Festivāls Staro Riga 2018

"Nodevēju ballīte": komponists atteicās piedalīties Levita inaugurācijā

261
(atjaunots 18:22 01.07.2019)
Uz Latvijas prezidenta inaugurāciju uzaicinātos ielūdza bez "otrajām pusēm".

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Slavenais latviešu komponists un klavierspēles mūziķis Zigmārs Liepiņš pauda sašutumu sakarā ar ielūgumu uz jaunievēlētā Latvijas prezidenta inaugurāciju – ceremonijas apmeklēšana paredzēta bez sava partnera.

Savu sašutumu viņš pauda savā Facebook lapā.

"Pagājušajā nedēļā saņēmu uzaicinājumu uz sarīkojumu par godu Egila Levita inaugurācijai. Liels bija man izbrīns, ka tas sūtīts vienai personai – man! Un tā nav bijis nekad. Neesmu protokola speciālists, nepārzinu etiķetes smalkumus, bet to, ka tas ir nepieklājīgi, to zinu gan.

Piezvanīju uz prezidenta kanceleju un jautāju kāpēc tā. Atbildēja, lai varētu uzaicināt vairāk viesu! Nodomāju, ka varēja tad aicināt visu tautu uz Daugavmalu. Tas jau būtu tautas prezidenta cienīgi. Tā nu atteicu. Vēlāk izrādījās, ka vairāki mani paziņas saņēmuši tādus pašus ielūgumus vienai personai. Nu ko? Izskatās tā, ka Vējonis sāka savu prezidentūru ar nevainīgo – vispirms jāierauj, Levits ar vecpuišu/vecmeitu (arī man zināmas sievietes aicinātas norādītā dreskodā (!) vienas bez pavadoņa) ballīti.

Ceru, ka prese pasekos līdz un būs kādas fotogrāfijas, jo interesē - cik vīri nodos savas sievas un ies vieni, kā arī cik sievas nodos savus vīrus un ies vienas?!" uzrakstīja Zigmārs Liepiņš.

Daudzi komentētāji atbalstīja komponista sašutumu, citi ieteica nepievērst uzmanību šāda veida ielūgumam un vienalga iet uz pieņemšanu ar sievu.

"Diez vai Prezidenta kanceleja atteiks, ja Zigmārs izteiks vēlēšanos būt ar kundzi inaugurācijas pasākumā. Tas norādījums "vienai personai" manuprāt liecina tikai to, ka var ierasties arī viens un tas netiks uzskatīts par protokola pārkāpumu. Un tas nevar būt aizliegums ierasties ar kundzi un tāpēc arī telefons norādīts, lai precizētu pasākuma norisi. Diemžēl tā ir Latvijas pēdējo diplomātisko pieņemšanu prakse, bet es nekad personiski neesmu sastapies ar atteikumu savai kundzei piedalīties nevienā lūgtā pasākumā. Protams, ka var justies aizvainots, bet tas manuprāt ir elementāri risināms dienas kārtības jautājums. Visu cieņu gan Liepiņam, gan Levitam, gan arī viņu abām jaukajām kundzēm!" ieteica komponistam aktieris Andris Lielais.

Bijusī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) valdes locekle Gunta Līdaka atbalstīja Liepiņu ar piedāvājumu sarīkot savu ballīti.

"Nu, Tu dod… Taisīsim savu ballīti. Vai maz iemeslu?" atzīmēja Līdaka.

Levita inaugurācija notiks 8. jūlijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā. Prezidenta padomniece Aiva Rozenberga uzsvēra, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka – "Gaismas pils" – tika izvēlēta inaugurācijas ceremonijai ar savu iemeslu. Pēc Rozenbergas sacītā, šī vieta ir dziļi simboliska.

Prezidenta padomniece pastāstīja, ka inaugurācijā plānots uzaicināt maksimāli plašu iestāžu un sabiedrības pārstāvju loku, un šim mērķim LNB iespējas cenšas izmantot pilnā mērā.

261
Pēc temata
Lietuvas prezidents ir gatavs sniegt interviju krievu valodā, Latvijas prezidents – nav
"No idealizācijas līdz devalvācijai viens solis": sociālie tīkli apspriež Levitu
Levita priekšgājēji: ebreji un vara Latvijā
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

6
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

6
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos
Egils Levits

Levits aicina izteikt neapmierinātību ar reformām vēlēšanās

14
(atjaunots 17:18 04.08.2020)
Prezidents piedāvā neapmierinātajiem ar administratīvi teritoriālo reformu balsot pašvaldību vēlēšanās.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji varēs izteikt neapmierinātību ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, paziņoja intervijā Latvijas Radio prezidents Egils Levits.

Šī gada jūnijā Latvijas Saeima steidzīgā kārtībā izskatīja ART likumu, saskaņā ar kuru Latvijā paliks tikai 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Pašvaldības un opozīcijas pārstāvji vairākkārt pauda neapmierinātību gan ar pašu likumprojektu, gan ar to, ka tas tiek pieņemts pandēmijas pīķī attālinātā režīmā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Pie prezidenta atklātā vēstulē vērsās 46 Latvijas pašvaldību vadītāji, aicinot neizsludināt likumu. Pašvaldības paziņoja, ka uzskata dokumentu par nekvalitatīvu, nepietiekami argumentētu, savukārt pašu reformu – par nedemokrātisku.

Taču prezidents izsludināja likumu, tostarp tāpēc, ka deputāti iekļāva tekstā viņa piedāvāto punktu par kultūrvēsturiskās identitātes nostiprināšanu.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī reforma bija jāpieņem tieši šobrīd, Levits paziņoja, ka iesaistītajām pusēm bija iespēja izteikt savus argumentus, jo tam bijis pietiekami daudz laika.

Tai pat laikā prezidents atgādināja, ka Satversmes tiesā jau ir iesniegtas vairākas prasības saistībā ar ATR likumu: par savu nolūku šādi rīkoties iepriekš paziņoja Limbažu, Kandavas, Varakļānu un Ikšķiles novads.

Tāpat Levits uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji, kurus neapmierina ATR rezultāti, spēs izteikt savu neapmierinātību nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās.

"Par lēmumu būs jāatbild Saeimai un valdošajai koalīcijai. Ja izrādīsies, ka reforma nestrādā un negūs cilvēku atbalstu, tas atsauksies uz šīm partijām vēlēšanās. Tas ir demokrātisks process. Ir teiciens par to, ka kādu gultu klāsi, tādā gulēsi. Līdz ar to – kādu Saeimu ievēlēsim, ar tādu arī dzīvosim," sacīja prezidents.

(Atgādināsim, ka pašvaldību vēlēšanās vēlē nevis Saeimas, bet gan pilsētu un novadu pašvaldību deputātus).

Tāpat viņš uzsvēra, ka draudus demokrātijai Latvijā rada populisms, savukārt kritiskās domāšanas līmenis sabiedrībā ir visnotaļ zems, tādēļ valstij ir jāstrādā pie tās attīstības iedzīvotāju vidū.

14
Tagi:
Egils Levits, vēlēšanas
Pēc temata
Vēsturnieks: Latvija noliedz savu vēsturi, taču par to vaino Krieviju
Rozenvalds: Rīgas domes vēlēšanas interesē tikai pašus kandidātus
Latvija "atbrīvojusies no vēl viena padomju atavisma": Nacionālā apvienība triumfē
Latvijas ekonomikas būvi grauj nost: ar ko beigsies banku remonts