Kā Maskava "vilina" krievus no Latvijas
(atjaunots 10:27 27.06.2019)
Atbildei uz Latvijas piedāvāto uzturēšanās atļauju Krievijas pilsoņiem Maskava izstrādā uzturēšanās atļauju Krievijā – Latvijas iedzīvotājiem.RĪGA, 27. jūnija — Sputnik. Maskava iecerējusi atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu krievvalodīgajiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā, vēsta Bb.lv, atsaucoties uz Grigorija Antonova rakstu no avīzes "Segodņa".
Atbilstošo likumprojektu jau izskata KF Valsts dome. To iesniegusi valdība.
Sputnik / Дмитрий Дубинский
Dokuments sagatavots ar mērķi vienkāršot īslaicīgas uzturēšanās un uzturēšanās atļauju saņemšanu krievvalodīgajiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā.
Piemēram, piedāvāts bez Ministru kabineta apstiprināmās kvotas izsniegt īslaicīgas uzturēšanās atļauju Krievijā dzimušajiem ārvalstniekiem, KF pilsoņu laulātajiem draugiem, ārvalstniekiem, kuri investē līdzekļus Krievijas ekonomikā apjomā, ko noteiks valdība. Šajā sarakstā iekļauti arī tie, kas stājušies karadienestā un piedalās tautiešu pārcelšanās programmā.
Tāpat likumprojekts ierosina saīsināt līdz četriem mēnešiem uzturēšanās atļaujas pieprasījuma izskatīšanu (patlaban tas tiek izskatīts sešus mēnešus).
Likumprojekta autori būtiski paplašinājuši personu loku, kuri var saņemt uzturēšanās atļauju bez īslaicīgas uzturēšanās atļaujas. Tajā iekļauti KPFSR dzimušie, bijušie PSRS pilsoņi, cilvēki, kuru vecāki vai bērni ir KF pilsoņi, augsti kvalificēti speciālisti, kuri vismaz pusgadu strādājuši Krievijā.
Pilsonība netiek piešķirta tāpat vien
Likumprojektu iesniegusi valdība, tāpēc tā apstiprināšanas izredzes ir lielas.
Savukārt radikālāks ierosinājums par KF pilsonības piešķiršanu, ko nesen iesniedza balsošanai Liberāldemokrātiskā partija, netika pieņemts. Partija ieteica, lai ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kuru dzimšanas apliecībā norādīts, ka vismaz viens no vecākiem pieder pie krievu tautības, tiktu piešķirta KF pilsonība vienkāršotā kārtībā.
Piemēram, viņus ierosināts atbrīvot no krievu valodas eksāmena, izziņām par likumīgu eksistences līdzekļu avotu un noteikumu par nepārtrauktu dzīvi Krievijā piecu gadu periodā.
Kad likumprojekts tika noraidīts, KLDP līderis Vladimirs Žirinovskis demonstratīvi pameta Valsts domes plenārsēžu zāli.
Valsti pametusi vesela pilsēta
Labi zināms, ka Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī krievvalodīgie, dod priekšroku labākas dzīves meklējumiem Rietumos.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Taču visai liela ir arī migrācija uz Krieviju. Krievijas statistikas aģentūra ziņo, ka 2018. gadā uz Krieviju no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi pārcēlušies 1259 cilvēki. Gadu iepriekš – 1432. Kopā 2018. gadā no Latvijas uz dažādām valstīm aizbraukuši 15 814 cilvēki (Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati).
Rosstat aprēķinājis, ka no 1998. līdz 2018. gadam no Latvijas uz Krieviju pārcēlušies 27 471 cilvēks.
Protams, nav zināms, cik liels skaits atgriezušies, taču zināms, ka minētais skaits aptuveni atbilst Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju skaitam 2019. gada sākumā – 27 820 cilvēki.
Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.
Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.
"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.
Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.
©
Photo Из личного архива Александра Ливчака
Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.
Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.
Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.
Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.
Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.
Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.
"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.