir sāpīgs lēmums uzņēmuma dzīvē, taču solis nepieciešams finansiālās stabilitātes labad.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

3
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvijas Dzelzceļš, Latvija, Krievija
Pēc temata
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
Vispirms darbinieki, tagad – sliedes: "Latvijas dzelzceļš" izpārdod metāllūžņus
Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos
Vēja radītājs

Sinoptiķi izstrādās jaunu sliktu laikapstākļu brīdinājumu sistēmu

4
(atjaunots 09:55 26.05.2020)
Jaunā brīdinājumu sistēma par sliktiem laikapstākļiem ļaus iedzīvotājiem labāk izprast riskus un savlaicīgi veikt drošības pasākumus.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Sanita Pelēķe pastāstīja, ka tiek izstrādāta jauna sistēma, kas ļaus uzlabot informācijas precizitāti par bīstamiem laikapstākļiem, vēsta jauns.lv. Šī iemesla dēļ tiks pārvērtēti hidrometeoroloģisko brīdinājumu kritēriji.

Kritēriji tiek pārskatīti sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, lai izplatāmie brīdinājumi labāk atspoguļotu gaidāmo hidrometeoroloģisko parādību intensitāti un to sagaidāmo ietekmi.

Gandrīz visām hidrometeoroloģiskajām parādībām ir ieviesti trīs brīdinājumu līmeņi. Dzeltenais nozīmē, ka laikapstākļi ir pasliktināti un tiek novērota stipras intensitātes parādība. Oranžais - laikpstākļi kļūst bīstami, tiek novērota ļoti stipras intensitātes parādība, sarkanais - laikapstākļi ir ļoti bīstami, tiek novērota ekstremālas/bīstamas intensitātes parādība.

Turpmāk, līdz ar prognozēto hidrometeoroloģisko parādību intensitāti, brīdinājumos būs iekļauta arī vispārēja informācija par gaidāmo ietekmi un norādījumi iedzīvotājiem rīcībai šajās situācijā, ļaujot sabiedrībai vieglāk izprast gaidāmos riskus.

Jauno brīdinājumu kritēriju vizualizācijai izveidota jauna mājaslapa bridinajumi.meteo.lv, kurā būs detalizētāk norādīti reģioni, kuriem tiek prognozētas bīstamākās dabas parādības.

4
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Biedējoši tempi: jūra aizvien biežāk atņem zemi tās īpašniekiem Latvijā
Latvijas iedzīvotāji šoziem redzējuši sauli 2-6 stundas nedēļā