Kā Maskava "vilina" krievus no Latvijas

RĪGA, 27. jūnija — Sputnik. Maskava iecerējusi atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu krievvalodīgajiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā, vēsta Bb.lv, atsaucoties uz Grigorija Antonova rakstu no avīzes "Segodņa".

Atbilstošo likumprojektu jau izskata KF Valsts dome. To iesniegusi valdība.

Sputnik / Дмитрий Дубинский

Ies maksāt 5 tūkstošus: Latvijas VDD prognozē uzturēšanās atļauju pieprasījuma pieaugumu

Dokuments sagatavots ar mērķi vienkāršot īslaicīgas uzturēšanās un uzturēšanās atļauju saņemšanu krievvalodīgajiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā.

Piemēram, piedāvāts bez Ministru kabineta apstiprināmās kvotas izsniegt īslaicīgas uzturēšanās atļauju Krievijā dzimušajiem ārvalstniekiem, KF pilsoņu laulātajiem draugiem, ārvalstniekiem, kuri investē līdzekļus Krievijas ekonomikā apjomā, ko noteiks valdība. Šajā sarakstā iekļauti arī tie, kas stājušies karadienestā un piedalās tautiešu pārcelšanās programmā.

Tāpat likumprojekts ierosina saīsināt līdz četriem mēnešiem uzturēšanās atļaujas pieprasījuma izskatīšanu (patlaban tas tiek izskatīts sešus mēnešus).

Likumprojekta autori būtiski paplašinājuši personu loku, kuri var saņemt uzturēšanās atļauju bez īslaicīgas uzturēšanās atļaujas. Tajā iekļauti KPFSR dzimušie, bijušie PSRS pilsoņi, cilvēki, kuru vecāki vai bērni ir KF pilsoņi, augsti kvalificēti speciālisti, kuri vismaz pusgadu strādājuši Krievijā.

Pilsonība netiek piešķirta tāpat vien

© Sputnik / Владимир Песня

Eurostat: kam Latvija izsniedz uzturēšanās atļaujas

Likumprojektu iesniegusi valdība, tāpēc tā apstiprināšanas izredzes ir lielas.

Savukārt radikālāks ierosinājums par KF pilsonības piešķiršanu, ko nesen iesniedza balsošanai Liberāldemokrātiskā partija, netika pieņemts. Partija ieteica, lai ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kuru dzimšanas apliecībā norādīts, ka vismaz viens no vecākiem pieder pie krievu tautības, tiktu piešķirta KF pilsonība vienkāršotā kārtībā.

Piemēram, viņus ierosināts atbrīvot no krievu valodas eksāmena, izziņām par likumīgu eksistences līdzekļu avotu un noteikumu par nepārtrauktu dzīvi Krievijā piecu gadu periodā.

Kad likumprojekts tika noraidīts, KLDP līderis Vladimirs Žirinovskis demonstratīvi pameta Valsts domes plenārsēžu zāli.

Valsti pametusi vesela pilsēta

Labi zināms, ka Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī krievvalodīgie, dod priekšroku labākas dzīves meklējumiem Rietumos.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Uzturēšanās atļauju Latvijā pret investīcijām vēlas saņemt tikai nepilni simt cilvēki

Taču visai liela ir arī migrācija uz Krieviju. Krievijas statistikas aģentūra ziņo, ka 2018. gadā uz Krieviju no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi pārcēlušies 1259 cilvēki. Gadu iepriekš – 1432. Kopā 2018. gadā no Latvijas uz dažādām valstīm aizbraukuši 15 814 cilvēki (Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati).

Rosstat aprēķinājis, ka no 1998. līdz 2018. gadam no Latvijas uz Krieviju pārcēlušies 27 471 cilvēks.

Protams, nav zināms, cik liels skaits atgriezušies, taču zināms, ka minētais skaits aptuveni atbilst Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju skaitam 2019. gada sākumā – 27 820 cilvēki.