Tukšas kabatas. Foto no arhīva

Augstākā izglītība Latvijā kļuvusi dārgāka: Latvijas universitātes pacēla cenas

114
(atjaunots 09:14 01.07.2019)
Kāpēc trīs lielākās Latvijas universitātes paaugstinājušas studiju maksu 2019./2020. mācību gadā.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Tagad studijas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU), Latvijas Universitātē (LU) un Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) studentiem izmaksās dārgāk, vēsta Mixnews.lv.

Studiju maksa šajās universitātēs tika paaugstināta pēc tam, kad tika pārskatīts valsts finansējuma apmērs, kuru augstskolas saņem no valsts budžeta, kā arī pēc izglītības pakalpojumu sniegšanas pašizmaksu pārrēķināšanu atsevišķos mācību kursos.

Trūkst budžeta līdzekļu

RSU pārstāvis Edijs Šauers paskaidroja, ka vidēji par 12% paaugstinājusies studiju maksa sešās universitātes mācību programmās. Taču tas vēl nav viss, divas otrā līmeņa farmācija mācību programmas izmaksās vēl dārgāk. Pārējām programmām studiju maksas kāpums nepārsniegs 5%.

Lieta tāda, ka trūkst valsts finansējuma iekārtu iegādei un attiecīgas infrastruktūras izveidošanai. Tas viss prasa lielus ieguldījumus.

Savukārt LU nākamajā akadēmiskajā gadā paaugstinās studiju maksu bakalaura grāda pirmajam kursam un maģistratūras programmām. Par to paziņoja augstskolas pārstāve Sindija Iesalniece.

Taču, pēc viņas sacītā, cenu kāpums neskars visas mācību programmas. Studenti, kuri studē programmās, kas saistītas ar humanitārajām zinātnēm, datorzinātnēm un bioloģiju, var nepārdzīvot.

Jāraizējas vienīgi medicīnas studentiem. Universitātei trūkst līdzekļu attiecīgām programmām, jo, līdzīgi Stradiņa universitātei, augstskolai jāmaksā par praksi, inventāru un tehnoloģijām, kuras tiek izmantotas izglītības procesā.

Arī RTU nepacels cenas visām studiju programmām. Universitātes prorektors Uldis Sukovskis pastāstīja, ka augstskolā pacentušies maksimāli izvairīties no globālas cenu pacelšanas un pacēla studiju maksu tikai tādām izglītības programmām, kuru īstenošanai nepieciešams papildus maksāt par komunālajiem pakalpojumiem un informācijas tehnoloģiju nozares risinājumiem.

Taču vidējais gada maksas kāpums RTU sastādīs aptuveni 50 eiro.

Labākās augstskolas

Iepriekš ziņots, ka, saskaņā ar pasaules labāko augstskolu reitingu QS World University Rankings, Latvijas augstskolas ir labākās Baltijas valstīs. No Latvijas sarakstā iekļuvušas divas augstskolas: Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte, turklāt pēdējā ieguva piecas reitinga zvaigznes.

Vērts atzīmēt, ka QS reitingi šobrīd ir pasaulē populārākais universitāšu efektivitātes datu salīdzināšanas avots.

Savukārt Krievijas augstskolu vidū QS reitingā iekļuvušas 25 mācību iestādes. Vērts atgādināt, ka Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja iegūt augstāko izglītību Krievijā. Piemēram, Krievijas Vienoto valsts eksāmenu skolu absolventi šogad varēja nokārtot Rīgā.

114
Pēc temata
Medmāsām Latvijā liks mācīties par vienu gadu ilgāk
Nāksies papūlēties: kā nobalsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās
No grāmatvežiem skolotājos: Latvijā atraduši risinājumu skolotāju trūkumam
Viesstrādnieki no Ukrainas – dārgs, taču rentabls prieks
Latvijas izglītības ministre Ilga Šuplinska, foto no arhīva

Latviešu valoda ir apdraudēta kaut kas nav kārtībā ar izglītības reformu

2
(atjaunots 20:05 28.02.2021)
Pedagogi no jauna lūdz Saeimas deputātus pievērst uzmanību izglītības reformai Latvijā un ministres Ilgas Šuplinskas darbībai. Pēc viņu domām, politiķes soļi apdraud latviešu valodas pastāvēšanu.

RĪGA, 1. marts — Sputnik. Pedagogi ir noraizējušies par mācību stundu skaitu, kas skolās atvēlēts latviešu valodas un literatūras apgūšanai – to ir pārāk maz. Šī iemesla dēļ Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) vērsusies ar atklātu vēstuli pie Saeimas deputātiem, vēsta Bb.lv.

Skolotāji aicina Saeimas deputātus veidot konstruktīvu dialogu ar profesionāļiem, lai novērtētu izglītības ministres Ilgas Šuplinskas virzīto kompetenču izglītības reformu.

Izrādās, cietusi arī latviešu valoda, kamēr valstī vajāja krievu valodu, un tagad valsts valodai draud briesmas. Divas stundas nedēļā latviešu valodas un literatūras apgūšanai (430 stundas trīs gadu laikā) skolotāji uzskata par nepietiekamām, lai skolēni varētu apgūt priekšmetus šajā valodā. Vēl vairāk, pedagogi ir pārliecināti, ka tādi ierobežojumi kaitē valodas attīstībai.

Skolotāji norāda, ka reforma pārvērtusi latviešu valodu par atsevišķu elementu apmācībām ārpus konteksta, lai arī agrāk tā bija sistēma. Tagad uzmanība tiek pievērsta tekstam. Speciālisti uzskata, ka steidzami jāatjauno sistemātiska pieeja.

Pedagogi uzsver, ka skolēniem jāiepazīst gan pasaules, gan latviešu literatūras klasiķi, jāgūst priekšstats par literatūru kā mākslu, kas iekļaujas noteiktā ērā un kontekstā.

Tāpat nepieciešams, lai skolotājam būtu iespēja modināt skolēnu interesi par jaunāko literatūru, likt aptvert, ka labas literatūras lasīšana nozīmē dalību saturīgā dialogā par svarīgām un aktuālām lietām, jo literatūra ir nozīmīga latviešu identitātes daļa.

Skolotāji runā par teorētisko zināšanu nepieciešamību, atgādina par grāmatu un mācību līdzekļu zemo kvalitāti. Pēc viņu domām, mācību grāmatas tiek sagatavotas steigā, netiek ņemtas vērā to recenzijas.

Vārdu sakot, skolotāji aicina Saeimu risināt šo jautājumu, lai saglabātu Latvijas galveno bagātību – latviešu valodu.

Sūdzība nav pirmā

Jāpiebilst, ka jau iepriekš LIZDA nāk klajā ar pretenzijām par Šuplinskas darbībām. 2020. gada novembrī arodbiedrība paziņoja, ka vēlas panākt politiķes demisiju.

Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga paskaidroja, ka ārkārtējās situācijas režīma apstākļos skolotājiem izvirzītas neadekvātas prasības. Viņa piezīmēja, ka izglītības jaunā satura ieviešanai trūkst kvalitatīvu mācību līdzekļu un informācijas tehnoloģiju, bet tālmācības gan skolēniem, gan skolotājiem notiek īpaša stresa apstākļos, un tas ietekmē izglītības kvalitāti.

Tiek ignorētas arī pirmskolas izglītības pedagogu vajadzības, netiek risināts finansējuma trūkuma jautājums augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Un šajos apstākļos, norādīja Vanaga, ministre plāno līdz gada beigām (2020. gada) apstiprināt valdībā paaugstinātas prasības darba kvalitātei. Ja skolotājs tās neizpildīs, viņa alga tiks samazināta par 20%, bija sašutusi Vanaga.

Toreiz skolotāju prasības par ministres demisiju atbalstīja "Saskaņa", taču nekāda demisija nenotika.

Iespējams, skolotāji nolēmuši "spēlēt uz visu banku", sūdzoties par to, ka Šuplinska cenšas iedzīt kapā latviešu valodu, ja politiķi ignorē visas pārējās piezīmes.

2
Tagi:
Ilga Šuplinska, latviešu valoda, izglītība
Pēc temata
"Sankciju" lieta Latvijā: kad civilā tērpti aģenti ieradīsies pie Šuplinskas?
Šuplinska: vai nu skolēni nēsā maskas, vai arī visi pāriet pie "tālmācībām"
Skolotāju arodbiedrība ir gatava pieprasīt Šuplinskas demisiju
Skolotāji Rīgā pamet darbu Covid-19 dēļ: Šuplinska uzskata, ka nauda nelīdzēs
Alkohola tests, foto no arhīva

Sodiem nav jēgas: IeM grib atjaunot arestu par braukšanu reibumā

9
(atjaunots 15:00 28.02.2021)
Ir jāpieņem stingrāks sods par sēšanos pie stūres alkohola reibumā – soda naudas problēmu neatrisina, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens.

RĪGA, 28. februāris - Sputnik. Latvijā jāatjauno administratīvā aresta pielietošana sodam par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā, paziņoja iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, vēsta rus.tvnet.lv.

Administratīvais arests, jeb brīvības atņemšana uz laiku līdz 15 diennaktīm, 2020. gada 1. jūlijā tika svītrots no pasākumiem, kas tiek vērsti pret iereibušiem autovadītājiem. Patlaban par braukšanu dzērumā tiek piespriests sods līdz 2 tūkstošu eiro apmērā, kā arī autovadītāja tiesību atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem.

Ģirģens uzskata, ka situācija ar iereibušajiem autovadītājiem ir katastrofāla un aicināja no jauna ieviest iespēju pielietot administratīvo arestu cīņai ar sēšanos pie stūres reibumā. Ministrs konstatēja, ka ar sodiem problēmu atrisināt neizdosies: lai ietekmētu dzērājšoferus, sodu politikai jābūt efektīvai un konsekventai.

Latvijas valstij jāmeklē efektīvi risinājumi iereibušu braucēju problēmas risināšanai, norāda arī Valsts policijas priekšnieka vietnieks Normunds Krapsis.

Viņš uzsvēra, ka arests vairs netiek piemērots, bet tendence nav pozitīva. Pēc viņa domām, tas ir viens solis līdz traģēdijai, jo iereibis vadītājs ir potenciāli bīstams.

Iepriekš jau vēstīts, ka 2020. gadā Latvijā reģistrēti 733 ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīti iereibuši vadītāji. Par vadīšanu alkohola reibumā noformēti protokoli pret 2789 cilvēkiem, un 211 protokoli – par vadīšanu narkotiku reibumā.

Gadu iepriekš aizturēto iereibušo automīļotāju skaits sasniedza 3,5 tūkstošus cilvēku, pie tam trešā daļa no ceļu inspekcijas darbinieku apturētajiem vadītājiem jau zaudējuši tiesības par tādu pašu pārkāpumu.

9
Tagi:
automašīnas, IeM, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Korekcijas kursi: Latvijā tiks pārskatīts sods dzērājšoferiem
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda
Diennakts laikā Latvija notikuši 100 CSNg, ir bojāgājušie
Jauna sodu sistēma par CSN pārkāpumiem: daži pieaugs līdz 7 tūkstošiem eiro