Rīga. Foto no arhīva

Nav iespējams elpot: kur Latvijā ir piesārņotākais gaiss

61
(atjaunots 17:35 27.06.2019)
Kritiska situācija gaisa piesārņojuma ziņā fiksēta trijās pilsētās Latvijā; tas saistīts ne tikai ar ostu un rūpniecības uzņēmumu darbību.

RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Gaisa piesārņojums joprojām ir aktuāla problēma Latvijas pilsētās, it īpaši vasaras periodā. Kritiska situācija šajā ziņā patlaban izveidojusies Rīgā, Liepājā un Rēzeknē, intervijā LNT pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa pastāstīja, ka galvenie gaisa piesārņojuma avoti šajās pilsētās nav tikai ostas un rūpniecības uzņēmumi

"Lielāks īpatsvars ir pat šis transporta piesārņojums, infrastruktūras piesārņojums, kā arī nosacīti sadzīves piesārņojums, ko rada paši cilvēki – apkure, dažādas citas ekstras, ko mēs vēlamies baudīt un saņemt.

Principā jebkura cilvēka darbība rada piesārņojumu un rada ietekmi uz vidi," norādīja Baklāne-Ansberga.

VVD ģenerāldirektore uzsvēra, ka lielāko skaitu sūdzību no iedzīvotājiem par gaisa piesārņojumu VVD tradicionāli saņem vasaras mēnešos. Šovasar īpaši aktīvi dienestā vēršas Rīgas, Liepājas un Ventspils iedzīvotāji, kuri nav apmierināti ar putekļiem, kas rodas no ogļu pārkraušanas ostās.

Baklāne-Ansberga apstiprināja, ka dienests ir sācis aktīvu sadarbību ar Rīgas, Liepājas un Ventspils brīvostām, lai uzlabotu gaisa kvalitāti.

Iepriekš vēstīts, ka deviņi no desmit cilvēkiem pasaulē ik dienas elpo piesārņotu gaisu – šīs problēmas dēļ ik gadus mirst septiņi miljoni cilvēku, tostarp – pusmiljons eiropiešu.

Netīrais gaiss ir "slepkava Nr.1" pasaulē, tas rada daudz nopietnākus draudus nekā smēķēšana, alkohols, AIDS un bruņotie konflikti.

61
Pēc temata
Transports, krāsnis un Sahāras putekļi: kāpēc Latvijai draud vairāku miljonu sods
Euronews: katru gadu netīra gaisa dēļ mirst pusmiljons eiropiešu
Bezmaksas transports: Brisele nolēmusi sekot Tallinas piemēram
Desmit globāli veselības draudi: no kā jābaidās Latvijai
Noteikta Rīgas vieta starp piesārņotākajām pilsētām Eiropā
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

2
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

2
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Школьный коридор

Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings

5
(atjaunots 11:06 13.08.2020)
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola saglabāja savas vietas reitinga augšgalā.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Ata Kronvalda fonds publicējis kārtējo Latvijas skolu reitingu pēc starptautisko olimpiāžu rezultātiem.

Pirmo vietu šogad joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kura ieguva 123 punktus.

Otro vietu ieņēma Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola – 16 punkti, trešajā vietā – Cēsu Valsts ģimnāzija, kura ieguva 15 punktus. Labāko skolu pieciniekā iekļuva arī Ziemeļvalstu ģimnāzija, kuras reitings sastāda 15 punktus, un Gulbenes novada Valsts ģimnāzija – 9 punkti.

No 6. līdz 9. vietai ieņem četras skolas, kuras ieguva 6 punktus – Priekules vidusskola, Rīgas 10. vidusskola, Daugavpils Valsts ģimnāzija un Āgenskalna Valsts ģimnāzija.

No 10. līdz 13. vietai (pa 4 punktiem) ierindojās Rīgas Franču licejs, Druvas vidusskola, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Olaines vidusskola, 14. vieta (3 punkti) ir Ventspils 1. ģimnāzijai.

Ata Kronvalda fonds tika nodibināts 1994. gadā. Fonda uzdevums ir celt zināšanu prestižu Latvijā, stimulēt pedagogu, zinātnieku un citu personu iesaistīšanos talantīgu Latvijas jauniešu izglītošanā, popularizēt talantīgus skolēnus un viņu sasniegumus, viņu darbu vadītājus un sponsorus.

5
Tagi:
skola
Pēc temata
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla