Sievietes slimnīcā. Foto no arhīva

Slēgt daļu slimnīcu: Kariņš izdomājis, cīnīties ar ārstu trūkumu

302
(atjaunots 15:05 05.07.2019)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš izpratis, kā atrisināt veselības darbinieku trūkuma problēmu – vajag optimizēt slimnīcu tīklu pēc skolu tīkla piemēra.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš un Veselības ministrijas pārstāvji reaģēja uz Valsts kontroles atskaiti par kvalificēta ārstniecības personāla pieejamību.

Valsts kontrole savā pārskatā atklāti norādīja, ka situācija cilvēkresursu jomā Latvijas veselības aprūpes jomā ir kritiska: noteiktas kvalifikācijas ārsti pacientiem, it īpaši reģionos, nav pieejami vispār vai ir pieejami ļoti ierobežotā skaitā.

Tikai 65% no jauniem speciālistiem pēc diploma saņemšanas paliek Latvijā, tikai 52% māsu un 54% vecmāšu pēc studijām sāk darba gaitas Latvijā. Arī paaudžu nomaiņa nenotiek efektīvi – 55% mediķu un atbalsta personu ir vecāki par 50 gadiem.

Jāpiebilst, ka Latvijā jaunie ārsti nonāk darba tirgu vēlāk nekā citās Baltijas valstīs un māsām ir grūtāk iegūt izglītību un saņemt sertifikātu.

Ārstu novecošana – globāla tendence

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Āris Kasparāns, iepazinies ar VK pārskatu un novērtējis to divējādi, vēsta Latvijas Radio.

"Ir lietas, kam mēs piekrītam, ir lietas, kuras ir jāskata plašāk nekā tikai ministrijas griezumā. Ir lietas par vispārēju trūkumu nozarē, ir globālas tendences, ka ārstniecības personu pietrūkst visā pasaulē. Tāpat par personāla novecošanos. Tā nav tikai Latvijas problēma, tā ir vispār globāla tendence Eiropā. Šīs ir tās lietas, kuras mēs vieni paši ietekmēt nevaram," viņš teica.

Darbinieku trūkums nozarē ir vismaz daļēji risināms, samazinot profesiju sadrumstalotību un padarot speciālistus universālākus. Papildu finansējumu iespējams gūt, saīsinot nepamatoti garo rezidentūras laiku atsevišķās specialitātēs, uzskata Valsts kontrole.

Veselības ministrija solīja ņemt vērā šo ieteikumu.

"Mēs pie tā strādāsim, bet darbs pie šī jau ir noticis un ir vairākas specialitātes, kam jau šobrīd ir samazināts studiju ilgums. Ja mēs skatāmies Eiropas direktīvu, tad no 45 specialitātēm, kam noteikti minimālie studiju ilgumi, mums 27 specialitātēs šis ilgums jau sakrīt," paskaidroja Kasparāns.

Pēc skolām samazināt arī slimnīcu skaitu

Valsts kontroles pārskatu komentēja arī premjerministrs Krišjānis Kariņš Latvijas televīzijas pārraidē Rīta panorāma.

Kariņš atgādināja, ka Latvija sākusi vērienīgas reformas, kā piemēru minot administratīvi teritoriālo reformu, kuras rezultātā Latvijā plānots būtiski samazināt pašvaldību skaitu. Tās rezultātā tiks izvērtēts arī skolu tīkls, un vidusskolas tiks koncentrētas attīstības centros.

Kariņš atzina, ka līdzīgas idejas gaidot arī no Veselības ministrijas, un atzīmēja, ka viena lieta esot runāt par naudas trūkumu, bet pavisam cita – skatīt, kā līdzekļi tiek izmantoti.

"Mums ir gandrīz divreiz vairāk slimnīcu, nekā vajag," sacīja Kariņš un piebilda, ka viņu nepārsteigtu slimnīcu skaita samazināšanās administratīvi teritoriālās reformas rezultātā.

Kariņš apliecināja, ka saprot: tamlīdzīga iniciatīva sastapsies ar pretestību nozarē, jo slimnīcas nevēloties neko mainīt un katra centīšoties pierādīt, ka tieši to slēgt nevajag.

Taču, premjers uzsvēra, mediķu pieejamība Rīgā un aiz tās robežām nav salīdzināma.

Politiķis pauda pārliecību, ka dažas slimnīcas nespēj pildīt savas funkcijas, jo pat nespēj sniegt pirmo palīdzību pacientam, taču atteicās nosaukt konkrētas iestādes. Pēc viņa vārdiem, patlaban atkal parādās jautājums par līdzekļu izmantošanas efektivitāti:

"Mēs šogad 87 miljonus eiro papildus pieliekam mediķu algām. Es nesaprotu, vai tā nauda nav nonākusi līdz tiem mediķiem? Sistēmā tie ir droši iegājuši, bet vai nonākuši. Tajā skaitā medmāsām. Man liekas, ka tur ir katastrofāli zems atalgojums. Lielā mērā tā ir slimnīcu atbildība, jo valsts nemaksā medmāsai, bet slimnīcai," skaidroja Kariņš.

Ministru prezidents skaidroja, ka nepieciešams koncentrēt slimnīcas, kā to plānots darīt ar skolām, un jānodrošina, lai katrs varētu nokļūt pie ārsta un slimnīcā. Pēc viņa domām, to neesot grūti panākt, ja valstī ir divi miljoni iedzīvotāju. Tomēr viņš atgādināja, ka jūtama pretestība, tāpēc viņš gaidot veselības ministra iniciatīvu.

302
Pēc temata
Iekļuvi avārijā? Maksā 200 eiro. Sievieti šokējis slimnīcas rēķins
Viņķele: slimnīcu uzturēšanai nepietiks ar visas pasaules naudu
Naktī no insulta glābj tikai vienā slimnīcā Rīgā
Zaudējumi Rīgas 1. slimnīcas iepirkumu lietā sastādīja 4300 eiro
Kravu vilciens, foto no arhīva

Viņiem nospļauties par tranzītu, te vēl ir kas pārdodams: Lindermans par lielo kļūdu

6
(atjaunots 18:16 29.11.2020)
Latvijas transporta nozares vadības asarainā vēstule diezin vai aizkustinās Krieviju un atdos Latvijai tranzītu? Kāpēc?

RĪGA, 29. novembris — Sputnik. Par to, kāpēc tranzīts no Krievijas Latvijā vairs neatgriezīsies, kā arī citiem jautājumiem savā iknedēļas notikumu apskatā runāja publicists Vladimirs Lindermans un žurnālists Mihails Gubins.

Kāpēc tranzīts neatgriezīsies Latvijā

Latvijas Satiksmes ministrija ielūkojusies bezdibenī, kur iegāzies tranzīts, saķērusi galvu un nosūtījusi vēstuli Krievijas Transporta ministrijai ar lūgumu palīdzēt apturēt Krievijas tranzīta apjomu lejupslīdi Latvijā.

Izrādās, Latvijas transporta nozares vadība joprojām ar cerību skatās uz Krievijas pusi. Tāpēc Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas un Krievijas transporta grupas līdzpriekšsēdētājs Uldis Reimanis nosūtījis vēstuli savam kolēģim Krievijā Jurijam Petrovam, valsts transporta ministra vietniekam.

"Daudzu gadu garumā Latvijas un Krievijas dzelzceļu auglīgā sadarbība parādīja labu sinerģiju transporta nozarē. Latvijas ostas un termināli sevi pieteica kā uzticami un stabili partneri Krievijas Federācijas kravu pārvadātājiem," norādīts vēstulē, kuras autors atgādina: laiks aktivizēt šo auglīgo sadarbību.

Ir vēl viena dīvaina nianse: vēstuli sankcionējusi Latvijas Ārlietu ministrija.

"Man šķiet, nekā dīvaina nav. Protams, Latvijas valdošās klases absolūtajam vairākumam nospļauties par tranzītu, viņi no tā labumu negūst. Latvijai ir cita likvīda prece – rusofobija. Un viņi šo spriedzi atbalsta, saņemot no tā no eirofondiem pietiekami daudz naudas, lai valdošā klase, visnotaļ plaša Latvijā, dzīvotu normāli. Protams, Latvijā ir arī cilvēki, kas pārdzīvo katastrofu – tā ir gan zināma daļa valdībā, gan ĀM, gan dzelzceļnieki. Galu gala bez tranzīta ne viņiem, ne Latvijas iedzīvotājiem dzīves nav," konstatēja Vladimirs Lindermans.

Tomēr, atzīmēja publicists, asarainām vēstulēm nekāda nozīmīga efekta nebūs, jo tranzīta lejupslīde Latvijā par 50% - tā nav Krievijas atriebība, tās ir valsts stratēģijas sekas.

"Tas, ka Krievija pārvirza tranzītu, ir stratēģija, un tās pamatā nav nodoms nobeigt Latviju vai Igauniju, bet gan fakts, ka šīs valstis ir NATO locekļi un tieši pakļautas ASV. Tāpēc ir sarežģīti un no Krievijas drošības viedokļa bīstami veidot ar tām stabilas attiecības. Nav izdevīgi parakstīt ilgtermiņa līgumus, veidot perspektīvas un attiecības. Kāpēc apgādāt šo tranzīta artēriju, ja tā iesprūdīs, tiklīdz kaut kas atgadīsies. Kāpēc tas būtu vajadzīgs Krievijai? Tātad šis Krievijas kurss uz Ustjlugu un tā tālāk nepārtrūks. Protams, Krievija var pagādāt Latvijai kaut kādu daļu tranzīta, taču tikai gadījumā, ja Latvijas valdība mainīs kursu. Tomēr diezin vai viņi nomainīs kursu," uzsvēra Lindermans.

Publicists atgādināja, ka Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs apliecinājis: Latvija veidos attiecības ar Krieviju pēc divu pieeju principa – principiālie jautājumi un tie, kuros iespējama zināma sadarbība. Te nav nekādas ķecerības, tā iekārtota jebkuras valsts politika: ir stratēģija, kurā nav kompromisu, un ir taktiskie lēmumi, ko var mainīt.

"Tomēr latviešu politikā ir principiālas pretrunas ar Krievijas politiku. Un Krievijas tranzīta novirzīšana uz savām ostām – tas ir stratēģijas elements, nevis tūlītēja tirdznieciska labuma jautājuma. Protams, vēstule no Latvijas ir uzrakstīta, tomēr diezin vai tā kaut ko dos," secināja Lindermans.

6
Tagi:
Latvija, tranzīts, Mihails Gubins, Vladimirs Lindermans
Pēc temata
Velti padzīti Krievijas miljardi un tranzīts: sabiedrotie izved stratēģiskos spēkus
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
Palaiduši vējā, tāpat kā tranzītu: eksperts par Baltijas izredzēm elektroenerģijas tirgū
Skaistumkopšanas jomas pārstāvju protesta akcija pie Ministru kabineta, foto no arhīva

Ļaužu pūļi TC un ballītes Rīgas centrā? Latvijā mazinājies jaunu Covid-19 gadījumu skaits

14
(atjaunots 17:49 29.11.2020)
Sociālie tīkli ir pilni ar fotogrāfijām, kurās rīdzinieki drūzmējas Rīgas tirdzniecības centros un atpūšas ielu ballītēs, tikmēr Latvijā pēdējās diennakts laikā samazinājies jaunu Covid-19 inficēšanās gadījumu skaits.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Rīgas iedzīvotāji staigā pa tirdzniecības centriem un iet uz ballītēm, aizmirstot par sociālo distanci, taču šosvētdien Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) statistika liecināja, ka pagaidām šī ballēšanās nav izraisījusi Covid-19 inficēšanās gadījumu skaita kāpumu.

Saskaņā ar Latvijas SPKC datiem, pēdējās diennakts laikā ir veikti 4037 koronavīrusa testi un atklāti 414 jauni inficēšanās gadījumi.

​Tiesa, pozitīvo testu daļa sastādīja 10,3%.

Četri pacienti ar Covid-19 diagnozi nomira. Viens no tiem bija vecuma grupā no 40 līdz 45 gadiem. Vēl viens pacients – vecuma grupā no 45 līdz 50 gadiem. Vēl divi cilvēki, kuriem Covid-19 kļuva par liktenīgu, bija vecumā no 75 līdz 80 un no 80 līdz 85 gadiem.

Kopumā Latvijā kopš pandēmijas sākuma ar Covid-19 inficējušies 16 975 cilvēki, izveseļojušies 1719 cilvēki, 197 cilvēki nomira.

​Sestdien, 28. novembrī, SPKC paziņoja, ka ir atklājis 753 Covid-19 gadījumu, nomira 3 cilvēki.

Atgādināsim, ka iepriekš sociālajos tīklos izcēlās sašutuma vilnis sakarā ar piektdienas ballēšanos Rīgā. Rīdziniekus "pieķēra" karstvīna ballītē galvaspilsētas centrā. Turklāt cilvēki publicēja fotogrāfijas ar daudziem atlaižu cienītājiem, kuri pūļiem devās uz tirdzniecības centriem "melnajā piektdienā".

14
Tagi:
koronavīruss, iedzīvotāji, Rīga
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Ko jūs darāt veikalos?" Melnā piektdiena Rīgā šausmina ar neprātīgiem pūļiem
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Latvijas Valsts policija pastāstīja par "Covid disidentu" atklāšanas reidu rezultātiem

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija