Uzvaras piemineklis

Politologs: jautājumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu ir bīstami uzdot referendumā

66
(atjaunots 10:58 29.10.2019)
Latvijas Saeima pati nepieņems lēmumu par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, uzskata politologs Filips Rajevskis, turklāt referendums šajā jautājumā ir bīstams – vairākums var nobalsot "par".

RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Referenduma rīkošana jautājumā par Uzvaras pieminekļa likteni būtu bīstams solis. Balsošanas rezultātu nav iespējams prognozēt. Turklāt pat gadījumā, ja vairākums atbalstītu nojaukšanu, Saeima par to neizšķirtos, uzskata politologs Filips Rajevskis.

Viņš atzīmēja, ka patlaban Latvijā ir visai grūti organizēt referendumu jebkādā jautājumā – šim nolūkam iniciatoriem jāsavāc vismaz 154 tūkstoši, jeb 10% vēlētāju paraksti. Taču pat gadījumā, ja izdotos sarīkot balsošanu par Uzvaras pieminekļa likteni, tā būtu nopietna pārbaude tagadējai koalīcijai, jo deputāti nevēlas pieņemt lēmumus, kas var novest pie situācijas destabilizācijas sabiedrībā.

"Šī referenduma rezultāts (ja izdotos panākt tā sarīkošanu – red.) ir tik neprognozējams, ka, man šķiet, politiskās stabilitātes labad tāds jautājums nekad netiks uzdots referendumā, - pastāstīja Rajebskis radio Baltkom ēterā. – Iedomājieties, ja nobalsos par nojaukšanu. Pati Saeima to nekad nepieņems, jo ir tāda lieta kā politiskā atbildība. Un koalīcijas partijas tomēr spēj noregulēt iekšējās attiecības, lai nepieņemtu lēmumus, kas var novest pie nopietnas destabilizācijas."

Strīdi par pieminekli

Jūnijā Saeimas deputātu vairākums atbalstīja portālā Manabalss publicēto petīciju par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa uzspridzināšanu/demontāžu. Tā tiks nodota Ārlietu komisijai, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai. Gaidāms, ka komisijas jautājumu sāks izskatīt šoruden. Latviešu nacionālistu iniciatīva radījusi vētrainu diskusiju par viņu plāna īstenošanas izredzēm, ja parlaments pieņems atbilstošo lēmumu. Par tālāku petīcijas virzību nobalsojuši 45 deputāti, pret to iebilda 30.

Vēlāk noskaidrojās, ka Saeimas Ārlietu komisija plāno izveidot darba grupu jautājuma izvērtēšanai par Uzvaras pieminekļa iespējamo demontāžu. Tās vadību bija plānots uzticēt Nacionālās apvienības pārstāvim Jānim Dombravam. Taču sēde, kurā jautājums tika izskatīts, bija slēgta, tāpēc jautājuma liktenis sabiedrībai palika nezināms.

14. jūnijā Krievijas Ārlietu ministrija savā oficiālajā vietnē publicēja resora Informācijas un preses departamenta direktora vietnieka Artjoma Kožina komentāru. Tajā teikts, ka Krievija ir noraizējusies par Latvijas parlamenta lēmumu izskatīt jautājumu par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa demontāžu. Resors atgādināja, ka iniciatīva neatbilst Rīgas saistībām, kas iekļautas KF un Latvijas līgumā no 1994. gada 30. aprīļa par Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālo aizsardzību. Mēs vēršam uzmanību uz to, ka minētā dokumenta 13. pants uzliek Latvijas pusei pienākumu nodrošināt memoriālo būvju uzturēšanu, uzlabošanu un saglabāšanu," teikts komentārā.

No savas puses, Latvijas ĀM uzsvēra, ka nav iespējams demontēt Uzvaras pieminekli bez Krievijas piekrišanas, nepārkāpjot starptautiskās saistības pat gadījuma, ja Saeima pieņems atbilstošo lēmumu.

Situāciju izskaidroja Latvijas ĀM: Uzvaras pieminekli sargā starptautiskais līgums no 1994.gada 13.janvāra par memoriālo celtņu saglabāšanu, apkopšanu un labiekārtošanu. Lai arī Pārdaugavā izvietotais piemineklis dokumentā nav pieminēts atsevišķi, visa agrākā diplomātiskā prakse un sarakste norāda, ka šīs vienošanās subjekts ir tieši Uzvaras piemineklis. Latvijas ĀM pārstāvis Jānis Beķeris uzsvēra, ka resors nekad nav izvērtējis iespēju vienpusēji atkāpties no līgumsaistībām.

66
Pēc temata
"Dziesmotā revolūcija": pie pieminekļa Atbrīvotājiem aktīvisti uzdziedāja "Tumšo nakti"
Tālāk krieviem atliek tikai uzšuves uz piedurknēm: Rīgā strīdas par pieminekļa likteni
Par pieminekļa Atbrīvotājiem nojaukšanu atbildēs ĀM: Turlais atgādināja par līgumu ar KF
Latvijas televīzija, foto no arhīva

Telekanāls LTV7 no 2021. gada pārtrauks raidīt krievu valodā

5
(atjaunots 10:23 30.05.2020)
Šogad Latvijā slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu krievvalodīgo auditorijai, no 2021. gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. No nākamā gada 1. janvāra telekanālā LTV7 nebūs raidījumu krievu valodā, paziņoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.

Pēc viņa sacītā, telekanāla reitingi "varētu būt labāki".

Āboliņš paziņoja, ka nacionālo mazākumtautību saturam sabiedriskajos medijos ir jābūt, un tas tiks pārcelts Internetā, speciālā platformā uz lsm.lv bāzes, savukārt LTV7 kļūs par kanālu latviešu valodā. NEPLP vadītājs, redzot "kanāla žurnālistikas kvalitāti", pauda pārliecību, ka sasniegt nacionālo mazākumtautību auditorijas izdosies tieši šādā multimediju platformā.

Tāpat viņš atzīmēja, ka lēmumu ietekmēja televīzijas skatīšanas ieradumu izmaiņas.

Āboliņa paziņojumu radio Baltkom ēterā komentēja bijusī NEPLP valdes locekle Gunta Līdaka. Pēc viņas sacītā, Āboliņa vārdi kļuva par pārsteigumu pat pašai Latvijas Televīzijas vadībai. Līdaka atzīmēja, ka naudas multimediju platformas projekta īstenošanai satura izveidošanai krievu valodā nav, un paziņojumam ir politiska nokrāsa.

"Šis jau nav pirmais un ne pēdējais mēģinājums izmainīt LTV7 apraides tīklu. Es uzskatu, ka šīs NEPLP paziņojums lielākā mērā ir gribas paušanas, nevis reāla iespēja to izdarīt. Tie ir politiski lozungi, jo, ja paskatās uz Latvijas Televīzijas gatavību to īstenot, nekādu priekšnoteikumu tam nav. Pirmkārt, tas ir ļoti atkarīgs no naudas, otrkārt, pati Latvijas Televīzija ir vieglā apmulsumā saistībā ar to, ka šāds paziņojums parādījies publiskā telpā," sacīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, Āboliņa paziņojums kārtējo reizi izcēla pretrunas: no vienas puses, Latvijā runā par vēlmi slēgt krievu apraidi, no citas puses, – ka krievu ziņas ir jāatstāj.

Līdaka atgādināja, ka jau ir mainījies apraides tīkls Pirmajā Baltijas kanālā. Ja tagad arī LTV7 atteiksies no krievvalodīgā satura, tas vēl vairāk samazinās krievvalodīgās auditorijas iespējas Latvijā saņemt informāciju televīzijā dzimtajā valodā.

Protams, ir arī citas iespējas, un te ir svarīgi, kā attīstīsies krievu apraide sabiedriskās televīzijas Interneta telpā, atzīmēja Līdaka. "Taču budžetā tam nav naudas. Runā, ka it kā tas tiks finansēts no Latvijas Televīzijas iekšējiem resursiem, taču es uzskatu, ka tas nav iespējams," sacīja Līdaka.

Saeimas deputāte no partijas "Saskaņa" Ļubova Švecova, komentējot iniciatīvu, paziņoja, ka viņai ir grūti izskaidrot šādu regulatora rīcību.

"Šogad, galvenokārt specdienestu rīcības dēļ, krievvalodīgajai auditorijai slēdza Pirmā Baltijas kanāla ziņu platformu. No nākamā gada slēdz ziņas krievu valodā kanālā LTV7… Man ir grūti rast loģisku izskaidrojumu šādai rīcībai," uzrakstīja viņa savā Facebook lapā.

5
Tagi:
mediji, krievu valoda, Latvijas Televīzija
Pēc temata
Paiders: LTV pārvērtās ministru kanālā
Nacionālpatrioti sašutuši: krievi sākuši mazāk skatīties latviešu medijus
Telekanāla krievu valodā vietā Latvijā attīstīs interneta medijus
Krievu valoda Latvijā ir populāra, paziņoja LTV programmu direktore
Par krievu valodu Latvijā nāksies maksāt? KF vēstniecība sašutusi par valodas kvotām TV
Saskaņas līderis Jānis Urbanovičs

Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem

9
(atjaunots 10:22 30.05.2020)
Kādēļ Levitam patīk nosodīt citus un kādēļ varai ir izdevīga sašķelta sabiedrība, pastāstīja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Tiesneša mantija atstājusi pārāk lielu nospiedumu prezidenta runā un rīcībā, atzīmēja "Saskaņas" līderis Jānis Urbanovičs Neatkarīgā Rīta Avīze intervijā, komentējot Egila Levita vārdus par to, ka 9. maijs nav Latvijā atzīmējami svētki, tādēļ patriotiem to nevajadzētu atzīmēt.

"Egilam Levitam ļoti patīk tiesāt un bārties. Būtu labāk, ja varētu sajust, ka viņš tos tiesājamos un baramos arī kaut kā mīl," atzīmēja Urbanovičs.

Viņam gribētos, lai valsts vadītājs nepamāca Latvijas iedzīvotājus kā svešiniekus.

"Viņa runās vēstījums ir tāds, ka viņš vienīgais zina, kā ir labi, kas ir pareizi, un viņš zina, kuriem ir taisnība, kuriem nav taisnība a priori," uzskata "Saskaņas" līderis.

Urbanovičs uzskata, ka Latvijas sabiedrībai pietrūkst saskaņas un cieņas.

"Egils Levits savā inaugurācijas runā solīja būt prezidents visai tautai. Latvijas tauta ir etniski daudzveidīga - tā nav tas pats, kas latviešu tauta. Ir dažādas vēsturiskās atmiņas.

Mums Latvijā trūkst tā, ko pāris reizes gadā dzied valsts "dārgākais koris" jeb Saeima. Šajā dziesmā tiek lūgta svētība no Dieva. Es kā viens no šā kora dalībniekiem ieklausos šajos vārdos. Tur ir dažos vārdos pateikta liela doma. Mēs lūdzam svētību, bet svētība nāk aiz mīlestības, pēc piedošanas.

Tāpēc prezidenta vārdi, kurus var saprast tā, ka vieni ir sliktie tāpēc, ka viņiem ir nepareiza atmiņa, nedod labu rezultātu. Tādā veidā nevar mainīt to cilvēku viedokli, kas svin 9. maiju. Tā var tikai izraisīt viņu dusmas un īgnumu.

Diemžēl varai ir izdevīga sašķelta sabiedrība - lai latvieši un krievi būtu aizņemti ar savstarpēju apsaukāšanos un neko nevaicātu varai," apkopoja sacīto Urbanovičs.

Kā jau atzīmēja Sputnik Latvija, Uzvaras diena Rīgā tradicionāli tiek ļoti plaši svinēta, taču šogad pasākumus nācās atcelt koronavīrusa pandēmijas dēļ. Tomēr daudzi cilvēki dienas garumā individuālā kārtā atnāca pie pieminekļa Rīgas Atbrīvotājiem, lai noliktu ziedus piemiņā par padomju kareivju varoņdarbu.

Daļa valdošo politiķu palika neapmierināti ar to, ka policija neierobežoja piekļuvi piemineklim, taču IeM atzīmēja, ka sociālā distance tika ievērota, savukārt pamata cilvēku aizdzīšanai nebija.

9
Tagi:
Saskaņa, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Nekādu šķirbiņu un sodi skatītājiem: Levits pieprasa stingru likumu par PSRS formu
Sapņos viss ir iespējams: KF vēstniecība par Levita paziņojumu attiecībā uz 9. maiju
Vai grib kļūt par otro Kārli Ulmani? Kāpēc Levits ierosina mainīt Satversmi
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, foto no arhīva

"Pie mums nav Lietuva": Lukašenko pārliecināts, ka baltkrievi ievēlēs prezidentu-vīrieti

1
(atjaunots 14:05 30.05.2020)
Baltkrievijas līderis piemēra kārtā minēja kaimiņvalsti, kur iepriekšējā valsts vadītāja bija Daļa Gribauskaite.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka sabiedrība vēl nav gatava, lai sieviete kļūtu par valsts vadītāju. Šādu viedokli viņš pauda piektdien, apmeklējot Minskas Traktoru rūpnīcu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Baltkrievijas prezidenta preses dienestu.

Viņš paziņoja, ka Baltkrievijā "Konstitūcija neder sievietei". Piemēra kārtā Lukašenko minēja kaimiņu Lietuvu, kur iepriekšējā prezidente 10 gadu garumā bija Daļa Gribauskaite.

"Un mums sabiedrība nav nobriedusi, lai balsotu par sievieti. Jo pie mums pēc Konstitūcijas prezidentam piemīt stipra vara. Pie mums nav Lietuva. Tur prezidente bija Daļa Gribauskaite, atnāca, pasmaidīja, pasēdēja un aizgāja. Ne par ko neatbild, jo tur ir parlamentāra republika. Pie mums tā nav. Prezidents būs vecis, es par to esmu absolūti drošs," teic Baltkrievijas līderis.

Lukašenko izteicieni ir saistīti ar rakstu Krievijas izdevumā "Kommersant", kurā tiek minēts baltkrievu blogeris Sergejs Tihanovskis. Viņš iepriekš plānoja piedalīties prezidenta kampaņā, taču nespēja piereģistrēt iniciatīvas grupu parakstu vākšanai savas kandidatūras izvirzīšanas atbalstam, jo tobrīd izcieta administratīvo arestu. Tikmēr iniciatīvas grupu reģistrēja viņa sieva Svetlana, kas šobrīd tiek izvirzīta prezidentam amatam.

"Skatos uz šo rakstu. Un jau ausis izbāzušās šim cilvēkam. Viņš pat nav prezidenta amata kandidāts, par sievu tur priecājas. Saprot taču, ka par sievu neviens Baltkrievijā nenobalsos," paziņoja Lukašenko.

Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām jānotiek šī gada 9. augustā. Lai tiktu izvirzītam, prezidenta amata kandidātam ir jāsavāc vismaz 100 tūkstoši parakstu. Pašlaik ar to nodarbojas iniciatīvu grupas, tai skaitā politiskajā kampaņā piedalās trīs sievietes.

Pati kandidātu izvirzīšana notiks no 20. jūnija līdz 4. jūlijam, savukārt reģistrācija – no 5. līdz 14. jūlijam.

1
Tagi:
Baltkrievija, prezidenta vēlēšanas, Aleksandrs Lukašenko
Pēc temata
Lukašenko uzaicināja bijušās PSRS valstu vadītājus apmeklēt Uzvaras dienas parādi Minskā
Pat nepārdzīvojiet: Lukašenko apgalvo, ka Baltkrievijā no Covid-19 neviens nenomirs
Lukašenko nospraudis uzdevumu atrast naftu Baltijas valstīs