Kā Maskava "vilina" krievus no Latvijas
(atjaunots 10:27 27.06.2019)
Atbildei uz Latvijas piedāvāto uzturēšanās atļauju Krievijas pilsoņiem Maskava izstrādā uzturēšanās atļauju Krievijā – Latvijas iedzīvotājiem.RĪGA, 27. jūnija — Sputnik. Maskava iecerējusi atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu krievvalodīgajiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā, vēsta Bb.lv, atsaucoties uz Grigorija Antonova rakstu no avīzes "Segodņa".
Atbilstošo likumprojektu jau izskata KF Valsts dome. To iesniegusi valdība.
Sputnik / Дмитрий Дубинский
Dokuments sagatavots ar mērķi vienkāršot īslaicīgas uzturēšanās un uzturēšanās atļauju saņemšanu krievvalodīgajiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā.
Piemēram, piedāvāts bez Ministru kabineta apstiprināmās kvotas izsniegt īslaicīgas uzturēšanās atļauju Krievijā dzimušajiem ārvalstniekiem, KF pilsoņu laulātajiem draugiem, ārvalstniekiem, kuri investē līdzekļus Krievijas ekonomikā apjomā, ko noteiks valdība. Šajā sarakstā iekļauti arī tie, kas stājušies karadienestā un piedalās tautiešu pārcelšanās programmā.
Tāpat likumprojekts ierosina saīsināt līdz četriem mēnešiem uzturēšanās atļaujas pieprasījuma izskatīšanu (patlaban tas tiek izskatīts sešus mēnešus).
Likumprojekta autori būtiski paplašinājuši personu loku, kuri var saņemt uzturēšanās atļauju bez īslaicīgas uzturēšanās atļaujas. Tajā iekļauti KPFSR dzimušie, bijušie PSRS pilsoņi, cilvēki, kuru vecāki vai bērni ir KF pilsoņi, augsti kvalificēti speciālisti, kuri vismaz pusgadu strādājuši Krievijā.
Pilsonība netiek piešķirta tāpat vien
Likumprojektu iesniegusi valdība, tāpēc tā apstiprināšanas izredzes ir lielas.
Savukārt radikālāks ierosinājums par KF pilsonības piešķiršanu, ko nesen iesniedza balsošanai Liberāldemokrātiskā partija, netika pieņemts. Partija ieteica, lai ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kuru dzimšanas apliecībā norādīts, ka vismaz viens no vecākiem pieder pie krievu tautības, tiktu piešķirta KF pilsonība vienkāršotā kārtībā.
Piemēram, viņus ierosināts atbrīvot no krievu valodas eksāmena, izziņām par likumīgu eksistences līdzekļu avotu un noteikumu par nepārtrauktu dzīvi Krievijā piecu gadu periodā.
Kad likumprojekts tika noraidīts, KLDP līderis Vladimirs Žirinovskis demonstratīvi pameta Valsts domes plenārsēžu zāli.
Valsti pametusi vesela pilsēta
Labi zināms, ka Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī krievvalodīgie, dod priekšroku labākas dzīves meklējumiem Rietumos.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Taču visai liela ir arī migrācija uz Krieviju. Krievijas statistikas aģentūra ziņo, ka 2018. gadā uz Krieviju no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi pārcēlušies 1259 cilvēki. Gadu iepriekš – 1432. Kopā 2018. gadā no Latvijas uz dažādām valstīm aizbraukuši 15 814 cilvēki (Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati).
Rosstat aprēķinājis, ka no 1998. līdz 2018. gadam no Latvijas uz Krieviju pārcēlušies 27 471 cilvēks.
Protams, nav zināms, cik liels skaits atgriezušies, taču zināms, ka minētais skaits aptuveni atbilst Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju skaitam 2019. gada sākumā – 27 820 cilvēki.
Daugavpils netiek galā: Viņķele piedāvās jaunus ierobežojumus
(atjaunots 17:01 24.11.2020)
Šodien valdība apspriedīs papildu ierobežojumu ieviešanu reģionos, kurus Covid-19 ir skāris visvairāk.RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Veselības ministrija šodien piedāvās ieviest papildu ierobežojumus reģionos, kur saslimstība ir virs valsts vidējā rādītāja, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījuma "Doma laukums" ēterā Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.
Tostarp novados, kur izplatības līmenis ir augstāks, nekā vidēji valstī (konkrēti skaitļi vēl tiks apspriesti), piedāvās ieviest papildu pasākumus: tie var skart gan attālinātu mācību ieviešanu 5.-6. klašu skolēniem, gan papildu aizliegumu publiskiem un privātiem pasākumiem, gan pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā, gan sporta pasākumus.
"Ja runājam par lielajām pilsētām, Daugavpils netiek galā," sacīja Viņķele.
©
Sputnik / AFK Sistema
Viņa uzsvēra: ja visi atbildīgi ievērotu ierobežojumus, nebūtu nepieciešams ieviest papildu pasākumus, taču šobrīd pacientu skaits slimnīcās pieaug pārāk ātri. Ja neievieš ierobežojumus, drīzumā nāksies ierobežot plānveida medicīnisko palīdzību.
"Slimnīcās, kur tiek veidotas jaunas Covid-19 gultasvietas, tas daļēji tiek darīts uz ambulatorās palīdzības vai dienas stacionāru rēķina… Tiek vērtēts, kur šie plānveida procedūru samazināšana vai atlikšana rada mazāku efektu pacientu potenciālajai veselībai," pastāstīja ministre.
Viņa uzsvēra, ka radikālus pasākumus, kas saistīti ar plānveida medicīnisko palīdzību, centīsies neieviest pēc iespējas ilgāk.
Viņķele piebilda, ka jaunākās klases ir salīdzinoši "epidemioloģiski drošās", galvenie slimības izplatības ceļi ir darbavietās. Lai gan iedzīvotāju pārvietošanās samazinājumu – piemēram, vecāku pārvietošanos, kuri ved bērnus uz skolu, – varētu atbalstīt.
"Mēs pieturamie pie domas, ka, ja skata bērnudārzus un klases no 1. līdz 4., epidemioloģiskie "bonusi" nepārsniedz tās iespējamās problēmas, kuras ir saistītas ar jaunāko klašu specifiku. Un ja viņi izlaidīs 2-3 nedēļas, tas būs liels caurums viņu zināšanās. Un šis risks ir nopietnāks, nekā potenciālais ieguvums," uzskata politiķe.
Šos piedāvājumus šodien apspriedīs valdība un Krīzes vadības padome.
Tagi:
"Parādiet partiju, kura solīja šādus nodokļus": kā Saeima apstiprina budžetu
(atjaunots 16:53 24.11.2020)
Kā notiek 2021. gada budžeta izskatīšana, kādus lēmumus deputāti apstiprinājuši pirmajā dienā un uz cik ilgu laiku šis process var ievilkties.RĪGA, 24. novembris – Sputnik. Pirmdien, 23. novembrī, Saeima sāka 2021. gada budžeta izskatīšanu noslēdzošajā lasījumā. Deputātiem ir jāapstiprina ne vien nākamā gada budžets un budžeta rāmjus tuvākajiem 3 gadiem, bet arī 28 ar to saistītus likumprojektus. Izskatīšana notiks vairākās plenārsēdēs līdz nedēļas beigām, bet, varbūt, arī ilgāk, vēsta lsm.lv.
Kā jau ne reizi vien atzīmējis Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars, budžeta projekta pamatā ir valdības redzējums par valsts izdevumiem un ienākumiem. Iepriekš komisija apsprieda visus projekta grozījumus sešu dienu garumā, savukārt pašā plenārsēdē uzstājās praktiski tikai opozīcijas deputāti. Viņu piedāvājumi atbalstu nesaņēma.
Tostarp, izskanēja aicinājumi valdības partijām skaidri atskaitīties par priekšvēlēšanu solījumu izpildi.
"Parādiet kaut vienu politisko partiju, kas savās vēlēšanu programmās solīja šādas nodokļu izmaiņas. Priekšvēlēšanu diskusijās neviens tādas nesolīja, bet šobrīd tas tiek virzīts. Tāpēc uzskatām, ka gan šai, gan nākamajām valdībām vajadzētu iedot pārskatāmu atskaiti, kas izdarīts no priekšvēlēšanu solījumiem, kolēģi. No šāda priekšlikuma nav ko baidīties!" uzskata ZZS deputāts Viktors Valainis.
Izskatot grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, deputāti noraidīja opozīcijas ierosinājumu iesaldēt valsts augstākās vadības algas nākamgad. Iepriekš pie Saeimas vērsās Prezidenta kanceleja ar aicinājumu 2021. gadā nepiemērot Egila Levita algai ikgadējo indeksāciju.
Tāpat Saeima atbalstīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku vidējās algas palielināšanu par 21% nākamajā gadā, par 28% – 2022. gadā un par 37% – 2023. gadā.
Čeku loterijas likumu papildināja ar iespēju reģistrēt apmaksātus Internetā iegādāto preču un pakalpojumu rēķinus. Līdz šim piedalīties drīkstēja tikai čeki, kvītis un biļetes. Tāpat iedzīvotāju aktivitāti stimulēs ar nozaru čeku atrakcijām – nozarēs, kur ir augsts ēnu ekonomikas risks.
Opozīcija piedāvāja paredzēt Izglītības likumā sociālo atbalstu speciālās, pirmsskolas un sporta izglītības pedagogiem ar vismaz 25 gadu darba stāžu, ja viņi zaudē darbu skolu tīkla optimizācijas dēļ. Opozīcijas deputāti apgalvoja, ka šis ierosinājums neprasa daudz naudas, taču vairākums grozījumus noraidīja.
Pēc ilgām debatēm vēl uz gadu atlika piedāvājumu no nākamā gada līdzfinansēt bērnu izglītību privātskolās no pašvaldību līdzekļiem. Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja, ka šāda pieeja pastiprinās sabiedrības segregāciju.
Apstiprināti grozījumi Invaliditātes likumā, saskaņā ar kuriem, no nākamā gada jūlija paplašinās asistentu pakalpojumi bērniem ar invaliditāti. Bērniem, kuriem ir nepieciešama īpaša aprūpe, plānots nodrošināt to par valsts līdzekļiem. Runa ir par aptuveni 600 bērniem, kuri izjūt pārvietošanās grūtības, un aptuveni 1000 bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem. Tāpat vienkāršos šo pakalpojumu administrēšanu – katram to saņēmējam noteiks stundu skaitu, kuru viņš varēs izmantot pēc saviem uzskatiem. Asistentiem vairs nenāksies detalizēti atskaitīties par pakalpojumu sniegšanu, tā vietā asistents un pakalpojumu saņēmējs reizi mēnesī parakstīs pieņemšanas-nodošanas aktu. Tāpat asistenti saņems algas pielikumu.
Starp piedāvājumiem, kurus vairākums neatbalstīja, izrādījās arī Jūlijas Stepaņenko grozījumi par pusgada pārejas periodu nodokļu reformai. Deputāte tos pamatoja ar to, ka pretējā gadījumā pārmaiņas notiks pārāk strauji.
"Cilvēki labākajā gadījumā tikai budžeta debatēs, bet sliktākajā gadījumā no elektroniskās deklarēšanās sistēmas paziņojumiem uzzina, ka viņiem būs dramatiski jāpārkārto sava dzīve. Līdz 1. janvārim palicis mazāk nekā pusotrs mēnesis. Manuprāt, nav normāla situācija, ka šādas nodokļu izmaiņas tiek dzītas tādā nenormālā tempā.
Priekšlikums ir: vismaz iedodiet cilvēkiem laiku pusgadu sagatavoties, lai viņi vispār saprot, kādi nodokļi viņiem ir jāmaksā. Pažēlojiet arī grāmatvežus, kuriem šobrīd droši vien vispār nekādi Ziemassvētki un Jaunais gads nav prātā," paziņoja Stepaņenko.
Piedāvājumu vienalga noraidīja.
Pirmdien deputāti izskatīja aptuveni trešdaļu budžeta pavadošo likumprojektu, līdz pašam budžetam viņi vēl nav tikuši, tādēļ priekšā būs vēl daudz sēžu.
Plānots, ka Latvijas konsolidētā budžeta ienākumi nākamgad sastādīs 9,58 miljardus eiro, savukārt izdevumi – 10,76 miljardus eiro. Ienākumi, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināsies par 328 miljoniem eiro, savukārt izdevumi pieaugs par 744 miljoniem eiro. Deficīts sasniegs 3,9%.
Tagi:
Kāpēc Rietumus neapmierina situācijas noregulēšana Kalnu Karabahā
(atjaunots 17:27 24.11.2020)
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses.Francijas ārlietu ministrs padalījās humanitārās misijas detaļās, kuru viņa valsts organizēja palīdzībai Kalnu Karabahas iedzīvotājiem. Runa ir par ķirurgu misijas un medicīniski ķirurģiskā aprīkojuma nosūtīšanu uz reģionu, raksta RIA Novosti materiālā Irina Alksnis.
Savukārt ASV vispār iztika ar 5 miljonu dolāru piešķiršanu Sarkanā Krusta Starptautiskajai komitejai un citām nevalstiskām organizācijām, kuras sniedz palīdzību nesenā konflikta saasinājuma dēļ cietušajiem cilvēkiem.
Acīmredzams Parīzes un Vašingtonas entuziasma trūkums saistībā ar Karabahas konflikta noregulēšanu – gan retorikā, gan rīcībā – apstiprina Sergeja Lavrova sacītā patiesīgumu, kurš pieminēja viņu "aizskartās pašcieņas" demonstrāciju.
To pašu sacīja arī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, kurš ironiski atzīmēja, ka ASV un Francija "lai arī novēloti, taču arī izteica savu pozitīvo attieksmi" pret panākto vienošanos.
Un, tradicionāli, pavisam neizvēlējas vārdus situācijas aprakstīšanai Ankara. Turcijas prezidenta preses sekretārs paziņoja, ka Rietumi NATO un ES personā 30 gadu laikā izrādījās joprojām nespējīgi izvirzīt "konkrētus un reālistiskus piedāvājumus" Karabahas konflikta atrisināšanai, kamēr Krievija un Turcija spēja "panākt savstarpēju sapratni".
Par to, ka vienošanās par Kalna Karabahu izrādījās sāpīgs zaudējums Rietumiem – sevišķi, ASV un Francijai, kuras kopā ar Krieviju ir šī konflikta mierīga noregulēšanas ceļu meklēšanas EDSO Minskas grupas līdzpriekšsēdētājas, – sāka rakstīt uzreiz.
Ja tic The National Interest žurnālistiem, šoreiz Rietumiem pagadījās nogulēt vispār visu. Tiem kļuva par negaidītu notikumu gan karadarbību atjaunošanās, gan parakstītā vienošanās, kurš paredzēja Krievijas miernešu ievešanu reģionā. Izdevums uzvēla vainu par notikušo Amerikas izlūkdienestiem, kuri, saskaņā ar tā rīcībā esošo informāciju, pat nespēja iegūt informāciju par Putina un Erdogana pārrunām. Savukārt par rezultātu kļuva jūtams ASV pozīciju kritums reģionā.
Taču dzīvē situācija ir vēl sliktāka, jo pozīcija "izlūkdienesti slikti pastrādāja" ļauj piesegt daudz vērienīgāku ASV izgāšanās raksturu visā šajā stāstā.
Karabahas konflikta noregulēšana, neraugoties uz salīdzinoši lokālu konflikta raksturu, iezīmē principiāli jaunu izmaiņu posmu, kuras piedzīvo globālā politiskā sistēma. Šī nebija pirmā reize, kad Savienotās Valstis un Eiropa izrādījās nevajadzīgi un nevēlami partneri vienlaikus visām iesaistītajām pusēm.
Svarīgākais rietumu hegemonijas marķieris pēdējo 30 gadu laikā bija to visuresamība un visaptverošais pieprasījums. Jebkurā situācija, jebkurā konfliktā – pat lielā mērā iekšpolitiskos konfliktos visdažādākās valstīs – vienmēr atradās spēki, kuri apelēja uz Rietumiem, vērsās pie tiem pēc atbalsta, rēķinājās ar palīdzību un nereti saņēma to vienā vai otrā veidā.
Kā uzskatāmāko paraugu šādai pieejai var atsaukt atmiņā epizodi Krimā 2014. gada pavasarī, kad Ukrainas karavīri centās "ieņemt" Krievijas militāro objektu ar kliedzieniem "Amerika ir ar mums". Tas, protams, izskatās smieklīgi, bet tai pat laikā ļoti precīzi atspoguļo ievērojama cilvēku skaita, tai skaitā augstāko amatpersonu, domu gājienu uz visas planētas – no Baltkrievijas līdz Venecuēlai, no Sīrijas līdz Honkongai.
Turklāt šādu lietu kārtību Rietumi mērķtiecīgi atbalsta, kuri, protams, ir ieinteresēti turpināt būt "patiesība pēdējā instancē" un paturēt, ja ne kontrolpaketi, tad vismaz veto tiesības katrā pasaules problēmā un konfliktā. Tas, jāsaka, ir viens no to ģeopolitiskās dominēšanas pamatakmeņiem.
Patreizējās Karabahas situācijas noregulēšana izrādījusies unikāla ar to, ka Rietumus no tās nogrieza vienlaikus visas iesaistītās puses. Tas vēl vairāk iespaido, jo pārrunu process noteikti nebija vienkāršs, kas atspoguļojās arī iesaistīto galvaspilsētu oficiālajos paziņojumos, kuri brīžiem savstarpēji bijā ļoti asi.
Taču tā vietā, lai pēc pasaulē ierastās tradīcijas iesaistītu ASV vai Eiropu savas pozīcijas pastiprināšanai, visi draudzīgi pieturējās pie pārliecības "paši savā starpā tiksim skaidrībā".
Un patiešām tika skaidrībā – jau post factum informējot Rietumus kopā ar pārējo pasauli par panākto un pat jau uzsākto vienošanu īstenošanas faktu.
Tādējādi tika nodarīts nopietns trieciens vēl vienam ASV ietekmes stūrakmenim un pretenzijām uz īpašo statusu pasaules sistēmā. Un prakse rāda, ka pēc pirmā mēģinājuma – turklāt tik veiksmīga – obligāti sekos citi.
Nav nekā pārsteidzoša tajā, ka amerikāņi izvēlas norakstīt notikušo uz nejaušu savu izlūkdienestu izgāšanos. Tas ir vienkāršāk un ērtāk, nekā apzināties un vēl jo vairāk publiski atzīt, ka patiesībā konflikta noregulēšana Kalnu Karabahā nozīmē kārtējo tektonisko nobīdi pasaules politiskajā sistēmā, kura pakāpeniski atņem Savienotajām Valstīm un kopumā Rietumiem ekskluzīvo statusu tajā.