Kā Maskava "vilina" krievus no Latvijas
(atjaunots 10:27 27.06.2019)
Atbildei uz Latvijas piedāvāto uzturēšanās atļauju Krievijas pilsoņiem Maskava izstrādā uzturēšanās atļauju Krievijā – Latvijas iedzīvotājiem.RĪGA, 27. jūnija — Sputnik. Maskava iecerējusi atvieglot uzturēšanās atļauju saņemšanu krievvalodīgajiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā, vēsta Bb.lv, atsaucoties uz Grigorija Antonova rakstu no avīzes "Segodņa".
Atbilstošo likumprojektu jau izskata KF Valsts dome. To iesniegusi valdība.
Sputnik / Дмитрий Дубинский
Dokuments sagatavots ar mērķi vienkāršot īslaicīgas uzturēšanās un uzturēšanās atļauju saņemšanu krievvalodīgajiem ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kas vēlas dzīvot un strādāt Krievijā.
Piemēram, piedāvāts bez Ministru kabineta apstiprināmās kvotas izsniegt īslaicīgas uzturēšanās atļauju Krievijā dzimušajiem ārvalstniekiem, KF pilsoņu laulātajiem draugiem, ārvalstniekiem, kuri investē līdzekļus Krievijas ekonomikā apjomā, ko noteiks valdība. Šajā sarakstā iekļauti arī tie, kas stājušies karadienestā un piedalās tautiešu pārcelšanās programmā.
Tāpat likumprojekts ierosina saīsināt līdz četriem mēnešiem uzturēšanās atļaujas pieprasījuma izskatīšanu (patlaban tas tiek izskatīts sešus mēnešus).
Likumprojekta autori būtiski paplašinājuši personu loku, kuri var saņemt uzturēšanās atļauju bez īslaicīgas uzturēšanās atļaujas. Tajā iekļauti KPFSR dzimušie, bijušie PSRS pilsoņi, cilvēki, kuru vecāki vai bērni ir KF pilsoņi, augsti kvalificēti speciālisti, kuri vismaz pusgadu strādājuši Krievijā.
Pilsonība netiek piešķirta tāpat vien
Likumprojektu iesniegusi valdība, tāpēc tā apstiprināšanas izredzes ir lielas.
Savukārt radikālāks ierosinājums par KF pilsonības piešķiršanu, ko nesen iesniedza balsošanai Liberāldemokrātiskā partija, netika pieņemts. Partija ieteica, lai ārvalstniekiem un personām bez pilsonības, kuru dzimšanas apliecībā norādīts, ka vismaz viens no vecākiem pieder pie krievu tautības, tiktu piešķirta KF pilsonība vienkāršotā kārtībā.
Piemēram, viņus ierosināts atbrīvot no krievu valodas eksāmena, izziņām par likumīgu eksistences līdzekļu avotu un noteikumu par nepārtrauktu dzīvi Krievijā piecu gadu periodā.
Kad likumprojekts tika noraidīts, KLDP līderis Vladimirs Žirinovskis demonstratīvi pameta Valsts domes plenārsēžu zāli.
Valsti pametusi vesela pilsēta
Labi zināms, ka Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī krievvalodīgie, dod priekšroku labākas dzīves meklējumiem Rietumos.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Taču visai liela ir arī migrācija uz Krieviju. Krievijas statistikas aģentūra ziņo, ka 2018. gadā uz Krieviju no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi pārcēlušies 1259 cilvēki. Gadu iepriekš – 1432. Kopā 2018. gadā no Latvijas uz dažādām valstīm aizbraukuši 15 814 cilvēki (Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati).
Rosstat aprēķinājis, ka no 1998. līdz 2018. gadam no Latvijas uz Krieviju pārcēlušies 27 471 cilvēks.
Protams, nav zināms, cik liels skaits atgriezušies, taču zināms, ka minētais skaits aptuveni atbilst Rēzeknes pilsētas iedzīvotāju skaitam 2019. gada sākumā – 27 820 cilvēki.
"Nav naudas – mirsti nost": rīdziniece saņēmusi rēķinu par ātrās palīdzības izsaukšanu
(atjaunots 15:58 08.07.2020)
Rīdziniece vērsusies pēc palīdzības ar spēcīgām sāpēm mugurā un augstu asinsspiedienu, taču pēc nedēļas saņēma NMPD rēķinu 62 eiro apmērā.RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Par neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukšanu palīdzības sniegšanai, kas nav uzskatāma par ārkārtēju, rīdziniece būs spiesta samaksāt 62 eiro.
Par vēstuli no NMPD Svetlana pastāstīja Facebook publiskajā grupā Ķengarags.
"Gribu pastāstīt par nepatikšanām, kas ar mani notikušas, lai arī tam nav sakara ar tēmu. Pēc traumas nobīdījās 4. un 5. mugurkaula disks. Iespieda nervu. Spiediens pacēlās līdz 200, izsaucu ātros. Atbrauca uz Ķengaragu, ātri izdarīja injekciju – viņiem spiediens nez kāpēc bija normāls. Tāda man nav pat labā dienā. Bet šodien pa pastu atnāca vēstule par nepamatotu izsaukumu un 62 eiro. Gribas zināt, uz kurieni mēs ripojam?" par savām bēdām stāstīja sieviete.
Tomēr komentētāju domas dalījās: vieni piekrita sašutušajai sievietei un ieteica pārsūdzēt rēķinu, citi nostājās mediķu pusē un pārmeta sievietei: sak, spiediens (mediķu papīrā norādīts 145/80) nebija nāvējošs, pie ārsta varēja aiziet pati.
"Varat droši braukt uz Laktas ielu 8 un apstrīdēt. 145/80 nav nāvējošs spiediens. Bet 217 – tas jau ir ļoti augsts un bīstams. Kad pēdējo reizi mainījāt baterijas aparātā? Tas var rādīt nepareizi," publikācijas autorei ieteica Sergejs.
"Beigas... Pašai ir problēmas ar mugurkaulu, laikam saspieda, tā, ka pat acs sāp, visa kreisā puse kļūst nejūtīga, bet tagad saprotu – labāk nosprāgt, nekā būt parādā par to, kas valstij manā labā ir jādara apriori, jo esmu godīgs nodokļu maksātājs... No rīta ienāca prātā traka doma ātros izsaukt. Ja nav naudas, mirsti nost..." konstatēja Irina.
"Ja jūs būtu bomžs vai narkomāns, viss būtu bez maksas," sarkastiski atzīmēja Jekaterina.
"Manai mammai atnāca tāda pati vēstule. Par to, ka viņa epidēmijas laikā atteicās Ogrē braukt uz slimnīcu. Viņai bija spiediens 240/110," atcerējās Jeļena.
"Noteikti apstrīdiet! Kamēr cilvēki klusē, viņiem visu pierakstīs. Taču... Mūsu valstī ir grūti kaut ko panākt un pierādīt, vajag laiku un stiprus nervus. Lai jums veselība un pacietība!" autorei ieteica Kitija.
Publikācijas autore atcerējās, ka laikā, kad viņa saukusi ātros, tonometrs rādījis spiedienu 200 vienību apmērā, un no sāpēm viņai zudusi samaņa. Viņa stāsta, ka trauma jau ir otro mēnesi, bet tagad nevar nokļūt pat pie maksas ārsta.
"Tabletes Diclac ID 75, ko man izrakstīja ģimenes ārste, dzēru ik pēc stundas visu dienu, nelīdzēja. Bet pie speciālista, pat par maksu, pieraksts tagad tikai uz 15. jūliju," Svetlana paskaidroja, kāpēc izsaukusi NMPD.
Atgādināsim, ka pērn NMPD maksas pakalpojumu cenas valstī pieauga vidēji par 10%. Valdība apstiprināja maksas pakalpojumu cenu pieaugumu.
NMPD uzsvēra, ka cenas augušas atbilstoši ikdienas izdevumiem, un pārsvarā attiecas uz pakalpojumu apmaksu uzņēmumiem un iestādēm, kas noteiktās situācijās, piemēram, masu pasākumos izvēlējās NMPD mediķus, nevis uz dienesta pamatfunkciju – medicīniskas palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem ārkārtas situācijās.
Dienests uzsvēra, ka par izsaukumiem pacientiem ar nopietniem veselības traucējumiem maksa netiks iekasēta.
Tagi:
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
(atjaunots 12:17 08.07.2020)
Telefonu krāpnieki atkal sarosījušies – tagad viņi izliekas ne tikai par banku darbiniekiem, bet arī kompānijas Bloomberg līdzstrādniekiem.RĪGA, 8. jūlijs — Sputnik. Latvijai pāri veļas telefona afēru vilnis – katru dienu dzirdamas kārtējās ziņas par mēģinājumiem izkrāpt naudu lētticīgiem cilvēkiem, izvilinot bankas datus vai izmantojot viltīgas finansiālās shēmas.
Šoreiz ļaundari izliekas par kompānijas Bloomberg darbiniekiem. Tas ir vadošais finansiālās informācijas piegādātājs finanšu tirgu profesionālajiem dalībniekiem.
Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija Cert.lv brīdina iedzīvotājus par riskiem.
Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt! pic.twitter.com/DoeAwiT5vB
— CERT (@certlv) July 7, 2020
"Uzmanību! Šodien saņemti vairāki ziņojumi par krāpniekiem, kas zvana un izliekas par Bloomberg pārstāvjiem, un aicina investēt apšaubāmās finanšu platformās. Krāpnieki sazinās krievu valodā. Aicinām šādos darījumos neiesaistīties un pēc iespējas ātrāk telefonsarunu pārtraukt!" iestāde brīdināja savā lapā Twitter.
Atgādināsim, ka pēdējā laikā Latvijā aktīvi darbojas telefona afēristi – zvanītāji sarunājas krievu valodā ar Baltijas valstīm neraksturīgu akcentu, tomēr uzdodas par vietējo banku darbiniekiem.
Pēc tam "baņķieri" ziņo klientam par mēģinājumu nesankcionēti noņemt no viņa bankas konta naudu un ierosina bloķēt šo operāciju, taču šim nolūkam viņiem nepieciešams aktivizēties ar Smart-ID palīdzību. Ja klients to izdarīja, nauda no konta vienkārši pazuda.
Piemēram, Valsts policijas Ludzas iecirknis jau ierosinājis četras krimināllietas par krāpšanos. Par tās upuriem kļuvuši Swedbank klienti. Interesanti, ka afēristiem bija zināms klienta vārds un uzvārds, kā arī personas kods. Vēl vairāk, ļaundari pat zvana no Swedbank oriģinālā numura.
Valsts policija atgādināja, ka bankas darbinieki nekad nelūgs jūsu personas datus. Nevajag tos nodot aizdomīgiem zvanītājiem.
Provizoriski dati liecina, ka krāpnieki zvanījuši no klientu centriem Ukrainā. Policija sākusi izmeklēšanu, taču tā var būt visai ilga, jo noziedznieki strādā ārvalstīs.
Vēsturnieks atbildēja uz Latvijas vēstnieka spriedumiem par 1939.-1940. gadu notikumiem
(atjaunots 16:20 08.07.2020)
Vēsturnieks Aleksandrs Djukovs paskaidroja, kāpēc Latvijas vēstnieka Krievijā Māra Riekstiņa viedoklis jautājumā par Baltijas valstu pievienošanu Padomju Savienībai ir nepamatots. RĪGA, 8. jūlijs – Sputnik. Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš norādīja, ka fonda "Vēsturiskā atmiņa" vadītājs vēsturnieks Aleksandrs Djukovs savā rakstā "diezgan gari, pieminot kaut kādus 30. un 40. gadu Politbiroja lēmumus, ar kaut kādiem netiešiem slēdzieniem mēģinājis pierādīt, ka līdz pat 1940. gada maijam Padomju Savienībai nebija nekādu Baltijas valstu inkorporācijas plānu". Pie tam Riekstiņš atzīmēja, ka vēsturnieka vārdi neatbilstot tam, kas rakstīts Krievijas prezidenta Vladimira Putina materiālā.
Sarunā ar Sputnik Latvija Djukovs atgādināja, ka viņa publikācijas pamatā ir arhīva dokumenti, kas pirmo reizi ieraudzījuši dienas gaismu.
"Tie ir nesen atslepenotie dokumenti no Krievijas prezidenta arhīva. Tie rāda, ka lēmums par Baltijas galīgo inkorporāciju PSRS sastāvā tika pieņemts Kremlī nevis 1939. gada septembrī, maijā vai jūnija sākumā, bet gan 1940. gada jūnija beigās un jūlija sākumā," pastāstīja Djukovs.
Vēsturnieks apstiprināja, ka viņa slēdziens nesakrīt pilnībā ar tēzi Krievijas prezidenta Vladimira Putina rakstā, kurā teikts, ka lēmums par inkorporāciju pieņemts 1939. gada rudenī.
"Lieta tāda, ka dokumenti, ar kuriem strādāju es, tika iekļauti zinātniskajā apgrozījumā pēc tam, kad Putina raksts bija sagatavots. Tajā vienkārši nebija iespējams ņemt vērā jaunos atradumus arhīvos. Esmu pārliecināts: ja raksts būtu iznācis vēlāk, mēs ieraudzītu citādus formulējumus, pamatotus ar jaunajām arhīvu liecībām. Tāpēc Latvijas vēstnieka mēģinājumi izlikties, ka mans viedoklis balstās uz netiešiem slēdzieniem, ir nepamatoti," uzsvēra Djukovs.
Sputnik / Алексей Тихомиров
Viņš atgādināja, ka Krievijas vēsturnieki jau ilgus gadus iekļauj zinātniskajā apgrozījumā jaunas arhīvu liecības par Krievijas un Baltijas attiecībām, paplašinot avotu bāzi.
"Esam spiesti strādāt ne tikai par sevi, bet arī Latvijas kolēģu vietā. Piemēram, pērn publicējām dokumentus no Latvijas vēstniecības arhīva par 1939.-40. gadu. Lai arī tie glabājas Latvijā, vietējie vēsturnieki ar tiem nav strādājuši. Gribētos, lai Latvijas vēstnieks Krievijā tam pievērstu uzmanību," konstatēja Djukovs.
Latvija līdz ar Lietuvu un Igauniju apgalvo, ka PSRS to bija okupējusi līdz 1991. gadam. Krievija jau vairākkārt norādījusi, ka par "padomju okupāciju" Baltijas valstīs 1940. gadā nevar būt ne runas, Baltijas pievienošana PSRS tiek uzskatīta par tālaika starptautisko tiesību normām atbilstošu. Turklāt laikā, kad republikas bija PSRS sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas periodu), tajās darbojās nacionālās varas iestādes.
Tagi: