Svece rokās. Foto no arhīva

Zolitūdes traģēdijas lieta: kādus sodus pieprasa prokurori

40
(atjaunots 00:15 27.06.2019)
Brīvības atņemšana apsūdzētajiem un naudas sodi juridiskajām personām: prokurori nolasīja apsūdzību lietā par Zolitūdē izvietotā Maxima lielveikala jumta sabrukumu.

RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Tiesas sēdē 26. jūnijā prokurori nolasīja apsūdzību krimināllietā par Maxima lielveikala jumta sabrukumu Zolitūdes rajonā Rīgā 2013. gada 21. novembrī, vēsta LTV.

Prokurori ierosināja piespriest brīvības atņemšanu uz laiku no 7,5 līdz 5 gadiem deviņiem apsūdzētajiem, četriem uzņēmumiem nāksies samaksāt naudas sodus.

Brīvības atņemšanu uz septiņiem ar pusi gadiem varētu piespriest būvinženierim Ivaram Sergetam, projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam. Viņi apsūdzēti par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kuras rezultātā sabrukusi ēka un radušās smagas sekas.

Prokurori pieprasīja piecus gadus ilgu cietumsodu Rīgas būvvaldes darbiniekiem: Jānim Balodim, Marikai Treijai un Aijai Meļņikovai, kuri apsūdzēti par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kā rezultātā iestājušās smagas sekas, kā arī SIA "Maxima Latvija" darbiniecei Innai Šuvajevai, kuru apsūdz par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.

Tāpat prokurori prasa aizliegt visiem apsūdzētajiem pildīt agrākos pienākumus piecu gadu laikā. Sergetam un Gulbim prasītajā cietumsodā tiktu iekļauts jau iepriekš apcietinājumā pavadītais laiks.

Prokurori pieprasīja arī piedzīt naudas sodus no juridiskajām personām: no "Re&Re" – 6 000 minimālo mēnešalgu apmērā; no "Kubs" un "CM Consulting" – 200 minimālo mēnešalgu apmērā; no "Maxima Latvija" – 2 000 minimālo mēnešalgu apmērā, jo šis uzņēmums jau pats nācis pretī cietušajiem. Aprēķinot soda naudu, tiks ņemta vērā minimālā mēnešalga valstī uz tiesas sprieduma sastādīšanas brīdi.

Savukārt no būvinženierim Ivaram Sergetam piederošā uzņēmuma "HND grupa" neko piedzīt nav iespējams, jo uzņēmums ir likvidēts šogad 20. jūnijā.

Prokuratūra arī prasa noteikt pienākumu atbildētājiem izmaksāt cietušajiem kompensācijas.

Piecus gadus ilga tiesvedība

Apjomīgās krimināllietas izskatīšanai par Zolitūdes traģēdiju, kurā gāja bojā 54 cilvēki un desmitiem guva ievainojumus, tiesa pirmo reizi sapulcējās 2015. gada 8. decembrī.

Tirdzniecības centra jumta iebrukšana Zolitūdē. 2013.gada 21.novembrī
Пожарно-спасательная служба Латвии

Vispirms tika apspriesti procesuālie jautājumi, un tikai pēc vairākiem mēnešiem tika sākta cietušo un liecinieku nopratināšana.

2018. gada 31. oktobrī tiesa beidza uzklausīt pēdējo divu apsūdzēto liecības. Kopumā deviņu apsūdzēto nopratināšana aizņēma divarpus nedēļas. Visi apsūdzētie joprojām noliedz savu vainu.

2019. gada aprīlī tika pabeigta tiesas izmeklēšana, kuras laikā notikušas 160 tiesas sēžu, uzklausīti 280 cietušie, nopratināti vairāk nekā 150 liecinieki, 150 liecinieki un eksperti.

40
Pēc temata
Zolitūdes traģēdija varējusi atkārtoties Pļavniekos
Nosaukti visi Zolitūdes traģēdijas vaininieki
Maxima pieprasa 1,7 miljonus eiro par Zolitūdes traģēdiju
Tiesa piešķīra kompensācijas Zolitūdes traģēdijas lietā
Tiesa: veikals Maxima nevarēja paredzēt traģēdiju Zolitūdē

Covid-19 reģistrēts divpadsmit Latvijas pansionātos: situācija tiek kontrolēta

11
(atjaunots 18:19 25.05.2020)
Salīdzinot ar citām valstīm, Latvijas sociālajos centros situācijas ir visnotaļ labvēlīga, taču no koronavīrusa uzliesmojumiem tiem tomēr nav izdevies izbēgt.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Covid-19 atklāja 12 Latvijas sociālās aprūpēs centros, kopumā saslimuši 90 cilvēki – 22 darbinieki un 68 aprūpētie, vēsta Latvijas Radio.

Šobrīd vislielākais saslimšanas uzliesmojums atzīmēts sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni" Priekuļu novadā – inficējušies 44 cilvēki, tai skaitā 6 darbinieki.

No 22 Covid-19 upuriem Latvijā septiņi cilvēki miruši pansionātos. Speciālisti uzsver, ka pacientiem bijušas citas nopietnas hroniskas slimības, kuras saasinājās Covid-19 dēļ.

Slēgtos kolektīvos, kur cilvēki dzīvo kopā un kuriem ir cieši savstarpēji kontakti, infekcija var izplatīties ļoti ātri un skart lielāku cilvēku skaitu. Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC) paskaidroja, ka kopš marta apmeklēt radus šādos centros ir aizliegts, taču sociālās aprūpes centru darbinieki turpina kontaktēt ar ārējo vidi.

SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs atgādināja, ka parasti Covid-19 ir lipīgs divas dienas pirms tam, kad cilvēkam sāk parādīties temperatūra, klepus vai citi simptomi.

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc infekcija var nokļūt šajās iestādēs. Otrs iemesls, ja tomēr kāds no iemītniekiem ir saņēmis veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, ārpus šīs iestādes un, visticamāk, tas arī notika "Mārsnēnos", jo pirmais pacients, kurš bija atklāts, bija inficēts, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcā," atzīmēja Perevoščikovs.

Pēc viņa sacītā, plānveida testēšana sociālās aprūpes centros palīdzēja atklāt atsevišķus gadījumus, pirms slimība paguva izplatīties. Tas ļāva pietiekami agri atklāt infekciju pansionātos, kur šobrīd ir pa vienam saslimušajam.

"Būtu labi, ka visi šo sociālo iestāžu vadītāji pieturas un uzmanīgi seko klientu veselības stāvoklim. Un tiklīdz parādās simptomi, kas varētu liecināt arī par Covid – ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai respiratorie simptomi klepus, sāpes kaklā vai apgrūtināta elpošana –, šie signāli būtu ļoti svarīgi, lai reaģētu tieši ar testēšanu," piebilda Perevoščikovs.

Pēc viņa teiktā, testēšanas veikšana agrīnā stadijā palīdzēs ierobežot turpmāku infekcijas izplatību. Tāpēc, ka jo lielāks ir inficēto skaits, jo lielāka ir iespēja, ka daudzi pacienti pārcietīs slimību smagā formā.

Vairākas iestādes savstarpēji noteikuši pansionātiem virkni rekomendāciju, pastāstīja Aldis Dūdiņš, Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs.

"Šajā krīzes kulminācijā un arī īstenībā uz šo brīdi darbinieki, kuri ierodas darbā, lai aprūpētu klientus, viņiem tiek mērīta temperatūra, tiek sekots līdzi visām saaukstēšanās pazīmēm, simptomātikai, kas varētu liecināt par Covid pozitīvo. Tad jau tas darbinieks nemaz netiek pie darba pielaists," paziņoja Dūdiņš.

Jaunus klientus centri pieņem, tikai ja situācija ir ārkārtēja. Tāpat pansionāti – iespēju robežās – tiek nodrošināti ar aizsarglīdzekļiem, taču nodrošināt visas vajadzības neesot izdevies, atzina ministrijā.

Salīdzinot ar citām valstīm, kur situācija šajā jomā ir smaga, Latvijas sociālās aprūpes centros stāvoklis ir samērā labvēlīgs, uzskata Perevoščikovs. Pēc viņa sacītā, Latvijā savlaicīgi pieņēma lēmumus, kuri neļāva infekcijai plaši izplatīties sabiedrības vidū, tai skaitā arī cilvēku vidū, kuriem infekcija un tās sekas var būt īpaši smagas.

Perevoščikovs atzīmēja, ka rekomendācijas pansionātiem ir izsmeļošas, un drošības pasākumi nav jāpastiprina, pietiek vien ar to ievērošanu. Tikmēr Labklājības ministrija atzīmē, ka kopā ar Veselības ministriju apsver domu par atvieglojumiem centros, kur saslimšanas gadījumu nav, ali pansionātu klienti arī izjustu situācijas uzlabošanos.

11
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Latvijā ar Covid-19 inficētos izsekos ar viedtālruņa lietotnes palīdzību
Covid-19 analīžu nodošanas punkti maina atrašanās vietu: kur būs jāvēršas turpmāk
Zinātnieki aprēķinājuši Covid-19 pandēmijas beigu datumu
Covid-19 uzliesmojums sociālās aprūpes centrā "Mārsnēni": policija izmeklē apstākļus
Leģionāru piemiņas gājiens 2019. gada 16. martā

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka SS latviešu leģionāri ir jāgodina

5
(atjaunots 18:06 25.05.2020)
SS latviešu leģionāru godināšanas pretinieku daļa Latvijas sabiedrībā ir sasniegusi pēdējo 20 gadu minimumu.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Pēdējo desmitgadu gaitā Latvijā vairākas reizes pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bijušie Waffen SS latviešu leģiona locekļi ir jāgodina. Šādi izrādījušies pētījuma centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā uz laika ass izskatās sabiedrības attieksme pret leģionāriem. Šogad mazliet vairāk ir tādu, kuri uzskata, ka latviešu leģionāri ir jāgodina, nekā pirms 20 gadiem," uzrakstīja Kaktiņš.

Respondentus palūdza izteikt savu attieksmi apgalvojumam: "Uzskatu, ka latviešu leģionāri ir jāgodina". Kaktiņš publicēja datus četrām šādām aptaujām dažādos gados: 1999., 2009., 2014. un 2020.

​Šogad šādu apgalvojumu atbalstīja 52% aptaujāto, no tiem 20% pilnībā tam piekrīt, vēl 32% - drīzāk piekrīt. Šie rādītāji ir nedaudz augstāki, nekā pirms 20 gadiem – toreiz par labu pasākumiem par godu SS leģionāriem izteicās 46% respondentu. Interesanti, ka 2014. gadā absolūti pārliecināto tajā, ka leģionāri ir jāgodina, bija vairāk, nekā šogad – toreiz tā atbildēja katrs ceturtais aptaujātais. Taču kopējais SS latviešu leģiona veterānu godāšanas piekritēju skaits bijis par 2% mazāks.

Savukārt leģionāru godināšanas pasākumu pretinieku skaits 20 gadu laikā ir samazinājies – 1999. gadā tie bija 38%, savukārt 2020. gadā jau 32%. To cilvēku skaits, kuri ir kategoriski pret leģiona godināšanu, šogad ir sasniedzis minimumu – tie ir vien 16%, savukārt pirms divdesmit gadiem tie bija 20%.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, šogad galvenais pasākums par godu Waffen SS leģionāriem – 16. marta gājiens Rīgas centrā – tika atcelts koronavīrusa pandēmijas dēļ. Rezultātā pagodināt leģionāru piemiņu pie Brīvības pieminekļa atnāca vien daži cilvēki – laukumā sapulcējās daudz vairāk policistu un žurnālistu.

Atsevišķi leģionāru piemiņas pasākumi tiek rīkoti citās dienās. Piemēram, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzskatīja par pieņemamu nacisma sagrāves jubilejā 8. maijā nolikt ziedus leģionāru kapos Lestenē.

5
Tagi:
Waffen SS, Latvija
Pēc temata
Operācija "Neiedomājamais". Kā sabiedrotie gribēja uzbrukt PSRS uzreiz pēc Uzvaras
Viņi cīnījās par Dzimteni: latvieši un latviešu vienības Sarkanajā armijā
Leitnanta Rubeņa bataljons: vienīgie īstie Latvijas Republikas aizstāvji
Nacisma sakāves dienā oficiālā Latvija pagodināja Lestenē kritušo SS leģionāru piemiņu