Kasiere. Foto no arhīva

Čeku loterijas pirmā diena: katrs piektais čeks bijis ārpus kases

90
(atjaunots 12:11 02.07.2019)
Gandrīz no piektās daļas čeku loterijā aizritējušajā diennaktī reģistrēto čeku nav samaksāti nodokļi.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Jau pirmajā čeku loterijas rīkošanas dienā Valsts ieņēmumu dienests (VID) konstatēja, ka ne par visiem čekiem valsts budžetā ir saņemti nodokļi, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā".

"No 90 iesniegtajiem čekiem, par 20 valsts nav saņēmusi nekādus nodokļus," pastāstīja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

Pēc viņas sacītā, VID speciālisti uzreiz dosies uz negodīgajām firmām, lai pārbaudītu kases lentu. Tieši tas arī bija īstais loterijas mērķis – noskaidrot nodokļu nemaksātājus un uzzināt, kādi miljoni aizpeld prom no valsts budžeta.

"Daudz par to esam dzirdējuši ēdināšanas iestādēs. Izskatās, ka problēma ir plašāka. No deviņdesmit divdesmit... tā ir gandrīz piektā daļa, kas, pēc mūsu aprēķiniem, arī ir ēnu ekonomikas apjoms Latvijā," uzskata ekonomists un Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Taču ziņas par pilsoņu ienākumiem, kuri reģistrē čekus, VID nesaņems, paziņoja čeku loterijas projekta vadītāja Anna Šapovala radio Baltkom ēterā.

"Vēlos atzīmēt, ka mēs nezinām, kasir tas cilvēks, kurš iesniedz mums šos čekus. Lai neviens nebaidās, ka mēs tādējādi mēģināsim kādu izskaitļot. Vienīgā saikne ir mobila telefona numurs, bet, kā zināms, bez personas datiem mēs nevaram noteikt, kas ir šis cilvēks," norādīja Šapovala.

Viņa aicina Latvijas iedzīvotājus saglabāt ne vien čekus, bet arī citus dokumentus, kuri reģistrē vienu vai otru darījumu.

"Mēs visi ne reizi vien esam saskarušies ar situāciju, kad veikalā mums vaicā, vai mums ir vajadzīgs čeks. Protams, viņš mums ir vajadzīgs. Un mums vajag, lai uzņēmējs piereģistrē visus savus darījumus. Tas attiecas arī uz visu veidu kvītīm, pasākumu biļetēm un tā tālāk. Tas mums sniedz iespēju pārbaudīt darījumus, kuri tika un netika reģistrēti," pateica Šapovala.

No 1. jūlija Latvijā tiek rīkota čeku loterija, kuras mērķis ir veicināt godīgu konkurenci godprātīgu nodokļu pienākumu izpildi, mudinot pircējus pieprasīt čekus un kvītis par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem.

Lai piedalītos loterijā, jāpiereģistrē portālā www.cekuloterija.lv čeks, kvīts vai biļete, kuras kopsumma ir ne mazāka par 5 eiro par preci vai pakalpojumu, kurš saņemts no Latvijā reģistrēta nodokļu maksātāja. Pēc reģistrācijas čeks, kvīts vai biļete ir obligāti jāsaglabā, jo laimesta gadījumā to vajadzēs uzrādīt VID klātienē vai iesniegt caur elektroniskās deklarēšanas sistēmu.

90
Pēc temata
VID sola šogad nepiespriest sodu par nodokļu nenomaksāšanu
VID piemēros jaunus sodus par pārkāpumiem nodokļu jomā
Man nebūs ko ņemt: Pauls atradis veidu, kā nemaksāt nodokļus Latvijā
Kāpēc nodokļu pārmaksu atgūšana Latvijā ir bagātnieku privilēģija
Lidosta Rīga, foto no arhīva

Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā

6
(atjaunots 12:45 21.09.2020)
ES valstu ārlietu ministri šodien tiksies ar Svetlanu Tihanovsku Briselē, Krievijas ĀM šo tikšanos nosoda.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču lidostā "Rīga", pastāstīja intervijā YouTube kanālam "I Grjanul Grem" Tihanovskas preses sekretāre Anna Krasuļina.

Šodien ES valstu ārlietu ministri un ES diplomātijas vadītājs Žozeps Borels tiksies ar Tihanovsku Briselē. Šajā pašā dienā ES Ārlietu padomes sēdē grasās apspriest situāciju Baltkrievijā.

Tihanovska, kura, kā zināms, pēdējā laikā dzīvo Lietuvā, lidoja uz Beļģiju ar pārsēšanos Latvijā, un paguva tikties lidostā ar Latvijas ĀM vadītāju.

"Svetlana lidoja uz Briseli caur Rīgu. Viņai bija jātiekas ar jūsu ministru Rinkēviču Rīgas lidostas zālē. Uz pilsētu viņa nebija izgājusi. Pusotru stundu ilga pārsēšanās Rīgā, un viņa aizlidoja tālāk. Jau ir jābūt Briselē," pastāstīja Krasuļina.

​Rinkēvičs publicēja savā Twitter fotogrāfiju ar Tihanovsku, taču neprecizēja, kur tieši notika viņu tikšanās.

Atzīmēsim, ka Latvijai ir atturīgāka pozīcija attiecībā uz Tihanovsku, nekā Lietuvai – ja Lietuvas Seims iepriekš pieņēma rezolūciju, kurā nosauca viņu par ievēlētu Baltkrievijas līderi, tad Rinkēvičs iepriekš paziņoja, ka ĀM neredz iespēju atzīt viņu par vēlēšanu uzvarētāju.

Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova iepriekš komentēja plānoto Tihanovskas tikšanos ar ES ĀM vadītājiem. Pēc viņas teiktā, tādējādi ES izrāda necieņu pret objektīvajām iekšpolitiskajām reālijām. Šī tikšanās var kļūt par kārtējo apliecinājumu ES atkāpšanai no iepriekš izteiktiem paziņojumiem par to, ka situācijā ar Baltkrieviju nav nekādas ģeopolitikas vai jebkādu paralēļu ar 2014. gada februāra scenāriju Ukrainā.

6
Tagi:
Edgars Rinkēvičs, Svetlana Tihanovska
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Bloomberg: ASV kompānija piedalījās portālu bloķēšanā Baltkrievijā
Sočos tikušies Krievijas un Baltkrievijas prezidenti
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Biroja darbinieks

Vai Latvijā ir jāsaīsina darba nedēļa: ko domā iedzīvotāji

12
(atjaunots 11:19 21.09.2020)
Daudzās Eiropas valstīs notiek diskusijas saistībā ar darba nedēļas saīsināšanu no piecām uz četrām dienām; cik aktuāls šis jautājums ir Latvijā.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Dažās Eiropas valstīs ir nopietni aizdomājušies par darba nedēļas saīsināšanu līdz četrām dienām: tas ļautu saglabāt darbavietas un samazināt bezdarba līmeni, taču neizbēgami samazinātu arī ienākumu līmeni.

Kā rāda Kantar TNS aptauja iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, Latvijā šī ideja nav populāra. Rezultātus publicē Skaties.lv.

Vien nedaudz vairāk par trešo daļu respondentu (36%) piekristu darba nedēļas saīsināšanai līdz četrām dienām. Vairākums (55%) izteicās pret.

Konkrēta viedokļa šajā jautājumā nav 9% aptaujāto.

Iepriekš Latvijas Valsts kanceleja sakarā ar koronavīrusa izplatības draudiem piedāvāja izmainīt valsts un citu iestāžu darba grafiku, pārejot uz 10 stundu darba dienu četras reizes nedēļā.

12
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: pēc pandēmijas Latvijas ekonomikai draud jauns risks
Covid-19 piemaksas: Labklājības ministrijas ierēdņi sevi nav apbižojuši
Četras dienas pa 10 stundām: Latvijas valsts iestādes var pāriet pie jauna darba grafika
SDG

2020. gads kāds tas ir: viesuļvētras un bandas nosaka pasaules gāzes cenas

0
(atjaunots 17:14 21.09.2020)
Gāzes tirgus pakāpeniski atjaunojas: biržas cenas Eiropā un Āzijas un Klusā okeāna reģionā (SDG tirgum) sastāda attiecīgi 130 un 150 dolārus par tūkstoti kubikmetru.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Iemesli cenu kāpumam ir gan no pieprasījuma, gan no piedāvājuma puses. Šī gada astoņos mēnešos SDG summārais SDG imports izrādījās, lai gan tikai par 1,3%, taču augstāks, nekā tajā pašā periodā pērn. Strauju SDG importa izaugsmi jūlijā un augustā uzrāda Indija un Ķīna, raksta portālā RIA Novosti Alekandrs Sobko.

Tātad, ja taisa parastu vērtējumu, globālais SDG pieprasījums šobrīd ir pērnā gada līmenī, pie tam, ka cauruļvadu gāzes pieprasījums ir zemāks (to var redzēt arī pēc Krievijas eksporta uz Eiropu, savukārt Ķīna samazina gāzes importu no Vidusāzijas). Taču SDG tirgū arī it liels jaudas iztrūkums, jo arī esošās situācijas fonā tika palaistas līdz galam uzbūvētās iepriekšējā investīciju viļņa rūpnīcas (pārsvarā tās ir ASV).

Tādēļ stabilizēt cenas palīdz arī izgāšanās piedāvājuma pusē: joprojām nedarbojas peldošā rūpnīca Prelude Austrālijā (tur ir tehniskas problēmas), tajā pašā valstī ir apturēta viena no Gorgon LNG līnijām. Par ASV jau daudz tika runāts. Neseno superzemo cenu dēļ, kuras nesedza pat operatīvās izmaksas, SDG iekraušanas apjomi vasarā samazinājās līdz pusei un zemāk no plānotajiem rūpnīcu apjomiem. Šobrīd eksports pakāpeniski jau var atjaunoties kopā ar globālo cenu kāpumu, taču viesuļvētru sezona traucē ātrai atgriešanai pie normas. Tuvākajos mēnešos Amerikas eksporta izaugsme atkal radīs spiedienu uz cenām.

Tātad kotējumu atjaunošanās pagaidām neizskatās stabila (pievienosim tam aizpildītās glabātuves), lai gan, saskaņā ar atsevišķām prognozēm, apkures sezonā līgumu cenas Āzijā var pat pārsniegt 200 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Šādi skaitļi jau atbilst pieņemamai ilgtermiņa cenai visiem ražotājiem. Tiesa, ir viens bet: šādam cenu līmenim ir jābūt vidējam gadā, nevis tikai ziemas periodā.

Taču gads ir sarežģīts, netipisks, izdarīt ilgtermiņa secinājumus pēc tā nevar. Visus interesē perspektīva. Un te pats interesantākais: šogad, pirmo reizi 20 gadu laikā, pagaidām nav pieņemts neviens jauns investīciju lēmums par jaunu sašķidrināšanas rūpnīcu būvniecību. Prognozes šī gada beigām – no nulles līdz vienam diviem lēmumiem. Atgādināsim, ka pērn tika pieņemts rekordliels investīciju lēmumu skaits, bet tas savukārt notika pēc ilgstošas trīs gadus ilgas dīkstāves (2016.-2018. gads, neliels lēmumu skaits) pārinvestēšanas iepriekšējā ciklā (2011.-2015. gads) dēļ.

Kāpēc tā notiek? Vienkārša atbilde ir skaidra: visas naftas un gāzes kompānijas stipri zaudējušas ienākumos un tādēļ samazina savu investīciju programmu skaitu. Bet, kā zināms, investīcijas saruka vien par trešdaļu, kaut kam, liekas, būtu jāiekrīt arī SDG.

Daļa atbildes tajā, ka SDG tirgus pēdējo gadu laikā attīstās paradoksāli. No vienas puses, mēs redzam arī esošo gāzes iztrūkumu, kā arī asu konkurenci nākotnē (Katara, ASV, Krievija, Āfrikas austrumi). Tas viss nesekmē augstas cenas un nesūta pietiekamus tirgus signālus investēšanai jaunos projektos. Vienlaikus tirgus skaitās perspektīvs (gāzes pieprasījums pieaugs visos, pat viszaļākajos, scenārijos). Par vienu no tirgus attīstības dzinējiem kļuva naftas un gāzes transnacionālo korporāciju dalība, kuras pakāpeniski sākušas pāriet no "aizejošās" naftas pie perspektīvās SDG.

Kā rezultāts – pie dārgas naftas (kā toreiz likās, uz ilgu laiku) naftas un gāzes kompānijas varēja ieguldīt perspektīvajā sašķidrinātajā dabasgāzē no kopējā ienākumu groza. Vai nu pa taisno ar tiešajām investīcijām rūpnīcās, vai nu netieši, ar SDG iegādi savā portfelī ar ilgtermiņa līgumiem, kas sniedza iespēju saņemt kredītus rūpnīcu būvniecībai pārējiem, attiecīgi nelieliem, SDG tirgus dalībniekiem.

Taču šobrīd, līdz ar naftas kotējumu kritumu, naftas un gāzes transnacionālajām korporācijām ir citas lietas darāmas. Piedevām, dažas no tām nervozē un paziņo par strauju savu investīciju plānu "apzaļumošanu". Savukārt naftas milžiem, kuri vēlas palikt uzticīgi fosilajai degvielai, arī ir smaga situācija. To var redzēt uz kompānijas ExxonMobil piemēra, kuras finanšu stāvoklis šobrīd atrodas neparastā stāvoklī.

Šai kompānijai plānos bija (un, kā vēl pērn bija cerēts, ar "ātru" investīciju lēmumu) divas galvenie un lielie SDG projekti: Golden Pass LNG ASV (sadarbībā ar Qatar Petroleum) un Rovuma LNG Mozambikā. Abi šobrīd ir atlikti tālā atvilktnē, lēmumu pieņemšana par Amerikas rūpnīcu kavējas vismaz gadu, par Mozambiku – līdz 2023. gadam. Arī esošās kompānijas SDG rūpnīcas paplašināšanas plāni Papua-Jaungvinejā arī tiek pabīdīti malā līdz labākiem laikiem.

Pārējās Amerikas rūpnīcas, pašsaprotami, arī nesteidz pieņemt jaunus lēmumus, jo garantēt būvniecību ar ilgtermiņa SDG pārdošanas līgumiem pašlaik ir apgrūtinoši. Situācija buksē arī Āfrikas austrumos kopumā. Atgādināsim, ka šī reģiona šelfs (Mozambika, Tanzānija) tika izskatīti kā viens no perspektīvākajiem ieguves centriem. Par termiņu atlikšanu Exxon projektā jau bija teikts. Savukārt SDG rūpnīcai, par kuru lēmums jau tika pieņemts pērn, Mozambique LNG (Total kontrolē), regulāri traucē reģionā darbojošās ekstrēmistu grupas, kas liek apšaubīt tās uzbūvēšanu paredzētajos termiņos. Par rūpnīcu plāniem Tanzānijā pēdējā laikā vispār gandrīz neatceras.

No tā visa varētu izdarīt secinājumu, ka vidēja termiņa perspektīvā mēs redzēsim arī piedāvājuma deficītu. Tā tas arī būtu, ja ne Kataras plāni vienlaikus vairākās jaunās rūpnīcās. Oficiāla investīciju risinājuma vēl nav, taču priekšdarbi tiek aktīvi veikti. Savukārt zemās SDG pašizmaksas ļaus Katarai būvēt ar minimālu atskatīšanos uz cenām.

Visbeidzot, vēl viens faktors, kurš rada nenoteiktības: cenu veidošanās mehānismi. Neskatoties uz līgumu tirgus attīstību, līdz pēdējam laikam cenu sasaistīšana ar naftu ļāva SDG ražotājiem garantēt atmaksāšanos. Taču dārgās naftas un augošās SDG konkurences fonā šīs sasaistes koeficients pēdējos gados jaunos līgumos visu laiku samazinājās. Šobrīd nafta ir kļuvusi lēta, taču ir ļoti mazticams, ka pircēji vēlēsies atgriezties pie vecajiem, augstajiem koeficientiem. Savukārt ar naftu par 45 dolāriem un pēdējā laikā tipisko sasaistes koeficientu 0,11 SDG maksās vien ap 5 dolāriem par miljonu BTU, jeb aptuveni 180 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Taču pircējus tikmēr arvien vairāk interesē gāze pēc līguma cenām, vēl jo vairāk tāpēc, ka ar pakāpenisku Kataras ilgtermiņa līgumu beigām arvien vairāk SDG no šīs valsts izies biržas tirgū.

Atgādināsim arī to, ka attīstošās Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir spējīgas "sagremot" lielus gāzes apjomus (ar ko arī ir saistītas SDG tirgus dubultošanās prognozes 15 gadu laikā), taču tikai pēc zemām cenām, maksimums 200 dolāru līmenī par tūkstoti kubikmetru, bet labāk zemāk.

Visi šie faktori noved pie nenoteiktības un zināma tirgus attīstības paradoksāluma. Kopumā dabasgāze un atsevišķi SDG turpina būt ļoti perspektīva degviela, taču augstas konkurences tirgū, kur pieprasījums pārliecinoši augs tikai pietiekami zemu cenu gadījumā.

0
Tagi:
SDG
Pēc temata
Eksperts paskaidroja, kāpēc ASV vajadzīgas jaunas sankcijas pret "krievu cauruli"
Gāzes krīze: ASV sagaida straujš SDG ražošanas kritums
Neizturēja konkurenci: Eiropa un Āzija atsakās no Amerikas SDG
Haoss Amerikā palīdzēja Eiropai atrisināt jautājumu ar "Ziemeļu straumi 2"