Būvniecība

Eksperts par nekustamo īpašumu tirgu: demogrāfija slīd lejā, bet mēs vienalga būvējam

113
(atjaunots 08:34 09.07.2019)
Vai ir bīstami dzīvot padomju mājās, ko darīt tiem, kam nedod hipotēku, un kā mainīsies nekustamā īpašuma cenas Latvijā nākotnē.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Kāpēc Rīgā būvē divas reizes mazāk dzīvokļu, nekā Tallinā un Viļņā? Vai ir bīstami dzīvot padomju laika namos? Kas šodien var atļauties jaunu mājokli? Bankas piešķir kredītus tikai četriem no desmit prasītājiem, un ko lai dara pārējie? Un kā mainīsies nekustamā īpašuma cenas tuvākajā laikā?

Par to portāls rus.db.lv pavaicāja kompānijas Arco Real Estate valdes priekšsēdētājam Aigaram Šmitam.

Rīgā pērn tika uzbūvēti ap 1500 jaunu dzīvokļu, Viļņā tādā pašā laika posmā uzbūvēti 4300 dzīvokļi, savukārt Tallinā – 3100 dzīvokļi.

Pēc Šmita sacītā, tas izskaidrojams ar to, ka krīzes gados lielāko triecienu guva tieši Rīga – nekustamo īpašumu tirgū cenas nokrita par 75%. Ņemot vērā, ka pirms krīzes bija liels būvniecības bums, bankas pēc tam ļoti ilgi izpārdeva atsavināto nekustamo īpašumu. Lietuvā un Igaunijā tik smagas krīzes nebija.

Turklāt, pēc eksperta sacītā, Latvijas iedzīvotāju maksātspēja, neraugoties uz oficiālās algas izaugsmi, nav tik augsta, kā to gribētos. Latvijā ir daudz jaunu ģimeņu, kuras bankas nekvalificē kā hipotekāros aizņēmējus. No desmit cilvēkiem tikai četriem bankas izsniedz kredītus. Tādēļ iemeslu nekustamo īpašumu cenu kāpumam Latvijā nav.

Attiecībā uz jauno projektu cenām un pašizmaksu, pirms pāris gadiem jauna projekta būvniecība no sākuma līdz galam izmaksāja ap 900 eiro kvadrātmetrā, šodien šīs tāmes ir 1100-1200 eiro kvadrātmetrā ekonomiskās klases dzīvokļiem. Šādu mājokļu pārdošanas griesti ir 1600-1650 eiro kvadrātmetrā, ja atņem PVN, var saprast, cik nopelna attīstītājs un vai viņš var samazināt cenas. Risinājums vairumam Latvijas iedzīvotāju ir dzīvot sērijveida namos, meklēt īri vai īri ar izpirkšanas tiesībām.

Neraugoties uz baumām par to, ka vecie mājokļi jau ir izsmēluši savu ekspluatācijas termiņu, ne viss ir tik baisi. Neviens vēl nav ielīdis paneļu mājas konstrukcijā un nav paskatījies, kas tur ir iekšā. Šmits ir pārliecināts, ka neviena māja nesabruks tuvāko divdesmit, trīsdesmit gadu laikā.

Visvairāk vidējā termiņa perspektīvā ekspertu biedē demogrāfija. Tās jaunās ģimenes, kuras potenciāli Latvijā varētu kļūt par jebkura attīstītāja klientiem, skatās Eiropas virzienā.

"Tas reāli mani uztrauc, jo mūsu demogrāfijas grafiks iet lejā, bet mēs vienalga turpinām būvēt, cerot, ka kādreiz tas mainīsies," atzīst Šmits.

Sputnik Latvija iepriekš rakstīja, ka pēdējā gada laikā sērijveida mājokļu cenas Latvijā pieaugušas par 4%. Šobrīd cena par kvadrātmetru otrreizēja mājokļa tirgū sasniedz 810 metrus. Tajā pašā laikā pārdošanas tirgus ir krities – piedāvājums gada laikā samazinājies par 12%.

113
Pēc temata
Klimata pārmaiņas: kas sagaidāms Latvijā
Vai Rīga sekos Maskavas piemēram un nojauks Hruščova laiku mājas
"Iedzīvotājs nonāk ķīlnieka situācijā": no kā jābīstas Hruščova laika māju iemītniekiem
VID vadītāja: mūsu mērķis ir lielā nauda, taču nevajag baidīties no "slazdiem krūmos"
Dzintars veikals, foto no arhīva

"Dzintara" administrators tiesā cenšas atņemt Gerčikovam preču zīmes

1
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
"Dzintars" tiesā cenšas apstrīdēt preču zīmju nodošanu savam bijušajam vadītājam Iļjam Gerčikovam, kurš nodibinājis jaunu kompāniju.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. "Dzintars" maksātnespējas procesa administrators Jānis Ozoliņš uzstājas pret bijušo uzņēmuma šefu Iļju Gerčikovu: kompānija lūdz atzīt par spēkā neesošu darījumu, kura rezultātā viņš ir saņēmis preču zīmes, un pieprasa tās atgriezt, vēsta Baltic Course.

Šīs lietas izskatīšana sākusies 26. maijā.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Iepriekš tiesa pielietoja nodrošinājumu par labu "Dzintars": aizliegumu pārreģistrēt preču zīmes. Gerčikovs palūdza šo prasības nodrošinājumu atcelt, taču tiesa noraidīja prasību.

Savukārt Jānis Ozoliņš izskaidroja šādu situācijas redzējumu: Gerčikovs piesavinājies "Dzintara" preču zīmes vēl pirms tam, kad rūpnīca kļuva maksātnespējīga, un tas noticis nepamatoti.

Jau 2019. gadā Gerčikovs nodibināja firmu "Dzintars Beauty" un kļuva par vienīgo tās īpašnieku un valdes locekli. Un kad sabiedrībā sākās kompānijas problēmu apspriešana, toreizējā "Dzintara" valdes locekle Dagnija Maike paziņoja, ka zīmols, preču zīmes un visi kompānijas patenti jau ir nomainījuši īpašnieku – pārgāja pie Iļjas Gerčikova.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, 12. novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru norīkoja Jāni Ozoliņu.

Pie šādas notikumu sakritības novedusi virkne faktoru. Uzņēmums neveica kārtējo nodokļu maksājumu, kā rezultātā parāds pieauga līdz 2,59 miljoniem eiro. Savukārt kopējā parādu un nodokļu parādu summa sastādīja 6,8 miljonus eiro.

Vienlaikus tika izbeigts tiesiskās aizsardzības process, jo "Dzintars" vairāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros.

Neskaitot to, uzņēmums nesniedza sadarbības līgumus vai kaut kādus citus dokumentus, kuri apliecinātu "Dzintara" spējas izpildīt tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Uzņēmums neizpildīja arī virkni normatīvo aktu prasību.

Sakarā ar visiem šiem apstākļiem tiesa bija spiesta konstatēt uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance paskaidroja, ka galvenais uzņēmuma kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš nepiekrita jaunajām izmaiņām "Dzintara" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā pērnā gada septembrī. Iesniegumu par "Dzintara" maksātnespēju tiesa saņēma 2019. gada oktobrī.

"Dzintars" piedzīvoja finanšu grūtības pēc 2008. un 2014. gada krīzēm, kad tradicionālie noieta tirgi samazinājās, kas noveda pie pārdošanas apjomu krituma un apgrozāmo līdzekļu trūkuma, kā dēļ uzņēmumam uzkrājās parādi.

Ilggadējais Latvijas kosmētikas fabrikas "Dzintars" vadītājs Iļja Gerčikovs Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka grasās atjaunot produkcijas ražošanu – dažas dienas pirms uzņēmuma bankrota Gerčikovs piereģistrēja firmu "Dzintars Beauty". Pēc Gerčikova sacītā, jaunais uzņēmums ražos visu to labāko, kas bija "Dzintaram".

1
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro
Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus
Mediķis, foto no arhīva

Ārstus atkal piemānīja: piemaksas no valsts viņi arī nesaņēma

3
(atjaunots 10:45 02.07.2020)
Valdības piešķirtie 8 miljoni eiro krīzes izmaksām medicīnas darbiniekiem tā arī nenonāca līdz mediķiem un slimnīcām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Neviena pašvaldības slimnīca Latvijā joprojām nav saņēmusi valsts solīto naudu piemaksām mediķiem, vēsta Mixnews.lv.

Marta beigās valdība pieņēma lēmumu par 8 miljonu eiro piešķiršanu piemaksām mediķiem, kas tieši iesaistīti darbā ar Covid-19.

Taču, saskaņā ar Latvijas Slimnīcu biedrības (LSB) datiem, pašlaik piemaksas ārstiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcu, un arī tās to izdarījušas no saviem līdzekļiem.

Veselības ministrija iepriekš solīja, ka slimnīcas varēs izmaksāt piemaksas par darbu ar Covid-19 saviem darbiniekiem katru mēnesi, kopā ar algu. Tātad, pirmajām izmaksām bija jāsākas jau aprīļa sākumā – par martu. Taču, kā ziņo LSB, trīs mēnešu laikā nevienai pašvaldības slimnīcai līdzekļi netika ieskaitīti.

"Pašvaldību slimnīcas patlaban ir sarežģītas izvēles priekšā – vai valdības solītās, taču līdz šim nesaņemtās piemaksas darbiniekiem izmaksāt no saviem līdzekļiem, vai maksāt darbiniekiem tikai pēc finanšu līdzekļu saņemšanas. (…) Pašsaprotams, ka pēc visiem izskanējušajiem solījumiem katrs mediķis un jebkurš darbinieks, kas bija iesaistīts darba organizācijā un cīņā ar Covid-19, joprojām cer uz kaut kāda veida apbalvojumu," pastāstīja LSB vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Pēc viņa sacītā, solījumu nepildīšana samazina darbinieku motivāciju. Tāpat viņš atzīmēja, ka netika saņemtas arī kompensācijas par slimnīcu iepirktajām sejas maskām, cimdiem un halātiem.

"Līdz šim nevienai no slimnīcām nav kompensēti arī izdevumi par iegādātajiem individuālās aizsardzības līdzekļiem. Jau iepriekš informējām, ka valsts tos nespēja nodrošināt centralizēti, tādēļ slimnīcas bija spiestas meklēt veidus, kā iegādi nodrošināt pašu spēkiem," paziņoja Kalējs.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Daugavpils Reģionālās slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs uzsvēra, ka izmaksu ārstiem nebūs bez valsts palīdzības.

"Slimnīcas personālam kompensācijas plānojam izmaksāt tikai tad, kad būs zināms kādu papildu finansējumu mums piešķirs no kopējiem līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Šajā laikā jau esam ieguldījuši ļoti apjomīgus pašu līdzekļus slimnīcas nepārtrauktas darbības nodrošināšanā un visu pandēmijas apstākļos noteikto vadlīniju izpildē," paziņoja Semjonovs.

Pēc viņa sacītā, cilvēki kārtējo reizi vīlušies valdības solījumos.

3
Tagi:
Latvija, alga, mediķi
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Kariņš apsolījis palielināt algas mediķiem nākamgad
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā
Levits: likums par mediķu algu palielinājumu ir jāpārraksta, lai nemuļķotu viņus